Kristīgās Dieva Baznīcas
[259]
Bauslība un Sestais Bauslis [259]
(Izdevums 1.1 19981009-19990525)
Stāv rakstīts: Tev nebūs nokaut. Šis darbs izskaidro Dieva bauslības pilnīgo struktūru, kā tas attiecas uz baušļiem, kā to izskaidro pravieši un Derības attiecībā uz Bauslības lasīšanu Sabata gados.
Kristīgās Dieva Baznīcas (Christian Churches of God)
Australija: P.O.Box 369, WODEN ACT 2606, AUSTRALIEN
E-mail: secretary@ccg.org
Latvija e-pasts: kdbaz@mail.lv
(Copyright (c)1998, 1999 Wade Cox)
Autortiesības: Šo darbu drīkst brīvi kopēt un izplatīt ar noteikumu, ja tas tiek kopēts pilnībā, bez izmaiņām un izsvītrojumiem. Kopijā jābūt norādītam izdevēja nosaukumam un adresei, kā arī paziņojumam sakarā ar autortiesībām. Naudas inkasēšana par izplatītajām kopijām nav pieļaujama. Īsu citātu iekļaušana kritiskos rakstos un pārskatos nav uzskatāma par autortiesību pārkāpumu.
Šo darbu
jūs varat izlasit
World Wide Web lappusc:
http://www.logon.org and http://www.ccg.org
Bauslība un Sestais Bauslis [259]
Stāv rakstīts:
2.Mozus 20:13 13 Tev nebūs nokaut.
5.Mozus 5:17 17 Tev nebūs nokaut.
Dzīves saglabāšana turpinās līdz ar ķermeņa saglabāšanu. Tas attiecas uz priekšrakstu būt svētiem un svētīt sevi pašu. Kā mēs saprotam no piektā baušļa, kas iestāda ģimeni un nāciju, gan ģimenes, gan arī nācijas saglabāšana ir saistīta ar sesto bausli.
3.Mozus 19:28 28 Par piemiņu mirušajiem jums nebūs iegriezt zīmes savā miesā, nedz savās miesās iededzināt rakstus,- Es esmu Tas Kungs!
Sērošana par mirušajiem tautā nebija izplatīta Izraēlas ģimeņu vidū. Indivīda dabiskā nāve ir saskaņā ar Dieva plānu, un tam seko augšāmcelšanās no mirušajiem, un Izraēls tiks ielikts viņu pašu zemē. (cf. Ecēchiēla 37:1-14; Atkl. 20:1-15).
Izraēlam ir jābūt neaptraipītam un bezvainīgam, tādēļ to āda nedrīkst būt iezīmēta. Tādēļ tetovējumi un līdzīgas zīmes ir aizliegtas. Vergiem ir atļauts izdurt ausī caurumu, lai ieliktu auskaru, un tas bija vājuma zīme.
Valsts izcelšanās un Organizācija
Dzīvības un nāves spēks balstās Dievā, kā mēs to varam apskatīt darbā Bauslība un Piektais Bauslis [258]
Dievs ieceļ ģimenes kā pamatu, uz kura tiek būvēta valsts. Viņš ieceļ augstākus spēkus, un visi spēki nāk no Dieva.
Romiešiem 13:1-7 1 Ikviens lai ir paklausīgs varām, kas valda. Jo nav valsts varas, kā vien no Dieva, un tās, kas ir, ir Dieva ieceltas. 2 Tātad tas, kas pretojas valsts varai, saceļas pret Dieva iestādījumu. Bet tie, kas saceļas pret to, paši sev sagādā sodu. 3 Jo valdītāji nav bīstami labam darbam, bet ļaunam. Tu negribi bīties valsts varas, labi, dari to, kas labs, tad tu saņemsi viņas uzslavu, 4 jo tā ir Dieva kalpone tevis labā. Bet, ja tu dari ļaunu, tad bīsties; ne velti tā nes zobenu, jo tā ir Dieva kalpone, atriebēja un soda nesēja tam, kas dara ļaunu. 5 Tādēļ nepieciešami tai paklausīt ne vien soda dēļ, bet arī sirdsapziņas dēļ. 6 Tāpēc maksājiet arī savas nodevas: viņi, kas uz to raugās, ir Dieva kalpi. 7 Dodiet katram, kas viņam pienākas: nodevas, kam nākas nodevas, muitu, kam nākas muita, bijību, kam nākas bijība, cieņu, kam nākas cieņa.
Dievs deva savu spēku caur bauslības plāksnēm, kuras viņš iedeva Mozum (5.Mozus 9:11). Tādēļ visiem ķēniņiem arī bija jāuztaisa sava bauslības plākšņu kopija, pirms tie kļūst par ķēniņiem.
5.Mozus 17:18 18 Un, kad viņš būs apsēdies uz sava ķēniņa valsts troņa, tad lai viņš sev raksta norakstu no šīs bauslības grāmatas, kas pie priesteriem un levītiem.
Dievs deva Izraēlam vecajos, un tiem tika dota gudrība caur Svētā Gara spēku, to pašu spēku, kuru bija saņēmis arī Mozus.
4.Mozus 11:16-17 16 Un Tas Kungs sacīja Mozum: "Sapulcini Man septiņdesmit vīrus no Israēla vecaju vidus, par kuriem tu zini, ka tie ir tautas vecaji un viņu ierēdņi; un tad ved tos pie Saiešanas telts, un lai tur viņi nostājas kopā ar tevi. 17 Tad Es nonākšu un ar tevi tur runāšu, un no tā Gara, kāds ir tev, Es ņemšu un likšu to viņos, un viņiem būs nest kopā ar tevi tautas nastas, lai tev nav vienam pašam viss jānes.
4.Mozus 11:24-30 24 Un Mozus izgāja pie tautas, un viņš tiem atstāstīja Tā Kunga vārdus; tad viņš sapulcināja septiņdesmit vīrus no tautas vecajiem un novietoja tos visapkārt teltij. 25 Un Tas Kungs nonāca mākonī un uz to runāja un ņēma no Gara, kas bija viņā, un lika to septiņdesmit vecajos, un notika, kad Gars tajos palika, tad tie runāja kā pravieši, bet pēc tam vairs ne. 26 Bet divi vīri bija palikuši nometnē, tā viena vārds bija Eldads, bet tā otra - Medads; un arī viņos palika Gars, jo tie bija starp tiem uzrakstītiem, bet viņi nebija izgājuši ārā no savām teltīm, un tomēr nometnē tie runāja kā pravieši. 27 Un tad kāds zēns tecēja un ziņoja Mozum, sacīdams: "Eldads un Medads nometnē runā kā pravieši!" 28 Tad Jozua, Nūna dēls, Mozus palīgs, viens no viņa izraudzītiem jaunekļiem, atbildēja un sacīja: "Mozu, mans kungs, aizliedz tiem!" 29 Tad Mozus tam atbildēja: "Vai tu esi manu tiesību aizstāvis? Ak, kaut Tā Kunga tauta visa būtu pravieši, un kaut Tas Kungs Savu Garu pār viņiem visiem dotu!" 30 Pēc tam Mozus kopā ar Israēla vecajiem atgriezās atpakaļ nometnē.
Un Dievs rezervēja arī divus praviešus ārpus Izraēla nometnes. Dievs nedara neko citu kā vien to, ko Viņš runā caur praviešiem un saviem kalpiem, kas ir cilvēki, ko Viņš pats izvēlas no Savu ļaužu vidus.
Tādēļ arī tiesneši izpilda Dieva sodu.
2.Laiku 19:5-7 5 Un viņš zemē iecēla soģus visās stiprajās Jūdas pilsētās, ikkatrai pilsētai savu. 6 Un viņš piekodināja soģiem: "Pieraugiet, ko jūs darāt! Jūs taču nespriežat taisnību cilvēkiem, bet Tam Kungam, un Viņš ir ar jums, kad jūs spriežat tiesu. 7 Tad nu lai Tā Kunga bijāšana ir dzīva jūsos! Turiet svētu to un dariet savu darbu, jo pie Tā Kunga, mūsu Dieva, nav nekādas netaisnības, nedz Viņš uzlūko kāda cilvēka vaigu, nedz arī saņem kādas dāvanas."
Arī ķēniņš tiek izvēlēts, un tam tiek dots Gara spēks, lai ar to vadītu Izraēlu (cf. 1Sam 10:1-7). Vadītāji jeb galvas Izraēla garīgajā kalpošanā tiek izvēlēti vēlēšanu rezultātā. (Ap. Darbi 1:26). Apustuļu Darbi 6:3-6 parāda, ka vecajie un diakoni ir jāizvēl no brāļu vidus. Fiziskie līderi tiek izvēlēti iesvaidot tos par ķēniņiem vai tiesnešiem un balsojot. (cf. Hozejas 1:11; Lk. 14:28).
5.Mozus 1:9-14 9 Tanī laikā es jums sacīju, teikdams: es viens pats nespēju pacelt jūsu nastas. 10 Tas Kungs, jūsu Dievs, ir licis jums vairoties, un redzi, jūs esat šodien jau tik daudz, cik zvaigžņu pie debesīm. 11 Tas Kungs, jūsu tēvu Dievs, lai liek jums vēl tūkstoškārt vairoties, salīdzinot ar skaitu, cik pašlaik esat, un Viņš lai jūs svētī, kā Viņš jums to solījis. 12 Kā gan lai es viens paceļu jūsu grūtumu, nesaskaņas un strīdu nastu? 13 Izraugiet no savām ciltīm sev gudrus vīrus, kas ir sapratīgi un zināmi, un es jums tos celšu par galveniem. 14 Un jūs man atbildējāt un sacījāt: tavs priekšlikums, ko tu mini, ir teicams un izpildāms.
Un tas viss nav nevajadzīga nasta cilvēkiem, dzīvniekiem, citām būtnēm vai pašai bauslībai.
5.Mozus 22:10 10 Tev nebūs ar vērsi un ēzeli kopā art.
2. Korintiuešu 6:14 14 Nevelciet svešu jūgu kopā ar neticīgiem. Jo kāda daļa ir taisnībai ar netaisnību? Kas ir gaismai kopējs ar tumsību?
Dieva Bauslību nedrīkst iejūgt tautu likumos; to tāpat nevar samazināt vai aizskalot ar tautu likumiem. Dieva Bauslības, Viņa Kalendāra un Pielūgšanas sistēma nav sajaucama ar neticīgo uzskatiem. Visu Derību turošo cilvēku administrācijai un tiesai ir jāatsoguļo Dieva Bauslība.
3.Mozus 19:19 19 Manus likumus jums būs turēt; saviem lopiem tev nebūs likt sajaukties ar lopiem no citas kārtas; savu tīrumu tev nebūs apsēt ar divējādu sēklu, un apģērbu no auduma, kas austs no vilnas un liniem, nevelc uz savu miesu.
Visai radībai ir jāpaliek radītajā šķīstajā stāvoklī. Nedrīkst pastāvēt tādz sajukums Dieva radībā, kā piemēram mūļu vai hibrīdu radīšana. Tas ir aizliegts ar Dieva Bauslību. Mums ir jābūt šķīstiem un svētiem cilvēkiem zem šķīstiem un svētiem baušļiem. Tas viss arī pastāv tādēļ, lai saglabātu dzīvību.
Tāpat arī Dieva kalps nevar tikt apkrauts ar bauslības likumu ievērošanu, ja tas neizpilda savus iknedēļas pienākumus. Tāpat neviens dzīvnieks vai persona nevar tikt atturēta no priecāšanās par savu darbu.
5.Mozus 25:4 4 Vērsim, kas labību min, tev nebūs purnu aizsiet.
Vai Dievs rūpējas tikai par vēršiem? (1Kor. 9:9; 1Tim. 5:18; cf. Ījaba 38:41; Mat. 6:26; 10:29). Visas lietas tiek dotas zem Dieva likumiem, tām nācijām, kas ievēro Dieva likumus.
Tāpat arī ziedojums par grēku vai pārkāpumu notiek saskaņā ar bauslību (3.Mozus 5:5-7). Izpirkuma un pārkāpuma upuri tiek ietverti Mesijas upurī.
Taisnīgums attiecas arī uz pagāniem un ienaidniekiem.
2.Mozus 23:4-5 4 Ja tu sastopi sava ienaidnieka vērsi vai ēzeli maldāmies, tad steidzies vest to viņam atpakaļ. 5 Ja tu redzi sava ienaidnieka ēzeli guļam zem viņa nastas, tad neatstāj to, bet palīdzi tam to pacelt.
Tāpat kā uz brāli (5.Mozus 22:1-4; 3.Mozus 20:22-24).
Jo mums ir jābūt svētiem, tāpat kā tiem, kas dzīvo ar mums ir jābūt svētiem, un mēs visi esam saistīti zem Dieva Bauslības Svētajā Garā.
2. Korintiuešu 6:14-18 14 Nevelciet svešu jūgu kopā ar neticīgiem. Jo kāda daļa ir taisnībai ar netaisnību? Kas ir gaismai kopējs ar tumsību? 15 Kā Kristus savienojams ar Beliaru, vai ir kāda daļa ticīgajam ar neticīgo? 16 Kas kopējs ir Dieva namam ar elkiem? Jo jūs esat dzīvā Dieva nams, kā Dievs ir sacījis: Es viņos gribu mājot un viņu starpā staigāt, un Es būšu viņu Dievs, un tie būs Mani ļaudis. 17 Tāpēc aizeita no viņu vidus un nošķirieties no tiem, saka Tas Kungs, un neaiztieciet neko, kas ir nešķīsts, tad Es jūs pieņemšu. 18 Tad Es būšu jums par Tēvu, un jūs būsit Man par dēliem un meitām, saka Tas Kungs, Visuvaldītājs.
Ir rakstīts: Tev nebūs savu brāli ienīst savā sirdī, bet pamācīdams pamāci savu tuvāku, lai tev nav viņa dēļ jānes grēks. Tev nebūs atriebties, nedz nemitīgi dusmas turēt pret savas tautas bērniem, bet tev būs savu tuvāku mīlēt kā sevi pašu,- Es esmu Tas Kungs!(3.Mozus 19:17, 18, 33, 34; 2.Mozus 22:21)
Sestais bauslis nav vienkāršs aizliegums slepkavot. Tas ir norādījums uzturēt svētu dzīvi tam Kungam, dzīvopjot Dzīvā Dieva Bauslībā. Dzīvi nedrīkst samazināt tās kvalitātē vai tās standartā ar netaisnību, apspiešanu vai cilvēka cieņas aizskaršanu. Tātad šī baušļa struktūra iekļauj sevī koncepcijas par personas un īpašuma aizskaršanu.
Bībeliskās Bauslības Jūdaiskais sagrozījums.
Tātad, arī svešiniekam vai iebraucējam ir jāsniedz aizsardzība sabiedrībā, tam ir jāsniedz palīdzība negadījumos. Bībeliskās Bauslības jūdu Talmudā ir notikusi tādā mērā, ka tā ir sagrāvusi Dieva baušļu pašus pamatus. To, cik sagrozītas ir kļuvušas rabīniskās mācības, mēs varam redzēt no citāta Maimonīdu Mishneh Thorah Murderer 4,11
Attiecībā uz pagāniem, ar kuriem mēs neesam naidā... viņu nāvi nedrīkst izraisīt, tomēr tos nedrīkst glābt, ja viņi atrodas nāves priekšā; ja, piemēram, kāds no viņiem iekrīt jūrā, viņu nevajadzētu glābt, jo ir rakstīts: " ev nebūs stāvēt pret sava tuvākā asinīm" [3.Mozus 19:16] - taču pagāns nav tavs tuvākais".
Sončino neizdara nekādas atsauksmes attiecībā uz šī teksta interpretāciju, jo šī Rakstu nehumānā un netaisnīgā sagrozīšana ir standarta izskaidrojums. Īstais citāts ir sekojošs:
3.Mozus 19:16 16 Nestaigā apkārt ar nolūku celt ļaunu slavu savā tautā un netīko pēc sava tuvāka dzīvības,- Es esmu Tas Kungs!
Šis teksts tiek uzskatīts par noraidījumu palīdzēt izglābt dzīvību. Stona Chumash šo izpratni atbalsta un saka: Ja kāda dzīvība ir briesmās, tev ir jāmēģina viņš izglābt.....Jūdi no Kristus laika ir uzskatījuši, ka tuvākais ir sinonīms vārdam jūds. Tas aizsāka vēlāko jūdu praksi:
Sabata nesvētīšana kļūst par pienākumu, ja no tā atkarīga jūda dzīvības izglābšana. Problēma par pagāna dzīvības glābšanu sabatā Talmudā nav uzskatīta par galveno uzdevumu, jo tas ir aizliegts arī citās nedēļas dienās. (turpat).
Šī interpretācija attiecībā uz pagāniem, iespējams, ir visļaunākais Rakstu sagrozījums. Tas ir iemesls, kāpēc Kristus stāstīja līdzību par labo samarieti, jo šī attieksme jūdaismā bija radusies jau pat pirmstempļa periodā, mūsu ēras pirmajā gadsimtā. (Tā saucamā orālās Bauslības tradīcija, kuru, kā šķiet, radīja un interpretēja Mišna, no kuras ir radies Jeruzālemes un Babilonijas Talmuds, kas būtībā bija izskaidrojumu kopumi. Tie tika sarakstīti, lai attaisnotu ieviestās tradīcijas, kas radās no 160. Gada pirms Kristus. Tā tas noteikti netika izprasts Izraēla vēsturē, no Mozus laikiem, kā to parāda Bībele. Izraēls bieži bija aizmirsis pat rakstīto bauslību, kur nu vēl tā saucamo Orālo bauslību. Šīs tradīcijas lielā mērā bija pretrunā Rakstiem un Rakstu sagrozījumi.).
Lūkas 10:25-37 25 Un redzi, kāds rakstu mācītājs piecēlās un, Viņu kārdinādams, sacīja: "Mācītāj, ko man būs darīt, lai iemantoju mūžīgo dzīvību?" 26 Bet Viņš uz to sacīja: "Kā stāv bauslībā rakstīts, kā tu tur lasi?" 27 Un tas atbildēja un sacīja: "Tev būs Dievu, savu Kungu, mīlēt no visas savas sirds, ar visu savu dvēseli, ar visu savu spēku un ar visu savu prātu un savu tuvāko kā sevi pašu." 28 Viņš tam sacīja: "Tu pareizi esi atbildējis; dari to un tu dzīvosi." 29 Bet viņš, gribēdams attaisnoties, sacīja Jēzum: "Kurš tad ir mans tuvākais?" 30 Tad Jēzus atbildēja un sacīja: "Kāds cilvēks gāja no Jeruzālemes uz Jēriku un krita laupītāju rokās. Tie tam noplēsa drēbes, sasita un, atstādami viņu pusmirušu guļam, aizgāja. 31 Bet nejauši kāds priesteris gāja pa to pašu ceļu un, to ieraudzījis, viņš aizgāja garām. 32 Tāpat arī kāds levīts nāca gar to vietu, to ieraudzīja, bet aizgāja garām. 33 Bet kāds samarietis, savu ceļu iedams, tuvojās viņam un, viņu redzot, sirds tam iežēlojās. 34 Un piegājis viņš pārsēja viņa vātis, ieliedams tajās eļļu un vīnu; pēc tam viņš to cēla uz savu lopu un to aizveda mājvietā un to apkopa. 35 Bet otrā dienā, izņēmis divus denārijus, iedeva tos saimniekam, sacīdams: kop viņu, un, ja tu vēl ko izdosi, atpakaļ nākdams, es tev to atdošu. 36 Kurš no šiem trim cilvēkiem tev šķiet tas tuvākais bijis tam, kas bija kritis laupītāju rokās?" 37 Tas atbildēja: "Tas, kas viņam žēlsirdību parādīja." Tad Jēzus uz to sacīja: "Nu tad ej un dari tu arī tāpat."
Nekur citur Jūdu tradīcījas bauslību nav sagrozījušas vairāk, kā šajā izpratnē attiecībā uz pienākumu saglabāt dzīvību un nevainīguma prezumpciju.
Nevainības Prezumpcija
Nevainības Prezumpcija Bībelē ir neatņemama sastāvdaļa, un nevienu cilvēku nedrīkst nogalināt vai sodīt, ja nav divu vai trīs liecinieku liecību. Tā tas ir visā Bībelē daudzos aspektos. Tomēr Mišna paziņo pilnīgi pretēju koncepciju Ceturtajā Sadaļā: Sinedrija Zaudējumu Kārtība 4:1 E(2).
Īpašuma gadījumos tie sāk [apsūdzību] vai nu ar atbrīvošanu, vai arī ar notiesāšano, taču galvenajos gadījumos, tie lietu sāk tikai atbrīvošani, nevis notiesāšanai.
(The Mishnah A New Translation, Jacob Neusner, Yale University Press, New Haven and London, 1988, p. 589).
Visos gadījumos nevainības prezumpcija pieprasa, lai no sākuma tiktu uzstādītas apsūdzības, noklausītas, un tad apstiprinātas ar divu liecinieku liecībām. Tad apsūdzētajam ir jādod noteikts laiks attaisnoties tribunāla priekšā, kurš ir iecelts tiesnesis, kurš visos aspektos ir objektīvs un bez aizspriedumiem attiecībā uz cilvēku cieņu. Tempļa periodā īpašuma lietas noklausījās triju tiesnešu tribunāls, un lielās lietas tiesāja minimālais divdesmit trīs cilvēki no Sinedrija, kā to parāda pati Mišna (turpat, D (1)). Tā, katra īpašuma lieta bija apelējama tribunāla lietā, ja to deleģēja ar iepriekšējām noklausīšanām. Visas lielās lietas bija jāstāda priekšā vismaz divdesmit trijiem cilvēkiem no paša Sinedrija, jo varēja sekot nāves sods. Apelācijas reizes tika pieļautas liecinieku gadījumos un pierādījumiem no šiem agrākajiem laikiem. (Mišna, turpat).
Šī iemesla dēļ viltīgie tā saucamo Noahīdu likumi, ko Jūdaisms mēģināja iedibināt no Talmuda, kā rezultātā bija pieļaujams liecināt tikai vienam lieciniekam, ir pretrunā ar taisnīgumu un Dieva Baušļiem. Šīs idejas un prakses ir viltīgas, nebībeliskas un netaisnīgas. Šīs pašas netaisnīgās koncepcijas pasvītro Eiropas tiesu sistēmas, kur cilvēki ir vainīgi, kamēr nav pierādīta viņu nevainība. Aizdomu saraksti var tikt savākti un izplatīti bez tiesas, pierādījumiem un jebkāda taisnīguma. Apvienotā Karaliste šo šaušalību savā tiesu sistēmā ir pieņēmusi bez jebkādas kurnēšanas. Pilsoņu Kara rezultāti un reformas, infantilās domāšanas dēļ, ir pazudušas pat bez iesmilkstēšanās. Cilvēki, kuriem ir pieeja datiem, var iznīcināt savus ienaidniekus, un tas nav taisnīgums. Šī iemesla dēļ, dēļ slepkavībām un netaisnīgumu, ka tas pieļāva, tika iznīcināta Svētās Romas Impērija, un 1850 gadā revolūcija izmainīja Eiropu. (cf. Malachi Martin, The Decline and Fall of the Roman Church, Secker and Warburg, London, 1982, pp. 250-256). Kristietība ir savā veidā sagrozījusi bauslību, pat vairāk nekā to ir darījis rabīniskais jūdaisms. Dieva Bauslība nekad nav tikusi pielietota ar ticību, izņemot Mozus, Dāvida, un īslaicīgas atjaunošanas laikos. Kristietība to pat nekad nav mēģinājusi, kur nu vēl pareizā veidā pārbaudījusi.
Tādā pašā veidā, kādā to mēģināja atjaunot Muhameds, un četri pareizi vadīti Kalipi mēģināja to izdarīt, tādā pašā tas viss tika arī noniecināts un iznīcināts. Islams bija tik pat īslaicīgi dzīvotspējīgs kā Dāvida valstība. Hadits iznīcināja Islamu, tāpat kā Padomes iznīcināja kristietību, un tradīcijas ar Talmudu iznīcināja Bauslību jūdaisma dēļ. Babilonija valdīja tūkstoš gadus. Tā ir šīs pasaules Dieva reliģija līdz pat atnākošajai atjaunošanai.
Noteikumi attiecībā uz sestā baušļa pārkāpšanu
5.Mozus 19:1-13 [Izlasāma Pilnībā]
Kad Izraēls tika radīts, bija jāizveido trīs pilsētas bēgļiem, ikvienam, kurš kādu bija nogalinājis gadījuma pēc, tā, lai brīža karstumā nenotiktu atriebība. Nav jāpastāv nevienai nevainīgai asins izliešanai. Bija jāievēro baušļi, un arī turpmāk pilsētā bija jāuzņem bēgļi. Taču, ja nogalināšana bija apzināta, piemēram slepkavība, šī persona bija jāatgādā atpakaļ tiesāšanai un sodīšanai, un sods bija nāve.
Tā, netīša bauslības pārkāpuma gadījumā, valstij ir jāsniedz aizsardzība noteiktās pilsētās, ja to nevarēja panākt cilšu vidū. Nodrošināt pilsoņu aizsardzību ir katra indivīda un valsts pienākums.
Pienākums nodrošināt dzīvību
Kopā ar koncepciju par likumīgu dzīvībasd kontrolēšanu, pastāv arī koncepcija par dzīvības uzturēšanu jeb Padarīt Dzīvu.
5.Mozus 32:39 39 Nu redziet, ka Es, Es tas esmu, un nav neviena dieva, vienīgi Es! Es nonāvēju, un Es daru dzīvu, Es ievainoju, bet Es dziedinu, un nav glābēja no Manas rokas!
Nav dieva kopā ar Dievu, bet Viņš vienīgais ir Dievs, kurš dod dzīvību un paņem dzīvību. Viņa roka ir pār tiesāšanu Tā, dzīvības paņemšanai no krišanas (sk. darbus Doctrine of Original Sin Part 1 The Garden of Eden (No. 246) un Doctrine of Original Sin Part 2 The Generations of Adam (No. 248)) seko dzīvības došana ar augšāmcelšanu (sk. darbu The Resurrection if the Dead (No. 143)). Tā Dievs ir pakļauts pats saviem likumiem un dod atlīdzinājumu par jebkuru darbību, ko Viņš ir izdarījis vai pavēlējis radīšanas procesā.
1.Samuēla 2:6 6 Tas Kungs nokauj, un Viņš dara dzīvu, Viņš nogrūž lejā ellē un atkal uzved augšā.
(sk. Isa. 43:13).
Yahovah-elohim iepūta dvašu Ādama nāsīs (1.Mozus 2:7), un no šī paša elohim mēs saņemam Svētā Gara elpu (cf. Jāņa 20:22-23).
Dievs nosoda cilvēku uz nāvi par grēku vai bauslības pārkāpumu. Tā mēs redzam, ka sestā baušļa pārkāpšanai neizbēgami seko nāves sods, kas ir neizbēgama sankcija katrā Dieva baušļu pārkāpšanas gadījumā. Neizbēgamais sods par bauslības pārkāpšanu ir nāve no pirmā baušļa līdz pat desmitajam (2.Mozus 22:22-24; 5.Mozus 24:14-17). Baušļi ir balstīti uz atlīdzināšanu un atjaunošanu, tomēr galējā sankcija par atkārtotu pārkāpumu un nepaklausību ikvienā gadījumā ir nāve.
Uzturēt dzīvu tikai ar baušļiem.
Nācijai ir pienākums uzturēt dzīvus savos laukos dabiski dzimušos svešiniekus un iebraucējus.
3.Mozus 19:9-10 9 Un, kad jūs pļaujat savas zemes ražu, tad tev nebūs pilnīgi nopļaut sava tīruma stūrus, un pļaujas pārpalikumi - atlikušās vārpas - tev nav pilnīgi jāsalasa. 10 Arī sava vīna dārza augļus tev nebūs pilnīgi nolasīt, nedz uzlasīt sava vīna dārza nobirušās ogas; trūcīgam un svešiniekam tās tev būs atstāt,- Es esmu Tas Kungs, jūsu Dievs!
Personas nespējas aizskaršana
Bauslība dod aizsardzību personai, kura kādā ziņā ir nespējīga.
3.Mozus 19:14 14 Tev nebūs kurlu lādēt, nedz aklajam likt šķērsli ceļā, bet tev būs bīties savu Dievu,- Es esmu Tas Kungs!
Dzīvības un ģimenes saglabāšana
3.Mozus 25:35-43 35 Bet, ja tavs brālis panīkst un viņa roka gurst un zemē noslīd tev līdzās, tad satver to stingri ar savu roku un, lai tas būtu vai svešinieks, vai piedzīvotājs, palīdzi viņam, ka viņš var dzīvot pie tevis. 36 Un neņem no viņa augļus, nedz pagaidas, bet bīsties sava Dieva, un lai tavs brālis dzīvo pie tevis. 37 Neaizdod viņam savu naudu pret augļiem un neaizdod viņam barību pret pagaidām. 38 Es esmu Tas Kungs, jūsu Dievs, kas jūs izveda no Ēģiptes zemes, lai jums dotu Kānaāna zemi un lai būtu jums par Dievu! 39 Un, ja tavs brālis pie tevis panīkst un tev tiek pārdots, tad tev nebūs viņu kalpināt kā vergu. 40 Kā algādzis un kā piedzīvotājs lai viņš pie tevis dzīvo līdz gaviļu gadam un pie tevis lai kalpo. 41 Tad lai viņš no tevis aiziet brīvs, viņš pats un viņa bērni līdz ar viņu, lai viņš iet atpakaļ pie savas cilts un lai atkal atgriežas savu tēvu īpašumā, 42 jo arī viņi ir Mani kalpi, ko Es izvedu no Ēģiptes zemes, un arī viņus nebūs pārdot par vergu naudu. 43 Tev nebūs bargi pār viņu valdīt, bet būs bīties sava Dieva!
Augļošana ir aizliegta visiem tiem, jo ar to mēs viens otru apspiežam. Jo mēs visi esam paņemti par cenu, un tāpat vajadzētu godināt Dievu, aizsargājot visus (1Kor. 6:20; cf. 2.Mozus 22:21). Jo Dievs ir elohe pār elohim jeb Dievu Dievs un Kungu Kungs (adonai pār adonim) (5.Mozus 10:17-19).
Nācija un indivīds ir jāuztur dzīvi ar taisnīgiem likumiem.
2.Mozus 21:2-6 2 Ja tu pērc ebreju vergu, tad sešus gadus lai viņš tev kalpo, bet septītajā gadā lai viņš bez maksas brīvi aiziet. 3 Ja viņš nācis kā vieninieks, tad lai arī viņš iet viens, bet, ja viņš ir laulāts vīrs, tad lai viņa sieva aiziet kopā ar viņu. 4 Bet, ja viņa kungs ir devis viņam sievu un tā viņam ir dzemdējusi vai nu dēlus, vai meitas, tad sieva un viņas dzemdētie bērni lai paliek viņa kungam, bet viņš viens pats lai aiziet, kā nācis. 5 Bet, ja vergs teiks: es mīlu savu kungu, savu sievu un savus bērnus, - tad lai viņš neaiziet brīvībā. 6 Tad lai viņa kungs to nostata Dieva priekšā un lai to ved pie durvīm vai stabiem, un kungs lai ar īlenu izdur cauri viņa ausij, un tas lai kalpo viņam mūžīgi.
Tā ir kauna zīme. Vīram ir jāiet brīvam, un viņam vajadzētu atbrīvot savu sievu. Neviens kungs nedrīkst apspiest vergu, jo viņam ir godīga atmaksa par kalpošanu.
5.Mozus 15:12-15 12 Kad tev tiek pārdots tavs tautas brālis ebrejs vai ebreju sieva, tad lai viņš tev kalpo sešus gadus, bet septītajā gadā tev būs viņu atlaist brīvu prom no savas saimes. 13 Un, kad tu viņu atlaid brīvībā no savas saimes, tad neatlaid viņu tukšā, 14 apdāvinādams apdāvini viņu no saviem sīklopiem, no sava labības klona un no savas vīna spiedes; ar ko Tas Kungs, tavs Dievs, tevi ir svētījis, no tā tev būs viņam dot. 15 Un piemini, ka tu esi bijis vergs Ēģiptes zemē, bet Tas Kungs, tavs Dievs, tevi ir atbrīvojis, tāpēc es šodien tev dodu šo pavēli.
Kā cilvēks var liberāli atjaunot savu ganāmpulku un paņemt savu sievu un bērnus? Šis ir bauslis, kas pieprasa godīgu un taisnīgu atjaunošanu. Doma šeit ir tā, ka kalpošana šeit ir gadījuma rakstura. Kungs netiek sodīts, un tā nav devība ar dāvanu, ja tā bija kalpošana. Šie baušļi šodien ir ierobežoti, tomēr vispārēji tikai šajā gadsimtā. Verdzība un dzimtbūšana bija pazīstama līdz pat pagājušajam gadsimtam.
Vēl vairāk, likums attiecas uz visiem namiem, nāciju un tās vadītāju atbildību gādāt par to cilvēku labklājību, kas dzīvo viņu zemē.
2.Mozus 23:10-11 10 Sešus gadus apsēj savu zemi un savāc tās augļus. 11 Bet septītajā gadā atstāj to dusam mierā, lai no tās ēd tavas tautas nabagie; un, kas pāri atliekas, to lai meža zvēri noēd; tāpat dari ar savu vīna dārzu un eļļas koku.
Tāpēc jums nebūs nogalināt nolaidības vai bada dēļ visā jūsu zemē.
3.Mozus 19:9-10 9 Un, kad jūs pļaujat savas zemes ražu, tad tev nebūs pilnīgi nopļaut sava tīruma stūrus, un pļaujas pārpalikumi - atlikušās vārpas - tev nav pilnīgi jāsalasa. 10 Arī sava vīna dārza augļus tev nebūs pilnīgi nolasīt, nedz uzlasīt sava vīna dārza nobirušās ogas; trūcīgam un svešiniekam tās tev būs atstāt,- Es esmu Tas Kungs, jūsu Dievs!
Tas Kungs, tavs Dievs sūtīs tev pa priekšu eņģeli, lai tevi aizsargātu un raudzītos, ka tu turi šos baušļus.
2.Mozus 23:20-25 [Izlasāma pilnībā]
Dieva Eņģelis tika sūtīts pa priekšu tautai, lai noturētu to uz ceļa un novestu līdz vietai, kas tai bija sagatavota. Viņam bija jāklausa nevis viņš jāprovocē, jo viņš nepiedotu tautas grēkus. Viņā bija Dieva Vārds, tādēļ tas rīkojās kā Dieva pārstāvis. Tādēļ viņš tika saukts arī par Jahves Eņģeli un Elohim Eņģeli. Paklausība nozīmēja, ka Dievs viņus aizsargās no to ienaidniekiem. Tauta nedrīkstēja kalpot to dieviem, bet tai bija pilnībā jāatmet tie un jāiznīcina to tēli. Bija jākalpo tikai Dievam, kurš svēta viņu maizi un ūdeni, un dziedina tos.
5.Mozus 16:10-14 10 tad tev būs svinēt nedēļu svētkus Tam Kungam, tavam Dievam, ar savas rokas labprātīgo dāvanu, ko tu dod pēc tā, kā Tas Kungs, tavs Dievs, tevi ir svētījis. 11 Un tev būs priecāties Tā Kunga, sava Dieva, priekšā, tev un taviem dēliem, un tavām meitām, un taviem kalpiem, un tavām kalponēm, un levītiem, kas mīt tavos vārtos, un svešiniekiem, un bāreņiem, un atraitnēm, kuri pie tevis dzīvo, tanī vietā, ko Tas Kungs, tavs Dievs, izraudzīs, lai tur liktu mājot Savam Vārdam. 12 Un tev būs pieminēt, ka tu pats esi bijis vergs Ēģiptē, un turēt un pildīt šos likumus. 13 Būdiņu svētkus tev būs svinēt septiņas dienas, kad tu esi jau ievācis ražu no sava klona un no savas vīna spiedes. 14 Un tev būs šajos svētkos līdz ar saviem dēliem, savām meitām, saviem kalpiem, savām kalponēm un levītiem, kā arī ar svešiniekiem, ar bāreņiem un atraitnēm, kas dzīvo tavos vārtos, priecāties,
Pienākums ir darīt dzīvu visās sabiedrības daļās attiecībā uz indivīda ietekmes sfēru. Mīlēt savu tuvāko kā sevi pašu ir bauslis, kas attiecas uz visiem tiem, kas ir jūsu ietekmes sfērā (sk. līdzību par labo samarieti ; Lk. 10:30-37).
Jūsu atbalsts jūsu tuvākajam attiecas līdz pat brīdim, kad jūsu pašu nolaidība tiek pārveidota par labu nabagajam.
5.Mozus 24:19-21 19 Kad tu labību pļausi savā tīrumā un aizmirsīsi kūlīti tīrumā, tad tev nebūs atgriezties, lai to paņemtu, bet lai tas paliek svešiniekam, bārenim un atraitnei, lai Tas Kungs, tavs Dievs, tevi svētī katrā tavā roku darbā. 20 Kad tu savu olīvkoku nopurināsi, tad otrreiz zarus nepārmeklē; lai tas paliek svešiniekam, bārenim un atraitnei. 21 Un, kad tu lasīsi ogas savā vīna dārzā, tev nebūs tās vēlreiz lasīt, bet lai tās paliek svešiniekam, bārenim un atraitnei.
(Salīdziniet ar stāstu par Ruti (2.nod)).
Dievs aizsargāja Izraēlu visos tā klejojumos, uzturēt dzīvus ir piemērs mums.
Mozus pārskaita Izraēla klejojumus
5.Mozus 1:1-46 [Izlasāma pilnībā]
Dievs nodrošina, lai visiem tiktu dota pārpilnība viņu mājokļos, un Viņš svēta saskaņā ar nācijas paklausību Viņam.
5.Mozus 2:1-37 [Izlasāma pilnībā]
Tika paņemti liellopi un ieguvums, izņemot tās vietas, kur Dievs to bija aizliedzis.
5.Mozus 3:1-29 [Izlasāma pilnībā]
Cilvēkiem nevajadzēja baidīties. Viņu ienaidnieki tiktu sakauti un pilnīgi sakauti.
Visam Izraēlam ir pavēlēts palīdzēt ciltīm ar īpašumu un mantojumu. Nevienai ciltij nevajadzēja atturēties no palīdzēšanas otrai taisnīgā Dieva gribas izpildē un Izraēla nācijas radīšanā.
Nevienai personai nebija atļauts palīdzēt otrai ciltī, lai tā paliktu dzīva, un neviena persona nedrīkstēja apspiest, satraukt vai ienīst otru. Neviena persona nedrīkst noniecināt otras personas dzīvi ar jebkāda veida apspiešanas formu.
Tiesības uz dzīvi un tiesības nogalināt pieder Dievam
Dievs rada visas varas un autoritātes. Valdība pielieto zobenu pēc Dieva gribas.
Titam 3:1-3 1 Atgādini viņiem, lai padodas un paklausa valdībām un varām, lai ir gatavi uz katru labu darbu, 2 nevienu nepulgo, tur mieru, izturas laipni un visiem cilvēkiem parāda lēnprātību. 3 Jo arī mēs kādreiz bijām neprātīgi, nepaklausīgi, maldījāmies, kalpodami dažādām iekārēm un priekiem, dzīvodami ļaunprātībā un skaudībā, ienīsti un cits citu nīzdami.
(sk. Romiešiem 13:1-7).
Mums ir jāciena un jāgodā to, ko Dievs ir pacēlis, un to, ko Viņš paceļ.
Tomēr, nācijai pieder tiesības saglabāt dzīvību, apspiežot savus netaisnos likumus.
2.Mozus 11:1-10 1 Un Tas Kungs sacīja uz Mozu: "Vēl vienu mocību Es sūtīšu faraonam un Ēģiptei; pēc tam viņš jūs atlaidīs no šejienes. Kad viņš jūs pilnīgi atlaidīs, tad viņš jūs pat dzītin aizdzīs no šejienes. 2 Runā jel, tautai dzirdot, lai ikviens vīrs no sava kaimiņa un ikviena sieva no savas kaimiņienes prasa sudraba un zelta lietas." 3 Un Tas Kungs ļaudīm parādīja labvēlību ēģiptiešu acīs, un arī pats Mozus bija jo liels Ēģiptes zemē faraona kalpu acīs un tautas acīs. 4 Un Mozus sacīja: "Tā ir sacījis Tas Kungs: ap pusnakti Es apstaigāšu Ēģipti, 5 un mirs ikviens pirmdzimtais Ēģiptes zemē - no faraona, kas sēž uz sava troņa, pirmdzimtā līdz kalpones, kas aiz maltuves, pirmdzimtajam - un visu liellopu pirmajie. 6 Un būs liela brēkšana Ēģiptes zemē, kāda līdz šim nav bijusi un turpmāk nebūs. 7 Bet ne pret vienu israēlieti pat suns nepacels balsi, ne pret cilvēku, ne pret lopu, lai jūs zinātu, ka Tas Kungs dara atšķirību starp israēlieti un ēģiptieti. 8 Un visi šie tavi kalpi nonāks pie manis un zemosies manā priekšā, sacīdami: aizej tu un visa tauta, kuru tu vadi, - un tad es aiziešu." Un viņš aizgāja no faraona lielās dusmās. 9 Bet Tas Kungs sacīja uz Mozu: "Faraons neklausīs jums, lai Manu brīnumu skaits kļūtu vēl lielāks Ēģiptes zemē." 10 Un Mozus un Ārons darīja visus šos brīnumus faraona priekšā; bet Tas Kungs nocietināja faraona sirdi, un viņš neatlaida Israēla bērnus no savas zemes.
Nāve ir simboliska, un asinis tiek izmantotas, lai izceltu Mesijas nākšanu, kura izlietās asinis norāda uz visas cilvēces padarīšanu dzīvu. Upurēšanas sistēma tika radīta, lai paklausībā norādītu uz visu Dieva struktūru. Tāpat kā Izraēla nācija tika uzturēta dzīva un izvesta no Ēģiptes caur asins upuri un Pasā Jēru, tāpat pasaule tiek uzturēta dzīva caur Mesijas upuri. Upuris nav Dieva asins izprieca, bet gan drīzāk pārbaude par vēlēšanos un gatavību nolikt savas dzīves mums vienam par otru.
2.Mozus 29:11-12 11 Tad nokauj vērsi Tā Kunga priekšā Saiešanas telts vārtos. 12 Un paņem nedaudz no vērša asinīm un ar savu pirkstu zied tās pār altāra ragiem, bet visas pārējās asinis izlej uz altāra pamatiem.
Mesija ar savām asinīm iegāja vissvētākajā no svētajiem vienreiz un par visiem. Tādā veidā viņš radīja ceļu arī mums tur iekļūt un kļūt par Dieva dēliem ar augšāmcelšanos no mirušajiem kā Kristus mantiniekiem (Rom. 1:4; Ebr. 9:12). Tabernakls bija debesu svētnīcas reprodukcija. Templis norādīja uz mums kā uz garīgo Templi (1Kor. 3:16-17).
Izraēls staigāja tuksnesī četrdesmit gadus, un visi, kas nepieņēma apsolījumu, nomira tuksnesī, palika tikai Kalebs un Jošua. Šis fakts norādīja tos no Izraēla, kas nepieņēma apsolījumu. Ciltis visu šolaiku ēda mannu, un viņi dzēra no garīgā akmens, kas bija Kristus. Viņš parādījās viņiem kā tā Kunga armijas Kapteinis, kurš ievadīja viņus mantojumā Jērikā pēc apgraizīšanās Gilgalā.
Fiziskais Templis bija radīts līdz Mesijas atnākšanai, un tad fizisko Templi aizstāja garīgais. Visa baznīca staigā tuksnesī četrdesmit Jubilejas, un tai nebija citu upuru kā vien izredzētie. 144000 bija Sabatu, Jauno Mēnešu un Svēto Dienu upuri. Lielais daudzums norādīja uz ikdienas upurēšanu, un nakts nāk pirms dienas, un diena pēc nakts. Tieši tādēļ Ecēchiēla laikā ir tikai viens upuris, jo lielākā daļa no ražas jau ir mirusi, un ir notikusi tikai pirmā augšāmcelšanās. Ir jānāk vēl kaut kam (Atkl. 20:4-15). Vakara upuris ir jau pienests kā lielais skaits pirmajā augšāmcelšanās laikā (Atkl. 7:9 ff). Tā, rīta upuris, kas ir arī Rīta Zvaigznes ausma, ir tikai viens no diviem ikdienas upuriem, kas tiks pienesti tūkstošgadu sistēmā (Ecēchiēla 46:13-15). Garā nakts ir pagājusi. Tieši tādēļ netika atļauti garās nakts laikā četrdesmit jubileju ilgajā klejošanā pa tuksnesi, jo raža ir nepārtraukta un tie ir Tempļa dzīvie akmeņi šajā periodā.
Ecēchiēla 46:13-15 13 Un viņam būs Tam Kungam ik dienas upurēt kā dedzināmo upuri vienu gadu vecu jēru, kas bez vainas; ik rītus to viņam būs upurēt. 14 Un turklāt kā ēdamo upuri atnest ik rītus sesto ēfas daļu miltu un trešo hina daļu eļļas miltu iejaukšanai Tam Kungam par ēdamo upuri; tas ir mūžīgs likums, dienu no dienas. 15 Tā jums būs nest ik rītus jēru, ēdamo upuri un eļļu kā nemitīgu dedzināmo upuri.
Upurēšanas sistēma norāda uz katru Dieva glābjošās žēlastības aspektu Mesijas upurī. Visā Tempļa periodā nebija tādas dienas, kad netiktu pienesti upuri. Kad Templis tika iznīcināts Jeruzālemē, tāds pastāvēja Ēģiptē. Babilonijas gūsta laikā šāds templis atradās Elefantīnā. Elefantīna vēlāk tika iznīcināta un upurēšanas vēlāk šeit beidzās. Onias IV vēlāk uzcēla templi Leontopolisā, senajā Gošenas apkaimē, kas ir saskaņā ar Jesajas 19:19 pravietojumu attiecībā uz apgānīšanām, kam bija jānotiek lēdz par Jeruzālemes iznīcināšanai 70. Gadā. Leontopolisas Templi slēdza pēc Vespasiāna pavēles 71. gadā (sk. The Sign of Jonah and the History of the Reconstruction of the Temple (No. 13)).
Tempļa periods turpinājās tūkstotš gadus, no tā uzbūvēšanas brīža pēc Zālamana pavēles līdz Mesijas, kā Augstā Priestera nākšanai un līdz Baznīcai pēc Melšisedeka pavēles. Tas bija divdesmit Jubileju periods, ko simbolizēja vakara upuri.
Tad baznīca devās garajā tuksneša naktī, kur nebija fiziska Tempļa, un upuri bija 144000 no septiņdesmit divu (iknedēļas, ikmēnes un Svēto Dienu upuriem), ko pienesa divus tūkstošus gadu jeb četrdesmit jubilejas. Izredzētie bija dzīvie upuri, un lielais daudzums, kas pieminēts Atklāsmes 7:1-17, bija ikdienas upuri, un tos neviens cilvēks nevar izskaitīt. Viņi Iegrima Miegā tam Kungam līdz pirmajai augšāmcelšanai. Tāds ir šis simbolisms.
Ikrīta upuri, kas pieminēti Ecēchiēla Templī, apzīmē pēdējo tūkstoš gadu periodu Kristus un izredzēto valdīšanas laikā. Šis pēdējais divdesmit Jubileju periods, jeb tūkstoš gadi, beidzas ar augšāmcelšanos jeb tiesu, un Vienīgā Patiesā Dieva nākšanu Godībā, kā arī ar Dieva pilsētu (sl. Darbus Outline Timetable of the Age (No. 272) un The City of God (No. 180))
3.Mozus 1:1-17 [izlasāma pilnībā]
Upuriem bija jātiek pienestiem no ganāmpulka (aitas, āži vai liellopi) vai arī no putniem, bez vainas, un upurim bija jābūt brīvprātīgam. Priesteriem tie bija jāpieņem tā, kā bija noteikts.
Divus tūkstošus gadus nebija atļauts pienest nekādus citus upurus, kā vien izredzēto upurus vienam par otru. Templis pēc Dieva pavēles tika tīši sagrauts, un upurēšanas vairs nenotika. Visi tie, kas vēlējās atkal ieviest upurēšanu, tika nogalināti, vai arī izsūtīti gūstā. Pestīšana ir pagāniem un visam Izraēlam. Tie, kas mēģina apspiest pagānus zem bauslības, tiek iznīcināti vai sodīti.
3.Mozus 2:1-16 [izlasāma pilnībā]
Upurēšana tam Kungam vairs nav Ārona priesterības, bet gan Melšisedeka priesterības pienākums (Ps. 110:4). Šie priesteri nav pēc ģenealoģijas, pēc mātes vai tēva, tomēr tie ir priesteri uz mūžiem Augstā Priestera vadībā, kurš ir Mesija (cf. Ebr. 7:1-22).
3.Mozus 3:1-17 [izlasāma pilnībā]
Upuri bija vecās sistēmas priesterībai. Jaunajā sistēmā upuri ir paši PRIESTERI.
3.Mozus 4:1-35 [izlasāma pilnībā]
Mēs visi esam padarīti par vienu caur Mesijas upuri. Bauslība ir ierakstīta mūsu sirdīs un prātos (Ebr. 8:8-13). Mūsu upuri ir atjaunošanas upuri, jo mūsu Augstais Priesteris sēž pie Dieva labās rokas (Ebr. 8:1). Visas lietas, kas tiek nogalinātas, ir nogalinātas ar Dieva autoritāti un spēku. Viss, kas dzīvo, pieder Dievam, jo liellopi pieder Dievam, un atjaunošanā visi podi būs svēti tam Kungam, gluži tāpat kā visa dzīve. Mesijas upuris un pārkāpuma upuris bija prasība visai jaunajai priesterībai, un neviena persona nevar būt priesteris, ja tas nav Mesijas pārkāpuma pupuris. Viņš ir miera upuris, kas mūs padara vienus ar Dievu.
3.Mozus 7:1-38 [izlasāma pilnībā]
Tā priesterība ir svētīta caur upurēšanu, kas visa ir atspoguļota Mesijā.
Priesterībai ir jābūt nomazgātai kristības ūdenī, un tai jābūt apklātai ar tīru apģērbu, kas nomazgāts jēra asinīs, un tad mēs kļūstam priesteri. Priesterība tika svētota sākot jau no Mozus laikiem, kurš bija pravietis tam, kas bija jāpieceļ gluži kā uz viņu, un caur šo vēlāko pravieti visa cilvēce tiek darīta dzīva. No Mesijas bija jātiek sagatavotai un vietā noliktai jaunajai priesterībai. Tas bija tas, uz ko norādīja Mozus, un kas piepildījās baznīcā.
3.Mozus 8:1-36 [izlasāma pilnībā]
Priesterības svētdarīšana notiek līdzīgi kā tempļa svētīšana (sk. darbu The Sanctification of the Temple (No. 241)). Tā ir neraudzēta, atbrīvota no ļaunprātības rauga un grēcīguma un gaida jauno Svētā Gara raugu.
No pirmā mēneša, ko sauc par Abibu vai Nisanu, līdz pirmā mēneša pirmajai dienai, priesterība un izredzētie svētī templi, un tad vienkāršie un maldīgie - pēdējā (septītajā) dienā. Jo priesterība ir templis pēc Melšisedeka kārtības.
Paraža svinēt Jauno Gadu septītā mēneša pirmajā datumā, ko sauc par Rosh Hashanah, un kas ir pretrunā ar Dieva pavēstīto bausli, neieviesās jūdaismā līdz pat pašreizējās ēras trešajam datumam, kā to var secināt pēc Budapeštas virsrabīna Kohna (sk. The Sabbatarians in Transylvania, [1894] ed., W. Cox, tr. T. McElwain un B. Rook, 1998, CCG Publishing, pp. v. et seq.). Tas nekad netika svinētsTempļa periodā. Visa Tempļa svētīšanas koncepcija to nepieļauj.
3.Mozus 9:1-24 [izlasāma pilnībā]
No svētīšanas un izredzēto nošķiršanas, cilvēki atkal noteiktā secībā tiek svētīti. Nācija un zeme nevar ciest, kamēr pēdējais no izredzētajiem nav apzīmogots un nošķirts, un tad nāks gals. (Atkl. 7:3-4).
Visas nogalināšanas ir uz to Kungu, un asinīm ir jātop atmaksātām ar asinīm, ja vien tas nav darīts kā svēts tam Kungam.
3.Mozus 17:1-6 [izlasāma pilnībā]
Tā visas lietas tiek darītas lielākai Dieva godībai. Abatora funkcija ir arī priestera uzraudzīšana. Atjaunošanā visa miesas nogalināšana notiks kā svēti upuri tam Kungam, un trauki būs svēti tam Kungam (Cak. 14:20-21; sk. darbu Vegetarianism and the Bible (No. 183)).
Visas dzīvības paņemšana notiek ar Dieva autoritāti. Asinis ir dzīvība, tādēļ tām jābūt izlietām uz zemes.
Dzīvības kontrole mierā
Visi šķīstības likumi ir doti dzīvības saglabāšanai. Nezināšana neatbrīvo no likuma.
3.Mozus 5:2-3 2 Bet, ja kāds cilvēks pieskaras kaut kādai nešķīstai lietai, vai tā ir nešķīsta dzīvnieka maita, vai tā ir nešķīsta liellopa maita, vai nešķīsta rāpuļa maita, un viņš to nav zinājis - tomēr viņš ir nešķīsts un vainīgs. 3 Jeb vai tas ir pieskāries cilvēka nešķīstībai, kaut kam nešķīstam, ar ko kļūst nešķīsts, un viņš to nav zinājis, bet viņš to uzzinās, tad viņš ir vainīgs.
Daži upurēšanas aspekti zīmējas vienīgi uz to Kungu. Tas darbojas kā sods Tūkstošgadu sistēmā. Šis aspekts ir atšķirīgs no šķīstīšanās likumdošanas, kas ir daļa no dzīvības likumiem, lai padarītu veselu, vai dzīvu.
3.Mozus 7:21-27 21 Un cilvēks, kas pieskāries kaut kam nešķīstam, vai cilvēka nešķīstumam, vai nešķīstam lopam, vai kādai citai nešķīstai negantībai, un pēc tam ēd no kaujamā pateicības upura gaļas, kas novēlēta Tam Kungam,- tāds cilvēks lai tiek izdeldēts no savas tautas." 22 Un Tas Kungs runāja uz Mozu, sacīdams: 23 "Runā uz Israēla bērniem un saki: neēdiet nedz vēršu, nedz kazu, nedz jēru taukus, 24 nedz arī taukus no kādas maitas un saplosītiem dzīvniekiem; dariet ko gribēdami ar tiem, bet ēst jums tos nebūs, 25 jo ikviens, kas ēdīs no lopu taukiem, kuri tiek nesti Tam Kungam kā uguns upuris, tas pats sevi izslēdz no savas tautas. 26 Jūs nekādā ziņā nedrīkstat ēst savās mājās asinis - nedz putnu, nedz lopu. 27 Ikviens cilvēks, kas bauda asinis, tiek no savas tautas izdeldēts."
Ilglaicīgie efekti pēc tauku un asins lietošanas tagad ir labi zināmi. Šo lietu lietošana ir aizliegta ar likumu par dzīves pagarināšanu.
Visai nogalināšanai vajadzētu notikt ēšanas dēļ, līdzsvara saglabāšanai vai īpašumam, un tai jānotiek saskaņā ar taisnīgiem likumiem. Vides saglabāšana indivīdam uzliek tik pat lielu atbildību, kā citu aizsargāšana no nolaidības vai konstrurēšanas.
5.Mozus 22:6-8 6 Kad tu iedams savā ceļā atrodi putna ligzdu kādā kokā vai uz zemes, kur ir izšķīlušies mazuļi vai olas, un putnu māte sēž vai nu pār mazuļiem, vai arī uz olām un tās perē, tad tu nedrīksti ņemt putnu māti kopā ar putnēniem, 7 bet māti palaizdams palaid brīvībā, bet bērnus tu vari ņemt sev, lai tev labi klātos un tu ilgi dzīvotu virs zemes. 8 Kad tu sev uzcel jaunu namu, tad darini arī apmali savam jumtam, ka tu neuzkrauj kādu asinsvainu pār savu namu, ja kāds no tā nokristu.
Jo visu radību asinis ir uz tā galvas, kas tās izlej. Pastāv pienākums pasargāt cilvēkus, lai tie nezaudētu dzīvību netiktu ievainoti, kā arī no potenciāli bīstamiem objektiem. Šajā gadījumā iežogojums uz jumta var būt vienlīdzīgs ar plunčāšanos baseinā līdzās kādam bērnam, kas ir tikai nepieciešama piesardzība.
Tādā pašā veidā, nepalīdzēšana kādam, kas ir grūtībās, ir bauslības nolūka pārkāpums. Tomēr, šādā gadījumā nepastāv prasība riskēt vai zaudēt pašam savu dzīvību. Pretēji rabīniskajam jūdaismam pastāv prasība mēģināt izglābt dzīvību.
Slimības
Slimību kontrole ir svarīga dzīvības saglabāšanas daļa. Sestais bauslis attiecas arī uz nogalināšanu, izplatot slimību. Indivīdam ir pienākums nodrošināt, ka, neievērojot vienkāršas karantīnas procedūras, tas citiem cilvēkiem nerada risku. Bērna dzimšana ieliek to nācijā zem derības, saskaņā ar šķīstīšanās likumiem.
3.Mozus 12:1-8 1 Un Tas Kungs runāja uz Mozu, sacīdams: 2 "Runā uz Israēla bērniem un saki: ja sieva kļūst grūta un ir dzemdējusi dēlu, tad viņa ir nešķīsta septiņas dienas; tāpat kā viņas mēnešreižu laikā viņa lai ir nešķīsta. 3 Un lai astotajā dienā dēla priekšāda tiek apgraizīta. 4 Trīsdesmit trīs dienas lai viņa paliek asins tīrīšanās stāvoklī; pie svētuma, lai tas būtu kāds būdams, nav viņai atļauts pieskarties; lai viņa nenāk svētnīcā, kamēr piepildās viņas tīrīšanās laiks. 5 Bet, ja viņa dzemdējusi meiteni, tad viņa ir nešķīsta divas nedēļas, tāpat kā viņas mēnešreižu laikā, un sešdesmit sešas dienas viņa lai paliek mājās savas asins tīrīšanai. 6 Bet, kad izbeidzas viņas šķīstīšanās laiks vai par dēlu, vai par meitu, tad lai viņa atved priesterim gadu vecu jēru par dedzināmo upuri un jaunu balodi jeb ūbeli par grēku upuri pie Saiešanas telts durvīm. 7 Un lai tie tiek nesti Tā Kunga priekšā, un priesteris lai izdara salīdzināšanu viņas labad; un viņa taps šķīsta no savas asins noplūšanas. Tā ir vīriešu vai sieviešu kārtas bērna dzemdēšanas bauslības kārtība. 8 Bet, ja viņai nav pie rokas tik daudz, cik par jēru nākas, tad lai viņa paņem divas ūbeles jeb divus jaunus baložus, vienu dedzināmam upurim, bet otru - grēku upurim, un priesteris lai izdara salīdzināšanu viņas labad, tad viņa taps šķīsta."
Šķīstīšanās likumi rada atšķirības starp vīriešiem, sievietēm un bērniem. Šo aspektu zinātne vēl nav izpētījusi tik daudz, lai norādītu tam pamatu. Tāpat kā visiem likumiem, arī šim likumam ir noteikts pamats. Iespējams, šis likums ir domāts, lai pasargātu māti vai bērnu no dažādām ķīmiskām nelīdzsvarotībām, kas rada slimību. Viss attiecībā uz sieviešu šķīstīšanos ir apskatīts pielikumā.
Karantīna ir nopietna un nepieciešama dzīves daļa. Tā ir sabiedrības un indivīda atbildība. Likumi attiecībā uz lepras slimniekiem norāda stingras karantīnas nozīmīgumu un noteikumus. Kaut arī tagad mēs lepru varam izārstēt, likums paliek, un karantīna ir saistoša prasība.
3.Mozus 13:1-59 [izlasāma pilnībā]
Šī nodaļa apskata dažādu ādas vainu un apģērbu infekciju atpazīšanu un ārstēšanu.
Vienkāršiem cilvēkiem dota arī vienkārša nomenklatūra. Pastāv ierobežojami, un modernajā terminoloģijā Tora varētu būt garāka, taču principi paliek vieni un tie paši.
3.Mozus 14:1-57 [izlasāma pilnībā]
3.Mozus 14 apskata lepru un nosaka upurus dziedināšanai. Tā apskata arī inficētas mājas un apģērbu.
Šajos likumos ir ietverts viss zonu infekciju aspekts. Ja šos likumus ievērotu šodien, infekciju slimības tiktu samazinātas vai izbeigtas. Tagad mēs izprotam šo slimību cēloņus uz zinātniskiem pamatiem, taču mūsu attieksme pret karantīnu un izolāciju nav pareiza. Mēs neslēdzam palātas dēļ izmaksām vai gultu pārpalikuma, un spriegums paplašinās. Vēl šodien cilvēki nomirst slimnīcās tikai tādēļ, ka tie pārkāpj bībelisko bauslību.
5.Mozus 24:8-9 8 Sargies no spitālības, ka tu visu ievēro un dari, ko priesteri levīti tev mācīs; kā es esmu tiem pavēlējis, tā turiet to un dariet. 9 Piemini, ko Tas Kungs, tavs Dievs, ir darījis Mirjamai ceļā, kad jūs izgājāt no Ēģiptes.
Lepra ir arī sods par dumpošanos. Mūsdienās dievišķās iejaukšanās aspekts bieži netiek ņemts vērā.
3.Mozus 15:1-33 [izlasāma pilnībā]
Šī nodaļa pirmkārt apskata slimības, kas rada izdalījumus, piemēram , seksuāli transmisīvās slimības, AIDS, saaukstēšanās un citas infekciozas slimības. Tad šinī nodaļā uzmanība pievērsta inficētiem apģērbiem, darbarīkiem, utt, kā arī seksuālajām attiecībām un menstruācijām.
Tīrības un karantīnas likumi, ir likumi, kas ietver infekcijas. Tagad mēs slimību cēloņus saprotam daudz tiešākā veidā, tomēr karantīnas likumi vēl aivien ir spēkā. Upura nozīmē ir tā, lai tas norādītu mūs uz Dievu kā dzīvības un dziedināšanas avotu. Dziedināšana ir zinātne un dziednieki darbojas nācijā. Viņi darbojas ar attiecīgu centību, jo tie ir Dieva instrumenti Viņa likumu ietvaros.
5.Mozus 23:1-14 1 Neviens lai neņem sava tēva sievu, nedz arī atsedz sava tēva apsegu. 2 Neviens, kam kaunums sadragāts vai kas kastrēts, lai nenāk Tā Kunga draudzē. 3 Neviens, kas ārlaulībā dzimis, lai nenāk Tā Kunga draudzē, pat arī viņa desmitā paaudze lai nenāk Tā Kunga draudzē. 4 Nevienam amonietim un nevienam moābietim nebūs nākt Tā Kunga draudzē, pat viņa desmitā paaudze lai nenāk; tie nemūžam lai nenāk Tā Kunga draudzē, 5 tādēļ ka viņi nav nākuši jums pretī ar maizi un ar ūdeni uz ceļa, kad jūs izgājāt no Ēģiptes, un tādēļ ka viņi bija saderējuši pret tevi Bileāmu, Beora dēlu, no Peoras Mezopotāmijā, tevi nolādēt. 6 Bet Tas Kungs, tavs Dievs, negribēja uzklausīt Bileāmu, un Tas Kungs, tavs Dievs, pārvērta tev lāstu par svētību, tādēļ ka Tas Kungs, tavs Dievs, tevi mīlēja. 7 Tādēļ nemeklē nedz viņu mieru, nedz viņu labklājību visās tavās dienās - nemūžam. 8 Nenievā edomieti, jo viņš ir tavs brālis; nenievā ēģiptieti, jo tu pats esi bijis piemitējs viņa zemē. 9 Bērni, kas tiem piedzims trešā augumā, lai nāk Tā Kunga draudzē. 10 Kad tu izej no karapulku nometnes pret saviem ienaidniekiem, tad sargies no ikvienas ļaunas lietas. 11 Ja tavā starpā ir kāds vīrs, kas ir nešķīsts, jo tam ir naktī kas noticis, tad lai viņš iziet ārpus nometnes; viņš nedrīkst tūliņ atgriezties nometnē; 12 bet pret vakaru lai viņš mazgājas ūdenī, un, kad saule ir norietējusi, tad lai viņš nāk atpakaļ nometnē. 13 Lai tev ir vieta ārpus nometnes, kas būtu noejamā vieta, 14 un lai tev kopā ar pārējiem ieročiem būtu arī lāpsta; un, ja notiks, ka tu būsi bijis sevis pēc, tad ar to izroc bedri un apraus un apber to, ko tu esi uz lauka atstājis.
Šajā likuma daļā mēs redzam, nācijas pasargāšana notiek caur ģimenes pasargāšanu laulībā. Šīm cilvēku kategorijām ir aizliegts ienākt tā Kunga kongregācijā, kā piemērā Izraēlam. Pamatojoties uz likumu, šie cilvēki mirst savos grēkos.
Arī pagānu prakse bija tāda, ka tie pieprasīja no priesteriem celibātu, vai arī padarīja tos par einuhiem. Šeit ir dots likums, kas šādu praksi aizliedz. Pagāni un citi, zinot šo likumu, dažreiz izredzētos uzskatīja par einuhiem un pieņēma, ka tiem nav tiesību ieiet sinagogā, tātad, kongregācijā. Šo praksi apstiprina Jaunā Derība un vēlāki secinājumi (sk. Apostolic Constitutions, ANF, vol VIII, pp. 479 et seq.) atļāva šādiem cilvēkiem kļūt par bīskapiem vai vecajiem.
Mesija mira par pasaules grēkiem. Tagad pagāniem ir pestīšana, un tēvu grēki vairs netiek pieminēti dēliem. Tā ir jaunā derība. Bauslības daba ir rakstīta viņu sirdīs, un katrs cilvēks ir atbildīgs pats par savu grēku. Šī ir derību maiņas nozīme.
Jeremijas 31:29-34 29 Tanīs dienās vairs nesacīs: tēvi ēduši skābas vīnogas, un bērniem no tā zobi apmizējuši. 30 Ikvienam jāmirst sava nozieguma dēļ: kas ēd skābas vīnogas, tam zobi tiešām apmizēs. 31 "Redzi, nāks dienas," saka Tas Kungs, "kad Es slēgšu jaunu derību ar Israēla namu un ar Jūdas namu, 32 ne tādu derību, kādu Es citkārt slēdzu ar jūsu tēviem, kad Es tos ņēmu pie rokas un izvedu no Ēģiptes zemes. Šo derību tie ir pārkāpuši, kaut gan Man bija noteikšana pār tiem, tā saka Tas Kungs. 33 Nē, šāda būs derība, ko Es slēgšu ar Israēla namu pēc šīm dienām, tā saka Tas Kungs, Es iedēstīšu Savu bauslību viņos pašos, Es to rakstīšu viņu sirdīs, un Es būšu viņu Dievs, un tie būs Mana tauta. 34 Tad nemācīs vairs draugs draugu un brālis brāli, sacīdams: atzīstiet To Kungu! - jo visi Mani pazīs, lielie un mazie, tā saka Tas Kungs, jo Es piedošu viņu noziegumus un nepieminēšu vairs viņu grēku!"
Visai Jaunās Derības struktūrai Mesijas vadībā bija jātiek galā ar grēku (cf. Mat. 26:28; Ebr. 8:8-12; 10:16-17). Rabīniskie komentāri nespēj pareizi aptvert šo derību maiņu īsto nozīmi (sk. Soncino komentārs v. 30). Izraēls patiešām paliks uzticīgs Dievam, tomēr grēku pāriešana no tēva uz dēliem ar Mesijas jauno derību ir izbeigta un tā ir vēsts, kas izbeidz visu oriģinālo tēvu grēku konsekvences struktūru no Vecās Derības. Modernajai kristietībai ir tieši pretēja struktūra tai, ko vēstīja Mesija.
Šajā tekstā apskatīta arī nešķīstības konsekvence starp nācijām kara laikā. Izraēla nācijai nav jādara tā, kā dara pagāni, un tai nav jāapgāna, kā to dara pagāni.
10 Kad tu izej no karapulku nometnes pret saviem ienaidniekiem, tad sargies no ikvienas ļaunas lietas. 11 Ja tavā starpā ir kāds vīrs, kas ir nešķīsts, jo tam ir naktī kas noticis, tad lai viņš iziet ārpus nometnes; viņš nedrīkst tūliņ atgriezties nometnē; 12 bet pret vakaru lai viņš mazgājas ūdenī, un, kad saule ir norietējusi, tad lai viņš nāk atpakaļ nometnē. 13 Lai tev ir vieta ārpus nometnes, kas būtu noejamā vieta, 14 un lai tev kopā ar pārējiem ieročiem būtu arī lāpsta; un, ja notiks, ka tu būsi bijis sevis pēc, tad ar to izroc bedri un apraus un apber to, ko tu esi uz lauka atstājis.
Tas Kungs, mūsu Dievs staigā mūsu vidū, un mums ir jābūt svētiem gan mier, gan arī kara laikā, jo Dievs mājo mūsu vidū, un mēs esam Dieva Templis.
Ēšanas likumi
Ēšanas likumi ir domāti tam, lai pagarinātu dzīvi un aizsargātu planētu. Tie nodrošina un samazina slimības. Ēšanas likumu zinātniskie pamati ir apskatīti darbā The Food Laws (No. 15). Novirzes attiecībā uz ēšanas likumiem un veģetārisma askētiskās doktrīnas, un novirzes, kas saistās ar tām, tiek apskatītas darbā Vegetarianism and the Bible (No. 183) un Wine in the Bible (No. 188), kā arī darbā Balance (No. 209).
Veģetārisms un celibāts, kā arī atturēšanās no laulībām tiek uzskatīti par pēdējo dienu dēmonu doktrīnām (1Tim. 4:3; cf. Ap. Darbi 15:20; Mat. 3:4)
Izvairīšanās no slimībām ievērojot ēšanas likumus un pareizu kaušanu, un izvairīšanās no tā ka mājdzīvniekus nokož meža zvēri, tiek apskatīta rituālos. (2.Mozus 22:31).
Tāpat, pirmie no pirmajiem augļiem tiek veltīti Dieva namam (Ex 34:26). Dievs veda izraēlu tādēļ, ka viņu vidū nebija svešu dievu, un viņi ēda no zemes treknuma, līdz pat Zālamana laikam, kad viņš apgrēkojās un radīja nekrietnību nācijai. (5.Mozus 32:14; Zālamana Pamācības 27:27; 1Ķēniņu. 4:22-23).
Ēšanas likumi ir ietverti 3.Mozus 11. Nodaļā.
3.Mozus 11:1-47 [izlasāma pilnībā]
5.Mozus 14:1-21 1 Jūs esat Tā Kunga, sava Dieva, bērni; jums nebūs sev pašiem iegriezt savā miesā zīmes, nedz arī nodzīt matus kāda mirušā dēļ, 2 jo tu esi Tam Kungam, savam Dievam, svēta tauta, un no visām tautām, kas vien ir uz zemes, Tas Kungs tevi ir Sev izredzējis, lai tu būtu Viņam par īpašuma tautu. 3 Tev nebūs ēst nekādu negantību. 4 Šie ir tie lopi, ko jūs varat ēst: vērši, avis un kazas, 5 briedis, kalnu kaza, antilope, meža vērsis, stirna, antilopju pasugas un kalnu avis, 6 visi lopi, kam šķelti nagi, kuriem tie ir šķelti divos gabalos un kas savu barību ēdot atgremo. Visus šos kustoņus jūs drīkstat ēst. 7 Bet no tiem, kuriem ir šķelti nagi un kas savu barību atgremo, jums nebūs ēst: kamieli un zaķi, un kalnu āpsi, jo tie gan atgremo barību, bet viņiem nagi nav šķelti; tie lai jums ir nešķīsti; 8 un arī cūku ne, jo tai gan ir šķelti nagi, bet tā neatgremo; tā lai ir jums nešķīsta, viņas gaļu neēdiet un neaizskariet viņas maitu. 9 Šie ir tie, ko jūs varat ēst no visa, kas ir ūdenī: visus, kam ir spuras un zvīņas, tos jūs varat ēst; 10 bet tos, kuriem nav spuru, nedz zvīņu, neēdiet; tie lai ir jums nešķīsti. 11 Visus šķīstus putnus ēdiet. 12 Bet šie ir, kurus jums nav atļauts ēst: 13 ērglis, jūras ērglis, melnais ērglis un maitu ērglis, vanags un klija, 14 un visi kraukļi pēc to pasugām, 15 un tuksneša iemītnieks strauss, un bezdelīga, un ķīris, un vēja vanags pēc to pasugām, 16 apogs, ūpis un pūce, 17 pelikāns, maitu vanags un jūras krauklis, 18 stārķis un krasta skrējējs pēc to sugām, bada dzeguze un sikspārnis. 19 Un visi spārnainie rāpuļi; tie visi lai ir jums nešķīsti, un tos jūs nedrīkstat ēst. 20 Bet visus šķīstos putnus jūs drīkstat ēst. 21 Jums nebūs neko nosprāgušu ēst; dod to svešiniekam, kas ir tavos vārtos, lai viņš to ēd, vai pārdod to svešiniekam no citas tautas, jo tu esi svētīta tauta Tam Kungam, savam Dievam. - Nevāri kazlēnu viņa mātes pienā.
Tāpat ir jāpastāv sugas tīrībai. Nedrīkst pastāvēt mūļi un līdzīgi dzīvnieki.
3.Mozus 19:19 19 Manus likumus jums būs turēt; saviem lopiem tev nebūs likt sajaukties ar lopiem no citas kārtas; savu tīrumu tev nebūs apsēt ar divējādu sēklu, un apģērbu no auduma, kas austs no vilnas un liniem, nevelc uz savu miesu.
Ne arī apģērbi, kas sajaukti no liniem un vilnas
3.Mozus 20:25 25 Un tāpēc Es esmu darījis atšķirību šķīstu un nešķīstu lopu starpā, arī nešķīstu un šķīstu putnu starpā, ka jums nebūs apgānīt savas dvēseles nedz ar dzīvniekiem, nedz ar putniem, nedz ar kādu radību, kas rāpo zemes virsū, no kā Es jūs esmu nošķīris un ko jums būs turēt par nešķīstu.
Šīs šķīstības un nešķīstības norādes ir domātas, lai pasargātu cilvēkus.
3.Mozus 22:1-33 [izlasāma pilnībā]
Šī nodaļa apskata svēto lietu ēšanu un lietošanu. Tās nedrīkstēja apgānīt.
Šis likums bija domāts, lai aizsargātu priesterību un norādītu tālāk uz izredzētajiem. Ja šie likumi nebūtu, lai aizsargātu upurējamo dzīvnieku veidus, tad Levītiem būtu jāēd atkritumi no lauka, un tā Kunga galds kļūtu apgānīts. Šādā veidā upuris kalpoja divos veidos. Upuri bija svēti tam Kungam, un upurēts tika tikai pats labākais. Arī grēka upuri kļuva par sodu, ko tie izpirka, un Mileniālajā sistēmā tā tas notiks atkal. Dāvids ēda skatāmās maizes, kas viņam nebija atļauts, lai tādā veidā norādītu uz Mesiju un jauno priesterību zem Dāvida nama un pēc viņa dzimtas.
4.Mozus 5:1-4 1 Un Tas Kungs runāja uz Mozu: 2 "Pavēli Israēla bērniem, lai viņi izraida no nometnes ikvienu spitālīgo un ar dzimuma slimību saslimušo un katru, kas kļuvis nešķīsts gar mirušo. 3 Kā vīrus, tā sievas jums nākas izraidīt ārpus nometnes, ārā no nometnes tos būs izraidīt, lai viņi nepadara nometni nešķīstu, kur Es dzīvoju viņu vidū." 4 Un Israēla bērni arī tā izdarīja un izraidīja tos ārpus nometnes; kā Tas Kungs to Mozum bija pavēlējis, tā Israēla bērni izdarīja.
Tā karantīna infekciju slimību gadījumā ir saistoša.
4.Mozus 9:6-11 6 Un tur bija arī kādi vīri, kas mirušo dēļ bija kļuvuši nešķīsti, un tie nevarēja Pashā svētkus svinēt šinī noliktā dienā, tādēļ viņi piegāja pie Mozus un Ārona tanī pašā dienā, 7 un tie vīri viņam sacīja: "Mēs esam palikuši nešķīsti pie miroņa. Kāpēc mums mūsu tiesības tiek ierobežotas, ka mums neļauj pienest upuri Tam Kungam mums noteiktā laikā kopā ar Israēla bērniem?" 8 Un Mozus viņiem atbildēja: "Palieciet mierā, es gribu pajautāt, ko Tas Kungs jums pavēlēs darīt!" 9 Un Tas Kungs runāja uz Mozu, sacīdams: 10 "Runā uz Israēla bērniem un saki: ja kāds no jums vai no jūsu pēcnācējiem ir pie miroņa palicis nešķīsts vai ir tālā ceļā, tad viņam tomēr būs Tam Kungam jātur Pashā svētki: 11 otrā mēneša četrpadsmitajā dienā ap vakara laiku tie jums jātur, ar neraudzētām maizēm un ar rūgtām zālēm ir Pashā jābauda.
Otrie Pasā svētki ir noteikti tiem, kam nav iespējas piedalīties pirmajā ceļojuma, vai karantīnas gadījumā. Te nav runa par izvēli.
4.Mozus 19:1-22 [izlasāma pilnībā]
Šis teksts apskata sarkanās teles upurēšanu un mirušo apglabāšanu.
Šķīstīšanās sistēma kalpoja diviem nolūkiem. Tā likumā izgaismoja noteikumus tīrībai tādās situācijās, kas varētu novest pie infekcijām, un tā norādīja arī uz Šķīstīšanās sistēmu izredzēto Templī. Tā kā viltus baznīca neizprata Vecās Derības likumdošanu šajos aspektos, miljoniem cilvēku nomira slimību dēļ, jo bija pārkāpuši šos likumus.
5.Mozus 22:9-11 9 Tev nebūs apsēt savu vīna dārzu ar divējādu sēklu, ka visa tava sētā raža un visi tava vīna dārza augļi netiek iedalīti svētumam. 10 Tev nebūs ar vērsi un ēzeli kopā art. 11 Tev nebūs valkāt pusnātnas drēbes, kas būtu saaustas kopā no vilnas un liniem.
Šie likumi attiecībā uz sēklas un veida tīrību ir apskatīti darbā Law and the Fifth Commandment (No. 258).
Neparedzētai augu hibridizācijai vajadzēja radīt sajukumu. Tīša šo augu un atribūtu inženierija dara to pašu arī pašlaik.
Aizliegums ēst asinis
Asinis ir dzīvība, un asiņu ēšana ir nopietns risks attiecībā uz veselību.
3.Mozus 17:10-16 10 Un ikviens vīrs no Israēla nama un no svešiniekiem, kas mīt jūsu vidū un kas ēd kaut kādas asinis, pret tādu cilvēku Es celšu Savu vaigu, un to Es izdeldēšu no viņa tautas vidus. 11 Jo miesas dvēsele mīt asinīs, tādēļ Es tās jums esmu devis uz altāra, lai jūsu dvēseles tiek salīdzinātas, jo asinis salīdzina dvēseli. 12 Tādēļ Es esmu Israēla bērniem sacījis: neviens jūsu vidū nedrīkst ēst asinis! Arī svešinieks, kas mīt jūsu vidū, nedrīkst ēst asinis! 13 Un ikkatram no Israēla bērniem un no svešiniekiem, kas mīt jūsu vidū un medī kādu meža zvēru vai putnu, ko var ēst, tam būs viņa asinis izliet un apraust ar zemi. 14 Jo tā ir ar ikvienas miesas dvēseli - viņas asinis ir viņas dvēsele, tāpēc Es arī esmu sacījis Israēla bērniem: jebkuras dzīvas būtnes asinis ir aizliegts ēst, jo ikvienas miesas dvēsele ir viņas asinīs; ikviens, kas tās ēd, tiks iznīcināts. 15 Un ikviens cilvēks, vai tas ir iedzimtais, vai svešinieks, kas ēd maitu vai saplosītu dzīvnieku, tas lai mazgā savas drēbes un arī lai pats mazgājas ūdenī, un lai ir nešķīsts līdz vakaram, pēc tam viņš atkal top šķīsts. 16 Bet, ja viņš nemazgā savas drēbes un pats nemazgājas, tad lai viņš pats nes savu vainu."
Nepaklausība Dieva baušļiem izsauc sodu.
3.Mozus 19:26 26 Jums nebūs neko ēst, kas satur asinis. Jums nebūs zīlēt, nedz burt.
Šo likumu saliktie aspekti norāda uz to dievkalpojumu formu, kas tika piekopta pagānu pasaulē. Mēs zinām, ka Driuīdi, Ķelti un Aruāņi upurēja cilvēkus un stādīja birzis, kā arī tērpās cilvēku zarnās un asinīs (sk. darbu The Origin of Christmas and Easter (No. 235)). Zodiaka sistēma kā laika noteikšanas sistēma nebija saskaņā ar Bībeles kalendāru. Dievināšanas sistēma bija atšķirīga no Urima un Thummina sistēmas, un tā bija maģijas un burvības forma.
Paklausība
Tas Kungs vēlas paklausību vairāk nekā upuri.
5.Mozus 11:2-25 [izlasāma pilnībā]
18 Un visus šos vārdus ņemiet pie sirds un ierakstiet savās dvēselēs, un sieniet tos kā zīmi uz savām rokām un lieciet par zīmi starp savām acīm. 19 Un māciet tos saviem bērniem, tos pārrunādami savā starpā, kad jūs esat atsēdušies savos namos un kad jūs ejat savā ceļā, kad jūs guļaties un kad ceļaties. 20 Un raksti tos un liec pie sava nama durvju stabiem un pie saviem vārtiem, 21 lai jūsu mūža dienas un jūsu bērnu mūža dienas tiktu paildzinātas tai zemē, ko Tas Kungs ar zvērestu ir apsolījis piešķirt jūsu tēviem tik ilgi, kamēr debesis vēl stāv pāri zemei. 22 Jo, ja jūs apzinīgi glabāsit visus šos baušļus, ko es jums pavēlu turēt, mīlēdami To Kungu, savu Dievu, un, staigādami visos Viņa ceļos, Viņam cieši pieķeroties, 23 tad Tas Kungs jau laikus izdzīs visas šīs tautas un liks tām izzust jūsu priekšā, un jūs izspiedīsit no viņu vietām gan lielākas, gan stiprākas tautas, nekā jūs esat. 24 Ikkatra vieta, kur jūsu kāju pēdas mīs, jums piederēs, sākot no tuksneša līdz Libanonam, no lielās upes Eifratas līdz jūrai rietumos lai sniedzas jūsu robežas. 25 Neviens nevarēs pastāvēt jūsu priekšā, Tas Kungs, jūsu Dievs, iedvesīs bailes un izbīšanos no jums visā zemes virsū, kur vien jūs iesit, kā Viņš jums to ir sacījis.
Tā, tas Kungs, atkarībā no paklausības dod dzīvību, dienu skaitu un aizsardzību uz zemes. Un tajā visā spēja nogalināt radību ir dota cilvēkam.
5.Mozus 12:15 15 Bet visur, kur tas vien tavai dvēselei labpatīk, tu vari kaut un ēst gaļu visos savos vārtos, ar Tā Kunga, sava Dieva, svētību, kas tev visu to ir piešķīris, šķīstais un nešķīstais lai to ēd, tiklab gaceli, kā arī briedi.
Amaleks un karš starp tautām
Bileāma pravietojums norādīja uz to tautu beigu liteni, kas sacēlušās pret Izraēlu. Amaleks bija pirmā no nācijām, un tās gals bija izzust pavisam. Kenītiem bija jāizzūd pavisam Pēdējie laiki bija izdzīvošanas problēma, kā mēs to varam spriest pēc tā, ka Bileāms teica kurš izdzīvos, ja Dievs to dara (sk. 4.Mozus 24:20-24). Jo kuģi no Šitimas moka Ašūru un Ebēru, un arī viņš iznīks. Šajā tekstā asīriešiem un pirms-izraēliešiem jeb pirmie ebrejiem uzbruka Kitims, Javana dēls, Japeta dēls, (1.Mozus 10:4) kurš bija agrākās Kipras un MediterānasZiemeļu krasts. Viņi bija saistīti arī ar feniķiešiem kā daļa no senajiem Jūras Kungiem, kas valdīja arī no Kipras.
Šo pēdējo dienu kari atgādina kaujas starp Izraēlu un Amaleku pirms viņi iegāja apsolītajā zemē (2.Mozus 17:8-16). Amaleks nežēloja vājos un nebijās Dieva (5.Mozus 25:17-19).
Pilnīgā alianse ir ietverta 83. Psalmā.
Visu šo nāciju atzari konspirējās, lai iznīcinātu Izraēlu. Kopā, kā desmit ķēniņu savienība, bija desmit tautas. Ēdoma un Izmaelīti, Moābs un Hagarieši, Gebāls un Amons, Amaleks, Filistieši un Tiras iedzīvotāji, kā arī Asīrieši. (Ps. 83:5-8). Dievs pavēlēja viņus pilnīgi iznīcināt (cf. 1Sam 15:2, 3; 28:18), taču tas netika izdarīts, un viņi gandrīz pilnīgi iznīcināja Jūdu. (cf. Esther 3:7-9, 10).
Tas viss, gudrība turēt Dieva baušļus ir dzīves pagarināšanas atslēga, un Izraēls tiek pasargāts caur Dieva spēku. (cf. Zālamana Pamācības 4:1-27).
Mantojums un robe?as
Mantojuma un robežu pienākums ir nodrošināt ģimeņu un cilšu iztiku. Nolādēts ir tas, kas to atceļ, ieiet svešā zemē, jo viņu atriebējs ir varens, un Viņš aizstāvēs apceltos (5.Mozus 27:17; Ījaba 24:2; Zālamana Pamācības 22:28; 23:10,11; Hoz 5:10). Šīs lietas ir apskatītas darbos Law and the Fourth Commandment (No. 256) un Law and the Fifth Commandment (No. 258).
Sadumpošanās
Dievs vēlas paklausību nevis upuri. Dumpošanās ir tik pat liels grēks kā buršana (1 Samuēla 15:22-23), jo tas rada gribu, kas ir pretēja Dieva gribai.
4.Mozus 16:1-50 [izlasāma pilnībā]
Šajā nodaļā apskatīta Koras sadumpošanās. Tas ir apskatīts arī darbā Law and the First Commandment (No. 253)(Bauslība un Pirmais bauslis [253]).
Ar šo sadumpošanos Dievs tika galā divos veidos. Pirmais solis netika ievērots, un cilvēkiem draudēja beigas. No šī laika visa priesterība tika nošķirta līdz pat Mesijas un Melšisedeka priesterības nākšanai. Tad pēc Melšisedeka kārtības izredzētie būs priesteri uz mūžīgiem laikiem, un Dievs teica, ka viņi būs dievi, Visaugstākā dēli, visi no viņiem, un Raksti nevar tikt atcelti (Ps. 82:6-7; Jn. 10:35).
4.Mozus 17:1-13 1 Un Tas Kungs runāja uz Mozu: 2 "Saki Ēleāzaram, priestera Ārona dēlam, lai viņš liek pacelt ogļu traukus no deguma vietas un uguni izkliedē, jo tie ir svēti trauki. 3 Un šos ogļu traukus no tiem cilvēkiem, kas paši bija apgrēkojušies pret savu dvēseli, lai izkaļ skārda plāksnēs un lai ar tām pārvelk altāri, jo tie bija savā reizē atnesti Tā Kunga priekšā un tie tika svētīti,- lai tie ir par zīmi Israēla bērniem." 4 Tad priesteris Ēleāzars ņēma vara ogļu traukus, ko sadegušie bija atnesuši, un izkala plāksnēs, lai ar tām apklātu altāri. 5 Tā bija piemiņas liecība bērniem, lai nepielaistu nevienu svešu cilvēku, kas nav no Ārona pēcnācējiem, upurēt kvēpināmo upuri Tā Kunga priekšā, lai nenotiktu tā, kā Koraham un tā pulkam notika, tieši kā Tas Kungs tam caur Mozu bija sacījis. 6 Bet nākamajā dienā visa Israēla bērnu draudze kurnēja pret Mozu un Āronu, sacīdami: "Jūs esat likuši iet bojā Tā Kunga tautai!" 7 Un, kad draudze sapulcējās pret Mozu un Āronu, tad tie pagriezās pret Saiešanas telti, un redzi, mākonis to apklāja, un Tā Kunga godība atklājās. 8 Tad Mozus un Ārons nogāja Saiešanas telts priekšā, 9 un Tas Kungs runāja uz Mozu: 10 "Pavirzies nost no šīs draudzes, jo Es gribu tos acumirklī aprīt!" Tad tie krita uz sava vaiga. 11 Un Mozus sacīja Āronam: "Ņem kvēpināmo trauku un iededz tanī no altāra uguni, un tam pāri uzliec kvēpināmās zāles, un ej steigšus draudzes vidū, lai tās labad salīdzinātos, jo bardzība no Tā Kunga ir izgājusi un sods ir iesācies!" 12 Un Ārons to ņēma, kā Mozus viņam bija sacījis, un skrēja draudzes vidū, bet, redzi, sods jau bija tautā iesācies. Un viņš uzlika kvēpināmās zāles un salīdzināja tautu. 13 Un viņš stāvēja starp mirušiem un dzīviem; tad miršana mitējās.
Ārons norādīja uz divpadsmit cilšu priesterību Mesijas vadībā, un tad viņa vietu ieņem Levi kā daļa no lielākas priesterības pār pagāniem, un visa pasaule kļūs daļa no Izraēla dievkalpojuma (Atkl. 7:4-8).
Dieva Likuma sistēmu nācijā iedibina līderis kā tiešs Dieva pārstāvis. Līderim ir tālāki pārstāvji, un viņu rokās tiek dots likums un sods.
Nozieguma un soda sistēmas radīšana
Katrs bauslis ir neizbēgami sankcionēts ar nāves sodu. Šis sods ir neizbēgama tiesas konsekvence. Dievs vēlas žēlastību un taisnību. Kristus parādīja, kā sodi tiek noteikti (Jn. 8:7). Sodi netiek noteikti caur pūļa vardarbību. Tāpat netiek arī neizbēgami noteikts nāves sods, kā mēs redzam pēc Mesijas komentāriem atiecībā uz laulību pārkāpušo sievieti.
Jāņa 8:1-11 1 Bet Jēzus aizgāja uz Eļļas kalnu. 2 Agri no rīta Viņš atkal gāja Templī, un visa tauta nāca pie Viņa, un Viņš apsēdās un mācīja viņus. 3 Bet rakstu mācītāji un farizeji atveda sievu, kas bija pienākta laulības pārkāpšanā; un, to vidū nostatījuši, 4 tie sacīja Viņam: "Mācītāj, šī sieva pienākta laulības pārkāpšanā. 5 Un Mozus savā bauslībā mums ir pavēlējis tādas nomētāt akmeņiem. Ko Tu saki?" 6 Bet Jēzus, pie zemes noliecies, rakstīja ar pirkstu smiltīs. 7 Kad nu tie uzstāja Viņam ar savu jautāšanu, Viņš pacēla galvu un sacīja: "Kas no jums ir bez grēka, tas lai pirmais met akmeni uz viņu!" 8 Un, atkal noliecies, Viņš rakstīja smiltīs. 9 Bet tie, to dzirdējuši, aizgāja cits pēc cita, sākot ar vecajiem. Un Jēzus palika viens līdz ar sievu, kas vidū stāvēja. 10 Un Jēzus, atkal galvu pacēlis, sacīja viņai: "Sieva, kur viņi ir? Vai neviens nav tevi pazudinājis?" 11 Viņa atbildēja: "Neviens, Kungs!" Tad Jēzus sacīja: "Arī Es tevi nepazudinu; ej un negrēko vairs!"
Šajā piemērā Mesija atklāja bauslības interpretāciju. Nāves sods tiek piemērots tikai pēc vairākkārtējas pārkāpšanas, vai arī, kad noteiktos apstākļos tiek pārkāpts sestais bauslis. Jo bauslība pieļauj atņemt indivīdam dzīvību tikai noteiktos apstākļos.
Tiesības atņemt dzīvību
Tiesības atņemt dzīvību pieder valstij, taču noteiktos apstākļos tas tiek deleģēts indivīdam.
Bauslībā tiek iecelts Goel jeb asins atriebējs, izpircējs. Pirmais gadījums ir pieminēts Genesis 48:16, kas attiecas uz Glābēja Eņģeli, kurš ir Izraēla elohi. Nākošā vieta, kur pieminēts šis vārds, ir 2.Mozus 6:6 un 15:3, kur Mesija bija izpircējs un kara cilvēks tiem, kas nav no Izraēla. 4.Mozus 35:12,19, šis termins bauslībā tiek lietots kā asins atriebējs. Šo pienākumu parasti piešķīra tuvākajam radiniekam vai asinsradiniekam ciltī, tomēr tas attiecas arī uz Mesiju un taisnības elohimu, kurš ieceļ valstij izpildītāju, ja tas nepieciešams. Neviens slepkava nemirst, kamēr viņš stāv tiesas kongregācijas priekšā. Tādēļ bija jāpastāv bēgļu pilsētām un vietām, kur cilvēks var tikt aizsargāts un atvests uz tiesu.
4.Mozus 35:12-19 12 Un šīs pilsētas lai ir jums glābšanās pilsētas no asinsatriebēja, un neviens lai nemirst, iekāms nav stāvējis draudzes priekšā un saņēmis tiesas spriedumu. 13 Bet no tām pilsētām, ko jūs dosit, sešas lai būtu glābšanās pilsētas: 14 trīs lai atrodas šaipus Jordānas, bet trīs lai ir Kānaāna zemē, tās tad lai ir glābšanās pilsētas. 15 Šīs sešas pilsētas lai ir kā Israēla bērniem, tā arī svešiniekiem un piedzīvotājiem jūsu vidū par glābšanās vietām, lai turp varētu bēgt ikviens, kas kādu cilvēku ir netīši nogalinājis. 16 Bet, ja kāds kādu ir ar dzelzs priekšmetu tā sitis, ka tas ir miris, tad viņš ir slepkava, un tas lai mirst kā slepkava. 17 Vai ja kāds kādu sitis ar akmeni rokā, ar ko var nosist, tad tas ir slepkava un sodāms ar nāvi. 18 Vai ja kāds kādu sit ar koka priekšmetu, kas tam ir rokā, no kā arī var mirt, un ja viņš tā sit, ka otrs ir miris, tad tāds ir slepkava un sodāms ar nāvi. 19 Asinsatriebējs lai nonāvē šādu slepkavu; kad vien tas viņu sastop, lai tas viņu nokauj.
Aborti
Aborts ir sestā baušļa pārkāpums, izņemot tikai vienu gadījumu. Šis gadījums ir tad, kad tiek pārkāpts cits bauslis. Ja bērns apdraud vecāku dzīvību, tad tas tiek nogalināts.
Šis ir atspulgs no piektā baušļa, un sestais bauslis tam seko un to interpretē. Tā bērnam nav atļauts nogalināt māti, un tas ir loģiskā saskaņā ar Dieva baušļiem. Pirmie pieci baušļi attiecas uz indivīda pienākumu pret Dievu, ģimeni un sabiedrību kā radītājiem un vecākiem. Neviens bērns nesodīts nevar izraisīt nāvi vai bojājumus vecākiem.
2.Mozus 21:15 15 Un, kas sit savu tēvu vai savu māti, tas sodāms ar nāvi.
Tātad, pēc Dieva bauslības, aborts ir pieļaujams gadījumā, ja jātaupa mātes dzīvība.
Priekšlaicīgas dzemdības bojājumu dēļ
Sods par priekšlaicīgām dzemdībām, kas izraisītas vardarbīgas rīcības rezultātā, tiek noteikts pēc bojājumu apjoma, kā to nosaka zemes tiesa.
2.Mozus 21:22-25 22 Bet, ja vīri kaujas un sagrūž grūtu sievu, ka viņas auglis noiet, bet pašai nenotiek nelaime, tad lai tiek uzlikts naudas sods tam, kas to sagrūdis, tik liels, cik viņas vīrs prasa, un lai tiek dots pēc šķīrējtiesneša atzinuma. 23 Bet, ja notiek nelaime, tad būs likt dzīvību pret dzīvību. 24 Aci pret aci, zobu pret zobu, roku pret roku, kāju pret kāju. 25 Deguma brūci pret deguma brūci, ievainojumu pret ievainojumu, rētu pret rētu.
Nedošanās tiesas priekšā un tā ļaunuma radīšana, kas no tā rodas, tiek sodīta attiecībā uz nodarītajiem postījumiem. Tā, abas puses ir saistītas ar tiesu un tās lēmumiem, un jebkurš ļaunums, kuru rada kāda no pusēm, tiek sodīta ar atmaksu asttiecībā pret nodarītajiem postījumiem.
Tas ir saskaņā ar bausli, - tev nebūs zākāt elohimu vai tautas vadoni.
Slepkavība
Neautorizēta dzīvības atņemšana ir slepkavība. Bauslība nosaka īpašus nosacījumus, kad personu var nogalināt. Jebkura neautorizēta dzīvības atņemšana ir slepkavība. Tātad, sestais bauslis tev nebūs nogalināt, tiek izprasts kā - tev nebūs izdarīt slepkavību.
Dzīvības atņemšana ir sankcionēta tikai saskaņā ar bauslību un noteiktos gadījumos. Vēl vairāk, noziegumu veidiem tiek piemērots noteikts bauslības aspekts. Sestā baušļa pārkāpums pieprasa nāves sodu, taču tikai atkārtota un tīša citu baušļu pārkāpšana tiek sodīta ar nāvi, tas tiek piemērots tikai galējā gadījumā (sk. 4.Mozus 15:32-36).
Noziegums un Sods
Pastāv viens likums visam
4.Mozus 15:29-31 29 Ikvienam, kas ir piedzimis kā Israēla bērns, un tam svešiniekam, kas jūsu starpā dzīvo, lai ir vienādi bauslības noteikumi, ja kāds netīši apgrēkojas. 30 Bet tai dvēselei, kas to dara ar paceltu roku, vai tas ir jūsu vidū dzimušais vai svešinieks, tāds ir zaimotājs Tā Kunga priekšā,- un tai dvēselei ir jātop izdeldētai no savas tautas, 31 jo tā ir nicinājusi Tā Kunga vārdu un pulgojusi Viņa bauslību; ar izdeldēšanu tā dvēsele lai pavisam top izdeldēta, un viņas noziegums paliek uz tās!"
Tiesas un Dieva baušļu noniecināšana galējos gadījumos tiek sodīta ar nāvi.
5.Mozus 17:12-13 12 Bet vīram, kas izturēsies pārgalvīgi, neklausīdams priesterim, kas tur darbojas, kalpodams Tam Kungam, savam Dievam, vai arī tiesnesim,- tādam vīram ir jāmirst, jo tev būs izdeldēt ļaunumu no Israēla vidus. 13 Lai visa tauta to dabū zināt, lai bīstas un lai vairs nerīkojas pārgalvīgi.
(sk. 3.Mozus 20:1-27; 24:10-23).
Nāves sods
Cilvēks tika radīts pēc Dieva līdzības, un, kad vien tiek izlietas cilvēka asinis, ar cilvēka asinīm tās tiks arī nomazgātas. (1.Mozus 9:5-6).
Nāves sods tiek noteikts attiecīgos gadījumos. (sk. 3.Mozus 20:1-27; 24:10-23; 4.Mozus 15:29-31; 5.Mozus 17:12-13).
Visas šīs lietas tiek darītas, lai mēs iemācītos bīties Dievu un Viņa baušļus, lai būtu zem Viņa aizsardzības, taisnības un Viņa derības Viņa Templī. (5.Mozus 8:6; 2.Mozus 12:15-19; 1.Mozus 17:14; 2.Mozus 3:14; 3.Mozus 17:8).
Persona, kura nolād savu tēvu un māti, nomirs bez bērniem, tātad, dzimta tiek pārtraukta un iestājas nāve. (Zālamana Pamācības 20:20; Mat. 15:4; Mark 7:10).
Nāves sods tiek piemērots:
Cilvēku nolaupīšanas gadījumos peļņas gūšanas nolūkos (5.Mozus 24:7);
Par izvarošanu (5.Mozus 22:20-27);
Par burvestībām, dzīvnieciskumu vai upurēšanu svešiem dieviem (2.Mozus 22:18-20);
Par sadumpošanos pret vecākiem (5.Mozus 21:18-21);
Par sabata pārkāpšanu (2.Mozus 35:2; 4.Mozus 15:32-36);
Par viltus pravietojumiem, kas māca Dieva Baušļu atcelšanu vai to ietekmes samazināšanu. (5.Mozus 13:1-10);
Par tiesas zākāšanu neizpildot sodu (5.Mozus 17: 8-13);
Par tāda dēla izaudzināšanu, kas ir zaglis vai derības pārkāpējs, elkdievis, kas apspiež nabagos un vājos, kurš izplata vardarbību, kurš ir augļotājs. (Ecēchiēla 18:10-13).
Liecinieki
Nevienu cilvēku nevar sodīt ar nāvi, ja nav divu vai trīs liecinieku liecības (5.Mozus 17:6). Nevienu cilvēku nevar sodīt ar nāvi ar viena cilvēka liecību, tāpat viens liecinieks nevar apsūdzēt cilvēku kādā grēkā (sk. 5.Mozus 19:15).
Liecinieku rokas vispirms būs uz viņu. Citiem vārdiem, lieciniekiem jāpiedalās soda izpildes procesā. (5.Mozus 17:7).
Soda veidi
Bībelē ir noteikti dažādi nāves soda izpildes veidi.
Tie ir:
Sadedzināšana (3.Mozus 20:14; 21:9);
Nomētāšana ar akmeņiem (3.Mozus 20:1, 27; 24:14; 5.Mozus 21:21);
Pakāršana (5.Mozus 21:22, 23; Jošua 8:29); un
Nogalināšana ar zobenu (2.Mozus 32:27, 28).
Izpildes sistēmām ir jānotiek pamācošā veidā, un tie nav obligāti pirmā pārkāpuma gadījumā, izņemot vienīgi sestā baušļa pārkāpšanas gadījumā.
Pierādījuma likumu nepareiza lietošana un farizejisko tradīciju lietošana ir bībeliskās bauslības pārkāpums. Piemēram, Bībele nosaka, ka nevienu personu nedrīkst sodīt uz viena liecinieka liecības pamata, tomēr tradīcijas to pieļauj. Ikviens, kas seko Talmudam pretrunā ar Bībeles vārdu, izdara lielu noziegumu.
Žēlastība un taisnīgums
Bauslības pielietošana notiek pamatojoties uz žēlastību un taisnīgumu. Kristus tieši parādīja kā tiek pielietota bauslība. Piemēram, nāves sods par laulības pārkāpšanu nebija obligāts, tas bija piemērojams tikai tādā gadījumā, ja tas ir atkārtots un nenožēlots.
Katrs bauslis nes sev līdzi nāves sodu, lai parādītu ka bauslības spēks visos aspektos ir vienāds. Tikai sestā baušļa pārkāpšanas gadījumā nāves sods ir obligāts pirmajā instancē un tikai noteiktos gadījumos.
Kristus vārdi deklarē, ka tieši tāds ir bauslības nolūks (Jn. 8:7). Bauslībai jātiek piemērotai žēlastībā un taisnīgumā, bez ļaunprātīgas soda izpildes, bez tiem, kas melo un gaida, kad varēs pieķert citus.
Ievilināšana lamatās
Tā no šīs koncepcijas mēs redzam, ka ievilināšana lamatās ir tāds pats noziegums kā neslavas celšana. Tie ir tikai viena grēka atšķirīgi aspekti, un tie ar atšķirīgiem līdzekļiem mēģina iznīcināt indivīdu.
Dzīvības kontrole kara laikā
Nevienu cilvēku nevar iesaukt karot pirmajā laulības gadā, kā arī - viņu nevar piespiest cīnīties pret paša gribu.
5.Mozus 24:5 5 Kad vīrs ir ņēmis jaunu sievu, tad lai viņš neiet karapulkos un viņam lai neuzliek nekādu darba pienākumu; veselu gadu lai viņš paliek brīvs savā namā un iepriecina savu sievu, ko viņš ir apņēmis.
(sk. 5.Mozus 20).
Visa dzīvība ir noteikta paklausībai Dieva Baušļiem.
5.Mozus 7:1-5 1 Kad Tas Kungs, tavs Dievs, tevi ievedīs tai zemē, ko tu ej iemantot, un izdzīs daudzas tautas no turienes - hetiešus, girgaziešus, amoriešus, kānaāniešus, ferisiešus, hīviešus un jebusiešus - septiņas tautas, kas lielākas un stiprākas par tevi, 2 un Tas Kungs, tavs Dievs, dos tev viņus, tad tu tos sitīsi un nodosi tos iznīcībai; un tu neslēgsi ar tiem nekādu derību un nežēlosi tos. 3 Nesaradojies ar tām: savas meitas nedod viņu dēliem, un viņu meitas neņem saviem dēliem, 4 jo tās novērsīs tavus dēlus no Manis, ka tie kalpos svešiem dieviem, un Tā Kunga bardzība varētu pret jums iedegties un jūs piepeši iznīcināt. 5 Bet dariet ar viņiem tā: izpostiet viņu altārus, viņu elku zīmes nolauziet, nocērtiet viņu elku kokus, bet viņu elku tēlus sadedziniet ugunīs.
Elkdievība ir pilnīgi aizliegta Izraēlam un svešiniekiem Izraēla vārtos, un tā ir liels noziegums.
5.Mozus 7:22-26 22 Un Tas Kungs, tavs Dievs, lēnām un pamazām izskaudīs tās tautas tavu acu priekšā; tu jau arī nevari tās strauji izdeldēt, ka nesavairojas pārāk daudz lauku zvēru. 23 Un Tas Kungs, tavs Dievs, tomēr tos nodos tavā varā un tos metīs šausmīgās nāves bailēs, tiekāms Viņš tos izdeldēs. 24 Un arī viņu ķēniņus Viņš nodos tavā rokā, lai tu viņu vārdus zem debess iznīcini; nevienam nebūs tavā priekšā pastāvēt, tiekāms tu tos nebūsi izdeldējis. 25 Viņu elku tēlus sadedziniet ugunī, bet neiekāro sudrabu un zeltu, ar ko tie greznoti, un nepiesavinies to, ka tu netopi ar to savaldzināts, jo viss tas ir negantība Tam Kungam, tavam Dievam. 26 Neienes negantību savā namā, ka tu pats netopi izdeldēts tāpat kā tie, bet nicini to un lai tā tev riebtin riebjas, jo tā nes iznīcības lāstu.
Sods par Grēku un tiesības uz dzīvību bauslībā
Nevienu bērnu nedrīkst sodīt ar nāvi par tēva grēkiem, bet katram cilvēkam ir jātiek sodītam pašam par saviem grēkiem (5.Mozus 24:16, 17; IIĶēniņu 14:6).
Nevienu personu, kura aizbēgusi no verdzības, nedrīkst atgriezt viņu saimniekam. Bēgļiem ir jātiek nodrošinātām tiesībām dzīvot pilsētu vārtos, kur vien viņi vēlas, un tos nedrīkst apspiest. Viņiem jābūt garantētai dzīvei zem Dieva Baušļiem. (5.Mozus 23:15, 16).
Kara parastās darbības
Aizstāvot savu tautu vai namu, ir atļauts nogalināt. Dievs ir aizsargs. Tiek izslēgtas vairākas cilvēku kategorijas (sk.darbu 5.Mozus 20 (No. 201)).
5.Mozus 20:1-20 [izlasāma pilnībā]
Zemei un videi ir jābūt aizsargātai. Pilnībā iznīcināmi ir tikai tie, kas kalpo nevis tam Kungam Izraēla Dievam.
Nāve netīša nelaimes gadījuma rezultātā
5.Mozus 21:1-14 1 Kad atrod kādu nosistu tanī zemē, ko Tas Kungs, tavs Dievs, tev dos, lai tu to iemantotu, un tas guļ uz lauka, bet neviens nezina, kas viņu ir nositis, 2 tad taviem vecajiem un taviem tiesnešiem ir jāiziet laukā un ir jāizmērī attālums līdz tām pilsētām, kas ir nokautā apkaimē. 3 Kura pilsēta ir nokautam vistuvākā, tās pilsētas vecaji lai ņem no liellopiem teli, ar ko vēl nav strādāts un kas nav vēl jūgu vilkusi. 4 Tad šīs pilsētas vecaji lai noved teli tekoša strauta ielejā, kur netiek nekas ne darīts, ne sēts, un tur strauta ielejā lai tie lauž telei sprandu. 5 Tad lai pieiet priesteri, Levija cilts dēli, jo Tas Kungs, tavs Dievs, viņus ir izraudzījis Viņam kalpot un svētīt Tā Kunga Vārdā un pēc viņu vārdiem izšķirt ikvienu tiesas lietu un izlīdzināt ikvienu vainu. 6 Un visi šīs pilsētas vecaji, kas nokautam vistuvāk dzīvo, lai mazgā savas rokas pār to teli, kurai ir lauzts sprands strauta ielejā, 7 un viņi lai atbild un saka: mūsu rokas nav izlējušas šīs asinis, un mūsu acis neko no tā nav redzējušas. 8 Piedod, ak, Kungs, Savai Israēla tautai, ko Tu esi atpestījis, un nepielīdzini nevainīgas asinis Savas Israēla tautas vidū. - Tad viņam būs piedots par šīm asinīm. 9 Tā tu izdeldēsi no sava vidus nevainīgas asinis, darīdams, kas ir taisnīgi Tā Kunga acīs. 10 Kad tu iesi karā pret saviem ienaidniekiem un Tas Kungs, tavs Dievs, viņus nodos tavā rokā, ka tu tos saņemsi gūstā, 11 un tu ieraudzīsi gūstekņu vidū skaistu sievu, un viņa tev patiks, un tu viņu gribētu ņemt sev par sievu, 12 tad tev viņa jānoved savā namā, un lai viņa noskuj kailu savu galvu un lai apgriež savus nagus, 13 un viņa lai novelk savas gūsteknes drēbes no sava auguma un lai sēž tavā namā un apraud savu tēvu un savu māti vienu mēnesi, un pēc tam ej pie viņas un esi viņai par vīru, un viņa lai ir tava sieva. 14 Bet, ja viņa tev nepatīk, tad atlaid viņu, kur viņa grib, bet par naudu pārdot tu viņu nepārdod, nedz izturies pret viņu varmācīgi, jo tu viņu esi pazemojis.
No šī teksta mēs redzam, ka katrs apvidus Dieva acīs ir atbildīgs par taisnīgumu, dzīvības saglabāšanu un likuma kontroli savā apvidū.
Attiekšanās pret sagūstītām sievietēm
Sieviete, kas sagūstīta kara laikā, var vienīgi tikt ņemta par sievu un padarīta par daļu no Izraēla. Tās nevar izmantot kā ielasmeitas, citiem nolūkiem vai pārdošanai.
5.Mozus 21:10-14 10 Kad tu iesi karā pret saviem ienaidniekiem un Tas Kungs, tavs Dievs, viņus nodos tavā rokā, ka tu tos saņemsi gūstā, 11 un tu ieraudzīsi gūstekņu vidū skaistu sievu, un viņa tev patiks, un tu viņu gribētu ņemt sev par sievu, 12 tad tev viņa jānoved savā namā, un lai viņa noskuj kailu savu galvu un lai apgriež savus nagus, 13 un viņa lai novelk savas gūsteknes drēbes no sava auguma un lai sēž tavā namā un apraud savu tēvu un savu māti vienu mēnesi, un pēc tam ej pie viņas un esi viņai par vīru, un viņa lai ir tava sieva. 14 Bet, ja viņa tev nepatīk, tad atlaid viņu, kur viņa grib, bet par naudu pārdot tu viņu nepārdod, nedz izturies pret viņu varmācīgi, jo tu viņu esi pazemojis.
Neviena persona nedrīkst karot, ja tai ir mazāk nekā divdesmit gadu vai pret tās gribu.
4.Mozus 1:1-46 [izlasāma pilnībā]
Šī nodaļa pievērš uzmanību Izraēla skaitīšanai. Tā notika otrā mēneša pirmajā dienā, otrajā gadā pēc iziešanas no Ēģiptes.
Tie, kas ir saskaitīti un nevēlas doties karā kā daļa no pulka, un kas neietilpst augstākminētajās kategorijās, var tikt izmanoti smagam darbam (cf. 1Kgs. 5:13ff.). Visam Izraēlam ir jāatskaitās, ja tie ir izsaukti kādam pienākumam. Viņiem ir īpaša maršēšanas un kaujas kārtība.
4.Mozus 10:1-36 [izlasāma pilnībā]
Tiek izveidotas taures, lai visādos nolūkos Izraēlu varētu sapulcināt vienkopus. Šis teksts apskata arī visu cilšu maršēšanas kārtību. Naktī un dienā Izraēla nācija ir tā Kunga eņģeļa, viņu Mesijas vadībā.
4.Mozus 13:1-33 [izlasāma pilnībā]
Šī nodaļa ir apskatīta arī darbā Law and the First Commandment (No. 253) (Bauslība un pirmais bauslis [253]. Tiek izsūtīti vīri, lai pārbaudītu Kānaānas apsolīto zemi. Ziņojums ir tāds, ka zeme ir laba, tomēr viņiem bija bail no tās iedzīvotājiem. Tas Kungs dod uzvaru, un cilšu vadoņi zaudē savas tiesības ieiet apsolītajā zemē gļēvulības dēļ.
Vara vest karus
Vara vest karu pieder nācijas vadītājiem, un nācijas zvēresti ir saistoši. Dievs sūtīja sodu par to, ka karš netika vests pareizā veidā.
4.Mozus 21:1-35 [izlasāma pilnībā]
Nācijas nepaklausība un ticības trūkums radīja vara serafa, ko sauca par čūsku, kļūdu. Serafs tika radīts, lai koncentrētu Izraēla ticību, kad tās trūka bez fiziskas fokusēšanas. Izredzētajiem nav fiziska fokusa, un šāds objekts tiem nav nepieciešams.
Bieži tas Kungs paātrina lēmumus, lai ienaidnieks tiktu ielikts nācijas rokās, kaut arī nācija nevēlas doties karā. Tāpat būs arī pēdējās dienās. Nācijas tiks novestas izvēles ielejā pret Mesiju, un tur tās tiks iznīcinātas.
4.Mozus 31:1-54 [izlasāma pilnībā]
Šī nodaļa apskata turpmākos karus un pareizo uzvedību attiecībā uz laupījumu.
Vienīgie cilvēki, kas drīkstēja ieiet Izraēla kongregācijā, bija sievietes, kuras nebija pazinušas citus vīrus. Tādu pavisam bija trīsdesmit divi tūkstoši. Šis piemērs ir attiecināms un Gideonu. Šis skaitlis vēl turpmāk tiek pārveidots uz 300. Nevienai apgānīšanai nebija atļauts ienākt Izraēla kongregācijā; nevienām svešiem dieviem kalpojošajām, nevienām sievietēm ar slimībām, un tikai jaunavām. Šie piemēri norādīja tālāk uz tautām, kuras savas mantijas bija padarījušas baltas ar jēra asinīm, un kuras ir garīgās jaunavas, Kristus līgavas, kas pazīst vienīgo Dievu.
Zemes sadalīšana
4.Mozus 33:1-56 [izlasāma pilnībā]
Šeit ir aprakstīti ceļojumi no Ēģiptes. Nonākšana līdz uz Pentakostam un nometnes tuksnesī ir aprakstītas darbā Pentecost at Sinai (No. 115).
4.Mozus 32:1-42 [izlasāma pilnībā]
Šeit Manaseham, Rūbenam un Gadam tika dots mantojums ārpus Izraēla, tomēr viņiem tik un tā bija jāpiedalās okupācijas karā. Tā būs arī pēdējās dienās. Nepiedalīšanās nozīmē atšķiršanu no Izraēla un Mesijas.
4.Mozus 34:1-29 [izlasāma pilnībā]
Tiek detalizētas zemes robežas. Katrai ciltij tiek piešķirta sava zeme. Tā, zemes sadalīšana notiek pamatojoties uz cilts pārstāvi, un tā tiek sadalīta attiecībā uz cilšu skaitu. Pēdējo dienu robežas tiks paplašinātas līdz lielajai Upei un arī uz austrumiem. Jordānas nācijas tiek absorbētas Izraēlā, vai arī tiek atsvešinātas no tā. (Jes. 11:1-16).
Pilsētas Levītu uzturēšanai
Priesterībai tiek dotas pilsētas lai varētu sevi uzturēt. Atjaunošanā atkal tas tiks iedibināts. Tāpat, Dans saņems savu mantojumu kā Izraēla tiesnesis (1.Mozus 49:16). Tas ietekmēs arī izplatību.
4.Mozus 35:1-8 1 Un Tas Kungs runāja uz Mozu Moāba klajumos pie Jordānas pretī Jērikai, sacīdams: 2 "Pavēli Israēla bērniem, lai tie no saviem īpašumiem, kas iegūti īpašumā, dod levītiem pilsētas, kur dzīvot, bet no pilsētu apkārtējiem apgabaliem lai dod levītiem arī zemes gabalus ganībām. 3 Pašas pilsētas lai ir viņiem dzīvošanai, bet zemes gabali lai ir ganības viņu lopiem un nastu nesējiem lopiem, kā arī visiem viņu pārējiem kustoņiem. 4 Un zemes gabali pie pilsētām, ko jūs dosit levītiem, lai atrodas no pilsētas mūriem it visos virzienos, stiepdamies tūkstoš olekšu attālumā no pilsētas mūriem. 5 Un ārpus pilsētas nomēriet austrumu virzienā divi tūkstoš olektis un tāpat pa divi tūkstoš olektīm dienvidu, rietumu un ziemeļu virzienā tā, lai pilsēta atrastos tieši vidū; šie lai ir viņu pilsētas zemes ganību gabali. 6 Un starp pilsētām, ko jūs dosit levītiem, lai ir sešas glābšanās pilsētas, kuras jums ir jādod, lai varētu tanīs paslēpties tāds, kam gadījies kādu nonāvēt; un bez tām viņiem vēl klāt jums būs dot četrdesmit divas pilsētas; 7 pavisam pilsētu skaits, kas jums jānodod levītiem, ir četrdesmit astoņas pilsētas līdz ar viņu ganībām. 8 Un tās pilsētas, ko jūs nodosit no Israēla bērnu daļas, jūs ņemiet no lielākām ciltīm lielākā skaitā, bet no mazākām ciltīm mazākā skaitā; ikviena cilts lai nodod no savām pilsētām levītiem pēc savas daļas, ko tā mantojusi."
Slepkavība un Bēgļu pilsētas
4.Mozus 35:9-15 9 Un Tas Kungs runāja uz Mozu, sacīdams: 10 "Runā uz Israēla bērniem un saki tiem: kad jūs iesit pāri Jordānai Kānaāna zemē, 11 tad jums jāizrauga piemērotas pilsētas par glābšanās pilsētām, kur tāds varētu bēgt, kas kādu cilvēku ir netīši nogalinājis. 12 Un šīs pilsētas lai ir jums glābšanās pilsētas no asinsatriebēja, un neviens lai nemirst, iekāms nav stāvējis draudzes priekšā un saņēmis tiesas spriedumu. 13 Bet no tām pilsētām, ko jūs dosit, sešas lai būtu glābšanās pilsētas: 14 trīs lai atrodas šaipus Jordānas, bet trīs lai ir Kānaāna zemē, tās tad lai ir glābšanās pilsētas. 15 Šīs sešas pilsētas lai ir kā Israēla bērniem, tā arī svešiniekiem un piedzīvotājiem jūsu vidū par glābšanās vietām, lai turp varētu bēgt ikviens, kas kādu cilvēku ir netīši nogalinājis.
Tā tiek aizsargāta nejauša slepkavība, un cilvēki tiek pasargāti no atriebīgas slepkavošanas. Tajā pašā laikā, par slepkavību tiek piespriests nāves sods.
4.Mozus 35:16-21 16 Bet, ja kāds kādu ir ar dzelzs priekšmetu tā sitis, ka tas ir miris, tad viņš ir slepkava, un tas lai mirst kā slepkava. 17 Vai ja kāds kādu sitis ar akmeni rokā, ar ko var nosist, tad tas ir slepkava un sodāms ar nāvi. 18 Vai ja kāds kādu sit ar koka priekšmetu, kas tam ir rokā, no kā arī var mirt, un ja viņš tā sit, ka otrs ir miris, tad tāds ir slepkava un sodāms ar nāvi. 19 Asinsatriebējs lai nonāvē šādu slepkavu; kad vien tas viņu sastop, lai tas viņu nokauj. 20 Un, ja kāds kādu nīzdams ir grūdis vai tīšām ar kaut ko viņam sviedis, ka tas ir miris, 21 vai ja ķildojoties kāds kādu ir ar savu roku tā sitis, ka otrs ir miris, tad tāds ir sodāms ar nāvi, jo viņš ir slepkava; asinsatriebējs lai to nonāvē, kad vien viņu sastop.
Nejauša nonāvēšana
4.Mozus 35:22-28 22 Bet, ja netīši, bez ienaida kāds kādu ir grūdis vai arī netīši būtu tam metis ar kādu priekšmetu 23 vai ar akmeni iesviedis, no kā var nomirt, jeb, tam neredzot, ir licis akmenim uzkrist tam virsū, ka tam ir jāmirst, bet nav bijis viņa ienaidnieks, nedz meklējis viņa nelaimi, 24 tad lai starp tādu cilvēku un asinsatriebēju draudze spriež tiesu pēc šiem likumiem. 25 Draudzei ir jāglābj tāds cilvēks no asinsatriebēja rokas, un draudzei viņš ir jānogādā atpakaļ glābšanās pilsētā, kurp viņš bija bēdzis, un tur lai viņš dzīvo, kamēr augstais priesteris ir miris, kas ir svaidīts ar svēto eļļu. 26 Bet, ja tāds cilvēks pats izies no savas glābšanās pilsētas robežām, uz kurieni viņš bija aizbēdzis, 27 un asinsatriebējs viņu ieraudzīs ārpus viņa glābšanās pilsētas robežām un viņu nogalinās, tad tas nav tādam skaitāms par asinsdarbu, 28 jo tādam bija jādzīvo savā glābšanās pilsētā līdz augstā priestera nāvei; bet pēc augstā priestera nāves tāds drīkst atgriezties atpakaļ savā pilsētā.
Sods par nejaušu slepkavību ir tāds, ka nogalinātājs tiek izsūtīts uz pilsētu priestera dzīvei. Pēc tiesas priestera nāves, vai arī pēc bēgļu pilsētas priestera nāves, persona var atgriezties savā dzīvesvietā. Šo sodu nevar izpirkt.
Mēs varam arī redzēt, ka 2.Mozus grāmatā tam ir vēl kāds aspekts.
2.Mozus 2:11-15 11 Kad Mozus bija pieaudzis, tas reiz izgāja pie saviem tautas brāļiem un noskatījās viņu smagajos darbos. Un viņš redzēja ēģiptieti sitam kādu ebreju, vienu no viņa brāļiem. 12 Tad viņš, paraudzījies visapkārt un neviena neredzēdams, nosita ēģiptieti un to apraka smiltīs. 13 Un viņš izgāja atkal nākamajā dienā, un redzi, divi ebreju vīri ķildojās. Viņš sacīja vainīgajam: "Kāpēc tu sit savu darba biedru?" 14 Bet tas sacīja: "Kas tevi iecēlis par pavēlnieku un tiesnesi pār mums? Vai tu gribi arī mani nogalināt, kā to ēģiptieti esi nogalinājis?" Un Mozus nobijās un sacīja: "Patiesi, šī lieta ir kļuvusi zināma." 15 Kad faraons dzirdēja par šo lietu, viņš meklēja Mozu nogalināt, bet Mozus bēga no faraona un mita Midiāna zemē, un apmetās pie kādas akas.
Nogalināšana ar intervenci bez autoritātes arī ir baušļa pārkāpums. Torā, līdzīgi Dieva Bauslībai, bēgļu pilsēta Mozum tika noteikta kā sods. Viņš tur nepalika līdz priestera nāvei, jo Midiānas priesteris bija Jetra, bet Dievs aicināja Mozu un aizsūtīja viņu atpakaļ uz Ēģipti. Tā Mozus vienmēr bija pakļauts Dieva Likumiem, pat Ēģipte, un par īstermiņa atkāpšanos viņam tika piedots.
Nāves soda saistošā daba un liecība
Nāves sods ir obligāts iepriekš nodomātā slepkavībā, un izsūtījums uz bēgļu pilsētu nejaušas slepkavības rezultātā ir obligāts, jo priestera dzīve ietekmēja bēgļu pilsētu.
4.Mozus 35:29-34 29 Un šie lai jums ir tiesas likumi uz jūsu paaudžu paaudzēm it visās jūsu apmešanās vietās. 30 Ja kāds kādu cilvēku nosit, tad pēc liecinieku norādījumiem slepkava lai tiek nogalināts; bet viens liecinieks vien nevar atbildēt, dodams liecību pret kādu cilvēku, ka tam būtu jāmirst. 31 Jums arī nav jāņem izpirkšanas maksa par slepkavu, kas ir nāvi pelnījis, jo tādam ir jāmirst. 32 Jums arī nav jāņem izpirkšanas maksa par tādu, kas ir aizbēdzis uz glābšanās pilsētu, lai atgrieztos atpakaļ savā zemē un tur dzīvotu, kamēr augstais priesteris mirst. 33 Jums nebūs sagānīt to zemi, kurā jūs dzīvojat, jo asinis zemi apgāna, un zemi nevar salīdzināt to asiņu dēļ, kas tur izlietas, kā vienīgi ar tā asinīm, kas tās izlējis. 34 Tad nu nepadariet zemi, kurā jūs dzīvojat, nešķīstu, jo tur Es arī dzīvoju jūsu vidū; jā, Es, Tas Kungs, dzīvoju Israēla bērnu vidū."
Par slepkavības noziegumu slepkavas nāve ir bauslības galējais produkts un sankcija.
4.Mozus 36:13 13 Šīs ir tās pavēles un tiesas, ko Tas Kungs pavēlēja caur Mozu Israēla bērniem Moāba klajumā pie Jordānas pretim Jērikai.
Atlīdzināšana jeb atjaunošana
Atlīdzināšana jeb atjaunošana nav sestā baušļa dažu aspektu funkcija, tomēr tā rada bauslības pamatus. Tomēr, kā šī baušļa pamats ir: asinis samaksā ar asinīm.
Pienāks laiks atlīdzināšanai par visām lietām, Mesijas vadībā, kuru ir uzņēmušas debesis līdz attiecīgajam brīdim. Katra dvēsele, kas nedzird šo pravieti, tiks iznīcināta no savas tautas vidus. (5.Mozus 18:15-19; Ap. Darbi 3:21-23). Mesijam sekos divpadsmit apustuļi un divpadsmit troņi (Mat. 19:28).
Atlīdzināšana tiek noteikta par citu baušļu pārkāpšanu. Ja tā netiek izdarīta, tad zaglis vai kriminālnoziedznieks tiek pārdots kā atlīdzinājums. Tad viņš par samaksai kļūst par kalpu. Tā valstij ir jārada apmaksāti darbinieki, lai atjaunotu pareizo zaudējumu, kas radies nozieguma rezultātā.
Ja noziedznieks nestrādā kalpībā, tad pēc šī baušļa tam tiek atņemta dzīvība. Šajā kategorijā ietilpst arī tā soda maksa par pārkāpumiem, kas jādod tam Kungam (cf. 2.Mozus 22:1-17; 5.Mozus 22:19, 29; 4.Mozus 5:6-8: 3.Mozus 5:14-19; 2Ķēniņu. 3:4). Detaļas attiecībā uz soda maksām ir atrodamas citos bauslības tekstos, piemēram: Law and the Seventh Commandment (No. 260),(Bauslība un septītais bauslis [260] un Law and the Eight Commandment (No. 261)(Bauslība un astotais bauslis [261].
Kara likumi
Nācija tiek saskaitīta karošanai pēc bauslības noteikumiem. (4.Mozus 26:2).
No brāļu vidus Izraēlam ir jāizvēl ķēniņš. Viņš nav domāts, lai vairotu zirgus pats sev, nedz arī, lai liktu saviem brāļiem atgriezties Ēģiptē, lai vairotu sev zirgus. Viņš nav arī tam, lai vairotu sev sievas vai aizietu no Dieva Bauslības (5.Mozus 17:14-20; Isa. 32:17; darbu Law and the Fifth Commandment (No. 258)(Bauslība un piektais bauslis [ 258]).
Ķēniņam ir jāvalda saskaņā ar Dieva Likumiem līdz pat Mesijam, un bauslība nāks no Ciānas.
Jesajas 2:2-5 2 Laiku beigās notiks, ka Tā Kunga nama kalns stāvēs jo stingri savos pamatos un pacelsies pāri visiem kalniem un pakalniem un pie tā saplūdīs visas tautas. 3 Un nāks daudzas tautas un sacīs: "Iesim, kāpsim Tā Kunga kalnā, Jēkaba Dieva namā, lai Viņš mums māca Savus ceļus un mēs lai staigājam Viņa tekas!" Jo no Ciānas izies pamācība un Tā Kunga vārds no Jeruzālemes. 4 Tad Viņš spriedīs tiesu tautu starpā un tiesās daudzas tautas. Viņi tad pārkals savus zobenus par lemešiem un savus šķēpus par vīnadārza dārznieku nažiem. Tauta pret tautu nepacels vairs zobena un nemācīsies vairs karot. 5 Jēkaba nams, nāc, staigāsim Tā Kunga gaismā!
Kara Noziegumi
Pēc Dieva bauslības, elkdievīgu cilvēku pilnīga iznīcināšana nav noziegums. Viņi ir jābrīdina, un viņiem ir jādod iespēja nožēlot, un, ja viņi nenožēlo, tad tie jāiznīcina. Ja jums nav dota pavēle ieņemt viņu zemes, ielaisties ar viņiem vai iznīcināt viņu kā nāciju, jums viņi jāliek pilnīgā mierā.
5.Mozus 12:2-3 2 Postīt izpostiet visas tās vietas, kur tautas, ko jūs sev pakļausit, ir kalpojušas saviem dieviem uz augstiem kalniem un uz pakalniem, un zem katra zaļa koka. 3 Jums jānoārda viņu altāri un jāsalauž elku stabi, jums jāsadedzina ugunī viņu elku koki un jāsacērt gabalos viņu elku tēli, un to vārdi kā vietu nosaukumi ir iznīcināmi.
Ja jūs ar viņiem netiekat galā un dzīvojat kopā vienā zemē ar tiem, tad nācija tiks ievesta elkdievībā un pēc Dieva dusmām iznīcināta pati. Ja nācija nožēlo, tā ir jāuztver kā brālis, kas padots Dieva bauslībai.
Noziegums un sods
Pavēlei nogalināt, lai iznīcinātu savus cilvēkus, nav jāpaklausa.
2.Mozus 1:15-16 15 Tad Ēģiptes ķēniņš sacīja ebreju vecmātēm, vienai bija vārds Sifra, otrai Pua, 16 viņš sacīja: "Kad jūs palīdzat ebreju sievām dzemdībās un, tām uz akmens sēžot, redzat, ka tas ir zēns, tad to nonāvējiet, bet, ja tā ir meitene, tad lai tā dzīvo."
Šādu praksi atbalstīja daži šī gadsimta nacionālie reliģiskie kulti gan Eiropā, gan Āzijā.
2.Mozus 1:22 21 Tad faraons pavēlēja visai savai tautai: "Visus zēnus, kas piedzimst, iemetiet upē, bet meitenes atstājiet dzīvas."
Kad nogalināšana nav noziegums?
Atbilde ir: ja nogalina saskaņā ar Dieva likumiem.
2.Mozus 4:24 24 Bet ceļā, naktsmītnē, Tas Kungs sastapa viņu un meklēja viņu nonāvēt.
Dievs šeit parāda nodomu nogalināt Mozu, jo viņš nav paklausījis derību attiecībā uz savu dēlu.
4.Mozus 11:1-3 1 Bet notika, ka tauta kurnēja Tam Kungam ausīs. Kad Tas Kungs to dzirdēja, tad Viņš iedegās dusmās, un Tā Kunga uguns iedegās kara nometnes stūros un tos rija. 2 Tad tauta kliedza uz Mozu, un viņš lūdza To Kungu, un uguns nodzisa. 3 Un to vietu sauca Tabēra, tāpēc ka tur starp viņiem bija iedegusies Tā Kunga uguns.
Gadsimtiem ilgi Dievs izraisījis cilvēku nāvi kā piemēru mums. Attiecībā uz nāves sodu, nav grēks izpildīt bauslību, jo Dieva Likumus izpildīja Mesija, kurš bija bez grēka.
Bauslības daļa ir arī Tabernakla, Dievkalpošanas tiesību un pienākumu aizstāvēšana.
4.Mozus 18: 22 Bet Israēla bērni paši nedrīkst tuvoties Saiešanas teltij, lai tie neuzņemtos grēku un nemirtu.
Likumdošana norādīja uz jauno Templi, un Melšisedeka kārtības atšķiršanu no sabiedrības. Šis likums izredzētos šķir no sabiedrības. Šī baušļa pārgrozīšana cilvēku no pirmās augšāmcelšanās pārliek uz otro. . Templis tika iznīcināts, un nu ir jauns Templis no dzīvajiem akmeņiem.
Personu var nogalināt aizstāvot savu īpašumu. Personu var nogalināt arī pildot tiesas lēmumu. Šāda nogalināšana nevienā gadījumā nav grēks, jo persona zem bauslības ir aizsargāta ar bauslību. Un šādā gadījumā nogalinātājs nav grēkojis, jo to ir sankcionējis likums. Tas nav sestā baušļa pārkāpums.
Bēgļu pilsētas un likumdošana, kas saistīta ar netīšu nonāvēšanu, neglābj slepkavu pat tad, ja cilvēks guļ uz Dieva altāra. Taisnības izpildīšana nav aizliegta.
2.Mozus 21:12-14 12 Kas sit cilvēku tā, ka tas mirst, tas sodāms ar nāvi. 13 Taču, ja tas nav tam ar nolūku uzglūnējis, bet Dievs viņa rokai tā licis gadīties, tad Es noteikšu tev vietu, kur tas var bēgt. 14 Bet, ja kāds ļaunprātīgi rīkosies pret savu tuvāku, to ar viltu nogalinādams, tad lai arī viņu paņem no Mana altāra, ka tas mirst.
Aizliegums izlietot vērša gaļu ēdienam, ja tas kādu ir sabadījis, tā gaļas padarīšana par nelietojamu ir domāta tam, lai neliktu cilvēkiem lietot un turēt bīstamus dzīvniekus. Ja īpašnieks apzināti uztur bīstamus dzīvniekus, viņš ir vainīgs un tiek tiesāts. Tas attiecas uz suņiem un citiem mājdzīvniekiem. Dzīvnieki, kas atrodas zooloģiskajos dārzos, ir cita lieta, jo viņu nolūks ir nogalināt un aizsargāt no nogalināšanas. Šajā gadījumā pastāv atbildība par dzīvnieku nāvi un to ievainojumiem.
2.Mozus 21:28-36 28 Bet, ja kāds vērsis sabada vīru vai sievu, ka tie mirst, tad vērsim jātop nomētātam ar akmeņiem, bet tā gaļu lai neēd, un vērša īpašnieks lai ir brīvs no vainas. 29 Bet, ja šis vērsis ir bijis badītājs jau kopš vakar-vai aizvakardienas un tas ir bijis zināms viņa īpašniekam, bet viņš nav to nosargājis, un tas nobada vīru vai sievu, lai tad vērsis tiek nomētāts akmeņiem, un jāmirst arī viņa īpašniekam. 30 Bet, ja piespriež izpirkšanas maksu, tad lai viņš par savas dzīvības izpirkšanu dod visu, ko no viņa prasa. 31 Arī, ja viņa dēlu sabada vai sabada viņa meitu, lai rīkojas pēc tiem pašiem likumiem. 32 Bet, ja vergs vai verdzene tiek sabadīti, tad lai īpašnieks dod viņu kungam trīsdesmit sudraba seķeļus, bet vērsi lai nomētā ar akmeņiem. 33 Ja kāds atstāj vaļā aku vai izrok aku un to neapsedz un tanī iekrīt vērsis vai ēzelis, 34 tad akas īpašnieks lai visu nolīdzina; nauda dodama lopa īpašniekam, bet viņam paliek beigtais lops. 35 Bet, ja vērsis bada vērsi, ka tas ir beigts, tad dzīvais vērsis ir jāpārdod un nauda jāsadala, un beigtais vērsis arī jāsadala uz pusēm. 36 Bet, ja tas ir zinājis, ka vērsis jau iepriekš ir bijis badītājs, un viņa īpašnieks nav to nosargājis, tad lai izlīgst: vērsi pret vērsi, bet beigtais lai paliek cietējam.
Zaudējumu nemaksāšana ir dzīvības risks. Zaudējumi attiecas uz indivīda īpašumu, kas viņam tiek noteikts.
32 Bet, ja vergs vai verdzene tiek sabadīti, tad lai īpašnieks dod viņu kungam trīsdesmit sudraba seķeļus, bet vērsi lai nomētā ar akmeņiem.
Bojājumu nodarīšana strādniekam ir noteikta kā trīsdesmit sudraba gabali par vergu. Nauda tiek samaksāta īpašniekam, kurš ir atbildīgs par kalpa ilglaicīgu labklājību. Tātad, maksa neatbrīvo no atbildības. Tādā veidā sabiedrība ir atbildīga par visām savām aktivitātēm.
Zaudējumos katrs pats ir atbildīgs par savu rīcību.
33 Ja kāds atstāj vaļā aku vai izrok aku un to neapsedz un tanī iekrīt vērsis vai ēzelis, 34 tad akas īpašnieks lai visu nolīdzina; nauda dodama lopa īpašniekam, bet viņam paliek beigtais lops.
Vieglāka maksa ir par mirušu dzīvnieku. Atbildība par tās atmaksu gulstas uz vainīgo personu. Tā tiek ņemta vērā nolaidība par visām lietām.
35 Bet, ja vērsis bada vērsi, ka tas ir beigts, tad dzīvais vērsis ir jāpārdod un nauda jāsadala, un beigtais vērsis arī jāsadala uz pusēm. 36 Bet, ja tas ir zinājis, ka vērsis jau iepriekš ir bijis badītājs, un viņa īpašnieks nav to nosargājis, tad lai izlīgst: vērsi pret vērsi, bet beigtais lai paliek cietējam.
Pastāv divu veidu nogalināšanas formas, viena ar normālu risku, jo dzīvnieki cīnās pēc dabiska instinkta. Zaudējumi tiek segti kopīgi. Ja ir zināms, ka ganāmpulkā ir problēma, tad zaudējumi tiek norakstīti uz īpašnieku, viņa nolaidības dēļ. Tāpat tas ir arī mūsu laikos, kas ganāmpulki skraida pa ceļu un nodara citiem zaudējumus.
3.Mozus 24:17-21 17 Un, ja kas kādu cilvēku nosit, tam mirtin jāmirst. 18 Bet, ja kas kādu lopu nosit, tad tam ir jāizlīgst, dodot dzīvību pret dzīvību. 19 Un, ja kas ievaino savu tuvāku, tad lai tam atdara tāpat, kā viņš ir darījis: 20 lūzumu pret lūzumu, aci pret aci, zobu pret zobu, un, kādu vainu viņš ir nodarījis cilvēkam, tāpat lai viņam top atdarīts. 21 Kas lopu nosit, lopa nāvi var izpirkt, bet, kas nosit cilvēku, tam ir jāmirst.
Šī atlīdzināšanas forma pastāv, lai atturētu no tīšas, ļaunprātīgas zaudējumu nodarīšanas. Nāvi par nāvi, aci par aci, zobu par zobu. Vardarbība no mūsu cilvēku vidus ir jāizdzēš. Nejauša bojājumu nodarīšana ir cita lieta. Zaudējumi tiek kompensēti pamatojoties uz lietas nopietnību.
Slepenā un ļaunprātīgā zaudējumu nodarīšanas gadījumā, nodarītājs tiek nolādēts. Tautai šis fakts ir jāapstiprina ar Āmen (jeb patiesi, jā, lai tā ir) pēc tiesas sprieduma. Papildus lāstam vēl tiek piespriests attiecīgs sods.
5.Mozus 27:24-25 24 Nolādēts, kas savu tuvāku slepeni nosit! - Un visa tauta lai saka: āmen. 25 Nolādēts, kas ņem uzpirkšanas dāvanas, lai izlietu nenoziedzīgas asinis! - Un visa tauta lai saka: āmen.
Likums skaidri parāda, ka slepkavības un ļaunprātības gadījumā nav žēlastības.
5.Mozus 19:21 21 Tad nu lai tavas acis nelūkojas žēlodamas: dzīvību pret dzīvību, aci pret aci, zobu pret zobu, roku pret roku, kāju pret kāju.
Likums nosaka, ka neviena persona, kas pakārta kokā, nedrīkst šajā kokā palikt visu nakti. Tajā pašā dienā tā ir jāsadedzina. Šo praksi bieži pārkāpa romieši un grieķi, un no viņiem tā tika pārmantota "kristietībā".
5.Mozus 21:22-23 22 Un, ja kāds vīrs ir apgrēkojies, ka viņš ir pelnījis nāvi, un to nonāvē un pēc tam pakar pie koka, 23 tad lai viņa miesas nepaliek pa nakti pie koka, bet aprakdams aproc tās tanī pašā dienā, jo pakārtais ir Dieva lāsts, un tu nedrīksti šo zemi padarīt nešķīstu, kuru Tas Kungs, tavs Dievs, tev dos par īpašumu.
Zemi nedrīkst nolādēt šī barbariskuma un nežēlības dēļ. Tādēļ pakāršana tika uzskatīta par normālu soda veidu. Sadedzināšanai bija jānotiek tajā pašā dienā, un tā nolūks bija pasargāt tautu no barbariskuma un vardarbības.
Pinehass tika notiesāts netaisni šo pārkāpēju sodīšanā, taču tauta palika mierīga. Dēļ tā radās sērga. Mācība ir tāda, ka tev nebūs sekot vairumam, lai darītu ļaunu vai neparizi tiesātu.
2.Mozus 23:2 2 Nebiedrojies ar lielo pūli tā ļaunajos darbos un ķildās neliecini, tam izpatikdams, tā sagrozot tiesu.
Savā laikā Dievs dod savu atbrīvotāju.
4.Mozus 25:7-9 7 Kad Pinehass, priestera Ēleāzara dēls, kas bija Ārona dēla dēls, to redzēja, tad viņš piecēlās no draudzes vidus un ņēma šķēpu savā rokā, 8 un viņš sekoja šim Israēla vīram guļamā telpā un izdūra abiem, Israēla vīram un tai sievai, to caur viņu pavēderi. Tad pārstāja miršana Israēla bērnu vidū. 9 Un pavisam to, kas sērgā nomira, bija divdesmit četri tūkstoši.
Elkdievība nes obligātu nāves sodu.
5.Mozus 13:9-18 9 tad nedod viņam vaļas un neklausi viņam, un tavas acis lai žēlodamas nekavējas pie viņa, un tu netaupi viņu un arī viņu nenoslēp, 10 bet tev viņu būs bez žēlastības nokaut; tava roka lai ir pirmā, kas viņu nonāvē, un pēc tam visas tautas rokas, 11 ar akmeņiem tādu būs nomētāt, un lai tas mirst, jo viņš jums ir licis novērsties no Tā Kunga, tava Dieva, kas tevi ir izvedis no Ēģiptes zemes, no verdzības nama. 12 Bet lai viss Israēls dzird un bīstas, un lai tie turpmāk nedara vairs tādu ļaunu darbu kā šo tavā vidū. 13 Kad tu dzirdēsi par kādu no savām pilsētām, ko Tas Kungs, tavs Dievs, tev ir piešķīris, lai tu tur dzīvotu, sakām: 14 ir parādījušies ļaundari no tava vidus un ieveduši kārdinājumā to pilsētu iedzīvotājus, sacīdami: iesim, kalposim citiem dieviem, ko jūs nepazīstat, 15 tad tev būs labi izmeklēt, izvaicāt, izklausīt un izjautāt, un redzi, ja šīs baumas ir patiesas un tāda negantība ir notikusi tavā vidū, 16 tad šīs pilsētas iedzīvotājus tev būs ar zobena asmeni bez žēlastības nokaut, un iznīcības lāsts lai ir pār to un pār it visu, kas tanī ir, un arī viņu lopus tev būs nokaut ar zobena asmeni. 17 Un viss, ko tik vien tu tur esi salaupījis, tas tev ir jāsakrauj tās laukuma vidū, un tev šī pilsēta un arī viss, kas tur ir salaupīts, pilnīgi ar uguni jāsadedzina Tam Kungam, savam Dievam, un tai ir jākļūst par mūžīgu gruvešu kaudzi; neviens lai to vairs nekad neuzceļ, 18 un nekas no šīs nolādētās vietas lai nepielīp pie tavas rokas, lai Tas Kungs varētu atgriezties no Savu dusmu karstuma un dot tev žēlastību un lai Viņš par tevi apžēlojas un lai tevi vairo, kā Viņš to ar zvērestu taviem tēviem ir apsolījis
Nāves sods gulstas uz ģimeni, un vecāki ir atbildīgi par savu bērnu rīcību. Tā, par zaudējumiem, ko izdara bērni, atbildīga ir ģimene līdz pat bērna pieaugšanas laikam. Dumpīga jaunatne ir vecāku atbildība, un vecākiem tie ir jānoved pie pārstāvjiem, bērnu sodītu.
5.Mozus 21:18-21 18 Ja kādam vīram ir spītīgs un nepaklausīgs dēls, kas neklausa ne sava tēva, ne savas mātes balsij un tie viņu ir pārmācījuši, un viņš tomēr tiem neklausa, 19 tad viņa tēvam un viņa mātei to būs sagrābt un novest pie savas pilsētas vecajiem un pie savas pilsētas vārtiem, 20 un tie lai saka savas pilsētas vecajiem: šis ir mūsu spītīgais un nepaklausīgais dēls, viņš neklausa mūsu balsij, viņš ir rijējs un dzērājs. 21 Tad visiem viņa pilsētas iemītniekiem tas ir jānomētā ar akmeņiem, ka viņš mirst. Tā tev jāiznīdē ļaunums no sava vidus, ka viss Israēls to dzird un bīstas.
Gluži kā ir rakstīts: Nemāciet nekaitiniet savus bērnus (Efez. 6:4; Kol. 3:21). Piektā baušļa struktūru pārveido sestais bauslis. Nevienu bērnu nevajag provocēt uz ļaunu zem piektā baušļa, jo tie var tiks sodīti ar nāvi piektā un sestā baušļa ietvaros. Vecāki ir vainīgi pēc sestā baušļa, saņemot nāves sodu piektā baušļa ietvaros. Tāds ir Pāvila vēstuļu Efeziešiem un Kolosiešiem izskaidrojums. Lojālas paklausības nepieciešamību iemāca ģimenē un pastiprina nācijā.
4.Mozus 14:1-45 [izlasāma pilnībā]
Šī nodaļa ir apskatīta darbā Law and the First Commandment (No. 253)(Bauslība un pirmais bauslis [253].
Paklausība Dieva gribai ir nepieciešama, lai paklausītu. Nācija ir tikusi atjaunota daudzas reizes. Dievs to ir daudzas reizes arī sodījis, tomēr tā tik un tā neklausās. Kad Izraēlam tika dota iespēja iegūt pestīšanu, viņi to nedarīja, un Dievs viņus pameta, jo viņi gribēja to darīt paši savā laikā. Četrdesmit gadus Izraēls maldījās tuksnesī savos grēkos un tur arī nomira. Izdzīvoja tikai bērni, un tie iegāja apsolītajā zemē. Tāpat, četrdesmit jubileju laikā Jūdas, kās arī daļa no Levi un Benjamina ciltīm nomira tuksnesī. Tāpat arī milzums Izraēla cilšu locekļu nomira neatgriezti. Viņi visi nopelnīja nāves sodu, un savas nepaklausības dēļ tie tiks piecelti otrajā augšāmcelšanā, gluži tāpat kā nomira viņu tēvi - visi, izņemot Kalebu no Jūdas un Jošua no Efraima. Daudzi no Efraima un ciltīm pieņēma Mesiju un ir daļa no 144000. Visi divpadsmit apustuļi bija no Jūdas, taču no Galilejas. Pāvils bija no Benjamina.
Bauslība un sestais bauslis pieprasa dot dzīvību un aizsargāt dzīvību. Ja mēs neko nedarām šā baušļa ietvaros, tas rada sabiedrības sabrukumu. Bauslība ir jāpiemēro ar žēlastību un taisnīgumu. Tomēr, taisnīgums nedrīkst nokavēt. Taisnīgumu nedrīkst aizliegt caur taisnības piemērošanu vājuma brīdī. Žēlastība un tolerance nav vājums, un taisnīgums nav jājauc ar nolaidīgu likuma piemērošanu.
q