Kristīgo Dieva Baznīcu Mājas Lapa

Latvija e-pasts: kdbaz@mail.lv 

 

Kristīgās Dieva Baznīcas

[252]

 

 

 

Pirmais Lielais Bauslis [No. 252]

(Izdevums: 1.2 19981005-19990607) Audio (angļu val.)

 

 

 

Bauslība sastāv no diviem Likumiem. Šie divi Lielie Likumi veido visas bauslības pamatu un praviešu, ieskaitot Jēzus Kristus liecības, kas pierakstītas grāmatā, ko mēs pazīstam kā Bībeli. Pirmais lielais Bauslis ir: Tev būs Dievu, savu Kungu mīlēt ar visu savu sirdi, ar visu savu garu un ar visu savu spēku, un Otrais Lielais Bauslis ir līdzīgs: Tev būs mīlēt savu tuvāko kā sevi pašu.

 

Kristigas Dieva Baznicas (Christian Churches of God)

Australija: P.O.Box 369, WODEN ACT 2606, AUSTRALIEN

E-mail: secretary@ccg.org

Latvija e-pasts: kdbaz@mail.lv 

 

(Copyright (c) 1998, 1999 Wade Cox)

Autortiesības: Šo darbu drīkst brīvi kopēt un izplatīt ar noteikumu, ja tas tiek kopēts pilnībā, bez izmaiņām un izsvītrojumiem. Kopijā jābūt norādītam izdevēja nosaukumam un adresei, kā arī paziņojumam sakarā ar autortiesībām. Naudas inkasēšana par izplatītajām kopijām nav pieļaujama. Īsu citātu iekļaušana kritiskos rakstos un pārskatos nav uzskatāma par autortiesību pārkāpumu.

Šo darbu jūs varat izlasit World Wide Web lappusc:
http://www.logon.org and http://www.ccg.org

 

Pirmais Lielais Bauslis [252]

Ievads

Bauslības un tās būtības izpratnē laika gaitā ir bijuši dažādi uzsvari. Vispārēji runājot, pirmie pravieši vairumā gadījumu bauslību ir skatījuši no sociālā taisnīguma viedokļa. Vēlāk pravieši ir tajā saskatījuši atspoguļojumu liturģijai un priestera funkcijām. Daži attiecas uz pravietisko tiesu un Izraēla likuma atjaunošanu. Tā saucamā Jaunā Derība fokusējas uz Mesiānisko autoritāti un bauslības turpināšanos pretstatā rabīnisko priekšrakstu jaunajai metodei. Koptiskais (Coptic) Toma Evaņģēlijs sākas ar jautājumu, kas izsaka visas vēsts būtību. Laika pieņēmumi pastāvēja par tādām lietām, kā, cik bieži lūgties, kad gavēt, un cik lielā apmērā dot žēlastības dāvanas. Visi šie likumi ir saglabājušies un rekapitulēti Kumrānā, kas veido pilnīgu apli un nonāk atpakaļ pie sociālā taisnīguma.

Jebkurai bauslības detaļai ir nepieciešama eksaminācija attiecībā uz dažādu rakstu uzsvariem laika gaitā un attiecībā uz oriģinālo tiesvedību. Ir viena lieta, kas ir vissvarīgākā, un tas ir, ka Kristus bauslībā neatcēla nevienu jotu vai burtu, nevienu punktu vai komatu. Kā mēs redzēsim, visa bībeliskās vēstures būtība ir virzīt cilvēkus uz mīlestību pret Dievu un tādēļ paklausību Viņam, kā arī mīlestību uz savu tuvāko.

Bauslībā, ar Dieva Likumu analīzes palīdzību, mēs redzam izskaidrojumu, kā laika gaitā attīstās Bībeles vēsts. Dieva Bauslība šodien ir tāda pati, kāda tā vienmēr ir bijusi. Visas problēmas un jautājumi attiecībā uz liturģiju, šķīstumu un žēlastība dāvanu došanu, kā arī par ticības pamatu, tiek atbildēti pareizā izklāstā bauslības lasīšanas laikā, kas notiek ik pa septiņiem gadiem, tā bauslību nostiprinot.

Kā mēs redzēsim, mēs netiekam izglābti ievērojot bauslību. Pestīti mēs tiekam no žēlastības. Bez Svētā Gara mēs nevarētu ievērot bauslību, kā to tik bagātīgi ir nodemonstrējusi Jūdas cilts un Pagānu tautas pēdējo trīs tūkstoš gadu laikā. Bauslību mēs ievērojam tādēļ, ka mums tas ir jādara dēļ mūsu mīlestības un paklausības pret Dievu. Tā tam ir bijis jānotiek vienmēr, un tikai šīs pasaules priesteri ir mācījuši savādāk un sagrozījuši Dieva Bauslību un Viņa kalendāru tā, lai, tas viss netiktu ievērots pareizi.

Modernā galvenā virziena Kristietība, vadoties no kļūdaina Kolosiešu 2:14-15 izskaidrojuma, kļūdaini māca, ka Dieva bauslība ir pienaglota pie krusta.. Pie krusta tika pienaglota mūsu bauslības parādu nasta, cheirographon, nevis pati Dieva bauslība. Romiešu forma, kas tika nosaukta par Kristietību, pastāvošās Grieķu- Romiešu politikas struktūrā, mēģināja piemērot Kristu vecajai pagānu sistēmas formai. Lai to izdarītu, bija vajadzīga visas bībeliskās sistēmas iznīcināšana tā, lai tā neizskatītos iznīcināta. Tā dzima uz Jauno Derību attiecinātie maldi un Dieva bauslības nozīmes ierobežošana. Tad sekoja Bībeles Kalendāra aizvietošana. Dieva Kalendāra un Viņa Dievkalpošanas sistēma tika aizvietota ar Pagānu kalendāra Saules Kultu un Ziemassvētku un Lieldienu sistēmu.

Romieši iepotēja reliģiju impērijā, un kad impērija tika iznīcināta, viņi izveidoja nezvēra tēlu, liekot reliģiskajai sistēmai kontrolēt pār tām nācijām, kas agrāk atradās impērijā. To bija iespējams izdarīt lietojot tikai pilnīgi modificētu reliģiskās sistēmas formu, jo pastāvošie Dieva likumi bija pilnīgā pretrunā ar Grieķu -Romiešu politisko un reliģisko Trīsvienīgā Dieva sistēmu. Šī viltus reliģiskā un politiskā sistēma vēl aizvien darbojas un Eiropā vēl aizvien to cenšas pastiprināt. Tas viss mainīsies jau diezgan tuvā nākotnē.

Kā tas ir norādīts Dieva bauslībā, mūsus uzdevums ir lasīt un izskaidrot bauslību. To darot mēs raugāmie uz to, kas to aizvietos lielajā periodā Mesijas valdīšanas laikā. Ja mēs būtu to darījuši nepārtraukti un nebūtu novirzījušies, mūsu vēsture būtu bijusi savādāka.

 

Bauslība likumdošanā

Neraugoties uz populāro mītu, jau no paša sākuma visā pilnībā pastāvēja Dieva Bauslība pastāvēja. Tas ir demonstrēts darbos Doctrine of Original Sin Part 1, The Garden of Eden (No. 264) un Doctrine of Original Sin Part 2 The Generations of Adam (No. 248). Koncepcija par Noahīdu likumu pastāvēšanu pirms Sinaja kalna ir vēlāka rabīniskā jūdaisma fikcija. Dieva sapratne un bijāšana Izraēlā bija no Ādama līdz Patriarhiem, kā arī Ēģiptē.

  • 2.Mozus 1:17-21 17 Bet vecmātes bijās Dieva un nedarīja tā, kā Ēģiptes ķēniņš viņām bija sacījis, bet atstāja zēnus dzīvus.
    18 Tad Ēģiptes ķēniņš atsauca vecmātes un sacīja tām: "Kādēļ jūs tā esat darījušas un zēnus atstājušas dzīvus?" 19 Vecmātes atbildēja faraonam: "Tādēļ, ka ebreju sievas nav tādas kā ēģiptiešu siev
    as, jo tās ir spēcīgas, pirms vecmāte pie viņām atnāk, tās jau ir dzemdējušas." 20 Tā Dievs vecmātēm darīja labu, un tauta vairojās un tapa ļoti varena. 21 Tad faraons pavēlēja visai savai tautai: "Visus zēnus, kas piedzimst, iemetiet upē, bet meitenes atstājiet dzīvas."
  • Un Dievs runāja ar Saviem kalpiem un praviešiem, un it sevišķi Mozu caur JHWH eņģeli. (sk. The Angel of YHVH (No. 24).

  • 2. Mozus 3:2-22. 2 Un Tā Kunga eņģelis viņam parādījās uguns liesmā no ērkšķu krūma, un viņš skatījās, un redzi, ērkšķu krūms dega ugunīs, bet nesadega. 3 Tad Mozus sacīja: "Es iešu tuvāk un apskatīšu šo lielo parādību, kādēļ ērkšķu krūms nesadeg." 4 Bet Tas Kungs redzēja, ka viņš gāja turp lūkot, un sauca tam no krūma un sacīja: "Mozu, Mozu!" Mozus sacīja: "Te es esmu." 5 Un Tas Kungs sacīja: "Nenāc tuvāk! Novelc savas kurpes no savām kājām, jo tā vieta, kur tu stāvi, ir svēta zeme."
    6 Un Viņš sacīja: "Es esmu tava tēva Dievs, Ābrahāma Dievs, Īzāka Dievs un Jēkaba Dievs." Un Mozus aizklāja savu vaigu, jo viņš bijās Dievu uzlūkot. 7 Un Tas Kungs sacīja: "Vērodams esmu vērojis Manas tautas bēdas, kādas tai ir Ēģiptē. Viņas brēkšanu par tās uzraugiem Es esmu dzirdējis, jo Es zinu viņu ciešanas. 8 Es esmu nolaidies, lai viņus izglābtu no ēģiptiešu rokām un tos izvestu no šīs zeme
    s uz labu un plašu zemi, uz zemi, kur piens un medus tek, uz kānaāniešu, hetiešu, amoriešu, ferisiešu, hīviešu un jebusiešu zemi. 9 Un redzi, Israēla bērnu brēkšana ir nākusi Manā priekšā, un Es esmu redzējis tos spaidus, ar kādiem ēģiptieši viņus apspiež. 10 Tagad ej, Es tevi sūtīšu pie faraona. Izved Manu tautu, Israēla bērnus, no Ēģiptes!" 11 Tad Mozus sacīja uz Dievu: "Kas es esmu, ka man jāiet pie faraona un ka man jāizved israēlieši no Ēģiptes?" 12 Un Dievs sacīja: "Es būšu ar tevi, un šī būs tā zīme, ka Es tevi esmu sūtījis, lai tu izvestu tautu no Ēģiptes: jūs kalposit Dievam šinī kalnā." 13 Bet Mozus sacīja uz Dievu: "Redzi, kad es nākšu pie Israēla bērniem un viņiem sacīšu: jūsu tēvu Dievs mani pie jums ir sūtījis, - tad tie jautās: kā Viņu sauc? - Ko tad lai es viņiem saku?" 14 Dievs sacīja uz Mozu: "ES ESMU, kas ES ESMU." Viņš sacīja: "Tā tev jārunā ar Israēla bērniem: ES ESMU - tas mani sūtījis pie jums." 15 Un Dievs vēl sacīja uz Mozu: "Tā tu saki Israēla bērniem: Tas Kungs, jūsu tēvu Dievs, Ābrahāma Dievs, Īzāka Dievs un Jēkaba Dievs mani ir sūtījis pie jums - tas ir Mans Vārds mūžīgi, to atcerieties uz audžu audzēm. 16 Ej un sapulcini Israēla vecajus un saki viņiem: Tas Kungs, jūsu tēvu Dievs, ir man parādījies, Ābrahāma, Īzāka un Jēkaba Dievs, sacīdams: vērodams Es vēroju jūs un to, ko viņi jums darījuši Ēģiptē. 17 Un Es esmu sacījis: Es jūs izvedīšu no Ēģiptes posta uz kānaāniešu, hetiešu, amoriešu, ferisiešu, hīviešu un jebusiešu zemi, uz zemi, kur piens un medus tek. 18 Tad viņi klausīs tev. Bet tu un Israēla vecaji ejiet pie Ēģiptes ķēniņa un sakiet tam tā: Tas Kungs, ebreju Dievs, ir parādījies mums. Tagad ļauj mums iet triju dienu gājumu tuksnesī, lai upurētu Tam Kungam, mūsu Dievam. 19 Bet Es zinu, ka Ēģiptes ķēniņš neļaus jums iet, ja nav stipras rokas. 20 Tāpēc Es izstiepšu Savu roku un sitīšu Ēģiptes zemi ar visiem Saviem brīnumiem, kurus Es tās vidū darīšu. Pēc tam viņš jūs atlaidīs. 21 Es arī parādīšu labvēlību tautai šo ēģiptiešu priekšā, un, kad jūs iziesit, jūs neiziesit tukšā. 22 Ikviena sieva no savas kaimiņienes un no tās, kas dzīvo viņas namā, lai prasa sudraba lietas, zelta lietas un drēbes. Ar tām jums jārotā savi dēli un savas meitas; tā tās tiks atņemtas ēģiptiešiem." 
  • ES ESMU, KAS ES ESMU ir 'eyeh 'asher 'eyeh jeb ES BŪŠU TAS, PAR KO ES KĻŪŠU (Oxforda annotated RSV). Vienīgais patiesais Dievs, kas vienīgais ir nemirstīgs (Jāņa 17:3; 1.Jāņa 5:20; 1.Timoteja 6:16), Visaugstākais (Elyon) (5. Mozus 32:8), ELOAH (Ezras 4:24-7:26; Pamācības 30:4-5) tika attiecināts uz Viņu pašu, lai kļūtu Dievs kā ELOHIM. Un šo spēju Viņš deva saviem dēliem (Psalmi. 82:1,6).

    Viņš svaidīja savu garīgo dēlu kā Elohim,

  • Psalmi 45:6-7. 6 Tavas bultas ir asas - tautas krīt tev pie kājām; un tās iespiedīsies ķēniņa ienaidnieku sirdīs! 7 Tavs tronis kā Dieva tronis pastāv joprojām un mūžīgi, un taisns ir tavas valdības scepteris.
  • Un sūtīja viņu pasaulē.

  • Ebrejiem 1:8-9 8 bet par Dēlu: Tavs tronis, Dievs, paliek mūžu mūžos, un taisnības zizlis ir Viņa valdnieka varas zizlis. 9 Tu esi mīlējis taisnību un ienīdis netaisnību; tāpēc Dievs, Tavs Dievs ir svaidījis Tevi ar prieka eļļu vairāk par Taviem biedriem. Tas tika darīts tādēļ, lai mēs varētu kļūt par ELOHIM.

    Psalmi 82:1-6 Pret netaisniem tiesnešiem Asafa dziesma. - Dievs stāv vareno sanāksmē, Viņš tiesas kungiem tur tiesu: 2 "Cik ilgi vēl jūs tiesāsit netaisni un atbalstīsit bezdievjus? (Sela.) 3 Spriediet tiesu nabagam un bāriem, gādājiet taisnību vārgajiem un trūcīgajiem! 4 Glābiet mazos ļaudis un nabagus, atsvabiniet viņus no bezdievju rokas!" 5 Bet tie nekā nezina un nesaprot, tie staigā tumsībā, kaut tāpēc arī zemes pamatiem būtu jāļodzās. 6 Es teicu: "Jūs esat dievi un visi esat Visuaugstākā dēli! Eloah Izraēla tautu deva Savam dēlam kā viņa īpašumu, kā Izraēla Jehovam.

    5.Mozus 32:8-9 8 kad Visuaugstais tautām dalīja viņu daļas un kad Viņš šķīra cilvēku bērnus citu no cita, tad Viņš noteica tautām robežas pēc Israēla bērnu skaita. 9 Jo Tā Kunga daļa ir Viņa tauta, un Jēkabs ir Viņa mantības mēraukla.

  • Cilvēkiem ir jākļūst par ELOHIM un Raksti nevar tikt atcelti (Jāņa 10:34-35). Un Dievs runāja uz cilvēkiem caur Saviem kalpiem un praviešiem.

  • 2.Mozus 4:1-10 Bet Mozus atbildēja, sacīdams: "Viņi man neticēs un neklausīs mani, bet sacīs: Tas Kungs tev nav parādījies." 2 Un Tas Kungs viņam sacīja: "Kas tev rokā?" Un viņš teica: "Zizlis." 3 Un Viņš tam sacīja: "Nomet to zemē." Un viņš to nometa zemē. Tad tas kļuva par čūsku. Bet Mozus bēga no tās. 4 Un Tas Kungs sacīja Mozum: "Izstiep savu roku un satver to aiz astes!" Un viņš izstiepa savu roku un satvēra to, un tā atkal kļuva par zizli viņa delnā. 5 "Tā tie tev ticēs, ka tev parādījies Tas Kungs, viņu tēvu Dievs, Ābrahāma Dievs, Īzāka Dievs un Jēkaba Dievs." 6 Un Tas Kungs viņam vēl sacīja: "Bāz roku savā azotē!" Un viņš iebāza roku savā azotē un to izvilka, un redzi, viņa roka bija pārklāta izsitumiem kā ar sniegu. 7 Un Viņš sacīja: "Bāz roku atpakaļ savā azotē!" Un viņš iebāza roku atpakaļ savā azotē un to izvilka atkal ārā, un redzi, tā bija kā viņa pārējā miesa. 8 "Un notiks, ja viņi tev neticēs un neklausīs pēc pirmās zīmes, tad viņi tev ticēs otras zīmes dēļ. 9 Un, ja notiks, ka viņi neticēs abām šīm zīmēm un neklausīs tevi, tad paņem ūdeni no upes un izlej to sausā vietā, un tad notiks, ka tas ūdens, kuru tu būsi ņēmis no upes, uz sausuma kļūs par asinīm." 10 Tad Mozus sacīja uz To Kungu: "Ak, Kungs, es neesmu runātājs, tāds neesmu bijis vakar, tāds neesmu arī šodien, kopš Tu runāji ar Savu kalpu, bet man ir grūta valoda un neveikla mēle."

    2.Mozus 4:29 29 Un Mozus un Ārons gāja un sapulcināja visus Israēla vecajus.

  • Dievs, kā Eloah, gan garīgi, gan fiziski sūtīja Savus vēstnešus, kā elohim, pie cilvēkiem.

  • 2.Mozus 7:1 Tad Tas Kungs sacīja uz Mozu: "Redzi, Es tevi esmu licis faraonam par dievu, bet Ārons, tavs brālis, būs tavs pravietis.
  • No šī brīža, caur Savu tautu Izraēlu, Sava Dēla vadībā, Dievs darbojas, lai samierinātu ar sevi visu planētu. Šī būtne (dēls), kā gars, saucās Javhe (Jehova), tā izteikdama Dieva autoritāti, un runāja uz pasauli caur praviešiem. Vēlāk šī būtne, paklausībā Dievam, kļuva par miesu un asinīm.

  • 2.Mozus 11:1-10 Un Tas Kungs sacīja uz Mozu: "Vēl vienu mocību Es sūtīšu faraonam un Ēģiptei; pēc tam viņš jūs atlaidīs no šejienes. Kad viņš jūs pilnīgi atlaidīs, tad viņš jūs pat dzītin aizdzīs no šejienes. 2 Runā jel, tautai dzirdot, lai ikviens vīrs no sava kaimiņa un ikviena sieva no savas kaimiņienes prasa sudraba un zelta lietas." 3 Un Tas Kungs ļaudīm parādīja labvēlību ēģiptiešu acīs, un arī pats Mozus bija jo liels Ēģiptes zemē faraona kalpu acīs un tautas acīs. 4 Un Mozus sacīja: "Tā ir sacījis Tas Kungs: ap pusnakti Es apstaigāšu Ēģipti, 5 un mirs ikviens pirmdzimtais Ēģiptes zemē - no faraona, kas sēž uz sava troņa, pirmdzimtā līdz kalpones, kas aiz maltuves, pirmdzimtajam - un visu liellopu pirmajie. 6 Un būs liela brēkšana Ēģiptes zemē, kāda līdz šim nav bijusi un turpmāk nebūs. 7 Bet ne pret vienu israēlieti pat suns nepacels balsi, ne pret cilvēku, ne pret lopu, lai jūs zinātu, ka Tas Kungs dara atšķirību starp israēlieti un ēģiptieti. 8 Un visi šie tavi kalpi nonāks pie manis un zemosies manā priekšā, sacīdami: aizej tu un visa tauta, kuru tu vadi, - un tad es aiziešu." Un viņš aizgāja no faraona lielās dusmās. 9 Bet Tas Kungs sacīja uz Mozu: "Faraons neklausīs jums, lai Manu brīnumu skaits kļūtu vēl lielāks Ēģiptes zemē." 10 Un Mozus un Ārons darīja visus šos brīnumus faraona priekšā; bet Tas Kungs nocietināja faraona sirdi, un viņš neatlaida Israēla bērnus no savas zemes.Dievs lietoja Izraēlu, lai darītu brīnumus, un lai parādītu savu spēku tautām un kritušajiem eņģeļiem.

    2.Mozus 14:1-30 Un Tas Kungs runāja uz Mozu: 2 "Saki israēliešiem, lai tie atgriežas un uzceļ nometni Pihahirotas priekšā, starp Migdolu un jūru, pretī Baal-Cefonai; tai iepretim apmetieties pie jūras. 3 Tad faraons sacīs par Israēla bērniem: tie ir apmaldījušies tajā zemē, tuksnesis tos ir ieslēdzis. 4 Es nocietināšu faraona sirdi, un viņš dzīsies viņiem pakaļ; un Es pagodināšu Sevi faraona un visa viņa karaspēka priekšā, lai Ēģipte atzīst, ka Es esmu Tas Kungs." Un tie tā darīja. 5 Un Ēģiptes ķēniņam tika paziņots, ka tauta aizbēgusi; tad faraona un viņu kalpu sirdis pārvērtās pret šo tautu un tie sacīja: "Kāpēc mēs tā darījām, ka atlaidām israēliešus no vergošanas mums?" 6 Un viņš aizjūdza savus ratus un ņēma savus ļaudis līdzi. 7 Viņš ņēma seši simti izlasītu kara ratu un citus ēģiptiešu ratus un virsniekus pār visiem tiem. 8 Un Tas Kungs nocietināja faraona, Ēģiptes ķēniņa, sirdi, ka tas dzinās Israēla bērniem pakaļ; bet Israēla bērni izgāja augstas rokas vadīti. 9 Un ēģiptieši dzinās viņiem pakaļ - visi faraona rati, zirgi, jātnieki un karaspēks - un panāca, kad tie bija apmetušies pie jūras, pie Pihahirotas, iepretim Baal-Cefonai. 10 Kad faraons bija tuvu klāt pienācis, Israēla bērni pacēla savas acis, un redzi, ēģiptieši bija cieši aiz viņiem; tad tie ļoti izbijās un brēca uz Dievu. 11 Un tie sacīja Mozum: "Vai trūka kapu Ēģiptē, ka tu mūs esi izvedis, lai mirstam tuksnesī? Kāpēc tu mums tā esi darījis, izvezdams mūs no Ēģiptes? 12 Vai mēs jau tev Ēģiptē neteicām: atstājies no mums, lai varam vergot ēģiptiešiem; jo tas mums būtu bijis labāk - vergot ēģiptiešiem nekā mirt tuksnesī." 13 Bet Mozus sacīja tautai: "Nebīstaities, pastāviet un vērojiet, kā Tas Kungs jūs šodien izglābs: ēģiptiešus, kurus jūs šodien redzat, jūs nemūžam vairs neredzēsit. 14 Tas Kungs karos par jums, bet jūs paliksit mierā." 15 Un Tas Kungs sacīja uz Mozu: "Ko tu brēc uz Mani? Saki Israēla bērniem, lai tie dodas ceļā. 16 Bet tu pacel savu zizli un izstiep savu roku pār jūru un pāršķel to, lai Israēla bērni var iziet caur jūras vidu pa sausumu. 17 Redzi, Es nocietināšu ēģiptiešu sirdis, ka tie sekos jums, bet Es pagodināšu Sevi faraona un visa viņa karaspēka, viņa ratu un viņa jātnieku priekšā. 18 Un ēģiptieši atzīs, ka Es esmu Tas Kungs, kad Es godu būšu guvis pār faraonu, pār viņa ratiem un pār viņa jātniekiem." 19 Un Dieva eņģelis, kas bija gājis Israēla pulkam pa priekšu, cēlās un nostājās aiz viņiem; arī mākoņu stabs, kas bija viņu priekšā, cēlās un nostājās aiz viņiem. 20 Tas novietojās starp ēģiptiešu nometni un starp israēliešu nometni. Tā tur bija mākonis un tumsa, kas šķīra vienu no otra. 21 Tad Mozus izstiepa savu roku pār jūru, un Tas Kungs lika jūrai, spēcīgam austruma vējam pūšot, plūst atpakaļ visu nakti, un Viņš darīja jūru par sauszemi, un ūdeņi pāršķēlās. 22 Tā Israēla bērni iegāja jūras vidū pa sausumu, un ūdeņi tiem bija kā vaļņi pa labi un pa kreisi. 23 Un ēģiptieši dzinās viņiem pakaļ, un visi faraona zirgi un viņa rati un viņa jātnieki iegāja aiz viņiem jūras vidū. 24 Un rīta krēslā Tas Kungs noraudzījās uz ēģiptiešu karaspēku mākoņu un uguns stabā, un ēģiptiešu karaspēkā radās apjukums. 25 Un Viņš kavēja riteņu griešanos, tā ka tie tikai ar grūtībām tika uz priekšu; tad ēģiptieši sacīja: "Labāk bēgsim no israēliešiem, jo Tas Kungs karo par viņiem pret Ēģipti." 26 Tad Tas Kungs sacīja uz Mozu: "Izstiep savu roku pār jūru, lai ūdeņi atgriežas pār ēģiptiešiem, pār viņu ratiem un pār viņu jātniekiem." 27 Un Mozus izstiepa savu roku pār jūru, un jūras ūdeņi atgriezās rīta ausmā savā vietā, un ēģiptieši bēga tiem tieši pretim. Tā Tas Kungs nogremdēja ēģiptiešus jūras vidū. 28 Un ūdeņi atgriezās un apsedza gan ratus, gan jātniekus, visu faraona karaspēku, kas bija viņiem dzinies pakaļ jūrā; no viņiem nepalika pāri neviens pats. 29 Bet Israēla bērni izgāja caur jūras vidu pa sausumu, un ūdeņi tiem bija kā vaļņi pa labi un pa kreisi. 30 Tā Tas Kungs tanī dienā izglāba Israēlu no ēģiptiešu rokām; un Israēls redzēja ēģiptiešus mirušus guļam jūras malā.

  • Viņa vadībā Izraēls tika kristīts Sarkanajā Jūrā. Viņš kļuva par viņu pielūgsmes objektu, un viņu dievkalpošanas centru, lai viņi būtu spējīgi kļūt par Viņa izredzētajiem, un Viņa būtnēm kā Elohim, ar JHVH eņģeli kā viņu galvu (Cak. 12:8)

    Tiek pieminētas desmit pielūgsmes dziesmas ((1) 2. Mozus 15:1-19; (2) 4. Mozus 21:17-19; (3) 5. Mozus 32:1-43; (4) Soģu 5:1-31; (5) 1. Samuēla 2:1-10; (6) 2. Samuēla 22:1-51; (7) Lūkas 1:46-55; (8) Lūkas 1:68-70; (9) Lūkas 2:29-32;(10) Atklāsmes 14:3;15:3). Ja Mozus Dziesma ir (5. Mozus 32:1-43), tad otrā dziesma (2. Mozus 15:1-19) var būt Jēra Dziesma, tā ka tā ir pielūgsmes dziesma

  • Atklāsmes 15:3-4 3 Tie dziedāja Dieva kalpa Mozus dziesmu un Jēra dziesmu, sacīdami: "Lieli un brīnišķīgi ir Tavi darbi, Kungs Dievs, Visuvaldītāj; taisni un patiesi Tavi ceļi, tautu Ķēniņ!4 Kas Tevi nebītos, ak, Kungs, un neslavētu Tavu Vārdu? Jo Tu vien esi svēts; visas tautas nāks Tavā priekšā un Tevi pielūgs, jo Tavas taisnības darbi ir kļuvuši redzami."
  • (Psalmi 86:9-12; Jesajas 66:15, 16, 23; Cakarijas 2:11; Cakarijas 14:16-21).

    Ar šo darbību mēs atjaunosim Rīta Zvaigžņu godības dziesmu spēku pasaules pamatā (Ījaba 38:4-7).

  • Ījaba 38:4-7 4 Kur tu biji tolaik, kad Es zemi veidoju? Pasaki to, ja tev ir tāds gudrs prāts!5 Kas ir noteicis tās samērus - tu laikam to zini? Vai kas pāri tai ir izstiepis mērauklu?6 Iekš kā iegremdēti tās pamatbalsti, vai kas ir licis tās stūra akmeni, 7 kad visas rīta zvaigznes kopā dziedāja un visi Dieva dēli gavilēja?
  • Mēs būsim Elohim un Dievs būs mūsu dziesma. Mēs Viņam sagatavosim mājokli. Viņš ir mūsu tēvu Elohim, un mēs esam Viņa Templis. Mūsu elohim elohims ir izvēlējies mūs par viņa mājokli.

  • 2.Mozus 15:1-19 Toreiz Mozus un Israēla bērni dziedāja Tam Kungam šādu dziesmu: "Es dziedāšu Tam Kungam, jo Viņš Sevi ļoti paaugstinājis. Zirgus un viņu jātniekus Viņš ir iegāzis jūrā. 2 Mans spēks un mana dziesma ir Tas Kungs, Viņš ir tas, no kā man nāk glābšana. Viņš ir mans stiprais Dievs - es Viņu slavēšu, Viņš ir mana tēva mjDievs - es Viņu paaugstināšu. 3 Tas Kungs ir varens karavīrs - Kungs ir Viņa vārds. 4 Faraona ratus un karaspēku Viņš iegāzis jūrā, tā izlasītie virsnieki nogrimuši Niedru jūrā. 5 Ūdens dzelme tos apklāja, tie nogāja dibenā kā akmeņi. 6 Ak, Kungs! Tava labā roka parādījusies Savā spēkā, Tava labā roka sadragājusi ienaidnieku. 7 Savas godības varenībā Tu satrieci Savus pretiniekus, Savai bardzībai Tu devi vaļu, tā tos aprijusi kā rugājus. 8 Tavas mutes dvesma lika sacelties ūdeņiem, straumes apstājās un kļuva par valni, ūdeņi sastinga jūras vidū. 9 Tad ienaidnieks teica: es dzīšos pakaļ, es panākšu, es dalīšu laupījumu, mana sirds baudīs viņu nelaimi. Es pacelšu savu zobenu, mana roka tos iznīcinās. 10 Bet Tu tikai uzpūti Savu dvašu, un tos apklāja jūra, tie nogrima kā svins varenajos ūdeņos. 11 Kas ir tāds kā Tu, ak, Kungs! Kas ir tāds kā Tu starp dieviem, varens Savā svētumā, bijājams Savā godībā, brīnumu darītājs! 2 Tu izstiepi Savu labo roku - un zeme tos aprija. 13 Ar žēlastību Tu vadi tautu, ko esi mjatpestījis, lielā spēkā Tu ved to uz Savu svēto mājokli. 14 Tautas to ir dzirdējušas un ir nodrebējušas, izbailes pārņēmušas Filistijas iemītniekus. 15 Edoma vadoņi sāka zaudēt drosmi, Moāba vadoņus pārņēma trīsas, izbijās visi Kānaāna iedzīvotāji. 16 Iztrūcināšanās un bailība nāca pār tiem, tie kļuva mēmi kā akmens Tava elkoņa spēka dēļ, tiekāms Tava tauta gāja pāri, ak, Kungs, tiekāms gāja pāri tā tauta, ko Tu Sev esi atpircis. 17 Tu tos vadīsi un statīsi kalnā, kas ir Tavs īpašums, vietā, ko Tu Sev esi darījis par mājokli, svētnīcā, ko Tava roka, ak, Kungs, ir cēlusi. 18 Tas Kungs ir ķēniņš uz mūžu mūžiem! 19 Jo, kad faraona zirgi, viņa rati un jātnieki bija nokļuvuši jūrā, Tas Kungs lika jūras ūdeņiem atgriezties pār viņiem, bet Israēla bērni gāja caur jūras vidu pa sausumu."
  • Izraēls tika izglābts un ar šo darbību tas tika iestādīts Jahves mantojuma kalnā. Jēkans kā Izraēls valda no Dieva kalna (Deut. 32:8). Jehova iecēla Jēkabu kā Izraēlu (ar to domājot "viņš valdīs kā Dievs") svētnīcā, kuru uzcēla viņa rokas.. Šādā veidā mēs kļūstam par Jēkaba līdzmantiniekiem, un kā līdzmantinieki mēs ņemam dalību mantojumā arī kā Elohim, kā tas brīvi dots tiem, ko izvēlējies mūsu Tēvs Eloah (romiešiem 8:17; Galatiešiem 3:29; Titam 3:7; Ebrejiem 1:14; 6:17; 11:9; Jesajas 2:5; 1. Pētera 3:7; arī Maleachija 2:10; Ebrejiem 2:11) Mēs esam Dieva dēli kopā ar Debesu Pulku (Jēkaba 1:6; 2:1) visi viena Tēva svētdarīti (Maleachija 2:10) un cēlušiesno viena sākuma ar Mesiju (Ebrejiem 2:11), jo viņš kļuva par Dieva Dēlu spēkā ar savu augšāmcelšanos no mirušajiem (Romiešiem 1:4)

    Bet cilvēki kurnēja pret viņu atbrīvošanu.

  • 2.Mozus 15:20-27 20 Tad praviete Mirjama, Ārona māsa, paņēma bungas savā rokā, un visas sievas sekoja viņai ar bungām dejas solī. 21 Un Mirjama tām teica: "Dziediet Tam Kungam, jo Viņš Sevi ļoti paaugstinājis; zirgus un viņu jātniekus Viņš ir iegāzis jūrā!" 22 Tad Mozus lika celties israēliešiem no Niedru jūras nometnes, un viņi izgāja uz Šūras tuksnesi, un, nogājuši triju dienu gājumu, tie neatrada ūdeni. 23 Tad viņi nonāca Mārā, bet nevarēja Māras ūdeni dzert tā rūgtuma dēļ; tāpēc tās vietas vārdu sauc: Māra 24 Un tauta kurnēja uz Mozu, teikdama: "Ko mēs dzersim?" 25 Tad viņš sauca uz To Kungu, un Tas Kungs viņam norādīja koku; un viņš to ielaida ūdenī, un ūdens kļuva salds. Tur viņš tiem deva likumus un tiesas un tos tur pārbaudīja, 26 un sacīja: "Ja jūs klausīdami klausīsit Tā Kunga, sava Dieva, balsij un darīsit, kas taisns Viņa acīs, un ievērosit Viņa baušļus, un turēsit Viņa likumus, tad Es pār jums nelikšu nākt tām slimībām, kādām Es esmu licis nākt pār ēģiptiešiem, jo Es esmu Tas Kungs, jūsu ārsts." 27 Tad viņi nonāca Elimā, tur bija divpadsmit ūdens avoti un septiņdesmit palmas, un viņi apmetās tur nometnē pie ūdens.
  • Izraēlam bija jātop izdziedinātam no savas nekrietnības, un jātiek pakļautam divpadsmit un septiņdesmit, kuri tos mazgās un aizsargās Mesijas vadībā, kā viņi to darīja Elimā (darbi Moses and the gods of Egypt (No 105) un Pentecost at Sinai (No 115),

    Bet Dievs vispirms deva viņiem ēdienu, kas bija ļoti sātīgs

  • 2.Mozus 16:9-12 9 Un Mozus sacīja Āronam: "Saki visai Israēla bērnu draudzei: tuvojieties Tam Kungam, jo Viņš ir dzirdējis jūsu kurnēšanu." 10 Un notika, kamēr Ārons vēl uzrunāja Israēla bērnu draudzi, tie pagriezās pret tuksnesi, un redzi, Tā Kunga godība kļuva redzama mākonī. 11 Un Tas Kungs runāja uz Mozu: 12 "Es esmu dzirdējis Israēla bērnu kurnēšanu. Runā uz tiem un saki: ap vakara laiku jūs ēdīsit gaļu, bet no rīta Es jums došu ēst maizi, lai jūs atzīstat, ka Es esmu Tas Kungs, jūsu Dievs."
  • Dievs tuksnesī viņus baroja ar mannu četrdesmit gadus. Tie, kuri bija noraidījuši Dieva mantojumu, nomira. Ēdināšana tuksnesī bija tikai ēna no tā, kam bija jāseko, jo tas norādīja uz baznīcu kā izredzētajiem, un Svēto Garu , tā atbalstu četrdesmit Jubileju periodos. Mūsu pašreizējā stāvoklī mēs nevaram redzēt Dievu, jo tad mēs nomirtu. Neviens cilvēks Viņu nav redzējis un nevar redzēt. Viņš vienīgais ir nemirstīgs, kas dzīvo nepieejamā gaismā (1. Timoteja 6:16)

    Mums tas ir jāatceras līdz pat Mesijas atnākšanai.

  • 2.Mozus 16:32-36 32 Un Mozus sacīja: "Tā Tas Kungs ir pavēlējis: piepildiet vienu gomeru ar to, lai to saglabātu nākamajām paaudzēm, ka tās redz to maizi, ar ko Es esmu jūs tuksnesī paēdinājis, kad Es izvedu jūs no Ēģiptes zemes." 33 Un Mozus sacīja Āronam: "Ņem krūzi un ieber tanī pilnu gomeru mannas un noliec to Tā Kunga priekšā, ka tā tiktu saglabāta bērnu bērniem." 34 Kā Tas Kungs to Mozum bija pavēlējis, tā Ārons to nolika glabāšanai liecības priekšā. 35 Un Israēla bērni ēda mannu četrdesmit gadus, līdz kamēr tie nāca tuvāk apdzīvotai zemei; viņi ēda mannu, līdz kamēr pienāca pie Kānaāna zemes robežām. 36 Bet gomera ir desmitā daļa no ēfas.
  • Dievs ir devis noteikumus, ar kādiem mēs varam mantot šo apsolījumu un kļūt Viņam par lielu dārgumu.

  • 2.Mozus 19:1-25 Trešajā mēnesī pēc Israēla bērnu iziešanas no Ēģiptes, tieši tanī dienā, tie nonāca Sinaja tuksnesī.
    2 Un viņi devās ceļā no Refidimas un nonāca Sinaja tuksnesī un apmetās tuksnesī; tur Israēls cēla nometni kalna pakājē.
    3 Bet Mozus uzkāpa kalnā pie Dieva. Un Tas Kungs viņam sauca no kalna un sacīja: "Tā saki Jēkaba namam un pasludini Israēla bērniem: 4 jūs esat redzējuši
    , ko Es esmu darījis ēģiptiešiem un kā Es jūs esmu nesis uz ērgļa spārniem un esmu jūs pie Sevis atvedis. 5 Bet tagad, ja jūs uzklausīsit Manu balsi un turēsit Manu derību, tad jūs Man būsit par īpašumu visu tautu vidū, jo Man pieder visa pasaule. 6 Un jūs būsit Man par priesteru un ķēniņu valsti un par svētu tautu. Šos vārdus tev būs teikt Israēla bērniem." 7 Un Mozus atgriezās un saaicināja tautas vecajus un tiem cēla priekšā visus tos vārdus, ko Tas Kungs viņam bija pavēlējis. 8 Un visa tauta kopā atbildēja un teica: "Visu, ko Tas Kungs ir runājis, to mēs darīsim." Un Mozus atnesa atpakaļ tautas vārdus Tam Kungam. 9 Un Tas Kungs sacīja uz Mozu: "Redzi, Es nākšu pie tevis mākoņu segā, tā ka tauta lai dzird Mani sarunājamies ar tevi un ka lai tic tev mūžīgi." 10 Tad Tas Kungs sacīja uz Mozu: "Ej pie ļaudīm un liec tiem šķīstīties šodien un rīt, un lai tie mazgā savas drēbes, 11 ka tie ir gatavi trešajai dienai, jo trešajā dienā Tas Kungs nonāks visas tautas acu priekšā uz Sinaja kalnu. 12 Un cel tautai visapkārt žogu un saki: sargieties uzkāpt kalnā un nepieskarieties kalna malai, jo, kas pieskarsies kalnam, tas mirdams mirs. 13 Neviena roka lai to neaizskar, jo tad tam būs tikt ar akmeņiem nomētātam vai ar bultām nošautam; vai tas ir dzīvnieks vai cilvēks, tam nebūs palikt dzīvam. Bet, kad atskanēs taures skaņa, tad viņi var kāpt kalnā." 14 Un Mozus nokāpa no kalna pie tautas un lika tai šķīstīties, un tie mazgāja savas drēbes. 15 Un viņš sacīja tautai: "Esiet sagatavojušies trešajai dienai, neaiztieciet savas sievas." 16 Un notika trešajā dienā, kad ausa rīts, tad bija pērkons un zibeņi, un biezs mākonis virs kalna, un varen stipra bazūnes skaņa, tik stipra, ka visa tauta, kas bija nometnē, izbijās. 17 Un Mozus izveda tautu ārā no nometnes Dievam pretī, un tie nostājās kalna pakājē. 18 Un viss Sinaja kalns kūpēja, jo Tas Kungs nonāca uz to ugunī, un tā dūmi cēlās augšup itin kā cepļa dūmi, un viss kalns ļoti trīcēja. 19 Un bazūnes skaņa pieņēmās spēkā; un Mozus runāja, un Dievs tam atbildēja pērkonā. 20 Un, kad nu Tas Kungs nonāca uz Sinaja kalnu, uz paša kalna virsotni, tad Tas Kungs sauca Mozu uz kalna virsotni, un Mozus kāpa augšup. 21 Un Tas Kungs sacīja uz Mozu: "Nokāp un brīdini ļaudis, lai tie nelaužas cauri, lai redzētu To Kungu, ka daudzi no viņiem nekrīt. 22 Arī priesteri, kas tuvojas Tam Kungam, lai šķīstās, tā ka Tas Kungs tos nesatriec." 23 Un Mozus sacīja Tam Kungam: "Tauta nevar kāpt augšā Sinaja kalnā, jo Tu mūs esi brīdinājis, sacīdams: dariet ap kalnu sētu un turiet to svētu." 24 Un Tas Kungs sacīja uz viņu: "Ej un nāc atpakaļ, sev līdzi atvezdams Āronu, bet priesteriem un tautai neļauj lauzties cauri, lai kāptu kalnā pie Tā Kunga, ka Viņš tos nesatriec." 25 Tad Mozus nokāpa pie tautas un tai to pasacīja.
  • Dievs deva bauslību caur Lielo Eņģeli, (Lielās Padomes Eņģeli LXX). Šādā veidā, caur starpnieku, Dievs deva bauslības struktūru Mozum, un šis garīgais akmens bija Kristus (1. Korintiešu 10:4).

  • 2.Mozus 20:1-3 Un Dievs sacīja visus šos vārdus: 2 "Es esmu Tas Kungs, tavs Dievs, kas tevi izvedis no Ēģiptes zemes, no vergu nama.

    [I] 3 Tev nebūs citus dievus turēt Manā priekšā.

    [II] 4 Netaisi sev elku tēlu vai kādu atveidu nedz pēc tā, kas ir augšā debesīs, nedz pēc tā, kas ir virs zemes, nedz pēc tā, kas ir ūdenī zem zemes. 5 Nezemojies to priekšā un nekalpo tiem, jo Es, Tas Kungs, tavs Dievs, esmu dusmīgs Dievs, kas tēvu grēkus pie bērniem piemeklē līdz trešam un ceturtam augumam tiem, kas Mani ienīst, 6 un dara žēlastību līdz tūkstošajam augumam tiem, kas Mani mīl un tur Manus baušļus.

    [III] 7 Tev nebūs Tā Kunga, sava Dieva, Vārdu nelietīgi valkāt, jo Tas Kungs neatstās nesodītu, kas Viņa Vārdu nelietīgi valkā.

    [IV] 8 Piemini sabata dienu, ka tu to svētī. 9 Sešas dienas tev būs strādāt un padarīt visus savus darbus.10 Bet septītā diena ir sabats Tam Kungam, tavam Dievam, tad nebūs tev nekādu darbu darīt, nedz tev, nedz tavam dēlam, nedz tavai meitai, nedz tavam kalpam, nedz tavai kalponei, nedz tavam lopam, nedz tam svešiniekam, kas ir tavos vārtos.11 Jo sešās dienās Tas Kungs ir radījis debesis un zemi, jūru un visu, kas tur atrodams, un septītajā dienā Tas Kungs atdusējās; tāpēc Tas Kungs svētīja sabata dienu, lai tā būtu svēta.

    [V] 12 Godini savu tēvu un savu māti, lai tu ilgi dzīvotu tanī zemē, ko Tas Kungs, tavs Dievs, tev dod.

    [VI] 13 Tev nebūs nokaut.

    [VII] 14 Tev nebūs laulību pārkāpt.

    [VIII] 15 Tev nebūs zagt.

    [IX] 16 Tev nebūs nepatiesu liecību dot pret savu tuvāku.

    [X] 17 Tev nebūs iekārot sava tuvāka namu. Tev nebūs iekārot sava tuvāka sievu, nedz viņa kalpu, nedz viņa kalponi, nedz viņa vērsi, nedz viņa ēzeli, nedz ko citu, kas tavam tuvākam pieder."

  • Bauslības sadalīšana Divos Lielos Likumos ir dota vēlāk 5.Mozus grāmatā. Struktūra ir skaidri identificējama tā, ka pirmais likums ir saistīts ar mīlestību pret Dievu, un pēdējie seši baušļi ir saistīti ar sava laikabiedra mīlestību. Tad tas tika iedvests cilvēkos (sk arī darbu (Love and the Structure of the Law (No. 200).

    Mūsus pienākums pirmkārt ir pret Dievu un tad pret savu tuvāko. Mūsu pienākums ir kļūt par labu un īstu trauku Dzīvajam Dievam. Viņš ir dzīvo nevis mirušo Dievs.

  • Mateja 22:29-46 29 Bet Jēzus atbildēja un sacīja: "Jūs alojaties, nesaprazdami nedz rakstus, nedz Dieva spēku.30 Jo augšāmcelšanās cēlienā ne precējas, nedz tiek precēti, bet visi ir kā eņģeļi debesīs. 31 Vai tad jūs neesat lasījuši par miroņu augšāmcelšanos, ko Dievs jums teicis: 32 Es esmu Ābrahāma Dievs, Īzāka Dievs un Jēkaba Dievs. Dievs nav mirušo, bet dzīvo Dievs." 33 Un, kad ļaudis to dzirdēja, tie iztrūcinājās par Viņa mācību. 34 Bet farizeji, dzirdēdami, ka Viņš saduķejiem muti aizbāzis, sapulcējās, 35 un viens no tiem, bauslības mācītājs, kārdinādams Viņam jautāja un sacīja: 36 "Mācītāj, kurš ir augstākais bauslis bauslībā?" 37 Bet Jēzus tam sacīja: "Tev būs Dievu, savu Kungu, mīlēt no visas sirds un no visas dvēseles, un no visa sava prāta. 38 Šis ir augstākais un pirmais bauslis. 39 Otrs tam līdzīgs ir: tev būs savu tuvāku mīlēt kā sevi pašu. 40 Šinīs abos baušļos ir saņemta kopā visa bauslība un pravieši." 41 Kad farizeji bija sapulcējušies, Jēzus tiem jautāja un sacīja: 42 "Kā jums šķiet? Kristus, kā dēls Viņš ir?" Tie Viņam saka: "Dāvida." 43 Viņš tiem sacīja: "Kā tad Dāvids Viņu garā sauc par Kungu, sacīdams: 44 Tas Kungs sacīja uz manu Kungu: sēdies pie Manas labās rokas, tiekāms Es lieku Tavus ienaidniekus par pameslu Tavām kājām. - 45 Ja nu Dāvids sauc Viņu par Kungu, kā tad Tas var būt viņa dēls?" 46 Un neviens nevarēja Viņam atbildēt neviena vārda, un no tās dienas arī neviens nedrīkstēja vairs Viņam ko jautāt.
  • Kā tad Dāvids viņu sauca par Kungu un elohim (Psalmi 45:6-7; Ebrejiem 1:8-9).

    Tādēļ, ka viņš bija Izraēla elohims, kurš runāja ar praviešiem un patriarhiem. Viņš bija Jehovas Eņģelis un Izraēla galva (Cakarijas 12:8)

    Pirmā bauslības daļa attiecas uz mīlestību pret Dievu. Tai ir jābūt no visas sirds, prāta un dvēseles. Otrā daļa ir - mīlēt savu tuvāko kā sevi pašu. Jo, ja tu nemīli savu tuvāko, ko tu esi redzējis, kā gan tu vari mīlēt Dievu, ko neesi redzējis.

  • 1Jāņa 4:20-21 20 Ja kāds saka: es mīlu Dievu, - un ienīst savu brāli, tad viņš ir melis; jo, kas nemīl savu brāli, ko viņš ir redzējis, nevar mīlēt Dievu, ko viņš nav redzējis. 21 Un šis bauslis mums ir no Viņa, ka tam, kas mīl Dievu, būs mīlēt arī savu brāli
  • Pirmā Lielā Likuma struktūra veido pamatu Otrajam Lielajam Likumam, un šie divi likumi ietver visu bauslību un praviešu. Tā, desmit baušļi ir padoti šiem diviem, un visa pārējā bauslība ir pakļauta šiem desmit. Pirmais Lielais Bauslis sastāv no pirmajiem četriem baušļiem desmit baušļu sistēmā.

    Tas Kungs attiecas pret šo struktūru vadoties no loģikas, ka Viņš ir radības sākums un pestīšana. Viņš dod mūžīgo dzīvību tiem, kam vēlas, veidā, kādā Viņš to ir noteicis.

    Pirmais bauslis deklarē Dieva Unikalitāti un pārākumu.

  • 2.Mozus 20:1-3 Un Dievs sacīja visus šos vārdus: 2 "Es esmu Tas Kungs, tavs Dievs, kas tevi izvedis no Ēģiptes zemes, no vergu nama. 3 Tev nebūs citus dievus turēt Manā priekšā.
  • Otrais bauslis deklarē elkdievības un kalpošanas fiziskām lietām, profanitāti. Dievs vēlas, lai cilvēki pielūdz Viņu garā un patiesībā.

  • [II] 4 Netaisi sev elku tēlu vai kādu atveidu nedz pēc tā, kas ir augšā debesīs, nedz pēc tā, kas ir virs zemes, nedz pēc tā, kas ir ūdenī zem zemes. 5 Nezemojies to priekšā un nekalpo tiem, jo Es, Tas Kungs, tavs Dievs, esmu dusmīgs Dievs, kas tēvu grēkus pie bērniem piemeklē līdz trešam un ceturtam augumam tiem, kas Mani ienīst, 6 un dara žēlastību līdz tūkstošajam augumam tiem, kas Mani mīl un tur Manus baušļus.
  • Šis bauslis norāda uz pielūgsmes objektu. Mums nav jāveido kaut kam līdzīgi tēli, lai mestos to priekšā ceļos vai pielūgtu, vai lūgtu tos. Tas nozīmē visu: krucifiksu, jebkādas statujas, pat pamatotu Dieva reprezentāciju, Viņu un it sevišķi ne Kristu un mirušos svētos, no kuriem tikai Kristus ir augšāmcēlies.

    Trešais bauslis ir domāts Dieva vārda spēka, un visu aktivitāšu, kas tiek izdarītas Viņa vārdā, - tiesai, kalpošanai vai administrācijai, pasargāšanai. Visa darbība no Viņa spēka un varas, un autoritātes.

  • [III] 7 Tev nebūs Tā Kunga, sava Dieva, Vārdu nelietīgi valkāt, jo Tas Kungs neatstās nesodītu, kas Viņa Vārdu nelietīgi valkā.
  • Ceturtais bauslis ir dota, lai nodrošinātu, ka visa Viņa struktūra tiek ietverta Viņa Bauslības kārtībā, kā arī Viņa kalendārā un sistēmā. Ceturtais bauslis ne tikai vienkārši norāda uz Sabata dienu, bet arī identificē Sabata sistēmu, un visu bauslību un sistēmas kārtību.

  • [IV] 8 Piemini sabata dienu, ka tu to svētī. 9 Sešas dienas tev būs strādāt un padarīt visus savus darbus. 10 Bet septītā diena ir sabats Tam Kungam, tavam Dievam, tad nebūs tev nekādu darbu darīt, nedz tev, nedz tavam dēlam, nedz tavai meitai, nedz tavam kalpam, nedz tavai kalponei, nedz tavam lopam, nedz tam svešiniekam, kas ir tavos vārtos. 11 Jo sešās dienās Tas Kungs ir radījis debesis un zemi, jūru un visu, kas tur atrodams, un septītajā dienā Tas Kungs atdusējās; tāpēc Tas Kungs svētīja sabata dienu, lai tā būtu svēta.
  • Tā, kalendāra ieviešana balstoties uz kādu citu sistēmu vai pamatiem, ir zaimošana un bauslības pārkāpšana, un viltus Dieva pielūgšana.

    Dievs ir radījis Sabatus un Jaunos Mēnešus, kā arī gadskārtējos Sabatus un Svētkus. Nav pieļaujama neviena cita struktūra izņemot to, ko Viņš ir iecēlis. Viltotā Svētdienas sistēma, kā arī Ziemassvētku un Lieldienu svinēšana, ir Trīsvienīgā Dieva sistēma, un tā ir pagāniska. Tā ir Pirmā Lielā Baušļa visu četru baušļu pilnīga pārkāpšana (sk. darbus Origins of Christmas and Easter (No. 235); Doctrine of Original Sin Part 1 The Garden of Eden (No. 246) un Doctrine of Original Sin Part 2 The Generations of Adam (No. 248)).

    Lielās modernās kristietības daļas pieņēmums, ka Dieva Bauslība ir atcelta, rodas no bauslības struktūras, praviešu, Kristus un apustuļu vēsts ignorēšanas. Ir starpība starp Diviem Lielajiem Baušļiem, um desmit baušļu sistēmu, kas attīsta upurēšanas noteikumus un tā saucamo ceremoniālo bauslību, kas veidoja daļu no Tempļa sistēmas. Liela daļa modernās kristietības to jauc, un nepareizi grupē kalendāru un citus bauslības svarīgus aspektus kopā ar upurēšanas bauslību, lai tādā veidā atstātu neievērotu Dieva bauslību un pārvērstu to saules sistēmā un mistēriju kultos. Šī atšķirība ir izskaidrota darbā Distinction in the Law (No 96), kā arī iekļauta to darbu struktūrā, kas apskata pašus baušļus.

    Tagad mēs apskatīsim pirmo bausli.

    Kristīgo Dieva Baznīcu Mājas Lapa

    Latvija e-pasts: kdbaz@mail.lv 

     

    q