Kristīgās Dieva Baznīcas

[260]

 

 

 

Bauslība un septītais bauslis [260]

(Izdevums 1.10 19981009-19990525)

 

 

 

Stāv rakstīts: Tev nebūs laulību pārkāpt. Šis darbs atspoguļo visu Dieva bauslības struktūru attiecībā uz šo bausli, kā to ir izskaidrojuši pravieši un Derības grāmatas saskaņā ar bauslības lasīšanu Sabata gados. 

 

Kristīgās Dieva Baznīcas (Christian Churches of God)

Australija: P.O.Box 369, WODEN ACT 2606, AUSTRALIEN

E-mail: secretary@ccg.org

Latvija e-pasts: kdbaz@mail.lv 

(Copyright (c) 1998, 1999 Wade Cox)

Autortiesības: Šo darbu drīkst brīvi kopēt un izplatīt ar noteikumu, ja tas tiek kopēts pilnībā, bez izmaiņām un izsvītrojumiem. Kopijā jābūt norādītam izdevēja nosaukumam un adresei, kā arī paziņojumam sakarā ar autortiesībām. Naudas inkasēšana par izplatītajām kopijām nav pieļaujama. Īsu citātu iekļaušana kritiskos rakstos un pārskatos nav uzskatāma par autortiesību pārkāpumu.

Šo darbu jūs varat izlasit World Wide Web lappusc:
http://www.logon.org and http://www.ccg.org

 

Bauslība un Septītais Bauslis [260]

Stāv rakstīts: Tev nebūs laulību pārkāpt (2.Mozus 20:14; 5.Mozus 5:18).

 

Seksualitātes funkcija

Sugu seksualitāte ir pakļauta Dieva likumiem, un tās dabiskā funkcija ir uzturēt atjaunotni uz zemes un radīt būtnes, kas būtu nākamie Dieva bērni saskaņā ar Dieva norādījumiem Ādamam. (1.Mozus 1:28; 9:1).

Visas aktivitātes un zemes atjaunotne notiek saskaņā ar Dieva likumiem.

Mateja 5:17-18 17 Nedomājiet, ka Es esmu atnācis atmest bauslību vai praviešus. Es neesmu nācis tos atmest, bet piepildīt. 18 Jo patiesi Es jums saku: tiekāms debess un zeme zudīs, nezudīs neviena ne vismazākā rakstu zīmīte, ne raksta galiņš no bauslības, iekāms viss notiek.

No tā izriet, ka seksualitātes nolūks ir definēts, un seksualitātes kontrole ir pakļauta Dieva likumiem. Tāpēc septītais bauslis ir vērsts uz nāciju seksualitāti. Visi likumi, kas attiecas uz seksualitāti, izriet no septītā baušļa, kas savukārt izriet no piektā un sestā baušļa, un pārējiem, kas ir pirms tiem.

Ģimene kā aizbildne

Ģimene tiek organizēta saskaņā ar piekto bausli un bauslības likumiem, un tā ir seksualitātes kontrolētāja jeb aizbildne (Zālamana Pamācības 1:8-9; 6:20; 14:1)

Sieva ir no tā Kunga, un vīrs, kurš precas, ir atradis labvēlību tā Kunga acīs (Zālamana Pamācības 18:22; 19:14). Tikumīga sieva ir kronis savam vīram (Zālamana Pamācības 12:4).

No bauslības izriet, ka celibāts ir nedabisks stāvoklis, kas ir pretrunā gan ar dabisko ģimenes savienību, gan arī ar Dieva gribu un plānu. Celibātam nekādā ziņā nevar piešķirt pārāku stāvokli kā laulībai. Askēzes un citu tradīciju vēsture kristietībā ir apskatīta darbā Vegetarianism and the Bible (No. 183).

Pāvils 1. Vēstulē korintiešiem rakstīja: Bet netiklības novēršanas labā lai katram ir sava sieva un katrai sievai savs vīrs. Viņš saka, ka viņam nav Dieva pavēles. Viņš saka , ka šķīsta nodošanās tam Kungam ir labāka, taču, lai izvairītos no ārlaulības sakariem, cilvēkiem vajadzētu precēties. Celibāta vēsture baznīcā ir dzīva šīs sistēmas izgāšanās. Pāvils saka, ka visām jaunajām sievietēm vajadzētu precēties, radīt bērnus un aprūpēt māju (1Tim. 5:14).

Cilvēka ģimene ir svešinieki un ienācēji uz šīs planētas, un zeme pieder tam Kungam. Ģimene un sugas ir tikai Dieva plāna instrumenti (3.Mozus 25:23).

1.Mozus 30:20 20 Un Lea sacīja: "Dievs mani pieminējis ar labu piemiņu, dodams dāvanu; nu reiz mans vīrs cienīs mani, jo es tam esmu dzemdējusi sešus dēlus." Un viņa nosauca tā vārdu:

Visās laulības funkcijās, saskaņā ar desmito bausli, seksualitātei nebūtu jābūt pakļautai sievas alkatībai, tāpat, laulība nav izmantojama alkatīgos nolūkos (2 Sam. 11:1-12:24; 1Ķēniņu 21:1-19).

 

Sekss laulībā

Seksualitāte Dieva bauslības ietvaros ir ierobežota laulībā, jo sieva tika radīta no vīra un atdota viņam, lai būtu viena miesa, un lai tādā veidā piepildītu Dieva nolūku radīšanā. (1.Mozus 1:26-28; 2:15.18-25). Visa šī struktūra attiecas tikai uz radību, un tā nav iespējama kritušajiem eņģeļiem. Viņi krita pārkāpjot šo bausli un pameta savu pirmo mājokli.

Laulībai ir noteikta radīšanas funkcija, un tā reprezentē vienību Baznīcai ar Kristu.

Efeziešiem 5:22-33 22 Sievas, esiet paklausīgas saviem vīriem kā Tam Kungam. 23 Jo vīrs ir sievas galva, tāpat kā Kristus ir draudzes galva, būdams Savas miesas Pestītājs. 24 Bet, kā draudze ir paklausīga Kristum, tāpat arī sievas saviem vīriem visās lietās. 25 Vīri, mīliet savas sievas, tāpat kā Kristus ir mīlējis Savu draudzi, pats nododamies viņas labā, 26 lai to darītu svētu, šķīstot ar mazgāšanu ūdenī caur vārdu, 27 Sev Savu draudzi sagatavodams cienīgu, bez traipa, bez krunkas vai cita tamlīdzīga trūkuma, lai tā būtu svēta un bez vainas. 28 Tā arī vīriem pienākas savas sievas mīlēt kā savu miesu. Kas mīl savu sievu, tas mīl sevi pašu. 29 Jo neviens nekad vēl nav ienīdis pats savu miesu, bet katrs to kopj un glabā, tāpat kā Kristus draudzi, 30 jo mēs esam Viņa miesas locekļi. 31 "Tādēļ cilvēks atstās tēvu un māti un pieķersies savai sievai un abi kļūs par vienu miesu." 32 Šis noslēpums ir liels: es to attiecinu uz Kristu un draudzi. 33 Bet arī katram no jums būs savu sievu mīlēt kā sevi pašu, bet sieva lai jūt bijību pret savu vīru.

Visa ģimenes struktūra ir balstīta uz šīm attiecībām un to šķīstumu. Ja tās tiek kompromitētas, tās nekad pilnībā vairs nevar atjaunot. Garīgi, līgava var nožēlot grēkus un atgriezties pie Kristus. Izraēls tika aicināts atgriezties pie viņa (Jer. 3:1, 7), taču līgava iesniedza šķiršanās rakstu. Tādēļ, savā atgriešanās laikā, Kristus laulāsies ar baznīcu kā garīgo Izraēlu, kas ir līgava.

Sieviete tika radīta vīram, un katra vīra galva ir Kristus, un Kristus galva ir Dievs. Ikviens vīrs, kas lūdz Dievu ar apsegtu galvu, liek negodā savu galvu (kas ir Kristus). Gari mati vīram ir par kaunu. Sievai, kurai ir nodzīti mati, lūgšanā ir jāapsedz galva, taču sievai, kuras mati ir viņas gods, nevajag cita apsega kā vien viņas matus (1Kor. 11:1-16).

Galvas subjekts, kas ietverts bauslībā ir svarīgs un bieži pārprasts. Svešzemju sievietei, kura saņemta gūstā kara laikā, ir jānodzen savi mati, un tā ir daļa no šķīstīšanās procesa. Dēļ eņģeļiem sievietei ir nepieciešams spēks uz savas galvas (1Kor. 11:10). Tā, sievietes garie mati ir spēka simbols, un svešzemnieces ir pakļautas kritušo eņģeļu augstākiem spēkiem. Tādēļ svešzemju sievietei, kas pret viņas gribu ir sagūstīta kaujā, bija jānodzen savi mati un jāataudzē tie tautas vidu. Tradīcijas attiecībā uz galvas nodzīšanu kāzās arī attiecas uz šo simbolismu.

Kad levīti bija izolēti kā Izraēla priesterību, tiem bija jānodzen viss savs ķermeņa apmatojums, un tā bija daļa no attīrīšanās un atšķiršanas procesa. (4.Mozus 8:7). Šī darbība tieši norādīja uz tām attiecībām, kas viņiem būs kā Jahves Eņģeļa līgavām kalpošanā Eloah Eloah Dieva Templī. Šī funkcija nedaudz atklāja tās attiecības, kas izredzētajiem būs ar Mesiju kā Augsto Priesteri zem Melšisedeka kārtības. Šīs attiecības ir redzamas arī nazīriešu zvērestos (4.Mozus 6:5, 18). Sievietes galvai ir jābūt atsegtai arī greizsirdības upura pienešanas laikā (4.Mozus 5:18). Simbolisms ir tas, ka viņa ir atklājusies Dievam un ir neaizsargāta un neko nenoklusē. Dievs redz viņas iekšējo būtību un ierauga viņas vainu vai nevainību.

Augstajam Priesterim bija jāvalkā mitras, kas apklāta ar zeltu (2.Mozus 28:36-38). Šis simbolisms norādīja tālāk uz Mesiju, kuram būs jābūt kronētam Izraēla ķēniņam. Priestera dēlu kapuces (2.Mozus 28:40) norādīja uz izredzētajiem kā Dieva valstības ķēniņiem un priesteriem, kā Dieva bērniem. Viņi visi ir ķēnišķīga priesterība un svēta tauta (1Pet. 2:9). Visi šie simboli norādīja uz izredzētajiem kā Kristus līgavām Dieva Templī un kā Kristus līdzmantiniekiem.

Kristus un Baznīcas, kā arī sievas un vīra attiecības ir izskaidrotas Zālamana Pamācībās 31 un Augstajā Dziesmā (sk. darbus Proverbs 31 (No. 114) un Song of Ssongs (No. 145)). Laulības pārkāpšana ģimenē ir tas pats kas elkdievība Dieva Templī (sk. darbu Law and the Second Commandment (No. 254)(Bauslība un otrais bauslis [254])).

Vīram, kurš apņem sievu, jāvelta tai visa sava uzmanība vienu gadu, un viņš nedrīkst nodarboties ar kaut ko citu (tas viņu atrauj no viņa mājām), tāpat viņu nedrīkst iesaukt karā vai prom no viņa sievas.

5.Mozus 24:5 5 Kad vīrs ir ņēmis jaunu sievu, tad lai viņš neiet karapulkos un viņam lai neuzliek nekādu darba pienākumu; veselu gadu lai viņš paliek brīvs savā namā un iepriecina savu sievu, ko viņš ir apņēmis.

 

 

Šķiršanās un atkārtotas laulības

Bauslība pieļauj šķiršanos un citas laulības, taču tā aizliedz precēties otrreiz ar vienu un to pašu sievieti, ja tā bijusi precējusies ar citu. Viņa var apprecēt to pašu vīru tikai tad, ja tā nav bijusi precējusies ar citu.

5.Mozus 24:1-5 1 Ja kāds ņem sievu un kļūst tai par vīru, bet tad notiktu, ka tā neatrod vairs labvēlību viņa acīs, tādēļ ka tas atradis viņā kādu kauna lietu, tad lai viņš raksta tai šķiršanās rakstu un iedod to viņai rokā un izraida viņu no sava nama. 2 Un tā lai atstāj viņa namu un kļūst citam vīram par sievu. 3 Bet, ja arī šis otrs vīrs no tās novēršas un arī raksta viņai šķiršanās rakstu, iedod to viņai rokā un izraida no sava nama vai arī kad otrs vīrs mirst, kas bija viņu apņēmis par sievu, 4 tad viņas pirmais vīrs, kas viņu bija izraidījis, to nevar ņemt atkal par sievu pēc tam, kad tā kļuvusi nešķīsta, jo tā ir negantība Tā Kunga priekšā, un tev nebūs apgānīt to zemi, ko Tas Kungs, tavs Dievs, tev dos par mantojumu. 5 Kad vīrs ir ņēmis jaunu sievu, tad lai viņš neiet karapulkos un viņam lai neuzliek nekādu darba pienākumu; veselu gadu lai viņš paliek brīvs savā namā un iepriecina savu sievu, ko viņš ir apņēmis.

Šie likumi ir domāti, lai aizsargātu ģimeni, morāli un tautas morāli. Loģika ir acīm redzama. Ja sieva apprecas otrreiz un uzskata, ka bijušais vīrs ir bijis labāks par pašreizējo, vai arī ja tā ir sastrīdējusies, tad šīs otrās laulības atrodas briesmās, ja būtu iespējams atkal precēties ar iepriekšējo vīru. Visa koncepcija attur no pēkšņas šķiršanās un pārcelšanās uz citu vietu, un bauslība šādu darbību aizliedz. (5.Mozus 24:1. 5.Mozus 22:14; Mat. 19:19; 5:32).

Pret šķiršanos nevar izturēties nevērīgi, pat ja partneris ir neticīgais.

1.Korintiešu7:12-17 12 Bet pārējiem saku es, ne Tas Kungs: ja kādam brālim ir neticīga sieva un tā vēlas ar viņu kopā dzīvot, tad viņam to nebūs atstumt. 13 Un, ja kādai sievai ir neticīgs vīrs un tas vēlas ar viņu kopā dzīvot, tad viņai to nebūs atstumt. 14 Jo neticīgais vīrs ir svētīts caur sievu, un neticīgā sieva ir svētīta caur vīru; jo citādi jūsu bērni būtu nešķīsti, bet tagad tie ir svēti. 15 Ja neticīgais šķiras, lai tas šķiras; tādā gadījumā brālis vai māsa nav saistīti; jo uz mieru Dievs mūs ir aicinājis. 16 Kā tu, sieva, zini, vai varēsi izglābt savu vīru? Jeb kā tu, vīrs, zini, vai varēsi izglābt savu sievu? 17 Tik katrs lai dzīvo tā, kā Tas Kungs tam piešķīris viņa daļu un kā Dievs kuru ir aicinājis. To es tā noteicu visās draudzēs.

Sarunā ar samariešu sievu pie akas, Kristus teica noteiktus vārdus, izskaidrojot bauslību.

Jāņa 4:7-29 7 Te kāda sieva no Samarijas nāk ūdeni smelt. Jēzus viņai saka: "Dod Man dzert!" 8 Jo Viņa mācekļi bija gājuši pilsētā pārtiku pirkt. 9 Tad samariete Viņam saka: "Kā Tu, jūds būdams, prasi dzert no manis, samarietes?" Jo jūdi ar samariešiem nesagājās. 10 Jēzus viņai atbildēja: "Ja tu ko zinātu par Dieva dāvanu un kas Tas ir, kas tev saka: dod Man dzert, - tad tu būtu Viņu lūgusi, un Viņš būtu tev devis dzīvu ūdeni." 11 Samariete Viņam saka: "Kungs, Tev nav smeļamā trauka, un aka ir dziļa; no kurienes tad Tev ir dzīvais ūdens? 12 Vai Tu esi lielāks par mūsu tēvu Jēkabu, kas mums aku devis un pats no tās ir dzēris līdz ar saviem dēliem un ganāmpulkiem?" 13 Jēzus atbildēja viņai: "Ikvienam, kas dzer no šī ūdens, atkal slāps. 14 Bet, kas dzers no tā ūdens, ko Es tam došu, tam nemūžam vairs neslāps, bet ūdens, ko Es tam došu, kļūs viņā par ūdens avotu, kas verd mūžīgai dzīvībai." 15 Sieva Viņam saka: "Kungs, dod man tādu ūdeni, ka man vairs neslāpst un nav jānāk šurp smelt." 16 Tad Viņš tai saka: "Ej, sauc savu vīru un nāc šurp!" 17 Sieva Viņam atbild: "Man nav vīra." Jēzus viņai saka: "Tu pareizi esi sacījusi: man nav vīra, - 18 jo pieci vīri tev ir bijuši, bet, kas tev tagad ir, tas nav tavs vīrs. Šai ziņā tu esi runājusi patiesību." 19 Tad sieva Viņam saka: "Kungs, es redzu, ka Tu esi pravietis. 20 Mūsu tēvi ir pielūguši šinī kalnā, bet jūs sakāt, ka Jeruzāleme ir tā vieta, kur Dievs jāpielūdz." 21 Jēzus viņai saka: "Tici Man, sieva: nāk stunda, kad jūs Tēvu vairs nepielūgsit nedz šinī kalnā, nedz Jeruzālemē. 22 Jūs pielūdzat, ko nezināt, mēs pielūdzam, ko zinām. Jo pestīšana nāk no jūdiem. 23 Bet stunda nāk un ir jau klāt, kad īstie dievlūdzēji pielūgs Tēvu garā un patiesībā. Jo Tēvs tādus meklē, kas Viņu tā pielūdz. 24 Dievs ir Gars, un, kas Viņu pielūdz, tiem To būs pielūgt garā un patiesībā." 25 Sieva Viņam saka: "Es zinu, ka jānāk Mesijam, kas saukts Kristus. Kad Viņš nāks, Tas mums visu izstāstīs." 26 Jēzus viņai saka: "Es tas esmu, kas ar tevi runā!" 27 Šinī brīdī nāca Viņa mācekļi un brīnījās, ka Viņš runā ar sievu. Tomēr neviens neteica: ko Tu no viņas gribi, vai: ko Tu runā ar viņu? 28 Tad sieva atstāja savu ūdens trauku, aizgāja uz pilsētu un sacīja ļaudīm: 29 "Nāciet, tur ir cilvēks, kas man visu pateicis, ko es esmu darījusi! Vai tikai Tas nav Kristus?"

Tas norāda uz kādu doktrīnu attiecībā uz laulībām. Pirmkārt, sieviete likumīgi bija precējusies piecas reizes, un katra tika uzskatīta par likumīgu laulību zem Mesijas. Pašlaik viņa dzīvoja kopā ar vīru, un šīs attiecības Mesija neatzina kā likumīgas. Mesija radīja doktrīnu šādā veidā. Viņš atzina vairākas laulības, un nav nekāda norādījuma, ka sieva piecas reizes būtu palikusi par atraitni. Kā mēs redzam, bauslība pieļauj atkārtotas laulības.

Otrkārt, Kristus de fakto laulību, kas bija pašlaik, pasludināja par spēkā neesošu.

Laulības tautās ir tautu rituāli, nevis baznīcas sakramenti. Šādā veidā visās tautās var likumīgi precēties un bērni ir likumīgi, tāpat kā Ādama dēli. Baznīcā ir tikai divi sakramenti - Kristības un Tā Kunga Mielasts. (sk. darbu The Sacraments of the Church (No. 150)).

Laulības ir vienas miesas garīga savienība. Kristum par to bija daudz ko teikt, un viņš izredzētajiem, attiecībā uz laulībām un šķiršanos, deva nopietnu pavēli.

Mateja 19:1-12 1 Un notika, kad Jēzus šos vārdus bija beidzis runāt, Viņš aizgāja no Galilejas un nonāca Jūdejas robežās viņpus Jordānas. 2 Un daudz ļaužu gāja Viņam pakaļ, un Viņš tos dziedināja. 3 Un farizeji nāca pie Viņa, To kārdinādami, un sacīja Viņam: "Vai ir atļauts šķirties no savas sievas katra iemesla dēļ?" 4 Bet Viņš atbildēja un sacīja: "Vai neesat lasījuši, ka Radītājs iesākumā tos radījis kā vīru un sievu, 5 un sacīja: tādēļ cilvēks atstās tēvu un māti un pieķersies pie savas sievas; un šie divi būs viena miesa.- 6 Tātad viņi nav vairs divi, bet viena miesa; ko nu Dievs savienojis, to cilvēkam nebūs šķirt." 7 Tie saka Viņam: "Kā tad Mozus ir pavēlējis dot šķiršanās rakstu un šķirties?" 8 Viņš saka tiem: "Mozus jums atļāva šķirties no savām sievām jūsu cietsirdības dēļ, bet no iesākuma tas tā nav bijis. 9 Bet Es jums saku: kas no savas sievas šķiras, ja ne netiklības dēļ, un prec citu, tas pārkāpj laulību; un, kas atšķirtu prec, tas pārkāpj laulību." 10 Viņa mācekļi saka Viņam: "Ja tas tā ir vīra un sievas starpā, tad nav labi precēties." 11 Bet Viņš sacīja tiem: "Visi nespēj saprast šo vārdu, bet tik tie, kam tas ir dots. 12 Jo ir bezdzimuma cilvēki, kas tādi no mātes miesām. Un ir bezdzimuma cilvēki, ko citi padarījuši par tādiem. Un ir bezdzimuma cilvēki, kas paši sevi padarījuši par tādiem Debesu valstības dēļ. Kas to spēj saprast, lai saprot."

Daži cilvēki tiek veltīti Dieva pagodināšanai. Kristus šeit teica, ka arī viņš ir tam radīts. Visi apustuļi bija precējušies, un, liekas, ka arī Pavils, savas kalpošanas laikā apprecējās. Kristus nevarēja pat iedomāties, ka viņš varētu precēties, ne tikai tādēļ, ka viņš zināja, ka tiks nogalināts un atstās atraitni, bet arī tādēļ, ka viņš bija draudzes līgavainis, un šo simbolismu nedrīkstēja apšaubīt. Ja viņš būtu atstājis pēcnācējus, rastos dinastijas situācija. Faktiski tā notika ar māsas bērniem un brāļa bērniem kā desposyni, līdz pat tam laikam, kad viņus, sākot no ceturtā gadsimta, pilnībā iznīcināja Romas Baznīca (sk. darbu The Virgin Mariam and the Family of Christ (No. 232)).

Šķiršanās izredzēto vidū Kristum nav pieņemama, izņemot vienīgi laulības pārkāpšanas gadījumā (sk. Mat. 5:32). Izredzētajiem tāpat jāpaliek kopā ar saviem neticīgajiem partneriem, ja tie piekrīt ar tiem dzīvot kopā. Ja neticīgais nepiekrīt, tad ir atļauts šķirties. Pastāv, protams, arī citi pamati laulības šķiršanai, laulības anulēšanai, piemēram krāpšanas, asinsradniecības un sliktas attiekšanās gadījumos, taču šie pamati bieži vien un lielā mērā tiek nepareizi piemēroti no tautu un baznīcas puses.

 

Izredzēto uzticība

Izredzēto uzticība pastāv gan fiziski, gan arī garīgi, un tas rodas no Svētā Gara un desmitā baušļa savstarpējas iedarbības.

Mateja 5:27-32 27 Jūs esat dzirdējuši, ka ir sacīts: tev nebūs laulību pārkāpt. 28 Bet Es jums saku: ikviens, kas uzskata sievu, to iekārodams, tas ar viņu laulību jau ir pārkāpis savā sirdī. 29 Bet, ja tava labā acs tevi apgrēcina, tad izrauj to un met prom; jo tas tev labāk, ka viens no taviem locekļiem pazūd, nekā ja visa tava miesa top iemesta ellē. 30 Un, ja tava labā roka tevi apgrēcina, tad nocērt to un met prom; jo tas tev labāk, ka viens no taviem locekļiem pazūd, nekā ja visa tava miesa nāk ellē. 31 Ir arī sacīts: kas no savas sievas šķiras, tas lai tai dod šķiršanās rakstu. 32 Bet Es jums saku: ikviens, kas no savas sievas šķiras, izņemot netiklības gadījumu, tas viņu spiež laulību pārkāpt; un, ja kas atšķirtu precē, tas pārkāpj laulību.

(sk. Marka. 10:10-12; Lūkas. 16:18).

Arī Pāvils par to runāja un teica, ka laulība un bērni tiek svētīti caur ticīgo.

1.Korintiešu 7:6-17 6 Bet to es saku piekāpdamies un ne pavēlēdams. 7 Bet es gribētu, lai visi cilvēki būtu kā es; tomēr tur katram ir sava Dieva dota dāvana, vienam tāda, otram citāda. 8 Bet neprecētiem un atraitnēm es saku: ir labi, ja tie paliek tādi kā es. 9 Bet, ja tie nevar atturēties, tad lai dodas laulībā, jo labāk iedoties laulībā nekā kaist kārībā. 10 Bet laulātiem es pavēlu, tomēr ne es, bet Tas Kungs: sievai nešķirties no vīra, 11 un, ja tā ir atšķīrusies, tad tai palikt neprecētai vai izlīgt ar savu vīru; un vīram neatstumt sievu. 12 Bet pārējiem saku es, ne Tas Kungs: ja kādam brālim ir neticīga sieva un tā vēlas ar viņu kopā dzīvot, tad viņam to nebūs atstumt. 13 Un, ja kādai sievai ir neticīgs vīrs un tas vēlas ar viņu kopā dzīvot, tad viņai to nebūs atstumt. 14 Jo neticīgais vīrs ir svētīts caur sievu, un neticīgā sieva ir svētīta caur vīru; jo citādi jūsu bērni būtu nešķīsti, bet tagad tie ir svēti. 15 Ja neticīgais šķiras, lai tas šķiras; tādā gadījumā brālis vai māsa nav saistīti; jo uz mieru Dievs mūs ir aicinājis. 16 Kā tu, sieva, zini, vai varēsi izglābt savu vīru? Jeb kā tu, vīrs, zini, vai varēsi izglābt savu sievu? 17 Tik katrs lai dzīvo tā, kā Tas Kungs tam piešķīris viņa daļu un kā Dievs kuru ir aicinājis. To es tā noteicu visās draudzēs.

  •  
  • Laulība kā mūsu garīgo attiecību ar Mesiju fizisks atspoguļojums.

    Izraēls ir salaulāts ar Dievu. Draudze ir salaulāta ar Mesiju kā Jahvi - elohim no Vecās Derības. Visām tautām ir jāienāk Izraēlā kā nākotnes Dieva Templim Augstā Priestera, Izraēla elohima vadībā (Ps. 45:6-7 un Ebr. 1:8-9). Visas šīs kategorijas norāda uz pasaules pestīšanu Mesijas vadībā, un Mesija stāda priekšā pasauli Dievam, kā derīgu Viņam, caur Svēto Garu.

    Jeremijas 3:1-9 Un Viņš turpināja: "Kad vīrs atlaiž savu sievu un tā iziet pie cita vīra, vai viņš var atkal to ņemt atpakaļ? Vai tāda zeme netiktu sagandēta? Bet tu esi netikla bijusi ar daudziem, taču atgriezies atkal pie Manis!" saka Tas Kungs. 2 "Pacel savas acis un raugies uz kailajām kalnu virsotnēm. Kur tu neesi tapusi apsmieta? Tu sēdēji viņu dēļ ceļmalā kā arābs tuksnesī un apgānīji zemi ar savu netiklību, izlaidību un ļaunprātību! 3 Kaut gan Es tev aizturēju agro lietu un arī vēlais lietus nenolija, tu tomēr paturēji netiklas sievas cieto pieri un nesakaunējies. 4 Jāatzīst, ka no šā laika tu Mani gan piesauci, sacīdama: mans tēvs! Tu esi manas jaunības draugs! 5 Vai tad Viņš vienmēr dusmosies, vai tad Viņa bardzība paliks mūžīgi? - Redzi, tā tu runā, bet dari ļaunu, un tā tas paliek." 6 Tas Kungs sacīja tālāk uz mani ķēniņa Josijas dienās: "Vai tu redzēji, ko Israēls, šī neuzticīgā sieva, ir darījusi? Viņa kāpa visos augstajos kalnos, gāja zem visiem zaļajiem kokiem un nodevās tur netiklībai. 7 Es gan domāju, ka viņa, to visu nodarījusi, atgriezīsies pie Manis, bet tā neatgriezās. Viņas neuzticīgā māsa Jūda to arī skaidri redzēja. 8 Bet, kaut gan tā redzēja, ka Es atlaidu neuzticīgo sievu Israēlu viņas netiklības dēļ un tai devu šķiršanās rakstu, Jūda, viņas neuzticīgā māsa, neņēma to pie sirds, bet gan gāja un tāpat nodevās netiklībai. 9 Tā notika, ka viņa ar savu vieglprātīgo izvirtību padarīja zemi nešķīstu, jo viņa pārkāpa laulību ar akmeni un ar koku.

    Šķiršanās un atjaunošanas nosacījums ir tāds, ka starplaikā nedrīkst būt citu vīru, jo attiecības norāda arī uz elkdievību un tās ietekmi uz attiecībām pret Dievu.

    Augšāmcelšanā mēs būsim kā eņģeļi debesīs, un laulība izbeidzas ar viena partnera nāvi.

    Mateja 22:23-33 23 Tanī dienā nāca pie Viņa saduķeji, kas saka, ka augšāmcelšanās neesot, un jautāja Viņam, 24 sacīdami: "Mācītāj, Mozus ir sacījis: ja kas nomirst bez bērniem, tad viņa brālim būs precēt viņa sievu un celt savam brālim dzimumu. - 25 Bet pie mums bija septiņi brāļi, pirmais apņēma sievu un nomira, un, tā kā tam nebija bērnu, tad tas atstāja savu sievu savam brālim. 26 Tāpat arī otrs un trešais līdz septītajam. 27 Un beidzot pēc viņiem visiem arī sieva nomira. 28 Tad nu kuram no septiņiem augšāmcelšanās dienā šī sieva piederēs? Jo viņa taču visu septiņu sieva bijusi." 29 Bet Jēzus atbildēja un sacīja: "Jūs alojaties, nesaprazdami nedz rakstus, nedz Dieva spēku. 30 Jo augšāmcelšanās cēlienā ne precējas, nedz tiek precēti, bet visi ir kā eņģeļi debesīs. 31 Vai tad jūs neesat lasījuši par miroņu augšāmcelšanos, ko Dievs jums teicis: 32 Es esmu Ābrahāma Dievs, Īzāka Dievs un Jēkaba Dievs. Dievs nav mirušo, bet dzīvo Dievs." 33 Un, kad ļaudis to dzirdēja, tie iztrūcinājās par Viņa mācību.

    Visa mūsu nākotne ir saistīta ar augšāmcelšanos no mirušiem, un celsies visi, lai tiktu tiesāti, taču izredzēto tiesāšana notiek tagad, un viņu augšāmcelšanās būs pirmā, Mesijas atgriešanās laikā.

    Jauktās laulības

    Likumdošana attiecībā uz jauktajām laulībā centrējas uz doktrīnas tīrību, nevis vienkārši uz asinīm (sk. Jeremijas 3:8-10; Jes. 50:1-10). Tas bija Mesija, kas pagrieza savu muguru sitienam Jesajas 50:6. Tam Kungam nav kreditoru, ka viņš mūs pārdotu vai izšķirtu. Kur ir mūsu mātes šķiršanās raksts. Priestera meitas ēd sava tēva mājās, un neviens svešinieks tur neēd. (sk. 3.Mozus 22:13; 2.Mozus 34:12-16)).

    Izraēla nācija pieļāva lielu grēku Ezras un Nehemijas atjaunošanas laikos. Tad viņus piespieda atteikties no to elkdievīgajām sievām. (Neh. 9:2; 13:23-31). Šeit ir izdarīta saistība ar Zālamanu.

    Nehemijas 13:23-31 23 Tajās dienās es redzēju arī jūdus, kas bija apprecējuši ašdodiešu, amoniešu un moābiešu sievas. 24 Viņu bērni runāja pa pusei ašdodiski, un viņi neprata runāt jūdiski, bet prata tikai citu tautu valodas. 25 Tad es izteicu šiem ļaudīm smagus pārmetumus, lādēju viņus, pat situ dažus no viņiem un plēsu viņu matus, un es liku viņiem zvērēt pie Dieva: "Jūs nedrīkstat dot savas meitas viņu dēliem par sievām, nedz ņemt viņu meitas saviem dēliem vai sev pašiem par sievām! 26 Vai Salamans, Israēla ķēniņš, nekrita grēkā tieši šādu sievu dēļ? Tiešām, starp daudzām tautām nebija tautas ar tādu ķēniņu kā viņš, un viņš bija sava Dieva iemīļots, un Dievs iecēla viņu par ķēniņu visā Israēlā, un tomēr svešinieku sievas pat viņu ievilināja grēkā. 27 Un tagad mums jādzird par jums, ka jūs atļaujaties sev to pašu netaisnību un, precēdami svešas sievas, kļūstat neuzticīgi mūsu Dievam." 28 Un viens no augstā priestera Jojadas, Ēljašiba dēla, dēliem bija horonieša Sanballata znots; tādēļ es viņu aizraidīju prom no savas tuvākās apkārtnes. 29 Piemini viņiem, mans Dievs, to, ka viņi visvairāk ir aptraipījuši priesteru kārtas godu un lauzuši derību, ko Tu esi noslēdzis ar priesteriem un levītiem. 30 Tā es šķīstīju viņus no visa svešā, un es noteicu priesteriem un levītiem no jauna viņu pienākumus katram savā darbā, 31 un es nokārtoju par jaunu malkas piegādi noteiktos laikos un pirmo augļu pienešanas kārtību. - Piemini to, mans Dievs, man par labu!

    Elkdievība lika aizmirst bērniem viņu valodu, kas bija nepieciešama Bībeles citēšanai un Rakstu izprašanai, un priesteri sāka kļūt pasaulīgi un apgānīties.

    2.Korintiešiem 6:14-18 14 Nevelciet svešu jūgu kopā ar neticīgiem. Jo kāda daļa ir taisnībai ar netaisnību? Kas ir gaismai kopējs ar tumsību? 15 Kā Kristus savienojams ar Beliaru, vai ir kāda daļa ticīgajam ar neticīgo? 16 Kas kopējs ir Dieva namam ar elkiem? Jo jūs esat dzīvā Dieva nams, kā Dievs ir sacījis: Es viņos gribu mājot un viņu starpā staigāt, un Es būšu viņu Dievs, un tie būs Mani ļaudis. 17 Tāpēc aizeita no viņu vidus un nošķirieties no tiem, saka Tas Kungs, un neaiztieciet neko, kas ir nešķīsts, tad Es jūs pieņemšu. 18 Tad Es būšu jums par Tēvu, un jūs būsit Man par dēliem un meitām, saka Tas Kungs, Visuvaldītājs.

    Neticīgais sievai laulībā vajadzīgs atbalsts. Palieciet vietā, kur esat aicināti.

    1.Korintiešu 7:20-24 20 Ikviens lai paliek tai stāvoklī, kurā tas aicināts. 21 Ja esi aicināts, vergs būdams, neskumsti par to! Bet, ja vari kļūt brīvs, tad labāk kļūsti. 22 Jo, kas ir aicināts par Tā Kunga mācekli, vergs būdams, tas ir Tā Kunga atbrīvots; tāpat, ja kas aicināts, brīvs būdams, tas ir Kristus vergs. 23 Jūs esat dārgi atpirkti, netopiet par cilvēku vergiem. 24 Katrs, brāļi, lai paliek tai stāvoklī Dieva priekšā, kurā tas aicināts.

    Jūs varat būt jūsu partnera pestīšanas instruments. Tādēļ aicinājums nav pamats laulības šķiršanai.

     

    Sekss ārpus laulībām

    Dievs ir devis noteiktus likumus par seksu ārpus laulībām. VISAS seksuālās attiecības ārpus laulībām, ir nelikumīgs, neskatoties uz vecumu vai veidu.

    Laulības institūcija sākās ar Ādamu un turpinās līdz pat šai dienai (1.Mozus 5:3-5).

    Uzticībai laulībā ir ļoti liela nozīme.

    Zālamana Pamācības 5:1-23 1 Mans dēls, ievēro manu gudrību un pievērs savu ausi manas mācības vārdiem, 2 lai tu paturētu prātā labu padomu un lai tava mute glabātu atzīšanu. 3 Jo svešas, netiklas sievas lūpas ir saldas kā medus, un viņas rīkle, tai runājot, ir glumāka par labāko eļļu, 4 bet pēc tam tās ir rūgtas kā vērmeles un asas kā abās pusēs griezīgs zobens. 5 Viņas kājas virzās pazemē nāvei pretī, viņas gaitas noved kapa tumsā. 6 Viņa neievēro dzīvības ceļu, grīļodamās sper soļus viņas kājas un nezina, kurp aiziet. 7 Tad nu uzklausiet mani labi uzmanīgi, mani bērni, un necentieties izvairīties no manas mutes vārdiem! 8 Lai tavi ceļi būtu tālu projām no viņas un netuvojas viņas nama durvīm, 9 lai tu nepamestu savu godu svešinieku priekšā un nezaudētu savu dzīvību no laulības pārkāpējas sievas saniknotā vīra rokas, 10 lai svešinieki neiedzīvojas no tava īpašuma, lai tava darba augļi nenāk par svētību svešam namam, 11 un lai tev nebūtu pēc tam jāvaid, kad tu būsi izšķiedis savu mantu un novājinājis savu miesu, 12 un lai tev nebūtu jāsaka: "Kā gan es ienīdu kādreiz manis izpelnīto pārmācību, un kā mana sirds šķendējās par man uzlikto sodu, 13 kā es neklausīju savu skolotāju vārdiem un nenoliecu savu ausi tiem pretī, kas mani mācīja! 14 Es esmu gandrīz iestidzis bezgalīgā nelaimē visu ļaužu un visas tautas priekšā!" 15 Dzer ūdeni pats no savas bedres, un lai tavas upes iztek no tava paša akas! 16 Jeb vai tavi avoti lai aiztek projām un tavu strautu ūdeņi izgāžas uz ielām? 17 Nē, bet lai tie pieder tev vienam un nevienam svešiniekam kopā ar tevi. 18 Lai tavas akas avots ir svētīts, un priecājies par savu sev jau jaunībā izraudzīto sievu! 19 Viņa ir mīlīga kā briežu māte un cildeni daiļa kā kalnu kaza, pieglaudies allažiņ pie viņas krūtīm un ielīksmo sevi nemitīgi ar viņas mīlestību! 20 Mans dēls, kāpēc tu gribi aizmirsties svešinieces apkampienos, un kāpēc tu gribi apkampt kādas citas sievietes krūtis? 21 Jo ikviena cilvēka ceļi ir atklāti Tā Kunga priekšā, un Viņš izsver visas viņu gaitas. 22 Pārkāpēja ļaunais darbs saņems savā varā viņu pašu, un ar savu grēka valgu viņš paliks nesaraujami sasiets. 23 Viņš mirs bez pamācības, un savas lielās ģeķības dēļ viņš gāzīsies.

    Laulības pārkāpšana ir vardarbība, un piedošana nenāk viegli, neskatoties uz dāvanām, un muļķi tiek novesti karā un nāvē (sk. Zālamana Pamācības 6:20-35; 7:1-27; Mal. 2:14).

    Ir rakstīts:

    3.Mozus 18:20 20 Tev arī nebūs pie sava tuvāka sievas gulēt ar nolūku, lai tā apaugļotos, tā ar to apgānīdamies.

    Ārlaulības sakari

    VISIEM ticīgajiem ir jāatturas no VISIEM ārlaulības sakariem (Apustuļu Darbi 15:20, 29; 21:25)

    1.Korintiešu 5:1-13 1 Stāsta par netiklību jūsu starpā un vēl par tādu, kāda nav sastopama pat pagānu starpā. Tur kāds dzīvo ar sava tēva sievu. 2 Un jūs vēl esat uzpūtušies, kur vajadzēja būt noskumušiem, lai tas, kas to darījis, tiktu izmests no jūsu vidus. 3 Kaut gan miesīgi tālumā, bet garā pie jums, es it kā klātbūdams esmu jau nolēmis par to, kas tā noziedzies: 4 ka mēs, jūs un mans gars, sanākam kopā Kunga Jēzus Vārdā 5 un viņu nododam ar mūsu Kunga Jēzus spēku sātanam miesas samaitāšanai, lai gars tiktu izglābts Tā Kunga dienā. 6 Jūsu lielīšanās nav laba. Vai nezināt, ka maz rauga saraudzē visu mīklu? 7 Izmēziet veco raugu, lai esat jauna mīkla! Jūs taču esat neraudzēti; jo arī mūsu Pashā jērs ir par mums upurēts - Kristus. 8 Tad svinēsim svētkus ne ar veco raugu, ne ar ļaunuma un netikumības raugu, bet ar skaidrības un patiesības neraudzētajām maizēm. 9 Es jums rakstīju savā vēstulē, lai nebiedrojaties ar netikļiem. 10 Es nedomāju - vispār ar šīs pasaules netiklajiem vai mantraušiem, vai laupītājiem, vai elku kalpiem; tad jau jums vajadzētu aiziet no šīs pasaules. 11 Bet es rakstīju jums nebiedroties ar tādu brāli, kas gan saucas par brāli, bet patiesībā ir netikls vai mantrausis, vai elku pielūdzējs, vai zaimotājs, vai dzērājs, vai laupītājs; ar tādu jums nebūs kopā pat ne ēst. 12 Kāda man daļa tos tiesāt, kas ārā? Vai jums nav jātiesā tie, kas iekšā? 13 Tos, kas ārā, Dievs sodīs. Izmetiet ārā ļauno no sava vidus!

    Ārlaulības sakari ar jūsu tēva sievu vai pamāti nav vienkārši ārlaulības sakari, tie ir asinsgrēka ārlaulības sakari. Sods par ārlaulības sakariem, it sevišķi šajā gadījumā, bija izslēgšana no baznīcas līdz grēku nožēlai. Tas tā notika, lai pārkāpēja dzīvību varētu izglābt pēdējās dienās.

    1.Korintiešu 5:5 5 un viņu nododam ar mūsu Kunga Jēzus spēku sātanam miesas samaitāšanai, lai gars tiktu izglābts Tā Kunga dienā.

    Tā tie, kas draudzē nepastāv garā, ir zem šīs pasaules dieva varas un tiek nozīmēti otrajai augšāmcelšanai. Nespēja draudzē noturēties pirmajai augšāmcelšanai nozīmē pāriešanu uz otro augšāmcelšanu. Jo ātrāk un skaidrāk tas tiek darīts zināms pārkāpējam, jo lielāka iespēja, ka viņš nožēlos tagad, vai arī viņam būs jānožēlo otrajā augšāmcelšanā.

    Ķermenis pieder tam Kungam, jo jūs esat Dieva templis.

    1.Korintiešu 6:12-20 12 Viss man ir atļauts, bet ne viss der. Viss man ir atļauts, bet nekas nedrīkst mani kalpināt. 13 Barība vēderam, un vēders barībai. Bet Dievs abus iznīcinās. Miesa nav netiklībai, bet Tam Kungam, un Tas Kungs miesai. 14 Dievs ir To Kungu uzmodinājis, un Viņš uzmodinās arī mūs ar Savu spēku. 15 Vai nezināt, ka jūsu miesas ir Kristus locekļi? Vai tad lai es padaru Kristus locekļus par netikles locekļiem? Nemūžam ne! 16 Jeb vai nezināt, ka tas, kas biedrojas ar netikli, ir viena miesa ar to? Ir sacīts: tie abi būs viena miesa. - 17 Bet, kas turas pie Tā Kunga, ir viens gars ar Viņu. 18 Sargaities no netiklības! Katrs cits grēks, ko cilvēks dara, paliek ārpus miesas, bet, kas netiklības grēku dara, grēko pie savas paša miesas. 19 Jeb vai jūs nezināt, ka jūsu miesa ir Svētā Gara mājoklis, kas ir jūsos un ko jūs esat saņēmuši no Dieva, un ka jūs nepiederat sev pašiem? 20 Jo jūs esat dārgi atpirkti. Tad nu pagodiniet Dievu ar savu miesu!

    Dievs sodīs netikļus un laulības pārkāpējus.

    Ebrejiem 13:4 4 Laulība lai ir visiem godā un laulības gulta neaptraipīta, jo netiklos un laulības pārkāpējus Dievs sodīs.

    Bauslība Dieva draudzē izredzētajiem tiek noteikta augstākā līmenī, nekā tā bija nācijai.

    Mateja 5:27-32 27 Jūs esat dzirdējuši, ka ir sacīts: tev nebūs laulību pārkāpt. 28 Bet Es jums saku: ikviens, kas uzskata sievu, to iekārodams, tas ar viņu laulību jau ir pārkāpis savā sirdī. 29 Bet, ja tava labā acs tevi apgrēcina, tad izrauj to un met prom; jo tas tev labāk, ka viens no taviem locekļiem pazūd, nekā ja visa tava miesa top iemesta ellē. 30 Un, ja tava labā roka tevi apgrēcina, tad nocērt to un met prom; jo tas tev labāk, ka viens no taviem locekļiem pazūd, nekā ja visa tava miesa nāk ellē. 31 Ir arī sacīts: kas no savas sievas šķiras, tas lai tai dod šķiršanās rakstu. 32 Bet Es jums saku: ikviens, kas no savas sievas šķiras, izņemot netiklības gadījumu, tas viņu spiež laulību pārkāpt; un, ja kas atšķirtu precē, tas pārkāpj laulību.

    Kristības atļauj saņemt Svēto Garu un dod iespēju cilvēkam darboties saskaņā ar Dieva Likumiem, un tas balstās uz prāta koncepciju un attiecībām ar Dievu. Šis augstākais likums ir ļoti grūti piepildāms augstākos līmeņos. Cilvēkam nevajadzētu izmantot šķiršanās likumus, jo tas rada citus grēkus, tā rezultātā radot vēl lielākas grūtības ieiet Dieva valstībā. Tas rada vardarbību pret ģimeni, un Dievs ienīst šķiršanos (Mal. 2:10-17).

    Maleachija 2:10-17 10 Vai mums visiem nav viens tēvs? Vai mūs visus nav viens Dievs radījis? Kāpēc tad mēs cits citu neieredzam un laupām svētumu Dieva slēgtajai derībai ar mūsu tēviem? 11 Tiešām, Jūda ir kļuvis vārda lauzējs, un šausmu lietas notiek Jeruzālemē un visā Israēlā, jo Jūda pazemo to, kas Tam Kungam ir svēts un kas Viņam labpatīk, un ir padarījis par savu sievu kāda sveša dieva meitu. 12 Bet Tas Kungs iznīdēs to, kas tā dara, no Jēkaba nama, abus, tiklab ierosinātāju, kā arī ierosināto un tāpat arī to, kas Tam Kungam Cebaotam nes ēdamo upuri! 13 Un tālāk jūs darāt arī tā. Jūs nemitīgi apslakāt Tā Kunga altāri ar asarām, jūs liekat atskanēt pār to bezgalīgi daudz raudām un vaidiem, tā ka Es nevaru vairs mierīgi uzlūkot ēdamo upuri, nedz arī saņemt ko patīkamu no jūsu rokām. 14 Un tomēr jūs prasāt: kāpēc tas tā? - Tāpēc, ka Tas Kungs ir bijis par liecinieku tev un tavu jaunības gadu sievai, kuru tu tagad esi atstūmis un ienīsti, kaut viņa bija tava līdzgaitniece un tavas paša derības sieva. 15 Tā nerīkojās arī viņš, tas vienīgais, jūs sakāt, liela gara cilvēks. - Bet ko tad darīja šis vienīgais? Viņš meklēja viņam Dieva apsolīto sēklu! Tāpēc esiet nomodā par savu garu, un lai neviens nenonicina savu jaunības gados apņemto sievu! 16 "Bet, kas uz viņu dusmo un padzen viņu," saka Tas Kungs, Israēla Dievs, "tas aptraipa savu tērpu ar varmācības negodu, saka Tas Kungs Cebaots, tādēļ esiet nomodā par savu garu un neesiet neuzticīgi pret viņu - šādu sievu!" 17 Jūs noskaņojat pret sevi To Kungu nelabvēlīgi, jūs apkaitināt Viņu ar savām runām. Un tomēr jūs vēl jautājat: ar ko tad mēs Viņā radām šo nelabvēlību? - Ar to, ka jūs runājat: katrs, kas dara ļaunu, ir labs Tā Kunga acīs, un uz tādiem Viņam ir labs prāts, - vai: kur tad ir Dievs, kas sodītu?

    Ārlaulības sakari rada ļaunumu, kas seko vienmēr.

    2.Mozus 22:16-18 16 Bet, ja viņas tēvs liegtos viņam to dot par sievu, tad lai viņš samaksā līgavas naudu. 17 Burvi neatstāj dzīvu. 18 Katrs, kas jaucas ar lopu, lai tiek nonāvēts.

    Maksa par ārlaulības sakariem ir laulība. Ja laulība nav iespējama, ja to noraida tēvs vai meitene, kompensācijā ir maksājams jaunavas pūrs. Ārlaulības sakariem seko sods. Ārlaulības sakari, tāpat kā burvestības, garīgā līmenī tiek sodīta ar nāvi. Jo visi grēki ir pret Dievu, un mēs negrēkojam pret cilvēkiem, mēs viņiem tikai nodarām ļaunu. Mēs grēkojam tikai un vienīgi pret Dievu.

    Psalms 51:1-4 1 Dāvida dziesma dziedātāju vadonim, 2 kad pravietis Nātāns nāca pie viņa pēc tam, kad viņš bija grēkojis ar Batsebu. 3 Apžēlojies par mani, ak, Dievs, Savā žēlastībā, izdzēs manus pārkāpumus Savā lielajā apžēlošanā! 4 Mazgā mani pavisam tīru no manas noziedzības un šķīstī mani no maniem grēkiem!

    Sods par laulības pārkāpšanu ir nāve, un sods par ārlaulības sakariem ir nāve, tāpat kā tas ir ar visiem desmit baušļiem un to bauslību, jo par visu to pārkāpšanu draud nāves sods. Desmit baušļi ir jāuztver ar žēlastību un līdzcietību, un nevienu personu nedrīkst sodīt ar nāvi bez iespējas nožēlot grēkus.

    Jāņa 8:1-11 1 Bet Jēzus aizgāja uz Eļļas kalnu. 2 Agri no rīta Viņš atkal gāja Templī, un visa tauta nāca pie Viņa, un Viņš apsēdās un mācīja viņus. 3 Bet rakstu mācītāji un farizeji atveda sievu, kas bija pienākta laulības pārkāpšanā; un, to vidū nostatījuši, 4 tie sacīja Viņam: "Mācītāj, šī sieva pienākta laulības pārkāpšanā. 5 Un Mozus savā bauslībā mums ir pavēlējis tādas nomētāt akmeņiem. Ko Tu saki?" 6 Bet Jēzus, pie zemes noliecies, rakstīja ar pirkstu smiltīs. 7 Kad nu tie uzstāja Viņam ar savu jautāšanu, Viņš pacēla galvu un sacīja: "Kas no jums ir bez grēka, tas lai pirmais met akmeni uz viņu!" 8 Un, atkal noliecies, Viņš rakstīja smiltīs. 9 Bet tie, to dzirdējuši, aizgāja cits pēc cita, sākot ar vecajiem. Un Jēzus palika viens līdz ar sievu, kas vidū stāvēja. 10 Un Jēzus, atkal galvu pacēlis, sacīja viņai: "Sieva, kur viņi ir? Vai neviens nav tevi pazudinājis?" 11 Viņa atbildēja: "Neviens, Kungs!" Tad Jēzus sacīja: "Arī Es tevi nepazudinu; ej un negrēko vairs!"

    Tiesa pieder Mesijam, un tikai caur grēku nožēlu mēs tiekam vesti Dzīvā Dieva priekšā kā daļa no Viņa Tempļa (sk. 1.Korintiešu5:1-13) Pa priekšu rodas ļaunas domas, tā norādot gara stāvokli. (Marka. 7:21).

    Viss domāšanas process attiecībā uz ārlaulības sakariem un perversijām rodas no tā, ka cilvēks ir tālu no Dieva un viņa prāts ir vērsts uz elkdievību. Visa Romiešu 1:1-32 doma ir tā, ka no elkdievības, nepatiesības un bezdievības (kur nav patiesības un ir netaisnība), mūsos rodas ārlaulības sakari, nedabiskas izpriecas miesā, tādas kā homoseksuālisms un lezbisms, kā arī katra baušļa pārkāpšana. Jo bauslībā visi baušļi izriet no Pirmā baušļa. Tāpat, katra perversija rodas no šī baušļa pārkāpšanas.

    Romiešiem 1:28-32 28 Tad nu tāpat, kā viņi nav turējuši cieņā viņiem doto Dieva atziņu, Dievs sagandējis viņu prātu, ka viņi dara to, kas neklājas. 29 Tie piepildījuši savu dzīvi ar visādiem netikumiem: netaisnību, samaitātību, iekāri, ļaunumu, skaudību, slepkavību, ķildām, krāpšanu, ļaunprātību, mēlnesību, 30 kļuvuši par neslavas cēlājiem, Dieva nicinātājiem, nekauņām, augstprāšiem, lielībniekiem, ļauna izdomātājiem, vecākiem nepaklausīgiem, 31 bezprātīgiem, neuzticamiem, cietsirdīgiem, nežēlīgiem. 32 Pazīdami Dieva taisnību, ka tie, kas tādas lietas dara, ir pelnījuši nāvi, viņi tomēr ne vien paši tā dara, bet vēl priecājas par tiem, kas tā dzīvo.

    Vienīgais ceļš ārā no šī jucekļa ir patiesa grēku nožēla.

    2.Korintiešiem 12:21 21 ka mans Dievs, man atkal nākot, mani nepazemo jūsu priekšā un ka man nav jāskumst par daudziem, kas grēkojuši un nav atgriezušies no savas netikumības, netiklības un izlaidības, ko tie darījuši

    Galatiešiem 5:19-21 19 Bet zināmi ir miesas darbi: tie ir netiklība, nešķīstība, izlaidība, 20 elku kalpība, buršana, ienaids, strīdi, nenovīdība, dusmas, ķildas, šķelšanās, ķecerība, 21 skaudība, dzeršana, dzīrošana un tamlīdzīgas lietas, par kurām es iepriekš saku, kā jau esmu senāk sacījis: tie, kas tādas lietas dara, nemantos Dieva valstību.

    Neviens nevar mantot Dieva valstību, ja tas piekopj ārlaulības sakarus vai kādu citu nešķīstību. Tomēr, mēs netiekam taisnoti caur bauslību vai piederību tai. Mūsu taisnība ir netīras skrandas (Jes. 64:6). Mēs netiekam glābti caur saviem bauslības darbiem, bet gan caur žēlastību; ne caur miesas apgraizīšanu, bet caur sirds apgraizīšanu Svētajā Garā (Gal. 5:1-4). Ja jūs tiekat taisnoti caur bauslību, jūs atkrītat no žēlastības. Vai tas nozīmē, ka mēs atmetam bauslību? Nekādā ziņā un nekādos apstākļos tā nav patiesība. It sevišķi tādēļ, ka tā ir Dieva griba un pat mūsu svētdarīšana, ka mēs atturamies no ārlaulības sakariem. (1Tesal. 4:3).

    Šo pasauli un tās cilvēkus iznīcinās dzīvais Dievs tādēļ, ka tie nenožēlo savu roku darbus, laulības pārkāpšanu un zādzības.

    Atklāsmes 9:21 21 Un viņi neatgriezās ne no savām slepkavībām, ne no savām burvestībām, ne no savas netiklības, ne no savām zādzībām.

    Jo šīs pasaules nešķīstība rodas no ielasmeitas, kura bija piekopusi ārlaulības sakarus ar šīs zemes ķēniņiem, viltus sistēmas, (Atkl. 14:8; 17:2-4; 18:3; 19:2) un no šīs pasaules dieva, kurš ir padarījis aklus visus cilvēkus, viltus sistēmas (2Kor. 4:4) un viņi sākuši piekopt nešķīstību (Hozejas 4:1-19; Ecēch. 23:19-21). Dievs tiesās viņus visus. Viņš atņems sēklu burvjiem, laulības pārkāpējiem un ļauna darītājiem, un sodīs viņus visus. Viņš paņems taisnīgos un žēlsirdīgos, un tad Viņš iznīcinās viltus sēklu un miera nebūs. (Jes. 57:1-21).

    Tāpat neviens netiks izglābts tikai tādēļ, ka nav dzimis ārlaulībā (Jāņa. 8:41-42).

    Baušļu pārkāpšana rodas no patiesības, žēlsirdības trūkuma, un no tā ka trūkst zināšanas par Dievu šajā zemē (Hozejas 4:1 1Laiku 5:25).

    Sieviešu aizsardzība laulībā jeb naudas savienības

    Dieva bauslībā bija noteiktas iespējas pirkt kalpus. Tomēr, pastāvēja vairāki svarīgi nodrošinājumi, kas nes sev līdzi arī mācības šodienai.

    2.Mozus 21:7-11 7 Un, ja kāds vīrs savu meitu ir pārdevis par verdzeni, tad lai tā neaiziet, kā aiziet vergi. 8 Kad viņa nepatīk savam kungam un tas negrib viņu precēt, tad lai tas liek to izpirkt; bet viņš to nevar pārdot svešiem ļaudīm, kļuvis pret to netaisns. 9 Bet, ja viņš to dod savam dēlam par sievu, tad lai viņai ir meitas tiesa. 10 Ja viņš tam ņem citu sievu, tad nedz viņas uzturs, nedz viņas apģērbs, nedz arī likumīgā kopdzīve lai netiek mazināta. 11 Bet, ja viņš šos trīs noteikumus nepilda, tad viņa var aiziet brīvībā bez atlīdzības.

    Nevienu personu nedrīkst naudas apstākļi ietekmēt tā, ka viņa nacionalitāte ir apdraudēta, vai arī viņi nespēj doties laulībā kā ilgstošā vienībā. Neviena persona kura dodas laulībā ar monetāro līgumu, nedrīkst nodarīt ļaunumu sievas labklājībai, vai ierobežot sievas vai vedeklas brīvību.

     

    Pasākumi attiecībā uz dažādiem ārlaulības sakaru veidiem.

    3.Mozus 18:1-30 1 Un Tas Kungs runāja uz Mozu, sacīdams: 2 "Runā uz Israēla bērniem un saki viņiem: Es esmu Tas Kungs, jūsu Dievs! 3 Pēc Ēģiptes zemes paražām, kur jūs arī esat mājojuši, jūs nedrīkstat darīt savus darbus; un arī pēc Kānaāna zemes parauga, kur Es jūs vedīšu, jūs nedrīkstat darīt, un viņu nolikumiem nesekojiet. 4 Manas taisnās tiesas dariet un sargājiet Manus likumus, ka jūs pēc tiem staigājat, - Es esmu Tas Kungs, jūsu Dievs! 5 Sargājiet Manus likumus un Manas taisnās tiesas; ikviens cilvēks, kas to darīs, tas to dēļ dzīvos,- Es esmu Tas Kungs!

    Asinsgrēka ārlaulības sakari

    6 Nevienam nebūs pieiet pie sava asinsrada un atsegt kaunumu,- Es esmu Tas Kungs! 7 Sava tēva un savas mātes kaunumu tev nebūs atsegt; tā ir tava māte, viņas kaunums lai netiek atsegts. 8 Sava tēva sievas kaunumu tev nebūs atsegt; tas ir tava tēva kaunums. 9 Savas māsas kaunumu, kas ir tava tēva vai tavas mātes meita, tev nebūs atsegt, vienalga, vai tā būtu mājā vai ārā dzimusi. 10 Sava dēla meitas vai savas meitas meitas kaunumu tev nebūs atsegt, jo tas ir tavs kaunums. 11 Sava tēva sievas meitas kaunumu tev nebūs atsegt, jo tā ir tava tēva bērns, tava māsa. 12 Sava tēva māsas kaunumu tev nebūs atsegt, jo tā ir tava tēva asinsradiniece. 13 Savas mātes māsas kaunumu tev nebūs atsegt, jo viņa ir tavas mātes asinsradiniece. 14 Sava tēva brāļa kaunumu tev nebūs atsegt, viņa sievai netuvojies, jo viņš ir tavs tēvocis. 15 Savas vedeklas kaunumu tev nebūs atsegt, jo viņa ir tava dēla sieva, viņas kaunums lai netiek atsegts. 16 Sava brāļa sievas kaunumu tev nebūs atsegt, jo tas ir tava brāļa kaunums. 17 Kādas sievas un viņas meitas kaunumu tev nebūs atsegt; ja tā būtu viņas dēla meita vai viņas meitas meita, tev nebūs ņemt to ar nolūku atsegt tās kaunumu, jo viņas ir tuvākās asinsradinieces; un tā ir negantība. 18 Tev arī nebūs ņemt pie savas sievas klāt viņas māsu, lai atsegtu viņas kaunumu, lai darītu sievu greizsirdīgu, viņai pašai vēl dzīvai esot.

    Viens no aizliegumiem, kas attiecas uz laika periodu ir precēšanās ar sievas māsu. Ja viena māsa ir dzīva, otru māsu par sievu nedrīkst ņemt. To drīkst darīt tikai tad, kad pirmā māsa ir mirusi. Jēkabs pārkāpa šo bausli apprecot Lea un Raheli. Viņam bija pamats pamest Lea un paņemt Raheli, taču viņš tā nedarīja. Šeit ir simbolika par Kristu, kurš paņem par sievu Izraēlu un Jūdu, un tad paņem Izraēlu un pagānus, kā daļu no divpadsmit ciltīm.

    Vēl viens izņēmums no šiem pasākumiem ir tad, kad tēvs nomirst bez bērniem. Tad viņa sieva ir jāatdod mirušā brālim, lai tad dzemdētu bērnu un tādā veidā aizsargātu ģimenes mantojumu un labklājību. Šis bērns tiek uzskatīts par mirušā brāļa pēcnācēju. Šī prakse tika noteikta tajā pēctecībā, kas nav tieša cilts pēctecība, kā mēs to redzam Rutes un Boaza gadījumā. Viņi bija precējušies.

    Nevienu sievieti nedrīkst ņemt menstruāciju vai citu līdzīgu gadījumu laikā;

    19 Tev arī nebūs aizskart sievu viņas mēnešziedu laikā, kamēr viņa ir nešķīsta, tev nebūs viņai tuvoties, lai atsegtu tās kaunumu.

    Kā arī, ja tā ir precējusies:

    20 Tev arī nebūs pie sava tuvāka sievas gulēt ar nolūku, lai tā apaugļotos, tā ar to apgānīdamies.

    Visa loģiskā septītā baušļa virzība iet uz svētas nācijas radīšanu, un cilvēkiem, kas ir šķīsti uz veltīti Dievam. Laulības attiecībām ir jābūt neaptraipītām, lai arī cilvēki nebūtu aptraipīti. Šī iemesla dēļ pēcnācēja šķīstums tika aizsargāts, un aizsargāta tika arī Dieva kalpošana nācijā. Nevienu bērnu nedrīkstēja izvest cauri Moleha ugunij. Šajā iekšējā Moleha, Čemoša, Mēness Dieva Sina jeb Sinaja kalna Zelta Teļa, kā to dažkārt dēvē, pielūgšanā bija iekļauti bērnu upuri un pat to ēšana (Aruāņu vidu), un tas bija pretīgi tam Kungam. Pamatojoties uz Abbe MacGeoghegan, Zelta Teļa pielūgšana turpinājās Milēziešu vidū Īrijā, un tā bija otrā dievība aiz svētā ozola un āmuļiem līdz pat kristietības ienākšanai (MacGeoghegan-Mitchell, History of Ireland, Sadlier, NY, 1868, p. 65). Šī trīsvienīgā aruāņu reliģija bija endēmiska starp feniķiešiem, romiešiem un ķeltiem. Bērnu un suņu ēšana tur turpinājās līdz pat Kartāgas iznīcināšanai. Šo praksi kartāgiešu vidū pārtrauca Dārijs I, kurš to uzskatīja par barbarisku.

    Īru Milēzieši nebija vienīgie, kas upurēja un ēda cilvēka gaļu (bieži vien maģiskos nolūkos), jo Polībijs raksta, ka [H]Annibāls noraidījis gallu izteikto priekšlikumu ēst cilvēka gaļu. Šāda prakse bija endēmiska īru, gallu, britoņu, spanardu, skotiešu un citām nācijām. Strabo, (sk. Geography) pirmajā gadsimtā pirms Kristus ir rakstījis, ka īri ēduši savus vecākus. Tas Bībeles likumus attiecībā uz priesterības apgānīšanu mirušajiem padara vēl reālākus. Kā gallijā novērojis Jerome, skoti bijuši cilvēka gaļas ēdāji, un tas bija ceturtā gadsimta beigās (sk. MacGeoghegan ibid., p. 67).

    Mēness sirpis un zvaigzne, ko uzņēmis pat Islams, tiek asociēts ar Mēness Dieva Sina pielūgšanu (sk. darbu The Golden Calf (No. 222)). D?ons un Penniks (A History of Pagan Europe, Routledge, London and New York, 1995, pp. 77 ff.) piezīmē, ka islama mēness sirpja un zvaigznes motīvs atsauc atmiņā Mēness Dieva Sina pielūgšanu, kurš jau ir aptverts ar trīs dieviešu Al'lat, Al-Uzzah un Manat pielūgšanu. Trīsvienīgā sistēma bija endēmiska aruāņiem, un arī ķelti piekopa līdzīgu trīsvienības sistēmu un trīs dieviešu, no kurām viena bija Bridgita (Bridžita). Gallu trīsvienības sistēma arī sastāvēja no trim dieviem: Esus, Taranis un Teutates. Viņi un trīsvienīgā sistēma bija daļa no Svēto biržu sistēmas un Mēness dieva Sina, kuram kalpoja arī viņu sekotāji. Svētās birzis tika izrotātas ar cilvēku iekšām, un noteiktos laikos pat druīdi tur neiegāja. Sardīnija bija šīs pagānu sistēmas cietoksnis līdz pat vienpadsmitajam gadsimtam ietekmējot miertiesnešus to neievērot.

    21 Un no saviem pēcnācējiem tev ir aizliegts dot kādu, lai to vestu cauri ugunij Moloham, ka tu sava Dieva Vārdu nepulgo,- Es esmu Tas Kungs!

    Šī sistēma bija ļoti sena Īrijā, un cilvēka gaļas ēšana tika piekopta gan tur, gan arī skotu vidū, kuri nāca no Īrijas, kad tā tika saukta par Skotiju. Sligo apkaimes izrakumos ir atrasti tūkstošiem kapu ar cilvēkiem, kuru skaits pārsniedz to skaitu, kas šajā apkaimē vispār kādreiz varētu dzīvot. Īrijā pastāv daudzi simti šādu apbedījumu vietu, taču Sligo, liekas, ir lielākā. Arheologi nesen ir atklājuši, ka cilvēki tikuši kremēti izmantojot viņu pašu taukus, un tad (kā kāds zinātnieks nesen ziņoja pa radio) viņu ģimenes viņus paņēmušas, lai svinētu svētkus vēlākā datumā. Acīmredzamais secinājums, kā raksta Strabo, kas noticis pirmajā gadsimtā, pašlaik zinātniski ticis ignorēts (kā to darīja MakGeogegāns , kad viņš pieminēja apbedīšanas praksi). Viņi ēda viņu mirušos. Fakts ir tāds, ka aruāņu un feniķiešu pasaulē uz dievu tēliem tika cepti cilvēki, no kuriem vairums bija bērni. Romāņu - ķeltu un feniķiešu mātes uztvēra to par lepnumu, ja varēja bez emocijām uzņemt to, ka viņu bērni dzīvi tika izcepti godbijības vārdā, un kliedzienus apslāpēja bungas un taures. (sk arī MacGeoghegan turpat, lpp. 65-73).

    Paražas, kas pastāvēja Tirā un feniķiešu vidū, ilgu laiku turpinājās arī kānaāniešu tautas vidū. Tie kuriem nebija bērnu, nopirka tos no nabagajiem, tā lai būtu ko pienest kā upuri. Dedzināmie bērni tika vai nu iemesti krāsnī, vai arī uzlikti uz Saturna statujas, uz kuras dega uguns. Agatoki, kas sakāva Kartāgu, aprakstījuši faktu, ka kartāgieši upurējuši sliktākas kvalitātes bērnus, svešiniekus vai vergus dievam, kuram bijusi Saturna forma. Viņi neesot upurējuši augstas kvalitātes bērnus. Par saviem nevērības grēkiem, lai nomierinātu sava dieva dusmas, viņi upurējuši līdz pat diviem simtiem spēcīgus bērnus un trīs simtus iedzīvotāju, kuri pieteikušies brīvprātīgi. (MacGeoghegan pp. 67-68)

    Pamatojoties uz Kornēliusa Valforda deviņpadsmitā gadsimta pierakstiem par bada laikiem, laikā no 1588-89 un 1601 -03, īru vidū bijis novērojams kanibālisms (sk. Reay Tannahill's Flesh and Blood). Pēdējā klana jeb cilšu kanibālisma epizode, kas novērota Apvienotajā Karalistē, Bija Rietumu Augstienēs Skotijā septiņpadsmitajā gadsimtā, kad 400 vīru pulks Džeimsa VI vadībā no Skotijas, kā arī Džeimsa I no Anglijas, devās ierobežot Savneja Bīna klanu, alās dzīvojošos cilvēkus Rietumu Augstienēs, un šie cilvēki bez tiesas tika notiesāti Edinburgā. Vīrieši tika dzīvi saraustīti gabalos, bet sievietes sadedzinātas. Neviens ceļotājs Rietumu Augstienēs nebija bijis drošībā, līdz šis sods cilvēces interesēs tika piespriests. Kanibālisms tika novērots arī Indonēzijā, Koraļļu jūrā un Austrālijā līdz pat šim gadsimtam. Ir pieraksti, ka grūtos laikos aborigēnu sievietes dalījušās savos bērnos ar saviem ciltsbrāļiem. Kanibālisms turpinājās Jaungvinejā un Dienvidāzijā, kā arī Āfrikā pēc WWII, kur joprojām tiek ziņots par smieklu slimību (kanibālisma slimība). Līdz pat šai dienai daži pagāni slepeni upurē cilvēkus.

    Šis Mēness Dieva Sina kā Zelta Teļa jeb Moleha kults un tā Trīsvienīgā Dieva aspekti, ir visļaunākā cilvēciskā barbarisma forma. Dievs šo kultu un tā sistēmu, kas sastopama vēl mūsdienās, nosoda. (sk. darbus The Origins of Christmas and Easter (No. 235); un the Doctrine of Original Sin Part 1 The Garden of Eden (No. 246)).

    Visa šī sistēma bija saistīta ar Mistēriju Kulta laulības pārkāpšanas praksēm. Laulības pārkāpšana, miesas orģijas un cilvēku upurēšana, kā arī Ziemassvētki un Lieldienas bija neatņemami pagānu dievkalpojuma aspekti, un tas ir izveidojis šodienas kalendāru un dievkalpojuma sistēmu. Pasaule, Izraēlu ieskaitot, ir laulības pārkpāpšanā ar šīs pasaules Dievu. Pati pasaule diemžēl to neapzinās.

    Kopošanās ar dzīvniekiem

    Kopošanās ar dzīvniekiem ticībā ir liegta.

    23 Un nekādi dzimuma sakari tev nav atļauti ar lopiem, ka tu ar tiem neapgānies; arī sievai ir aizliegts nostāties, lai tiktu apieta no dzīvnieka; tā ir kauna pilna apgānīšanās.

    Sods ir iznīcība un gūsts, un tieši šī iemesla, kā arī dēļ kalpošanas Aštarotam jeb Lieldienai, Dievs pavēlēja iznīcināt Kānaānas iedzīvotājus. Neviens, kam ir tīcība, nedrīkst šīs lietas darīt, neviens no tautas vai svešiniekiem, kas dzīvo mūsu vidū.

    24 Neapgānieties ar to visu, jo ar to ir apgānījušās tās tautas, ko Es izdzīšu jums pa priekšu. 25 Arī zeme ir apgānījusies, un Es pie tās piemeklēšu viņu pārkāpumus, tā ka zeme izspļaus savus iedzīvotājus. 26 Bet jums būs pasargāt Manus likumus un Manas taisnās tiesas, un nekā nedariet no visām šīm negantībām, ne iedzimtais, nedz svešinieks, kas mīt jūsu vidū. 27 Jo visas šīs negantības ir darījuši šīs zemes ļaudis, kas pirms jums bijuši, tāpēc zeme ir apgānīta. 28 Ka šī zeme jūs neizspļauj, kad jūs to padarāt nešķīstu, tāpat kā tā ir izspļāvusi tautas, kas pirms jums bija. 29 Jo ikviens, kas kādu no šīm negantībām darīs, arī tās dvēseles, kas to darījušas,- tās lai tiek izdeldētas no savas tautas vidus. 30 Tāpēc sargājiet Manus norādījumus, ka jūs nedarāt pēc negantības ieražām, ko tie pirms jums ir darījuši, neapgānieties,- Es esmu Tas Kungs, jūsu Dievs!"

    Šie aspekti ir apskatīti arī tālāk

    Sods

    Ja verdzene piekopj ārlaulības sakarus un viņa nav brīva, tā jāsoda ar pletni. Tas attiektos arī uz tādiem gadījumiem, kad kāds darbā tiek piespiests izmantojot ekonomiskus apstākļus.

    3.Mozus 19:20 20 Kad vīrs guļ pie kādas sievas, kas ir kalpone, citam vīram saderēta, bet nav nedz atpirkta, nedz atlaista svabada, tad abi jāsoda, tomēr ne ar nāvi, jo viņa nav bijusi brīva.

    Sods par laulības pārkāpšanu ir nāve. Kā mēs redzam no Kristus, ir jādod iespēja grēku nožēlai.

    3.Mozus 20:10-24 10 Un, kad kāds vīrs laulību pārkāpj ar precētu sievu un kad viņš laulību pārkāpj ar sava tuvāka sievu, tie ir jānodod nāvei, un viņiem ir mirtin jāmirst - gan pavedējam, gan pavestajai. 11 Un ikvienam vīram, kas guļ ar sava tēva sievu, atsegdams sava tēva kaunumu, kopā ar to ir jāmirst, lai viņu abu asinsgrēks uz tiem paliek. 12 Un, ja kāds vīrs guļ ar savu vedeklu, tad tiem abiem ir mirtin jāmirst, jo viņi abi ir izdarījuši nešķīstību; un lai viņu asinis paliek uz viņiem. 13 Ja vīrs guļ kopā ar vīru, kā tikai mēdz gulēt ar sievu, tad tie abi ir izdarījuši negantību, tiem abiem ir mirtin jāmirst; un lai viņu asinis paliek uz viņiem. 14 Un, ja kāds vīrs ņem sievu un arī tās māti, tā ir negantība; viņu līdz ar abām sievām būs ar uguni sadedzināt, lai jūsu vidū nepaliek negantība. 15 Un, ja kāds vīrs kopojas ar lopu, tad viņam ir mirtin jāmirst, un arī lopam ir jātop nokautam. 16 Un tāpat arīdzan, ja sieva tuvojas dzīvniekam, lai tiktu no tā apieta, tad viņai jātiek kautin nokautai, tāpat arī tam dzīvniekam; tiem jāmirst; un lai viņu asinis paliek uz tiem. 17 Un, ja kāds vīrs ņem savu māsu, sava tēva meitu vai savas mātes meitu, un tas lūko viņas kaunumu, un viņa lūko tā kaunumu, tad tas ir asinskauns, un tādiem jātop iznīcinātiem savas tautas acu priekšā, jo viņš ir atsedzis savas māsas kaunumu; viņam būs nest savu noziegumu.

    Tā Ābraham pārkāpa bauslību un tika pakļauts bauslības sodam. Pēc novilcināta perioda iejaucās Dievs Ābrahama ticības dēļ. Kādēļ šī lieta pieminēta Rakstos un tomēr atļauta. No tās izauga visa nācija. Un ne tikai. Ābrahams ir tēvs visiem, kas tic, un Izraēla nācija ir līdzeklis, kādā veidā tas tiek sasniegts. Atbilde ir vienkārša. Tas tika darīts, lai atkal parādītu izredzēto kā Dieva dēlu un meitu attiecības ar Dievu, kā arī lai parādītu, ka visu attiecību pēcnācēji stāv Dieva priekšā un visi var iemantot Dieva valstību, neskatoties uz to dzimšanas apstākļiem vai grēku. Bērns, kas piedzimis apstākļos, kas ir pretrunā ar Dieva bauslību, tik un tā ir potenciāls Dieva bērns.

    Pagānu Trīsvienīgajā sistēmā pastāvēja kanibālisms un cilvēku upurēšana. Kontrasts starp Dieva likumiem un pagānu praksi ir absolūts. Ābrahams tika izmantots, lai parādītu, ka Dievs šādus upururs neapstiprina un nevēlas, kaut arī tie varētu tikt upurēti, ja Viņš to pieprasītu. Ticības upuris esam mēs paši, noliekot savas dzīves vienam par otru, kā Kristus mums to parādīja. Mēs visi esam aicināti uz augstāku izpratni. No visas cxilvēces tiek gaidīta grēku nožēla, un galējā sankcija ir nāve.

    Tāpat mums visos gadījumos vienam otru ir jāpasargā. Mūsu izpratne par cilvēka stāvokli tikai tagad sasniedz tādu līmeni, ka mēs sākam izprast šo likumu zinātniskos pamatus. Tomēr, šķīstības likumiem ir garīgs pamats (sk. Law and the Sixth Commandment (No. 259)(Bauslība un sestais bauslis [259]).

    3.Mozus 20:18 18 Ja kāds vīrs guļ pie sievas, kas ir slima, un viņš atsedz tās kaunumu, atdarīdams viņas asins avotu, un viņa tam atver savu asins avotu, tad tie abi ir iznīcināmi no savas tautas vidus.

    Nešķīstas attiecības tiek sodītas ar atšķiršanu. Tādas aktivitātes cilvēku nošķir no draudzes un ticības. Sods par dažiem grēkiem ir nāve bez bērniem.

    3.Mozus 20:19 - 24 19 Un tāpat arī savas mātes māsas un sava tēva māsas kaunumu tev nebūs atsegt, jo, kas to dara, tas ir padarījis kaunu, atsegdams savu asinsradinieci; tiem būs nest savu noziegumu. 20 Vīrs, kas guļ ar sava tēvoča sievu, tas ir atsedzis sava tēvoča kaunumu, tiem viņu grēks ir jānes; tiem būs jānomirst bez bērniem. 21 Un, ja vīrs ņem sava brāļa sievu, tā ir nešķīstība, viņš ar to ir atsedzis sava brāļa kaunumu; tiem būs palikt bez bērniem. 22 Turiet visus Manus likumus un Manas taisnās tiesas un dariet pēc tiem, ka jūs neizspļauj zeme, uz kuru Es jūs vedu, lai jūs tur dzīvotu. 23 Un nestaigājiet to tautu likumos, kuras Es aizsūtu prom no jums, jo tie to visu ir darījuši, bet Es apniku ar tiem. 24 Un Es jums esmu apsolījis: jūs iegūsit īpašumā zemi, un Es jums to došu par dzimtu zemi - zemi, kurā piens un medus tek, - Es esmu Tas Kungs, jūsu Dievs, kas jūs izraudzījis no visām citām tautām.

    Priesterības izslēgšana

    3.Mozus 21:7-15 7 Netikli vai piesmietu tiem nebūs apņemt, arī sievu, kas sava vīra atstādināta, viņiem nebūs ņemt, jo viņš ir savam Dievam svēts. 8 Tāpēc turi to par svētu, jo viņš ir tas, kas upurē tava Dieva maizi; viņš lai tev ir svēts, jo Es esmu svēts - Es, Tas Kungs, kas liek jums būt svētiem. 9 Un, ja kāda priestera meita piekopj netiklību, tad tā sagāna sava tēva svētumu; to būs ar uguni sadedzināt. 10 Bet augstajam priesterim savu brāļu starpā, kura galva ir svaidīta ar svaidāmo eļļu un kas ticis svaidīts un iesvētīts, un apģērbts ar svētām drēbēm, tas lai audzē brīvi uz savas galvas matus, un viņš lai nesaplēš savas drēbes. 11 Viņš lai neiet ne pie viena miroņa; ne pie sava tēva, ne pie savas mātes tas nedrīkst kļūt nešķīsts. 12 No svētnīcas tas lai neiziet, ka viņš nesagāna sava Dieva svēto vietu, jo viņa Dieva svaidāmās eļļas svētība ir uz viņa galvas,- Es esmu Tas Kungs! 13 Lai viņš ņem sievu viņas jaunavībā. 14 Atraitni vai atstādinātu sievu, piesmietu netikli, visas tādas lai viņš neņem; bet lai viņš ņem sev sievu vienīgi no savas tautas jaunavām, 15 ka viņš savus pēcnācējus savā tautā nesagāna, jo Es esmu Tas Kungs, kas viņu dara svētu."

    Dieva Tempļa Augstais Priesteris ir Mesija, un Viņš Svētajā Vietā iegāja reizi par visām reizēm kā Līgojamais Upuris 30. Gadā mūsu ērā. Visi priesteri, kas vada draudzi, dara tā kā viņš. Tāpat mums ir jābūt svētiem kā viņš ir svēts. Izredzētajiem savā pilnībā nav jāapgāna Templis, jo viņi ir Templis.

    Tālāk tiek apskatīta apgānīšanās ar mirušajiem.

    Greizsirdības upuris

    4.Mozus 5:12-31 12 "Runā uz Israēla bērniem, tiem sacīdams: katra sieva, kas novērsusies no sava vīra, ar to ir lauzusi viņam uzticību. 13 Un, ja kāds vīrs tad pie viņas guļ un to apaugļo un ja viņa to noklusē savam vīram un tā apslēpj savu laulības pārkāpšanu, tad viņa ir kļuvusi nešķīsta, lai arī nebūtu pret to liecinieku un tā nebūtu pienākta. 14 Un, ja pār vīru nāk greizsirdības gars un viņš neuzticas savai sievai, kura tiešām ir aptraipījusies, vai ja greizsirdības kaislība viņu pārņem pret savu sievu, kaut tā nemaz nebūtu kļuvusi nešķīsta, 15 tad tāds vīrs lai ved savu sievu pie priestera un kā upuri viņas labā lai tas atnes desmito daļu ēfas miežu miltu, bet lai neuzlej miltiem eļļu, nedz uzliek vīraku, jo tas ir greizsirdības piemiņas upuris, ēdamais upuris, lai atgādinātu pārkāpumu. 16 Un priesteris lai šo sievu ņem un nostata Tā Kunga priekšā. 17 Tad priesteris lai ņem māla traukā svētīto ūdeni un arī putekļus no svētā mājokļa grīdas un tos ieliek ūdenī. 18 Un priesterim būs nostatīt šo sievu Tā Kunga priekšā, un viņam ir jāatsedz sievas galva un viņas rokās jāieliek greizsirdības piemiņas ēdamais upuris, un rūgtais lāsta ūdens lai ir priestera rokā. 19 Un priesteris lai izjautā sievu un lai viņai saka: ja neviens svešs vīrs nav pie tevis gulējis un ja tu neesi lauzusi uzticību, nešķīsta kļūdama, kamēr tu piederi savam vīram, tad tu paliksi rūgtā lāsta ūdens malka neskarta! 20 Bet, ja tu tomēr, savam vīram piederēdama, esi uzticību lauzusi, esi pati aptraipījusies un vēl cits vīrs pie tevis ir gulējis, tevi apaugļodams,- 21 tad priesteris ar lāsta vārdiem lai apdraud sievu un lai viņai saka: lai Tā Kunga sūtīts lāsts nāk pār tevi un tevi padara nolādētu savas tautas vidū, ka Tas Kungs liek izdilt tavām ciskām, un lai tavs klēpis uztūkst; 22 un šis rūgtais lāsta ūdens lai ieplūst tavās iekšās un lai ir tas, kas liek tavai ciskai izdilt un tavam klēpim uztūkt! Un tai sievai būs sacīt: jā, lai tas tā notiek! Āmen! 23 Un priesterim šie lāsti ir jāieraksta grāmatā un jānoskalo ar rūgto ūdeni. 24 Un viņam ir jādod sievai dzert rūgtais lāsta ūdens, lai šis rūgtais lāsta ūdens ieietu viņas iekšās viņai par rūgtām sāpēm. 25 Tad priesterim jāizņem no sievas rokas upura dāvana, kas ir par greizsirdību nesta, un viņš lai šo ēdamo upuri šūpo šurpu turpu Tā Kunga priekšā un lai to noliek uz altāra. 26 Un priesterim jāņem pilna sauja no ēdamā upura, proti, piemiņai domātā daļa, un jāsadedzina uz altāra par kvēpināmo upuri, un tad lai viņš dod sievai ūdeni dzert. 27 Un, kad viņš ūdeni būs devis sievai dzert, tad notiks: ja viņa ir aptraipījusies un ir izdarījusi pārkāpumu, laužot uzticību savam vīram, tad viņas iekšās skalosies lāsta ūdens viņai par rūgtām sāpēm un viņas klēpis piepamps, un viņas ciskas izdils, un šī sieva kļūs nolādēta savas tautas vidū. 28 Bet, ja šī sieva nav aptraipījusies, bet ir šķīsta, tad viņu sods neskars, viņa paliks vesela un būs auglīga māte." 29 Šie ir bauslības noteikumi par greizsirdību: ja sieva, piederēdama vīram, ir lauzusi uzticību aptraipīdamās 30 vai kad vīru pārņem greizsirdības kaislība un viņš ir greizsirdīgs uz savu sievu, tad viņam sava sieva ir jānostata Tā Kunga priekšā, un priesterim jādara viss, kā tas šeit bauslībā noteikts. 31 Un tad vīrs būs bez noziedzības pārkāpumā, bet sieva nesīs pārkāpējas vainu.

    Greizsirdīga prāta psiholoģijai bieži vien vajadzīga ārēja kontrole, kas bieži vien ir iracionāla un rūgta. Šādam prāta stāvoklim nav vietas izredzēto vidū. Tomēr, mums nevajag radīt iemeslus, lai šāda uzvedība rastos. Mūsu uzvedībai vajadzētu būt nevainojamai.

    Greizsirdības upuris reizi par visām reizēm ir upurēts Mesijā. Priestera vietā stāv Svētais Gars. Ja kāds melo Svētajam Garam, tas tiek sodīts ar nāvi, kā tas bija Ananija un viņa sievas gadījumā (Apustuļu Darbi 5:1-5). Dažos cilvēkos šī nāve nav pamanāma, tomēr tā ir nāve.

    Viltus liecības un naids Laulībā

    5.Mozus 22:13-30 13 Kad vīrs ņem sievu un iet pie tās, bet pēc ienīst 14 un tai ceļ neslavu, un par to izpauž ļaunas valodas, sacīdams: es gan šo sievu esmu ņēmis un tai arī esmu tuvojies, bet es to neatradu jaunavīgu, 15 tad šīs jaunās sievas tēvam un mātei būs viņu ņemt līdz ar pierādījumiem, ka viņa bijusi nevainīga, un šie pierādījumi jārāda pilsētas vecajiem pie vārtiem. 16 Un tad lai jaunās sievas tēvs saka vecajiem: es savu meitu iedevu šim vīram par sievu, bet viņš to ienīdis, 17 un redzi, viņš tai ir cēlis neslavu, teikdams: es pie tavas meitas neatradu jaunavības pazīmes,- bet še nu ir pierādījumi, ka mana meita ir bijusi jaunavīga. - Tad lai viņi izklāj tās drēbes pilsētas vecaju priekšā. 18 Tad pilsētas vecajiem šo vīru būs ņemt un viņu pārmācīt. 19 Un tie lai piespriež viņam naudas sodu simts sudraba seķeļus, un viņi lai dod šo naudu jaunās sievas tēvam, tāpēc ka tas par šķīstu Israēla meitu bija cēlis kauna pilnas valodas, un viņa lai paliek tam par sievu; tas viņu nedrīkst atlaist visu savu mūža dienu. 20 Bet, ja valodas bijušas patiesas un viņa nav atrasta šķīsta jaunava, 21 tad lai tie izved jauno sievu pie viņas tēva nama durvīm un lai viņu nomētā ar akmeņiem tās pilsētas vīri, ka tā mirst, tāpēc ka viņa ir tādu kauna darbu pastrādājusi Israēlā, netiklību piekopdama sava tēva namā. Tā tev būs izdeldēt ļaunumu no sava vidus. 22 Ja kāds vīrs tiek atrasts, kas guļ pie cita vīra sievas, tad tiem abiem būs mirt, gan vīram, kas pie tās sievas gulējis, gan tai sievai. Tā tev būs izdeldēt ļaunumu no Israēla vidus. 23 Kad kāda meitene, vēl būdama jaunava, ir saderēta kādam vīram un kāds cits vīrs to sastop pilsētā, un tas pie viņas guļ, 24 tad jums tos abus būs izvest ārpus pilsētas vārtiem un nomētāt viņus ar akmeņiem, lai tie mirst: meiteni tādēļ, ka tā nav saukusi pēc palīga pilsētā, un vīru tādēļ, ka viņš ir piesmējis otra saderētu līgavu. Tā tev būs izdeldēt ļaunumu no sava vidus. 25 Bet, ja kāds vīrs sastop saderēto meiteni uz lauka un viņš to pārvar un pie tās guļ, tad lai tas vīrs, kas pie tās ir gulējis, pastrādādams varas darbu, mirst viens pats. 26 Bet meitenei neko nedari; meitenei nav nekāda nāves grēka, jo tas ir tāpat, kā kad vīrs celtos pret kādu otru, tam uzbruktu un viņu nokautu; tāpat tas ir arī šinī gadījumā, 27 jo viņš to ir sastapis laukā, un tā saderētā meitene varbūt arī brēca, bet tur tai nebija neviena glābēja. 28 Bet, ja kāds vīrs sastop meiteni, kas ir jaunava un kura vēl nav saderināta, un to sagrābj un pie tās guļ, un tie tiek atrasti, 29 tad tas vīrs, kas pie viņas ir gulējis, lai dod meitenes tēvam piecdesmit sudraba seķeļus, un tā lai kļūst viņam par sievu, tāpēc ka viņš to ir piesmējis; tas viņu nedrīkst atlaist visu savu mūžu.

    Nepatiesas liecības sniegšana pret sievu un viņas tikuma aptraipīšana apstrīd vīra tiesības nākotnē šķirties. Tā viņš ir atbildīgs par sievu visu viņas mūžu. Tas, kurš negādā par savu ģimenei, apgāna ticību un ir sliktāks par bezdievi.

    Sods par saderinātas vai precētas sievietes izvarošanu, laulības pārkāpšanu ar to pilsētā, ir nāve. Ja sieviete nekliedz, tad arī viņai ir jāmirst. Ja to ar spēku paņem uz lauka, tad mirst tikai vīrietis. Neprecētas sievietes paņemšana uz lauka tiek sodīta ar naudas sodu un laulībām, ja tie tiek pieķerti attiecīgajā brīdī. Vīrs vairs nekad nevar izšķirties ar šādu sievieti. Ja tēvs nevēlas izdot šo sievieti viņam, tad viņam tā nav jāprec, taču ir jāmaksā sods. Nolaupīšana visos gadījumos tiek sodīta ar nāvi.

    Monogāmija

    Cilvēka radības ideālais stāvoklis ir monogāmija.

    Vīrs un sieva tika radīti, lai būtu viena miesa (Gen 2:18-24; Mat. 19:5). Visiem draudzes bīskapiem ir jābūt vienas sievas vīriem (1Tim. 3:2).

    No Patriarhu laikiem tautā tika pieļautas poligāmas attiecības, un viņiem bija vairākas sievas.

    Ķēniņam nav atļauts vairot sev sievas (5.Mozus 17:17), kaut arī Dāvidam un Zālamanam bija to simtiem un Talmuds savos ierobežojumos nosaka, ka ķēniņam var būt līdz astoņpadsmit sievām un parastam cilvēkam līdz piecām.

    Katram vīram vajadzētu būt savai sievai, un katrai sievai - savam vīram (1Kor. 7:2).

    Izredzēto ideālais stāvoklis ir monogāmija

    Dāvida platoniskās attiecības

    Kad Dāvids bija vecs, viņu apkopa sunamīte Abisaga, taču viņš ar to negulēja. Tomēr tās tika uzskatītas par formālām attiecībā, jo, kad Adonija lūdza Abisagu par sievu kā Zālamana vecākais brālis, Zālamans bez šaubīšanās sodīja viņu ar nāvi. Ir divi veidi kā uztvert šo stāstu. Iespējams, ka Zālamans vienkārši baidījās par savu pozīciju, ja viņa vecākais brālis apprecētu Abisagu un, iespējams, viņš varēja attaisnoties, ka šī sieviete ir rītojusies kā viņa tēva konkubīne, un tā Adonija ir pārkāpis bauslību attiecībā uz asinradniecību. Nevienu pozīciju nevar tā vienkārši izslēgt. (sk. 1Ķēniņu. 2:13-25).

     

    Poligāmija

    Pirmās poligāmās attiecības bija Kaina dēliem, kur Lamehs apņēma divas sievas Adahu un Zillahu (1.Mozus 4:19). Izskaidrojums tam, kas notiek 1.Mozus grāmatā ir atrodams darbā Doctrine of Original Sin Part 2 The Generations of Adam (No. 248).

    Bauslībā ir atļautas poligāmas attiecības. Izraēlam bija divas sievas un divas konkubīnes. Visi dēli bija likumīgi un mantiniekiem piederēja derības apsolījums.

    5.Mozus 21:15-17 15 Ja kādam vīram ir divas sievas, viena mīlēta, bet otra nemīlēta, un ja mīlētā un nemīlētā viņam dzemdētu dēlus, bet pirmdzimtais dēls būtu no nemīlētās, 16 un ja tad vienā dienā viņam būtu saviem dēliem jādala mantojums, tad viņš nevar padarīt par pirmdzimto mīlētās dēlu nemīlētās dēla vietā, kas ir īstais pirmdzimtais, 17 bet viņš lai atzīst nemīlētās dēlu par pirmdzimto un lai dod tam divkārtīgu tiesu no visas viņam piederīgās mantas, jo tas tiešām ir viņa spēka pirmais, tam pieder pirmdzimtā tiesības.

     

    Tātad nav apšaubāms, ka bauslība pieļauj poligāmiju un Patriarhiem pieder pirmā augšāmcelšanās. Konkubīnisms ir ļoti sens. Visas tautas pieļāva un atzina konkubīnismu. Netika uzskatīts par kaunu ņemt konkubīni, lai radītu dēlus, un zem konfuciāņu doktrīnas Ķīnā šāds uzskats pastāv vēl šodien.

    Konnkubīnei bija mazākas tiesības nekā sievai, un bieži vien tās tika paņemtas tikai šim nolūkam, pēc tam attiecīgi samaksājot. No šīm jauktajām attiecībām radās ciltis, un Izraēla nācijas koncepcija ir balstīta uz šīm attiecībām. No šī uzskata ir radusies arī koncepcija par adopciju. Izraēls ir Dieva dēls, un pagānu tautas tiek adoptētas Izraēlā kā Dieva bērni spēkā, ar augšāmcelšanos no mirušiem, kā Kristus līdzmantinieki. (sk. Romiešiem 1:4; 8:17).

    Arī Ēzavs apprecējās ar divām sievietēm (Judīti, sauktu Aholibama un Bešematu, sauktu arī par Adahu Gen 26: 34-35 un 36:2). Tekstā ir teikts, kas tas apbēdināja viņa vecākus. Tas, iespējams, bija hitītu dēļ, kur viens bija no hivītu atzara Kānaānā. 1.Mozus 28:8 mums ir teikts, ka viņš pēc tam apprecēja arī Bešamatu, sauktu arī par Mahalatu, Ismaēla meitu un Nebajota māsu (1.Mozus 28:9; 36:3). Šis akts, iespējams, tika uzskatīts par labāku, nekā laulības ar kānaāniešiem, kuri kalpoja viltus dievam un bija zem lāsta. Šī bija vēl viena tuva laulība.

    Izraēla nācija radās no divām sievām un divām konkubīnēm. Tāpat arī Samuēls, Dieva svaidītais, piedzima poligāmā laulībā (1Sam. 1:1, 2).

    Tas viss atkal norāda uz to, kādās attiecībās Mēs esam ar Dievu. Mēs nenesam atbildību par mūsu vecāku darbību, izņemot slimības un iedzimtības. Tass attiecās uz Ismaēlu un Ēzavu, Moābu un Amonu, kā arī uz Keturas dēlu, tā, lai neviens nepagodinātos miesā un asinīs.

    Dāvida, un tātad arī Mesijas, dzimtā bija četras pagānu sievietes, no kurām trīs izdarīja nopietnus seksuālus grēkus. (sk. darbu Genealogy of the Messiah (No. 119)).

    Tātad, pestīšana pagāniem bija jau pašā Jūdas un Izraēla ķēniņa dzimtā.

     

    Aizliegtās attiecības

    Pastāv vairākas aizliegtas attiecības, kuras tiek uztvertas ļoti nopietni.

    Dažas no tām ir pieminētas jau iepriekš.

    Prostitūcija

    3.Mozus 19:29 29 Tev nebūs apgānīt savu meitu, ļaujot viņai piekopt netiklību, lai zeme netop netikla un lai zeme nepildās ar negantību.

    Elkdievīgas ārlaulības attiecības un perversijas

    4.Mozus 25:1-18 1 Un Israēls dzīvoja Sitimā, un ļaudis sāka piekopt netiklību ar moābiešu meitām. 2 Un tās aicināja tautu pie savu dievu kaujamo upuru mielastiem, un tauta ēda un metās zemē uz sava vaiga to dievu priekšā. 3 Kad nu Israēls sapinās ar Baalu Peoru, tad Tā Kunga dusmas iedegās pret Israēlu. 4 Un Tas Kungs runāja uz Mozu: "Ņem visus tautas vadoņus un tos pakar Tā Kunga dēļ ar seju pret sauli, lai Tā Kunga dusmu kvēle pret Israēlu mitētos." 5 Tad Mozus sacīja Israēla soģiem: "Lieciet nonāvēt ikvienu no tiem vīriem, kas saistījušies ar Baalu Peoru!" 6 Un redzi, kāds Israēla vīrs nāca un atveda pie saviem brāļiem kādu midiāniešu sievu Mozus un visas Israēla draudzes acu priekšā; tie raudāja žēlabās pie Saiešanas telts durvīm. 7 Kad Pinehass, priestera Ēleāzara dēls, kas bija Ārona dēla dēls, to redzēja, tad viņš piecēlās no draudzes vidus un ņēma šķēpu savā rokā, 8 un viņš sekoja šim Israēla vīram guļamā telpā un izdūra abiem, Israēla vīram un tai sievai, to caur viņu pavēderi. Tad pārstāja miršana Israēla bērnu vidū. 9 Un pavisam to, kas sērgā nomira, bija divdesmit četri tūkstoši. 10 Tad Tas Kungs runāja uz Mozu: 11 "Pinehass, priestera Ēleāzara dēls, Ārona dēla dēls, ir novērsis Manu dusmu kvēli no Israēla bērniem ar to, ka viņš iedegās savā dusmu kaislībā viņu vidū; tāpēc, neskatoties uz Manu dusmu kvēli, Es neesmu pilnīgi iznīcinājis Israēla bērnus. 12 Tādēļ saki: redzi, Es viņam došu Savu miera derību, 13 un viņam un viņa dzimumam pēc viņa būs mūžīga priesterības derība, tāpēc ka viņš bija par savu Dievu iededzies un tādēļ ka tas salīdzinājis Israēla bērnus." 14 Un nokautā Israēla vīra vārds, kas tika nokauts kopā ar midiāniešu sievu, bija Simrijs, Salus dēls, vadonis Simeona ciltī, pēc tā tēvu nama piederības. 15 Un nokautās midiānietes vārds bija Kazbija, Cūra meita, tas bija midiāniešu cilts tēvu nama galvenais. 16 Un Tas Kungs runāja uz Mozu: 17 "Esiet naidīgi pret midiāniešiem un sitiet tos! 18 Jo arī tie ir bijuši pret jums naidīgi ar savām viltībām, ar ko tie jūs pievīluši, kad jūs Peora un Kazbijas, tās midiāniešu vadoņa meitas dēļ, kas tika nokauta Peora dēļ uzsūtītās sērgas dienā, ļāvāt sevi apmāt."

    Tā ārlaulības sakari ir saistīti ar šo svešo dievu doktrīnām. Tās rada izvirtušu prātu, kā mēs to varam redzēt Vēstulē romiešiem 1.nodaļā, it sevišķi 18-32 pantos, jo priesteri bija atteikušies no patiesībās savā netaisnībā.

    Pederastija

    3.Mozus 18: 22 Ar vīru tev nebūs gulēt kopā, kā kopā guļ ar sievu; tā ir negantība.

    Pederastija ir negantība, un jebkurš pederasts vai homoseksuāls nevar ieiet Dieva valstībā, ja vien tas nav nožēlojis un atgriezies.

    3.Mozus 20:13 13 Ja vīrs guļ kopā ar vīru, kā tikai mēdz gulēt ar sievu, tad tie abi ir izdarījuši negantību, tiem abiem ir mirtin jāmirst; un lai viņu asinis paliek uz viņiem.

    5.Mozus 23:17-18 17 Viņš lai dzīvo pie tevis tanī vietā, ko viņš sev izraudzīs, kādos tavos vārtos, kas viņam vislabāk patīk; tev nebūs viņam darīt pāri. 18 Lai nebūtu nevienas netikles Israēla meitu vidū, un lai nebūtu netiklu vīru Israēla dēlu vidū.

    Pederasts šeit tiek uzskatīts par bībelisko suni, kas ir ārpus Dieva Valstības, un kurš pieminēts Atklāsmes Grāmatā. Viņi un lezbietes ir riebums Dieva priekšā. (Romiešiem 1:26-27).

    Romiešiem 1:18-32 18 Jo Dieva dusmība no debesīm parādās pār visu cilvēku bezdievību un netaisnību, kas savā netaisnībā apslāpē patiesību. 19 Jo, ko par Dievu var zināt, tas viņiem ir atklāts: Dievs pats viņiem to atklājis. 20 Kopš pasaules radīšanas Viņa neredzamās īpašības, gan Viņa mūžīgais spēks, gan Viņa dievišķība, ir skaidri saredzamas Viņa darbos, tāpēc viņiem nav ar ko aizbildināties. 21 Jo, zinādami Dievu, viņi to nav turējuši godā kā Dievu un Viņam nav pateikušies, bet savos spriedumos krituši nīcības gūstā un savā sirds neprātā iegrimuši tumsā. 22 Saukdami sevi par gudriem, tie kļuvuši ģeķi 23 un apmainījuši neiznīcīgā Dieva godību pret iznīcīgam cilvēkam un putniem, lopiem un rāpuļiem līdzīgiem tēliem. 24 Tāpēc Dievs viņus viņu sirds kārībās nodevis izvirtībai, kurā viņi paši sākuši sagandēt savas miesas, 25 tāpēc ka viņi dievišķo patiesību apmainījuši pret meliem un sākuši dievināt un pielūgt radību, atstājot novārtā Radītāju, kas ir augsti teicams mūžīgi, āmen. 26 Tāpēc Dievs viņus nodevis apkaunojošās kaislībās: sievietes apmainījušas dabisko dzimumu kopdzīvi ar pretdabisko. 27 Tāpat arī vīrieši, atmezdami dabisko kopdzīvi ar sievieti, cits pret citu iekaisuši savā iekārē, piekopdami netiklību, vīrietis ar vīrieti, paši saņemdami sodu par savu maldīšanos. 28 Tad nu tāpat, kā viņi nav turējuši cieņā viņiem doto Dieva atziņu, Dievs sagandējis viņu prātu, ka viņi dara to, kas neklājas. 29 Tie piepildījuši savu dzīvi ar visādiem netikumiem: netaisnību, samaitātību, iekāri, ļaunumu, skaudību, slepkavību, ķildām, krāpšanu, ļaunprātību, mēlnesību, 30 kļuvuši par neslavas cēlājiem, Dieva nicinātājiem, nekauņām, augstprāšiem, lielībniekiem, ļauna izdomātājiem, vecākiem nepaklausīgiem, 31 bezprātīgiem, neuzticamiem, cietsirdīgiem, nežēlīgiem. 32 Pazīdami Dieva taisnību, ka tie, kas tādas lietas dara, ir pelnījuši nāvi, viņi tomēr ne vien paši tā dara, bet vēl priecājas par tiem, kas tā dzīvo.

    Asinsgrēks

    Visās attiecībās asinsgrēks ir aizliegts. (3.Mozus 18:7-17).

    Mēs lasām:

    3.Mozus 20:11-21 11 Un ikvienam vīram, kas guļ ar sava tēva sievu, atsegdams sava tēva kaunumu, kopā ar to ir jāmirst, lai viņu abu asinsgrēks uz tiem paliek. 12 Un, ja kāds vīrs guļ ar savu vedeklu, tad tiem abiem ir mirtin jāmirst, jo viņi abi ir izdarījuši nešķīstību; un lai viņu asinis paliek uz viņiem. 13 Ja vīrs guļ kopā ar vīru, kā tikai mēdz gulēt ar sievu, tad tie abi ir izdarījuši negantību, tiem abiem ir mirtin jāmirst; un lai viņu asinis paliek uz viņiem. 14 Un, ja kāds vīrs ņem sievu un arī tās māti, tā ir negantība; viņu līdz ar abām sievām būs ar uguni sadedzināt, lai jūsu vidū nepaliek negantība. 15 Un, ja kāds vīrs kopojas ar lopu, tad viņam ir mirtin jāmirst, un arī lopam ir jātop nokautam. 16 Un tāpat arīdzan, ja sieva tuvojas dzīvniekam, lai tiktu no tā apieta, tad viņai jātiek kautin nokautai, tāpat arī tam dzīvniekam; tiem jāmirst; un lai viņu asinis paliek uz tiem. 17 Un, ja kāds vīrs ņem savu māsu, sava tēva meitu vai savas mātes meitu, un tas lūko viņas kaunumu, un viņa lūko tā kaunumu, tad tas ir asinskauns, un tādiem jātop iznīcinātiem savas tautas acu priekšā, jo viņš ir atsedzis savas māsas kaunumu; viņam būs nest savu noziegumu. 18 Ja kāds vīrs guļ pie sievas, kas ir slima, un viņš atsedz tās kaunumu, atdarīdams viņas asins avotu, un viņa tam atver savu asins avotu, tad tie abi ir iznīcināmi no savas tautas vidus. 19 Un tāpat arī savas mātes māsas un sava tēva māsas kaunumu tev nebūs atsegt, jo, kas to dara, tas ir padarījis kaunu, atsegdams savu asinsradinieci; tiem būs nest savu noziegumu. 20 Vīrs, kas guļ ar sava tēvoča sievu, tas ir atsedzis sava tēvoča kaunumu, tiem viņu grēks ir jānes; tiem būs jānomirst bez bērniem. 21 Un, ja vīrs ņem sava brāļa sievu, tā ir nešķīstība, viņš ar to ir atsedzis sava brāļa kaunumu; tiem būs palikt bez bērniem.

    5.Mozus 22:30 30 Neviens lai neņem sava tēva sievu, nedz arī atsedz sava tēva apsegu.

    Šie grēki ir daļa no Izraēla lāsta. (5.Mozus 27:20, 22, 23)

    Tomēr, no šiem grēkiem Dievs radīja nāciju

    Vēl vairāk, Mozus un visa āroniskā priesterība ir dzimusi no asinsgrēka.

    2.Mozus 6:20 20 Un Amrāms ņēma Johebedu, sava tēva māsu, sev par sievu, un tā viņam dzemdēja Āronu un Mozu. Un Amrāma mūžs bija simts trīsdesmit septiņi gadi.

    Gluži tāpat kā Ābrahama un Sāras dēli (1.Mozus 20:12) un tie, kas pirms viņiem (1.Mozus 5:4).

    Tas tika darīts, lai arī priesteri un Dieva Pravieši zem bauslības no Mozus, zinātu, ka arī viņiem nepieciešama Jēzus Kristus glābjošā žēlastība, kas viņiem dotu pestīšanu. Tāpēc Mesija tika aptraipīts ar seksuālu grēku no abām pusēm, gan no Dāvida dzimtas caur Nātanu, gan no Levi dzimtas caur Šimeju. Tikai ar Dieva darbību un Jēzus Kristus aktivitātēm, noliekot savu pirms - eksistenci, cilvēcei varēja nākt pestīšana.

    Kopošanās ar dzīvniekiem

    2.Mozus 22:19 19 Kas upurē citiem dieviem un nevis Tam Kungam, tas lai ir nolādēts.

    3.Mozus 18:23 23 Un nekādi dzimuma sakari tev nav atļauti ar lopiem, ka tu ar tiem neapgānies; arī sievai ir aizliegts nostāties, lai tiktu apieta no dzīvnieka; tā ir kauna pilna apgānīšanās.

    5.Mozus 27:21 21 Nolādēts, kas kopojas ar lopiem! - Un visa tauta lai saka: āmen.

    Zināšanas no ļauna un laba atzīšanas koka nāk kopā ar lāstu (1.Mozus 3:17). 5.Mozus grāmata ir divpadsmit reizes, kad cilvēkiem ir jāsaka Āmen (sk. zemāk), lai atturētu Dieva dusmas pār viņiem. (5.Mozus 11:17; 3.Mozus 25:19; 26:4; 5.Mozus 32:43; Jes. 24:4-6).

    Levirātu likumi

    5.Mozus 25:5-12 5 Kad brāļi kopā dzīvo un viens no viņiem nomirst un tam dēla nav, tad tā mirušā sieva lai nekļūst par sievu kādam citam, svešam vīram, bet lai viņas vīra brālis iet pie viņas un ņem sev par sievu un tai dara, kas vīra brālim pienākas. 6 Un pirmdzimtajam, ko viņa dzemdēs, viņam būs dot sava nomirušā brāļa vārdu, lai tā vārds netop izdzēsts no Israēla vidus. 7 Bet, ja šis vīrs nevēlas ņemt sava brāļa sievu, tad lai viņa brāļa sieva iet pie vecajiem vārtos un lai tiem saka: mans vīra brālis liedzas atkal uzcelt savam brālim vārdu Israēlā, viņš negrib darīt, kas vīra brālim pienākas. 8 Tad lai pilsētas vecaji viņu aicina un lai ar viņu runā; ja viņš uz to pastāv un saka: es nevēlos viņu ņemt,- 9 tad lai viņa brāļa sieva pieiet klāt pie viņa un, vecajiem to redzot, lai tā nomauc viņam no kājas sandali un lai iespļauj viņam sejā, un viņa lai atbild un saka: tā lai notiek tam vīram, kas sava brāļa namu negrib uzcelt. 10 Un viņa vārds lai tiek Israēlā nosaukts - baskāju nams. 11 Kad divi vīri, brāļi, kaujas savā starpā viens pret otru un piesteidzas viena vīra sieva, lai glābtu savu vīru no tā rokas, kas tam sit, un viņa izstiepj savu roku un stipri sagrābj sitēja kaunumu, 12 tad tev būs viņai to roku nocirst, un tavas acis lai viņu nežēlo.

    Šeit tika iedibināti pēctecības likumi tā, ka brālim bija ne tikai atļauts, bet arī vajadzēja ņemt par sava brāļa atraitni. Šīs laulības pēctecis pārņemtu mirušā brāļa mantojumu, nevis īstā tēva mantojumu.

    Pēc Hamurabi senā kodekss, Ābrahama darbība un paziņojumi 1.Mozus 15:2-3, norādīja, ka bezbērnu tēva mantinieks bija viņa kalps.

    Zem bauslības šāda situācija nepastāvēja, un tieši šī pienākumu neizpildīšanas dēļ tika nogalināts Onāns. (sk. darbu The Sin of Onan (No. 162)).

    No šī baušļa izriet, ka var tikt izdarīta iekšēja apaugļošana, ja ir zināms, ka pāris ir neauglīgs un nespējīgs radīt bērnus. Likumīgi, šo programmu vajadzētu izpildīt brālim, un, ja ir vajadzīgs, olšūnu var ziedot citi ģimenes locekļi. Zem bauslības, brālim un māsai pieder pēctecības statuss.

     

    Vīriešu loma sabiedrība

    Gluži tāpat kā bija jāuztur tīrība Izraēla nometnē, tāpat arī pašiem Izraēla cilvēkiem vajadzēja būt tīriem. No piektā baušļa mēs redzam, ka mums ir pavēle būt svētiem. Šeit mēs redzam, ka tas attiecas gan uz mūsu mājām, gan uz mums pašiem tā, lai Dievs neredzētu nevienu netīru lietu mūsos.

    5.Mozus 23:7-14 7 Tādēļ nemeklē nedz viņu mieru, nedz viņu labklājību visās tavās dienās - nemūžam. 8 Nenievā edomieti, jo viņš ir tavs brālis; nenievā ēģiptieti, jo tu pats esi bijis piemitējs viņa zemē. 9 Bērni, kas tiem piedzims trešā augumā, lai nāk Tā Kunga draudzē. 10 Kad tu izej no karapulku nometnes pret saviem ienaidniekiem, tad sargies no ikvienas ļaunas lietas. 11 Ja tavā starpā ir kāds vīrs, kas ir nešķīsts, jo tam ir naktī kas noticis, tad lai viņš iziet ārpus nometnes; viņš nedrīkst tūliņ atgriezties nometnē; 12 bet pret vakaru lai viņš mazgājas ūdenī, un, kad saule ir norietējusi, tad lai viņš nāk atpakaļ nometnē. 13 Lai tev ir vieta ārpus nometnes, kas būtu noejamā vieta, 14 un lai tev kopā ar pārējiem ieročiem būtu arī lāpsta; un, ja notiks, ka tu būsi bijis sevis pēc, tad ar to izroc bedri un apraus un apber to, ko tu esi uz lauka atstājis.

    Pestīšana pieder pagāniem. Uz viņiem tiek paplašināts Izraēla statuss. Arī Jāzeps nāca no Ēģiptes, tāpat kā Ēfraima un Manaseha māte bija ēģiptiete. Pastāv pagānu raduraksti gan Jūdā, gan Izraēlā. Dievs staigā mūsu vidū.

    Ģimenes sociālā struktūra, un ģimenes vīrieši ir likti par atbildīgiem par ģimenes struktūras nodrošināšanu un tad par cilts un nācijas turpināšanos.

    Tie kuri ir padarīti par einuhiem draudzes labā, pilda draudzes uzdevumus.

     

    Sievietes loma sabiedrībā

    Vīriešiem sievietes ir jāgodā.

    1 Pētera 3:7 7 Tāpat, vīri, sadzīvojiet prātīgi ar sievu kā ar vājāko radījumu, godājiet viņas kā tādas, kas ir žēlastībā dotās dzīvības līdzmantinieces, lai jūsu lūgšanas netaptu traucētas.

    Bet ir cilvēki, kas nav precējušies. Dievs vīriešus un sievietes ieliek ģimenēs, un draudze ir Dieva ģimene.

    Mēs redzam, ka sievietes ir jāuztver kā māsas, un nevienu sagūstītu sievieti nevar Izraēlā ņemt par sievu un padarīt to nevienlīdzīgu. (5.Mozus 21:10-14).

    Zālamana Pamācības norāda, kas sievietēm ir pildāms svarīgs darbs. Bībele vienā lietā ir ļoti skaidra - vienīgais ierobežojums sievietēm ir tāds, ka tās nevar būt par priesteriem. Ar likumu tās tiek izslēgtas arī no karošanas.

    Gan sievietes, gan vīrieši Dieva valstībā ir vienādi, tur nav laulību, un visi ir kā Dieva eņģeļi. Svētais Gars visus no fiziskā pārvērš garīgajā.

    Sieviete ir saistīta ar vīrieti laulībā, un sievietes tiesības ar zvērestu laulībā uzņemties saistības ir apskatītas darbā Law and the Fifth Commandment (No. 258)(Bauslība un piektais bauslis [258] (sk. 4.Mozus 30: 6-10).

    Aizsardzība

    Bauslībā ir daudz rakstīts par sievietes aizsardzību sociālajā struktūrā, un tas izskatās daudz grūtāk nekā šodien. Tomēr šīs grūtības ir iluzoras. Mūsu cilvēku sociālo iekārtu sistemātiski iznīcina izvirtis prāts, kas ir naidā ar Dievu. Sociālā deģenerācija ir tāda, ka mēs esam beigu sliktākajās dienās, kas tāds pamats, kāds bija Sodomā un Gomorā. Dievs drīz vien iejauksies, lai to apturētu un mēs paši sevi neiznīcinātu. Mesija nāks, lai nodibinātu savu valstību zem bauslības, zem visas bauslības.

    Gan sieviešu, gan vīriešu dzimuma bērni tiek ievesti derības attiecībās ar Izraēlu un vienīgo patieso Dievu. Vīriešu kārtas bērni tiek apgraizīti un nošķirti ar mātes šķīstīšanos. Arī sieviešu kārtas bērni tiek nošķirti, tikai ar nelielām atšķirībām (3.Mozus 12:2-5). Šīs atšķirības ir tādēļ, lai ar bauslību pasargātu sievietes un bērnus, un to nevar atstāt neievērotu.

    Nevienam pagānam, kas atgriezts ticībā, nav nepieciešams apgraizīties (Apustuļu Darbi 15:1-30).

    Sievietei ir jābūt pasargātai no nopietnajām konsekvencēm, kas var rasties no vīrieša aktivitātēm (Zālamana Pamācības 5:15-19; 18:4). Tāpat arī sievietei ir jāpasargā vīrietis.

    Dievs ir bāreņu un atraitņu sargs (Jeremijas 49:11). Sievietes sabiedrībā tiek saturētas kopā ar Dieva likumiem, kas ir saistīta struktūra. Tā saucamās modernās kristietības sabiedrība nedarbojas un nekad nav darbojusies. Tā nedarbojas tādēļ, ka tā nav balstīta uz Dieva likumiem. Visi tās principi faktiski ir Dieva likumu sagrozījumi un planētai graujoši. Viltus sistēma ir radījusi daudz bēdu cilvēkiem un rezultējusies pilnīgā sieviešu un vīriešu degradācijā. Faktiski tas ir kompromiss, kur barbariskās un amorālās mistērijas ir uzņēmušas kristīgās doktrīnas savā trīsvienīgā dieva struktūrā un turpinās dažādās tās pašas amoralitātes pakāpēs dažādās pseido - kristīgajās, jeb pareizāk, gnostiskās maskās.

     

    Vīriešu un sieviešu apģērbs un izturēšanās

    5.Mozus 22:5 5 Vīriešu drēbes nebūs sievietei valkāt, nedz vīrietim apvilkt sieviešu drēbes, bet visi, kas to dara, dara Tā Kunga, sava Dieva, acīs negantību.

    Pastāv liela atšķirība starp vīriešu un sieviešu ģērbšanos un izturēšanos. Pats pamats ir mati. Arī rotājumos ir lielas atšķirības, un liela daļa juvelierizstrādājumu ir pagāniskas izcelsmes. (sk. darbu The Origin of the Wearing of Earrings and Jewellery in Ancient Times (No. 197)).

     

    Noziegums un sods

    2.Mozus 21:16-27 16 Un, kas nozog cilvēku, vai nu viņš to grib pārdot, vai tas tiek pie viņa atrasts, sodāms ar nāvi. 17 Kas nolād savu tēvu vai savu māti, tas sodāms ar nāvi. 18 Un, ja vīri ir saķildojušies un viens otru sit ar akmeni vai ar dūri, ka tas nemirst, bet tam uz gultas jāguļ: 19 ja tas var piecelties un staigāt pa lauku ar spieķi, tad tas, kas viņu sita, lai ir bez vainas; tikai tam jādod atlīdzība par bezdarba laiku un jāgādā par viņa dziedināšanu. 20 Bet, ja kāds sit ar koku savu vergu vai verdzeni, ka tie no viņa rokas mirst, tad lai tas tiek riebtin atriebts. 21 Bet, ja tas vēl dzīvo vienu vai divi dienas, tad viņš nav jāsoda, jo tā ir viņa nauda. 22 Bet, ja vīri kaujas un sagrūž grūtu sievu, ka viņas auglis noiet, bet pašai nenotiek nelaime, tad lai tiek uzlikts naudas sods tam, kas to sagrūdis, tik liels, cik viņas vīrs prasa, un lai tiek dots pēc šķīrējtiesneša atzinuma. 23 Bet, ja notiek nelaime, tad būs likt dzīvību pret dzīvību. 24 Aci pret aci, zobu pret zobu, roku pret roku, kāju pret kāju. 25 Deguma brūci pret deguma brūci, ievainojumu pret ievainojumu, rētu pret rētu. 26 Ja kāds izsit savam vergam vai verdzenei aci, tad lai tas to atlaiž brīvībā, viņš lai to atlaiž acs dēļ. 27 Tāpat, ja tas izsit savam vergam vai verdzenei zobu, tad lai tas to atlaiž zoba dēļ.

    Sods par daudziem noziegumiem, kas grauj ģimeni un ievaino to, bieži vien ir nāve. Bauslība aizsargā ģimeni un laulības augli.

    Seksualitātes kontrole

    5.Mozus 23:2 2 Neviens, kam kaunums sadragāts vai kas kastrēts, lai nenāk Tā Kunga draudzē.

    Kur kādreiz bija bastardi, tur būs tikai dzīvā Dieva bērni.

    5.Mozus 23:17-18 17 Viņš lai dzīvo pie tevis tanī vietā, ko viņš sev izraudzīs, kādos tavos vārtos, kas viņam vislabāk patīk; tev nebūs viņam darīt pāri. 18 Lai nebūtu nevienas netikles Israēla meitu vidū, un lai nebūtu netiklu vīru Israēla dēlu vidū.

    Par amoralitāti pār nāciju nāk lāsti.

    5.Mozus 27:20-23 20 Nolādēts, kas guļ pie sava tēva sievas, jo viņš ir atsedzis sava tēva apsegu! - Un visa tauta lai saka: āmen. 21 Nolādēts, kas kopojas ar lopiem! - Un visa tauta lai saka: āmen. 22 Nolādēts, kas guļ pie savas māsas, sava tēva meitas vai savas mātes meitas! - Un visa tauta lai saka: āmen. 23 Nolādēts, kas guļ pie savas sievas mātes! - Un visa tauta lai saka: āmen.

    Par septītā baušļa un tā izskaidrojošo baušļu pārkāpšanu nāk sods. Dažas attiecības Dievs nosoda kā aizliegtas attiecības. Dievs aizvēra faraona namu, jo tas paņēma Sāru zinot, ka tā ir Ābrahama sieva. Tā viņš tika sodīts, kaut arī Ābrahams ar klusumu lika viņam grēkot.

    Tas Kungs tiesās ar patiesību un taisnību (Ps. 96:11-13)

    Sabiedrībai ir jācenzē atklāti bauslības pārkāpumi, kā mēs to redzam notikumā ar laulību pārkāpušo sievieti un Mesiju, kur pietika ar vienkāršu rājienu.

    Nākošā rājiena pakāpe ir fizisks pēršanas sods. Likums nosaka pletņu sitienu skaitu attiecībā pret to cik reizes pārkāpums ir atkārtots. Cilvēks var saņemt līdz pat 39 pletnes sitieniem. To nosaka vadītāji.

    5.Mozus 17:8-10 8 Ja tev ir pavisam grūti izspriest kādu lietu starp asinīm un asinīm, starp sūdzību un sūdzību, starp varmācību un varmācību, strīdus lietas tavos vārtos, tad celies un ej uz to vietu, ko Tas Kungs, tavs Dievs, Sev izraudzīs. 9 Un tad ej pie priesteriem, pie levītiem un pie tiesneša, kuri tanī brīdī tur būs, un jautā, un tad viņi tev sludinās tiesas spriedumu. 10 Un tad tev jādara pēc tā vārda, ko viņi tev darīs zināmu tanī vietā, ko Tas Kungs Sev izraudzīs, un tev būs ņemt vērā un visu izpildīt, ko viņi tev mācīs.

    Nekādos gadījumos persona nedrīkst saņemt vairāk par četrdesmit pletnes sitieniem.

    5.Mozus 25:1-3 1 Kad starp vīriem ir kādas nesaskaņas un tie nāk pie tiesas, tad lai pār tiem spriež tiesu: taisnais lai tiek attaisnots, bet netaisnais lai tiek notiesāts. 2 Un, ja vainīgais ir pelnījis sitienus, tad lai tiesnesis liek tam nomesties zemē un, viņam klāt esot, tam dot sitienus skaitā, pēc viņa vainas. 3 Viņam var dot četrdesmit sitienus, ne vairāk, ka, to vairāk sitieniem sitot, tavs brālis netiktu pazemots tavās acīs.

    Sods ir sasummējams, un to izpilda nekavējoties. Lai nodrošinātos, ka to darot nepārskaitītos, senajā Izraēlā un Jūdā vienmēr tika piespriesti tikai trīsdesmit deviņi pletnes sitieni.

    2 Korintiešiem 11:24-25 24 No jūdiem es esmu dabūjis piecas reizes četrdesmit sitienu bez viena. 25 Trīs reizes dabūju rīkstes, vienreiz mani mētāja akmeņiem, trīs reizes biju ūdens briesmās, visu dienu un nakti biju jūras viļņu varā.

    Pāvils tika apmētāts ar akmeņiem Listrā (Apustuļu Darbi 14:19). Pletne, liekas, bija nūjas mazāks paveids, un to Pāvils saņēma trīs reizes (Apustuļu Darbi 16:22). Pāvils tika nelikumīgi apmētāts ar akmeņiem, jo to neizdarīja ar tiesas lēmumu. Apustuļu Darbu 16:22 darbība notika pēc vadītāju pavēles. Pretoriem palīdzēja sitēji, kuri vadīja sodīšanu. Tikai smagos gadījumos, kad atkārtoti cilvēks atsakās no nožēlošanas un paklausīšanas vadītājiem un bauslību to var sodīt ar nāvi. Ar nāvi nevar sodīt verdzenes, kuras var tikai saņemt sitienus par ārlaulības sakariem.

    Finansiālo kompensāciju nosaka tiesa balstoties uz katras prasības apmēriem. Tā ir jāpiepilda taisnība un jāizdzen ļaunums.

     

    Dieva uzticamība

    Dievs ir uzticams, un mums ir jādemonstrē sava uzticība Viņam, un caur pirmo bausli mēs esam Mesijas uzticamās līgavas. Caur Septīto bausli mēs to demonstrējam arī fiziskā veidā. Tieši tādēļ izredzētie tiek tiesāti augstākā mērā.

    5.Mozus 5:32-33 32 Uzmanieties, lai jūs rīkotos tā, kā Tas Kungs, jūsu Dievs, jums ir pavēlējis, un neatkāpieties nedz pa labi, nedz pa kreisi. 33 Bet pa ikkatru ceļu, ko vien Tas Kungs, jūsu Dievs, jums pavēl, jums ir jāiet, lai jūs dzīvotu un jums labi klātos un lai jūs ilgi dzīvotu tai zemē, ko jūs iemantosit.

    Cilvēki pasludina paši savu labumu, bet kurš var atrast ticību (Zālamana Pamācības 20:6). Reliģiskā ielasmeita ir laulības pārkāpēja ar cilvēkiem un dieviem varas dēļ (Atkl. 17:14). Mums ir jātic Dievam un viens otram visās lietās, un tad Dievs mūs var padarīt par valdniekiem patiesībā un uzticībā (Mat. 25:21).

    Dievs mums ir uzticams. Arī mums ir jābūt ticības pilniem (Ps. 89:1-4) jo mēs esam apsolījuma sēkla caur Mesiju, un mēs paliksim mūžīgi kā elohimi un Dāvida nams (Cak. 12:8). Jo viņa žēlastība un uzticība paliek mūžīgi un sasniedz debesis (Ps. 36:5-6).

    Visi traukti ir radīti radītājam, un mums nav tiesību tos atstāt novārtā vai atlikt malā.

    Romiešiem 9:14-26 14 Kas no sacītā izriet? Vai Dieva rīcība ir netaisna? Nepavisam ne! 15 Uz Mozu Viņš saka: Es žēloju, ko Es žēloju, un būšu līdzcietīgs, pret kuru gribu. 16 Tātad ne no cilvēka gribēšanas vai skriešanas, bet viss no Dieva žēlastības. 17 Tā raksti saka uz faraonu: uz to Es tevi esmu nolicis, lai pie tevis parādītu Savu spēku un lai Mans Vārds tiktu daudzināts visā pasaulē. 18 Tātad, kuru Viņš grib, to Viņš žēlo un, kuram grib, tam apcietina sirdi. 19 Tu varbūt man iebildīsi: ko tad Viņš vēl pārmet? Kas tad spēj pretoties Viņa lēmumam? 20 Cilvēka bērns! Kas tu tāds esi, ka gribi ar Dievu tiesāties? Vai gan veidojums drīkst teikt savam veidotājam: kāpēc tu mani tādu esi radījis? 21 Jeb vai podniekam nav vara no tā paša māla darināt vienu trauku godam un otru negodam? 22 Un ko tu teiksi, ja Dievs, gribēdams parādīt Savu dusmību un zināmu darīt Savu varu, lielā lēnprātībā ir panesis pazušanai radītos dusmības traukus, 23 lai atklātu Savas godības bagātību pie žēlastības traukiem, ko Viņš iepriekš radījis godībai? 24 Par tādiem Viņš mūs ir aicinājis, ne vien no jūdu, bet arī no pagānu vidus, 25 kā jau Hozejas grāmatā teikts: Es saukšu par Savu tautu to, kas nav Mana tauta, un Savu nemīļoto par mīļoto, 26 un tai vietā, kur bija sacīts: jūs neesat Mana tauta! - viņus sauks par dzīvā Dieva dēliem.

  • q