Kristīgo Dieva Baznīcu Mājas Lapa
Latvija e-pasts: kdbaz@mail.lv
Kristīgās Dieva Baznīcas
[253]
Bauslība un Pirmais bauslis [No. 253]
(Izdevums: 1.0 19981005-19981005)
Pirmā Lielā Baušļa pirmais elements ir tas, ko mēs saprotam kā Pirmo bausli no desmit. Šis bauslis attīsta visu likumdošanas būtību, kas veido Dieva Bauslību.
Kristigas Dieva Baznicas (Christian Churches of God)
Australija: P.O.Box 369, WODEN ACT 2606, AUSTRALIEN
E-mail: secretary@ccg.org
Latvija e-pasts: kdbaz@mail.lv
(Copyright (c) 1998Wade Cox)
Autortiesības: Šo darbu drīkst brīvi kopēt un izplatīt ar noteikumu, ja tas tiek kopēts pilnībā, bez izmaiņām un izsvītrojumiem. Kopijā jābūt norādītam izdevēja nosaukumam un adresei, kā arī paziņojumam sakarā ar autortiesībām. Naudas inkasēšana par izplatītajām kopijām nav pieļaujama. Īsu citātu iekļaušana kritiskos rakstos un pārskatos nav uzskatāma par autortiesību pārkāpumu.
Šo darbu
jūs varat izlasit World Wide Web lappusc:
http://www.logon.org and http://www.ccg.org
Bauslība un Pirmais Bauslis [253]
Pirmais Bauslis un Likumdošana.
Mēs varam redzēt, ka Pirmais Lielais Bauslis balstās uz pirmo bausli desmit baušļu sistēmā. Visa ticība ir noteikta uz Vienīgā Īstā Dieva bijāšanu un pielūgšanu. Savā Bauslībā Viņš atklājās caur Jahves Eņģeli, kurš bija Izraēla galva, elohims, Sinaja kalnā (Zenod. 12:8).
2.Mozus 20:18-21 18 Un visa tauta redzēja pērkonu, zibeņus un dzirdēja bazūņu skaņas un redzēja kalnu kūpam. Tad tauta, to redzēdama, bēga un nostājās iztālēm. 19 Un ļaudis sacīja Mozum: "Runā tu uz mums, mēs tev klausīsim, bet lai Dievs nerunā uz mums, citādi mēs mirsim." 20 Tad Mozus sacīja tautai: "Nebīstaities, jo Dievs ir nācis, lai jūs pārbaudītu un lai jums būtu bijība Viņa priekšā, ka jūs negrēkotu." 21 Un tauta stāvēja iztālēm, bet Mozus tuvojās tumšajiem mākoņiem, kuros bija Dievs.
Tā viņu priekšā tika nolikts Dieva spēks kā piemērs, jo viņiem nebija Svētā Gara, un, kā cilvēki, viņi nevarēja dzīvot tikai ar ticību.
Nesadalītais Vārds
Dieva Vārds ir nedalāms, pareizais mērs un augstākā patiesība (3. Mozus 19.36, 37). Mums visiem jātur Viņa baušļi, jo Viņš ir tas Kungs, kurš mūs svēta, jo Viņš mūs ir izredzējis par savu tautu. (3. Mozus 20:8; 22:31-33; 5. Mozus 7:6-8; 8:1-18; 10:14-17; 11:1-8; 13:18; 26:16-19).
Tas Kungs, mūsu Dievs, ir iznīcinoša liesma, un Viņš iet mums pa priekšu, lai izglābtu un pasargātu. Izraēls Ēģiptē ieradās 70 cilvēku sastāvā, taču tagad uz zemes mūsu ir liels daudzums (5. Mozus 9:1-6; 10:21,22).
Derības dalības likumi.
Derības dalības likumi ir ietverti šādās Rakstu vietās.
[2. Mozus. 20:1-3; 1. Mozus. 17:1, 9, 14; 18:17-19; Romiešiem. 4:9-12; Kolosiešiem. 2:11-13; 3. Mozus. 12:3; 2. Mozus. 12:48-49; Lūkas. 1:59; 2:21, 24; Filipiešu. 3:5; Galatiešu. 2:3; 5. Mozus. 10:16; Jeremijas. 4:4; 6:10; Romiešu. 2:28-29; Kolosiešu. 2:11; 3. Mozus. nod. 12; . 40:12; 3. Mozus. nod. 15; 16:26, 28; 17:15; 22:4, 6; 4.Mozus 19:8; Ecēchiēla. 36:25, 26; Jeremijas 31:31-34; 2.Mozus nod. 12; 13:1-10, 11-16; 4.Mozus 9:1-14; 5.Mozus 16:3, 4; 2.Mozus 23:18; 1Korinitešu. 5:7, 8; 1.Mozus 15:1-21; Jāņa 15:13; Romiešu. 6:23; Psalmi. 49:7, 8; 3.Mozus 17:11; Marka 10:45; Ap. Darbi 20:28; Jāņa 10:17-18; Lūkas 22:37; Jesajas 53:12; 1Cor. 11:27-30; 1.Mozus 9:5, 6; 2.Mozus 13:1, 2; 5.Mozus 15:19-20; Romiešiem 11:16; 2.Mozus 4:22, 23; 5.Mozus 14:23; 15:19-22; 23:8; 3.Mozus 23:10, 17; 5.Mozus 26:1-11; Romiešiem 8:13; 11:16; Romiešiem 8:23; Rev. 14:4; 2.Mozus 9:29; 5.Mozus 10:14; Ps. 24:1; 1Cor. 10:26; 2.Mozus 36:3-7; 3.Mozus 22:21]; (sk arī The Covenants of God (No. 152)).
Pilnība
Dievs Ābrahamam teica, ka Viņš ir Visuvarens Dievs un lika Ābrahamam iet Viņam pa priekšu un būt pilnīgam. (1.Mozus 17:1).
Viņa Vārds ir Javhe. Visas būnes ir pakļautas augstākiem spēkiem, un mēs esam nolikti par Viņa tautu. (Romiešiem 13:1-6).
Pirmais Bauslis un Izraēla Šema.
Lai ņemtu dalību derībā, mums ir sevi jānošķir dievkalpošanai, kā tas bija jādara arī Ābrahamam. (1.Mozus 12:1). Mums Viņš ir jāpielūdz un jākalpo Viņam (5.Mozus 10:12, 13; Mateja 22:37; Marka. 12:30; Lūkas 10:27). Dievs ir mūsu ķēniņš, un mēs, esam saistīti pildīt Viņa likumus, un mums nav jādara tas, kas šķiet pareizs mūsu pašu acīs. (Jgs. 17:6; 21:25; 5.Mozus 12:8).
Dieva darbība caur Dēlu ir noteikta Rakstos (Psalmi 2:11, 12).
Tas Kungs ir pastāvīgs un nemainās. (Maleachija 3:6).
Mēs apvelkam zilas lentes kā Bauslības atgādinājumu, un kā zīmi mūsu ticībai pret Dievu. (4.Mozus 15:37-41) (sk. darbu Blue Ribbons (No. 273)).
Dieva Likums ir ierakstīts mūsu sirdīs, mūsu pierēs un mūsu rokās (5.Mozus 11:18-20). Tas prasa pastāvīgu izpēti. Tie nav fiziski simboli.
Tas Kungs ir kūtrs dusmoties, taču neattaisno grēciniekus, Viņš ir greizsirdīgs Dievs. (Nehemijas 1:1-3; Romiešiem 13:4)
Tev nebūs to Kungu savu Dievu kārdināt. (5.Mozus 6:16; Mat. 4:7, 10). Tev būs bīties Dievu, kalpot Viņam un palikt uzticīgam. (Deut 10:20). Viņš baro mūs ar mannu.(5.Mozus 8:3) un Savas mutes vārdiem visos mūsu ceļos. (Mateja. 4:4; 2.Mozus 17:1-7).
Bauslība. Nosaka, ka nevienai personai, kas kalpo citiem dieviem, un pielūdz tos ar burvju mākslu, nav atļauts dzīvot.
2.Mozus 22:17 17 Burvi neatstāj dzīvu.
Maģija ir saistība ar mirušo gariem, un parāda sevi kā pagānu dievu pielūgšanas sistēma.
2.Mozus 22:19 19 Kas upurē citiem dieviem un nevis Tam Kungam, tas lai ir nolādēts.
Pielūgšanas objekts ir debesu pulku Jahve kā Eloah. Visas garīgās būtnes, kas darbojas viņam, nes Jahves vārdu. Viņš, un nevis šīs būtnes, ir pielūgšanas centrālais objekts. Gan fiziskās, gan arī garīgās būtnes, kas darbojas Viņam, visas ir elohimi, kā Vienīgā Īstā Dieva Eloah, ELOHIM, izpausme. Neviens nedrīkst šīs būtnes nozākāt vai sacelties pret tām.
2.Mozus 22:27-30 27 Nezaimo Dievu un nelādi savu tautas valdnieku. 28 Upuri no savu augļu pārpilnības un sava vīna neaizturi. Savu dēlu pirmdzimto dod Man. 29 Tāpat dari ar savu vērsi un savu sīklopu; septiņas dienas lai tie stāv pie savas mātes, bet astotajā tos atdod Man. 30 Jums būs svētiem ļaudīm būt Manā priekšā; neēdiet gaļu, kas tīrumā saplosīta; to metiet suņiem priekšā
Līdzīgā veidā pareizi bija jāpienes pirmie augļi, jo tie piederēja Dievam. Šādā veidā ir redzams kā izpausme no pirmā baušļa izplešas uz citiem.
2. Mozus 23:17 17 Trīs reizes gadā visiem vīriem jāparādās Tā Kunga priekšā.
2.Mozus 23:20-33 20 Redzi, Es sūtu eņģeli tavā priekšā, kas tevi pasargās šinī ceļā un tevi novedīs tanī vietā, ko Es tev esmu sataisījis.21 Sargies viņa priekšā, klausi tā balsij un nesacelies pret viņu, jo viņš tavus pārkāpumus piedos, jo Mans Vārds mājo viņā. 22 Bet, ja tu klausīsi viņa balsij un darīsi visu, ko Es teikšu, tad Es būšu ienaidnieks taviem ienaidniekiem un pretinieks taviem pretiniekiem. 23 Jo Mans eņģelis ies tavā priekšā un tevi ievedīs amoriešu un hetiešu, ferisiešu un kānaāniešu, hīviešu un jebusiešu zemē, un Es tos izdeldēšu. 24 Nezemojies viņu dievu priekšā, nekalpo viņiem un nedari tā, kā viņi mēdz darīt, bet nogāz tos un satriekdams satriec viņu elku stabus. 25 Bet tev būs kalpot Tam Kungam, savam Dievam, tad Viņš svētīs tavu maizi un tavu ūdeni; un Es novērsīšu visas tavas slimības. 26 Un tev nebūs sievu tavā zemē, kas nelaikā dzemdē vai ir neauglīgas; Es darīšu pilnu tavu dienu skaitu. 27 Savas briesmas Es sūtīšu tev pa priekšu un sacelšu izbailes ikvienā tautā, pie kurām tu nāksi, un visiem taviem ienaidniekiem Es likšu bēgt. 28 Un Es sūtīšu sirseņus tev pa priekšu, un tie iepriekš izdzīs hīviešus, kānaāniešus un hetiešus. 29 Es tos neizdzīšu vienā gadā, lai zeme nebūtu izpostīta un nesavairojas lauka zvēri. 30 Maz pamazām Es tos izdzīšu ārā, līdz kamēr tu pieaugsi un varēsi iemantot to zemi. 31 Un Es likšu tavas robežas no Niedru jūras līdz Filistiešu jūrai un no tuksneša līdz Eifratas upei, jo Es tās zemes iedzīvotājus došu jūsu rokā, ka jūs tos izdzītu sev pa priekšu. 32 Neslēdziet nekādu derību nedz ar viņiem, nedz ar viņu dieviem. 33 Viņi lai nedzīvo tavā zemē, ka nepamudina tevi grēkot pret Mani, jo, ja tu kalposi viņu dieviem, tas tev kļūs par slazda valgu."
Dievs deva viņiem Jahves Eņģeli, kuram bija jāpaklausa. Ja viņi tam paklausīs un pielūgs Vienīgo Īsto Dievu un tikai Viņu, Viņš tos aizsargās un svētīs, un Viņš apsolīja, ka dos šai tautai zemi no Sarkanās jūras līdz Eifratai un no Mediterānas līdz pat tuksnesim. Tāpat viņi kļūs par elohim, gluži kā viņu vadītājs eņģelis. (Zenod. 12:8).
Tā Kunga Eņģelis.
Tā Kunga Eņģelis ir pieminēts sekojošās Rakstu vietās. (1.Mozus 16:10, 13; 18:2-4, 13, 14, 33; 22:11, 12, 15, 16; 31:11, 13; 32:30; Josh. 5:13-15; 6:2; Jesajas 63:9; Zenod. 1:10-13; 3:1-2).
(Jaunās Derības atsuksmes: Apustuļu Darbi 5:19; 12:7-11; 1Cor. 10:9; Atklāsmes. 22:18-19).
Galvenā kauja ir saistīta ir divām dievkalpošanas sistēmām. Dieva pielūgšana pretstatā Moloha sistēmai, kura tiek atspoguļota Ziemassvētku un Lieldienu sistēmās.
Dievs v Molohs
Šī cīņa ir pieminēta sekojošās Rakstu vietās:
[5.Mozus 18:9-22; 13:1-4; 3.Mozus 18:21; 19:26, 31; 5.Mozus 12:29-32; 1Ķēniņu. 11:7, 33; Zeph. 1:4, 5; Jeremijas 32:35; 49:1, 3; 1Ķēniņu. 6:5, 33; 11:7, 8; 1Samuēla. 8:7-9, 11-18; 28:1-25; 15:10-35; Jesajas 47:10-14; 5.Mozus 12:23; Acts 15:20; 1.Mozus 9:6; 3.Mozus 17:10-14; 5.Mozus 12:15, 16; 1Cor. 10:16; Efeziešiem. 2:13; Ebrejiem. 9:14, 22; 10:19, 20; 1Pētera 1:2, 29; 1Jāņa 1:7; Atklāsmes. 7:14; 12:11; 3.Mozus 19:2; 11:44; 20:26; 1Tesaloniķiešu. 4:7; 1Pētera. 1:15, 16; 2.Mozus 20:8; Zenod. 14:21; 2Korintiešu. 7:1; 5.Mozus 13:1-18; 18:13-22; Jesajas 8:18, 19].
Desmitā tiesa
Dievs šo desmitās tiesas sistēmu ir nolicis kā zīmi par mūsu atgriešanos un uzticību Viņam (Maleachija. 3:7-12) (sk darbu. Tithing (No. 161)).
Jūdas bērni neiegāja ne neticības dēļ (Heb. 4:6). Dievu (elohim) pārbaudīja un pieņēma pat patriarhi (1.Mozus 28:20-22).
Desmitā tiesa attiecās uz nodevām un kara laupījumiem. (4.Mozus 31:25-54). Desmitās tiesas sistēma tika radīta, lai varētu tikt ievērota dievkalpošanas sistēma. (5.Mozus 14:22-29) un lai aizsargātu nabagos (5.Mozus 26:12-15). Ciltīm vajadzēja nolikt atsevišķu vietu svētku svinēšanai, un svētkos nav ēšana savos vārtos. (5.Mozus 12:6,7,17,18; 5.Mozus 16:2,7). Svētki, kā Dieva svētki pavisam ir trīs. (5.Mozus 15:3, 10-16). Viņa sistēma ir saistīte jeb balstīta uz Jubileju sistēmu. (3.Mozus 25:1-7; 2.Mozus 23:11).
Viss, kas ir darīts Dievam ir pamatojoties uz gribas un prāta gatavību, kā arī uz spējām. Lai attaisnotu aicinājumu, Viņa sistēmā ir jābūt ikviena izpildījumam. (2Kor. 8:12; cf. Maleachija. 3:7-12).
II Daļa
Derība kā kļūšana par Dievu Dieva Templī.
2. Mozus 24:1-18 Un Tas Kungs sacīja uz Mozu: "Uzkāp pie Tā Kunga, tu un Ārons, Nadabs un Abijs, un septiņdesmit no Israēla vecajiem, un pielūdziet iztālēm. 2 Un Mozus lai viens pats nāk pie Tā Kunga, bet viņi lai nenāk tuvu klāt; un arī tauta lai nekāpj augšā līdz ar viņu." 3 Tad Mozus nogāja un izstāstīja tautai visus Tā Kunga vārdus un visus noteikumus; un visa tauta vienā balsī atbildēja un sacīja: "Visus šos vārdus, ko Tas Kungs ir runājis, mēs izpildīsim."
Starp Dievu un Viņa tautu tika iecelts vidutājs, un fiziskā veidā šo garīgo vidutāju reprezentēja Mozus. Un divpadsmit cilšu divpadsmit pīlāri apzīmēja Dieva Tempļa divpadsmit pīlārus. Šie divpadsmit tiesneši bija priekšteči tiem divpadsmit pīlāriem, kuri bija Mesijas apustuļi.
4 Un Mozus uzrakstīja visus Tā Kunga vārdus, un viņš cēlās agri no rīta un uzcēla altāri kalna pakājē līdz ar divpadsmit piemiņas akmeņiem pēc divpadsmit Israēla cilšu skaita. 5 Un viņš sūtīja no Israēla bērnu vidus jaunekļus, kas upurēja dedzināmos upurus un kaujamos upurus kā pateicības upuri Tam Kungam. 6 Un Mozus paņēma pusi no asinīm un tās ielēja upura bļodā, bet ar otru pusi viņš apslacināja altāri. 7 Tad viņš ņēma derības grāmatu un to lasīja skaļā balsī tautai priekšā, un tie teica: "Visu, ko Tas Kungs ir runājis, mēs darīsim un pildīsim."
Šī Derība norādīja uz asins derību, kur bija Mesijas asinis, un tā no pirmās Derības noslēgšanas brīža jau tika noteikta jauna derība. (sk. darbu The Covenants of God (No. 152)).
8 Un Mozus ņēma asinis un slacīja pār tautu un sacīja: "Redzi, šīs ir derības asinis, ko Tas Kungs ar jums ir slēdzis, saskaņā ar visiem šiem vārdiem." 9 Un Mozus uzkāpa kalnā un Ārons, Nadabs un Abijs un septiņdesmit no Israēla vecajiem. 10 Un viņi redzēja Israēla Dievu. Zem Viņa kājām bija kā safīra pamats, tik skaidrs kā pašas debesis. 11 Bet Viņš neizstiepa Savu roku pret Israēla bērnu izredzētajiem. Tie redzēja Dievu, ēda un dzēra. 12 Tad Tas Kungs sacīja uz Mozu: "Nāc pie Manis augšā kalnā un paliec tur, Es tev došu akmens plāksnes ar likumiem un baušļiem, ko Es esmu rakstījis, lai viņi tajos tiktu mācīti." 13 Tad Mozus cēlās un Jozua, viņa kalps, līdz ar viņu; un Mozus uzkāpa Dieva kalnā. 14 Bet vecajiem viņš sacīja: "Gaidiet mūs te, iekāms mēs atgriezīsimies pie jums; un redzi, arī Ārons un Hūrs paliks pie mjjums - kam ir kāda lieta, lai griežas pie viņiem." 15 Un Mozus uzkāpa kalnā; un kalnu apsedza mākonis. 16 Un Tā Kunga godība nolaidās uz Sinaja kalnu, un mākonis to apsedza sešas dienas; un septītajā dienā Viņš uzrunāja Mozu no mākoņu vidus. 17 Un Tā Kunga godība parādījās Israēla bērniem kā rijēja uguns kalna galā. 18 Un Mozus iegāja mākoņa vidū un uzkāpa kalnā, un palika kalnā četrdesmit dienas un četrdesmit naktis.
Tabernaklam jeb Dieva Templim bija jātiek uzceltam no brīviem ziedojumiem, ko deva tie, kuri vēlējās piedalīties celtniecībā. Tam bija jānorāda uz indivīda brīvprātīgu pašuzupurēšanos, kuram ir jākļūst par Dieva Tempļa daļu, kura templis esam mēs. (1Cor. 3:17).
2. Mozus 25:1-40 [IZLASĀMA PILNĪBĀ]
2.Mozus 25:1-40 apskata Tempļa celtniecību. Ziedojumi bija specifiski, domāti celtniecības darbiem, taču tiem bija jābūt dotiem no brīva prāta Tempļa celšanas instrukcijas bija pilnīgi skaidras, ieskaitot pat iekārtojumu. Šīm instrukcijām bija jātiek ievērotām visā pilnībā.
Desmit aizkaru struktūra ir atspoguļota desmit Zālamana Tempļa svečturos. Ir jāiziet cauri desmit aizkariem, lai ieietu galējā Dieva Valstībā. Šī sekvence norādīja uz Mesiju, Septiņām Baznīcām un diviem Lieciniekiem, kur katram ir svečturis. Vienpadsmitais ir no desmit un norāda uz Mesijas atgriešanos un Dieva tūkstošgadu Valstības nodibināšanu.
2.Mozus 26:1-37 [IZLASĀMA PILNĪBĀ]
Tāpat arī šeit ir specifiskas instrukcijas attiecībā uz aizkariem un Tabernakļa iekārtojumu. Ir doti noteikti mēri, specifiskas dekorācijas, detalizēti skaitļi un krāsas, kā arī tas, kā tas viss piestiprināms, un kādi materiāli jāizmanto. Pat aizkara pārpalikumam bija jātiek izmantotam. Ikviena lieta, kas labprātīgi tika dota tabernakļa celtniecībai, tika izmantota tā celtniecībā tā, ka tika izmantoti visi materiāli. Šis fakts norāda uz garīgās celtnes celtniecību. Nekas nav nederīgs, pazudis vai atstāts neizmantots.
Dimensijas attiecībā uz Ķerubiem arī ietver savu nozīmi attiecībā uz universa sadalījumu četrās daļās. Atklāsmes Grāmatas 4. Un 5. Lnodaļās pieminētās četras būtnes ir šo sadalījumu ķerubi. ( Ecēchiēla. 1:1 un tālāk).
2.Mozus 27:1-21 [IZLASĀMA PILNĪBĀ]
Tabernakļa un pīlāru sadalījums savā skaitā apzīmē Dieva Tempļa pīlārus. To kopējais skaits apzīmē Dieva valdību.
Priestera tērpam ir nozīme attiecībā uz Svētā Gara ienākšanu, kas ir priesterības sirds, kā Augstā Priestera somā ir Urimms un Thummins.
2.Mozus 28:1-43 [IZLASĀMA PILNĪBĀ]
2.Mozus 28 apraksta Ārona un viņa dēlu tērpus. Tiek aprakstīta katra lieta, ieskaitot paskaidrojumus kā tā jāvalkā. Šie tērpi ir svēti, un tos jārada tādiem cilvēkiem, kas ir sirdī gudri un pildīti ar Svēto Garu.
Divpadsmit bluķi apzīmē divpadsmit ciltis un nācijas vienotību. Tempļa gara rezultāts ir izredzēto priesterība Svētajā Garā. Pati tempļa priesterība norāda uz izredzēto priesterību, kā Dieva valstības garīgo Templi. Tas ir celts no dzīvo akmeņu dispersijas un vada pasauli Svētajā Garā Dieva valdīšanas laikā, Jēzus Kristus vadībā viņa Tūkstošgadē.
2.Mozus 29:1-46 [IZLASĀMA PILNĪBĀ]
2.Mozus 29 apskata Ārona un viņa dēlu iesvētīšanu. Tiek detalizēti pienestie upuri un detalizēta ceremonija.
Mesija svētīja visus izredzētos ar sava upura asinīm no savas auss dēļ ērkšķu vainaga un naglām kāju pēdās. Viņš, kurš svēta un tie, kas tiek svētīti, ir no viena pirmsākuma. Mesijas upuris ir samaksājis par visiem, un uz to norāda pus - seķeļa nodoklis. To varēja nomaksāt tikai Mesija.
2.Mozus 30:1-38 [IZLASĀMA PILNĪBĀ]
2.Mozus 30. Nodaļā Āronam tiek dotas instrukcijas attiecībā uz altāra veidošanu. Tam ir jātiek izmantotam, lai vienmēr kūpinātu saldu vīraku. To nedrīkstēja izmantot kādam svešam vīrakam, dedzināmajiem upuriem vai ēdamajiem un dzeramajiem upuriem. Reizi gadā Āronam, kā Augstajam Priesterim bija jāvada grēku izpirkšana.
Izredzētajiem kā galvenajiem priesteriem ir jātiek svaidītiem kā svētiem ar Svētā Gara eļļu.
Visus izredzētos Dievs sauc vārdā un nošķir viņus tā Kunga darbam Viņa Tempļa celtniecībai.
2. Mozus 31:1-11 Un Tas Kungs runāja uz Mozu: 2 "Redzi, Es esmu aicinājis Becaleēlu, Hūra dēla Ūrijas dēlu no Jūdas cilts. 3 Un Es to esmu pildījis ar Dieva Garu, gudrību, prātu, zināšanām un prasmi visādos darbos, 4 kā izdomāt mākslas darbus un tos izstrādāt zeltā, sudrabā un varā, 5 griezt dārgakmeņus un ielikt tos rotās, grebt koku un izstrādāt meistarīgus darbus. 6 Un redzi, Es viņam esmu vēl devis Oholiābu, Ahisāmeka dēlu, no Dana cilts, un visiem, kam ir spējas, Es esmu devis gudrību, ka tie taisītu visu, ko Es esmu tev pavēlējis, 7 gan Saiešanas telti, gan liecības šķirstu, gan vāku virs tā un visus telts piederumus, 8 arī galdu un tā traukus, zelta lukturi ar tā piederumiem un kvēpināmo altāri, 9 un dedzināmo upuru altāri līdz ar visiem tā rīkiem, arī mazgājamo trauku un tā kāju, 10 amata drēbes un svētās drēbes priesterim Āronam un drēbes viņa dēliem priesteriskai kalpošanai, 11 arī svaidāmo eļļu un kvēpināmās zāles svētnīcai; kā Es esmu tev pavēlējis, tā lai viņi dara."
Izraēla ticība ir nepastāvīga, un tauta sāka šaubīties tādēļ, ka Dievs aizkavēja Savu svaidīto Mozu, tāpat kā Viņš aizkavēja Savu svaidīto - Mesiju, un tauta pievērsās elkiem, tāpat, ko tagad.
2.Mozus 32:1-35 [IZLASĀMA PILNĪBĀ]
Pirms - iziešanas (pirms - 2. Mozus) sistēmas dievi tika reprezentēti ar auskariem, kas veidoja simboliskus dievību attēlus vadoties pēc formas. Tie tika izmantoti, lai izveidotu Zelta Teļu, lai tā tiktu atdalīti no Izraēla.
Zelta Teļš bija antīkā reliģijas sistēmas fokuss, kas attiecas uz Mēness Dieva Sina pielūgšanu, kam bija dažādas manifestācijas. Šī sistēma ir saistīta arī ar ozola pielūgšanu, kā arī pagānu Ziemassvētku un Lieldienu sistēmu (sk. darbus The Golden Calf (No. 222) un The Origins of Christmas and Easter (No. 235)).
2.Mozus 33:1-23 [IZLASĀMA PILNĪBĀ]
Tas Kungs Mozum pavēl doties uz apsolīto zemi. Viņiem pa priekšu ies eņģelis un viņu ienaidnieki tiks padzīti. Mozus uzcēla Tabernaklu ārpus nometnes. Šī bija tā vieta, kur Mozus runāja uz to Kungu. Viņš lūdz, lai ar viņu būtu Dieva klātbūtne. Mozum tika atbildēts, ka neviens nevar redzēt Dievu un palikt dzīvs. Tomēr, Mozum tika atļauts redzēt Viņa godību un viņa mugurpusi.
Mesija ir tā Kunga godība. Neviens cilvēks nekad nav redzējis Dievu, ne dzirdējis Viņa balsi, ne redzējis Viņa seju. (Jāņa 1:18; 5:37; 1Timoteja 6:16; 1Jāņa 5:20).
2.Mozus 34:1-35 [IZLASĀMA PILNĪBĀ]
Divi bauslības akmeņi ir aizvietoti. Mozus lūdz par piedošanu viņa tautai. Dievs izdzīs viņu ienaidniekus, taču viņi nedrīkst slēgt nekādus līgumus ar tās zemes iedzīvotājiem, uz kurieni viņi iet. Viņiem ir jāiznīcina viņu altāri, jāsaplēš viņu tēli un jāizcērt viņu birzis. Viņi nedrīkst pielūgt citu dievu. Viņi nedrīkst precēt svešzemnieces, jo tā tie tiks piesaistīti citiem dieviem. Viņi nedrīkst taisīt jebkādus elkus.
Ir jāievēro Neraudzētās Maizes Svētki. Visiem pirmdzimtajiem tēviņiem ir jābūt nošķirtiem Dievam, izņemot ēzeļa pirmdzimtajiem, kurš ir izpirkts ar jēru, vai arī tā kaklam jātiek salauztam. Visi pirmdzimtie dēli ir jāizpērk. Neviens nedrīkst rādīties Dieva priekšā tukšā. Ir jāievēro Sabati, Nedēļu Svētki un Sapulcināšanas Svētki. Trīs reizes gadā visiem vīriešiem ir jānāk Izraēla Dieva, tā Kunga priekšā. Tad Dievs padzīs tautas un paplašinās robežas, un aizsargās šo zemi. No šī punkta tik noslēgta derība starp Dievu un cilvēkiem. Mozus gavēja 40 dienas un naktis, kad rakstīja desmit baušļus un derību.
Šis teksts norāda uz Dieva labprātīgo pašatklāšanos progresīvā veidā tiem, kurus Viņš aicina un ieceļ. Struktūra norāda uz Mesiju un tā darbību Inkarnācijā.
2.Mozus 35:1-35 [Izlasāma Pilnībā]
Mozus iepazīstināja tautu ar bauslību. Tas Kungs dod pavēli par ziedojumiem no tiem, kas to vēlas no sirds. Gribošie pienesa visu, kas bija nepieciešams Dieva darbam. Tie, ka bija Svētā Gara dāvanas, darīja prasmīgu darbu Tempļa celtniecībā no tiem materiāliem, ko pienesa labprātīgie dalībnieki.
Tabernakls tiek izveidots no Pirmā mēneša Pirmās dienas. Šī laika noteikšana norāda uz izredzēto svētdarīšanu pamatojoties uz Svēto Kalendāru, sākot ar Tempļa svētīšanu pirmajā mēnesī. Jūda, svinot jauno gadu septītajā un dažreiz astotajā mēnesī, saduras ar šo procedūru. Roš - Hašanah procedūra ir vēlāks pēctempļa rabīnisks paradums, kurš ieviests no Babilonijas, un kas tika iedibināts mūsu ēras trešajā gadsimtā. Tas netika ievērots Tempļa periodā līdz pat tā iznīcināšanai 70 gadā. (sk. darbu The Sanctification of the Temple (No. 241)) un arī R. Samuel. Kohn, The Sabbatarians in Transylvania, ed. Cox tr. McElwain and Rook, CCG Publishing, 1998, cf. Foreword p. v).
2.Mozus 40:1-38 [Izlasāma Pilnībā]
Kad templis tiks uzcelts, tabernaklu piepildīt tā Kunga Godība. Izraēla bērni tika vadīti it visā ar Svēto Garu Mesijas vadībā, uguns stabā un mākonī.
Upuri un Ziedojumi
Sekojošie teksti apskata koncepciju par ziedojumiem Dievam kā dievkalpošanu, pirmā baušļa struktūras ietvaros.
3. Mozus 1:1-17 [Izlasāma Pilnībā]
Šis teksts nosaka, ka ziedojumiem ir jābūt no ganāmpulka. Tiem ir jābūt vīriešu dzimuma, bez kādām vainām, labprātīgi pienestiem tam Kungam. Dedzināmie upuri var būt arī mājputni, piemēram ūbeles vai jauni baloži.
3. Mozus 2:1-16 [Izlasāma Pilnībā]
Šī daļa apskata instrukcijas attiecībā uz dedzināmajiem upuriem.
Bauslības ierobežojumus attiecībā uz pirmajiem augļiem nepārtraukti ir pārkāpuši atkritēji un Dieva Bauslības ienaidnieki.
3.Mozus 3:1-17 [Izlasāma Pilnībā]
Šīs ir instrukcijas par miera upuriem. Tie var būt gan mātītēs, gan tēviņi no ganāmpulka, bez jebkādām vainām. Nepārtraukts noteikums ir, ka nedrīkst ēst ne taukus, ne asinis.
3. Mozus 4:1-35 [Izlasāma Pilnībā]
Šeit ir apskatīta grēkošana pret bauslību nezināšanas dēļ. Izpirkšana norāda uz Jēzu Kristu, taču tā nepārtraukti tiek uzskatīta kā valdnieku un indivīdu atbildība.
3. Mozus 5:14-19 [Izlasāma Pilnībā]
Šis teksts apskata upurēšanu par grēkiem, kas pret svētajām Dieva lietām izdarīti nezināšanas dēļ. Šis upuris ir auns, bez jebkādām vainām. Ir jāizdara arī uzlabojumni pievienojot piekto daļu. Bauslības pārkāpšana neapzināti tomēr ir pārkāpšana, kas ir jāizpērk. Nezināšana nav aizbildinājums, un tādēļ tautas atrodas zem soda.
3.Mozus 6:8-30 [Izlasāma Pilnībā]
Sniegti tālāki norādījumi attiecībā uz dedzināmajiem upuriem. Uz altāra vienmēr ir jādeg ugunij, tā nekad nedrīkst izdziest.
3.Mozus 7:1-38 [Izlasāma Pilnībā]
Šeit atkal dotas tālākas norādes attiecībā uz ziedojumiem un upuriem. Priesterības svētīšana tiek norādīta ar ziedošanu un svaidīšanu pamatojoties uz rituālu, kas norāda uz izredzētajiem. Visi upurēšanas likumi tālāk norāda uz Mesiju un jauno lielāko Izraēla struktūru paplašinātas priesterības vadībā.
3.Mozus 8:1-36 [Izlasāma Pilnībā]
Šis teksts apskata Ārona un viņa dēlu konsekrāciju.
Upurēšanas noteikumus nosaka Dievs. Viņš aicina tos, ko vēlas un Viņš nesankcionē Viņa sistēmas un Bauslības neautorizētu uzmantošanu.
3.Mozus 10:1-20 [Izlasāma Pilnībā]
Ārona dēli Adabs un Abijs upurēja tā Kunga priekšā svešu uguni un nomira. Aizliegta arī vīna un stipro dzērienu lietošana pirms kalpošanas tam Kungam Tabernaklā.
Āronam, viņa dēliem un meitām svētā vietā bija jāapēd upuri. Ir izskaidrots, kuras specifiskās daļas viņi var ēst. Visa upurēšanas un upuri nogalināšanas sistēma ir veltīta Dievam. Tā dzīvnieku nogalināšana bez Dieva atzīšanas ir grēks.
3.Mozus 17:7-9 7 Un viņiem nebūs vairs upurēt kaujamos upurus ļauniem gariem, kuriem viņi dzenas netikli pakaļ; tas lai ir viņiem par mūžīgu likumu uz viņu cilšu ciltīm. 8 Saki viņiem: ikvienam vīram no Israēla nama un ikvienam svešiniekam, kas mīt jūsu vidū, kad tas grib upurēt dedzināmo vai kaujamo upuri 9 un to nenonesīs pie Saiešanas telts durvīm, lai to sakārtotu kā upuri Tam Kungam, būs tapt izdeldētam no savas tautas.
Gaļas ēšana, kas nav veltīta Dievam, nav grēks, ja dotā dzīvnieka nogalināšana nav atkarīga no indivīda. (sk. darbu Vegetarianism in the Bible (No.183)).
3.Mozus 19:5-8 5 Un, kad jūs gribat upurēt Tam Kungam pateicības upuri, tad jums to būs upurēt no laba prāta. 6 Tanī dienā, kad jūs to upurējat, un nākamajā dienā jums to būs ēst, bet, kas atliek līdz trešajai dienai, tas ir jāsadedzina ugunī. 7 Bet, ja kas no tā vēl ēstu trešajā dienā, tad tas ir netīrs ēdiens un nav patīkams. 8 Bet, kas tādu ēd, nes savu noziegumu, jo viņš ir sagānījis to, kas Tam Kungam ir svēts, un šai dvēselei ir jātop izdeldētai no savas tautas vidus.
Ierobežojums ir ietilpināts vispārējos upurēšanas noteikumos, ko pārņēma Mesijas upuris.
Visiem radības aspektiem ir jābūt šķīstiem un Svētiem tam Kungam. Izredzēto pienākums ir, lai tas tiktu nodrošināts.
3. Mozus 19:19 19 Manus likumus jums būs turēt; saviem lopiem tev nebūs likt sajaukties ar lopiem no citas kārtas; savu tīrumu tev nebūs apsēt ar divējādu sēklu, un apģērbu no auduma, kas austs no vilnas un liniem, nevelc uz savu miesu.
3. Mozus 19:21-22 21 Un viņš lai pienes Tam Kungam savas vainas izpirkšanas upuri pie Saiešanas telts durvīm, auns tam ir jāatnes vainas izpirkšanai. 22 Un ar to vainas izpirkšanas upura aunu priesteris lai izdara salīdzināšanu Tā Kunga priekšā par viņa grēku, ar ko viņš ir apgrēkojies; viņš lai saņem piedošanu par savu grēku, ar ko tas bija apgrēkojies.
Dievs kontrolē Savas radības attīstību un nosaka likumu, kas aizsargā vidi un indivīda ilglaicīgu labklājību.
3. Mozus 19:23-25 23 Un, kad jūs būsit nonākuši tanī zemē un sāksit dēstīt visādus ēdamu augļu kokus, tad jums to augļi ir jātur it kā neapgraizīti; trīs gadus turiet tos par neapgraizītiem, un jums nebūs tos ēst. 24 Bet ceturtajā gadā visiem viņu augļiem būs būt svētiem par gaviļu dienas upuri Tam Kungam. 25 Bet piektajā gadā jums būs ēst no viņu augļiem, lai turpmāk jums tie kļūst par bagātu ražu,- Es esmu Tas Kungs, jūsu Dievs!
Svētums Dieva tautas vidū
Dzīves un dievkalpošanas kontrole ir virzīta uz vienīgo Īsto Dievu, Viņa kalendārā un pamatojoties uz Viņa likumiem.
3.Mozus 19:26 26 Jums nebūs neko ēst, kas satur asinis. Jums nebūs zīlēt, nedz burt.
Mēs nedrīkstam ielaisties ar gariem un burvībām un apgānīties ar to.
3. Mozus 20:27 27 Bet, ja jūsu vidū, lai tas būtu vīrs vai tā būtu sieva, ja tik jūsu vidū būtu kāds pareģis vai kāds zīlnieks, tad viņiem ir mirtin jāmirst, tie ir ar akmeņiem jānomētā; un lai viņu asinis paliek uz viņiem."
5. Mozus 18:9-14 9 Kad tu nonāksi tanī zemē, ko Tas Kungs, tavs Dievs, tev dos, tad nemācies darīt tās negantās lietas, ko šīs tautas dara. 10 Lai tavējo starpā neatrastos neviens pats, kas savu dēlu vai savu meitu liktu sadedzināt ugunī, nedz arī, kas zīlē nākotni, nedz laika zīmju taujātājs, nedz čūsku apvārdotājs, nedz burvis, 11 nedz vārdotājs, nedz garu izsaucējs, nedz pareģis, nedz mirušo izaicinātājs, 12 jo visi, kas dara šīs lietas, Tam Kungam ir negantība, un šīs negantības dēļ Tas Kungs, tavs Dievs, tos dzen ārā, tev ienākot. 13 Tev ir jābūt bezvainīgam Tā Kunga, sava Dieva, priekšā. 14 Šīs tautas, ko tu izdzīsi, uzklausa gan laika zīmju taujātāju, gan nākotnes zīlnieku; tev Tas Kungs, tavs Dievs, to nav atļāvis.
Virziens ir pilnīgi skaidrs. Zīlēšana ar astroloģiju un melno maģiju vai gariem ir aizliegta un sods par to ir gūsts vai izsūtījums. Mūsos vai mūsu vidū nedrīkst bū neviena zīme no šādas dievkalpošanas sistēmas.
3. Mozus 19:27 27 Jums nebūs apaļi apcirpt galvas matus, nedz apgriezt savu bārdu.
3. Mozus 19:28 28 Par piemiņu mirušajiem jums nebūs iegriezt zīmes savā miesā, nedz savās miesās iededzināt rakstus,- Es esmu Tas Kungs!
Mēs nedrīkstam upurēt viņiem un viņu barbariskajos rituālos, kur pienes cilvēku bērnu upurus un piekopj kanibālismu. (sk. darbus The Golden Calf (No. 222); The Origins of Christmas and Easter (No. 235) un The Messages of Revelation 14 (No. 270))
3. Mozus 20:1-7 Un Tas Kungs runāja uz Mozu: 2 "Saki Israēla bērniem: ikvienu no Israēla cilts un no svešiniekiem, kas mīt Israēla vidū, kas no sava dzimuma dod kādu Moloham, to būs nonāvēt; zemes ļaudīm būs viņu nomētāt ar akmeņiem. 3 Un Es pacelšu dusmās Savu vaigu uz šo vīru un to izdeldēšu no viņa tautas, tāpēc ka tas no saviem pēcnācējiem ir upurējis Moloham, tā nešķīstu darīdams Manu svētumu un apgānīdams Manu svēto Vārdu. 4 Un, ja zemes ļaudis vienaldzīgi, savas acis nolaižot, šādu vīru negribētu tiesāt par to, ka viņš kādu no saviem pēcnācējiem atdevis Moloham, un negribētu, ka viņu nonāvētu, 5 tad Es dusmās pacelšu Savu vaigu pret šo vīru un viņa cilti un Es to izdeldēšu no viņa tautas vidus, viņu un visus tos, kas tam netikli dzenas pakaļ, lai piekoptu netiklību ar Molohu. 6 Un, kas griezīsies pie zīlniekiem un pareģiem, lai ar tiem kopā ielaistos netiklībā, to Es uzlūkošu ar dusmīgu vaigu un viņu izdeldēšu no viņa tautas vidus. 7 Tāpēc svētījieties un kļūstiet svēti, jo Es esmu Tas Kungs, jūsu Dievs.
Mūsu tautai un priesterībai jābūt svētai.
3. Mozus 21:1-24 Un Tas Kungs sacīja Mozum: "Runā ar priesteriem, Ārona dēliem, un saki tiem: lai ne pie viena mirušā neviens priesteris savā tautā nepaliek nešķīsts, 2 kā tik vien pie sava asinsrada mirstīgās miesas: pie savas mātes, sava tēva, sava dēla, savas meitas vai sava brāļa 3 un pie savas māsas, kas vēl ir jaunava un dzīvo viņa tuvumā, un tai vēl nav bijis vīra - pie tām viņš drīkst palikt nešķīsts. 4 Bet, kas kļuvis nešķīsts, nevar palikt valdnieks pār savu tautu. 5 Uz savas galvas viņiem nebūs izdzīt matus, nedz apgriezt savu bārdu, nedz iegriezt kādas zīmes savā miesā. 6 Viņiem jābūt svētiem savam Dievam, un viņi nedrīkst sava Dieva Vārdu sagānīt, jo viņi ir tie, kas upurē Tā Kunga uguns upurus, viņi kā upuri Dievam atnes maizi; tāpēc viņiem jābūt svētiem. 7 Netikli vai piesmietu tiem nebūs apņemt, arī sievu, kas sava vīra atstādināta, viņiem nebūs ņemt, jo viņš ir savam Dievam svēts. 8 Tāpēc turi to par svētu, jo viņš ir tas, kas upurē tava Dieva maizi; viņš lai tev ir svēts, jo Es esmu svēts - Es, Tas Kungs, kas liek jums būt svētiem. 9 Un, ja kāda priestera meita piekopj netiklību, tad tā sagāna sava tēva svētumu; to būs ar uguni sadedzināt. 10 Bet augstajam priesterim savu brāļu starpā, kura galva ir svaidīta ar svaidāmo eļļu un kas ticis svaidīts un iesvētīts, un apģērbts ar svētām drēbēm, tas lai audzē brīvi uz savas galvas matus, un viņš lai nesaplēš savas drēbes. 11 Viņš lai neiet ne pie viena miroņa; ne pie sava tēva, ne pie savas mātes tas nedrīkst kļūt nešķīsts. 12 No svētnīcas tas lai neiziet, ka viņš nesagāna sava Dieva svēto vietu, jo viņa Dieva svaidāmās eļļas svētība ir uz viņa galvas,- Es esmu Tas Kungs! 13 Lai viņš ņem sievu viņas jaunavībā. 14 Atraitni vai atstādinātu sievu, piesmietu netikli, visas tādas lai viņš neņem; bet lai viņš ņem sev sievu vienīgi no savas tautas jaunavām, 15 ka viņš savus pēcnācējus savā tautā nesagāna, jo Es esmu Tas Kungs, kas viņu dara svētu." 16 Un Tas Kungs runāja uz Mozu, sacīdams: 17 "Runā uz Āronu un saki: ja kādam no taviem pēcnācējiem viņu paaudzēs ir kaut kāda vaina, tad tāds lai netuvojas, lai pienestu maizi kā upuri savam Dievam. 18 Jo cilvēks, kam vien kāda miesas vaina, lai Man netuvojas - nedz akls, nedz klibs, nedz ar bojātu degunu, nedz arī kroplis, 19 nedz arī cilvēks, kam lauzta kāja vai lauzta roka, 20 nedz tāds, kam ir kupris vai kas sevišķi izdilis, nedz tāds, kam balts plankums acu ābolā, nedz kam kraupis, nedz kam ēģiptiešu ēde, nedz kam vaina dzimumorgānos. 21 Neviens vīrs no priestera Ārona dzimuma, kam vien kāda vaina, lai netuvojas, lai pienestu uguns upurus Tā Kunga priekšā; viņam ir vaina; un viņš lai netuvojas, lai pienestu maizi kā upuri savam Dievam. 22 Bet sava Dieva maizi viņš var ēst, gan no tām vissvētākām, gan no tām svētām dāvanām. 23 Bet lai viņš neiet pie priekškara, un lai viņš netuvojas altārim, tāpēc ka viņam ir vaina, lai tas nesagāna Manu svētnīcu, jo Es esmu Tas Kungs, kas dara tos svētus." 24 Un Mozus to sacīja Āronam un viņa dēliem un visiem Israēla bērniem.
3. Mozus 21:10-12 10 Bet augstajam priesterim savu brāļu starpā, kura galva ir svaidīta ar svaidāmo eļļu un kas ticis svaidīts un iesvētīts, un apģērbts ar svētām drēbēm, tas lai audzē brīvi uz savas galvas matus, un viņš lai nesaplēš savas drēbes. 11 Viņš lai neiet ne pie viena miroņa; ne pie sava tēva, ne pie savas mātes tas nedrīkst kļūt nešķīsts. 12 No svētnīcas tas lai neiziet, ka viņš nesagāna sava Dieva svēto vietu, jo viņa Dieva svaidāmās eļļas svētība ir uz viņa galvas,- Es esmu Tas Kungs!
Fakts, ka Augstais Priesteris, Jēzus Kristus gadījumā saplēsa savu tērpu, norāda, ka Augstā Priesterība tiek noņemta no Levi un nodota Mesijam un izredzētajiem, Melchisedeka kārtībā. (Mt. 26:65; Marka 14:63).
Tabernakls un maizes
Viss Tabernakla simbolisms norāda uz Draudzes garīgajām attiecībām Svētajā Garā pret Dievu pēdējās dienās. (sk. darbu The Day of the Lord and the Last Days (No. 192)). Jūda bija akls attiecībā uz šī fakta simbolismu un tādēļ gandrīz divus tūkstošus gadu nespēja uzsākt atgriešanās procesu, izņemot tikai atsevišķus gadījumus.
3.Mozus 24:1-9 [Izlasāma Pilnībā]
Tabernakla lukturiem bija jādeg nepārtraukti. To uzraudzīt bija priesteru pienākums. Maizēm bija jāatrodas uz galda divās rindās kopā ar vīraku. Un katru Sabatu tas ir atkārtojams tā Kunga priekšā. Maizēm bija jātiek noliktām tā Kunga priekšā katru Sabatu, un tas notika par piemiņu, ka tauta ir sadalīta ciltīs, kuras vada vadītāji Dieva valstībai. Šī ceremonija norādīja uz Svētā Gara klātbūtni izredzētajos, kā Dieva Templī, Izraēla ciltīs.
Dievs pavēlēja būt lojāliem un aizliedza upurēt elkiem. (sk. The Law and the Second Commandment (No. 255)). Dzīvā Dieva Vārds nosaka sodu par derības laušanu. Dieva likumu neievērošana un nekalpošana Viņam tiks sodīta ar sērgām, slimībām, nelaimēm, kariem un nebrīvi.
3. Mozus 26:1-46 "Nedariniet sev elkus vai izgrieztus tēlus, neceliet sev piemiņas akmeņus; arī savā zemē neceliet iezīmētus piemiņas akmeņus, lai to priekšā liektos līdz zemei, jo Es esmu Tas Kungs, jūsu Dievs! 2 Turiet Manus sabatus un bīstieties Manu svēto vietu,- Es esmu Tas Kungs! 3 Ja jūs Manos likumos staigāsit un Manus baušļus turēsit un tos pildīsit, 4 tad Es jums došu lietu savā laikā, un zeme izdos savu ražu, un koki nesīs savus augļus. 5 Un kulšanas laiks sniegsies līdz vīnogu novākšanas laikam, un vīnogu novākšanas laiks sniegsies līdz sējas laikam, un jūs bagātīgi ēdīsit savu maizi un dzīvosit droši savā zemē. 6 Un Es došu zemei mieru, ka jūs gulēsit bez briesmām; plēsīgos zvērus Es jūsu zemē darīšu rāmus, un zobens arī nepārstaigās jūsu zemi. 7 Un jūs vajāsit savus ienaidniekus, un tie kritīs no zobena jūsu acu priekšā. 8 Pieci no jums vajās simts ienaidniekus, un simts jūsējo vajās desmit tūkstošus, un jūsu ienaidnieki kritīs no zobena jūsu acu priekšā. 9 Un Es griezīšos pie jums un darīšu jūs auglīgus un jūs vairošu un ar jums nodibināšu Savu derību. 10 Un jūs ēdīsit no veca padoma, un, kad nāks jaunā raža, tikai tad jūs iepriekšējā gada ražu liksit pie malas. 11 Un Es uzcelšu Savu mājokli jūsu vidū, un Mana dvēsele jūs neniecinās. 12 Un Es staigāšu jūsu vidū un būšu jums par Dievu, un jūs būsit Man par tautu. 13 Es esmu Tas Kungs, jūsu Dievs, kas jūs izveda no Ēģiptes zemes, lai jūs tur nebūtu par vergiem, un Es esmu salauzis jūsu jūga kokus un esmu licis jums staigāt ar paceltu galvu. 14 Bet, ja jūs Man neklausīsit un nepildīsit visus šos baušļus 15 un ja jūs Manus likumus nicināsit un jūsu dvēseles Manas tiesas niecinās, nepildot visus šos baušļus, tad jūs lauzīsit Manu derību. 16 Tad Es jums šādi darīšu: Es likšu nākt pār jums izbailēm, dilonim un karstumam, kas acis aptumšo un dvēseli nomāc; un veltīgi jūs sēsit savu sēklu, un jūsu ienaidnieki ēdīs jūsu maizi. 17 Un Es dusmās celšu Savu vaigu pret jums, ka jūs tiksit savu ienaidnieku sakauti; un jūsu nīdējiem būs pār jums valdīt no augšas, un jūs bēgsit, kad nebūs neviena, kas jūs vajā. 18 Un, ja jūs arī tad vēl Man neklausīsit, tad Es uzlikšu vēl septiņkārt bargāku sodu jums jūsu grēku dēļ. 19 Un Es salauzīšu jūsu spēka lepnumu un darīšu debesis pār jums kā dzelzi un zemi kā varu. 20 Un jūs velti šķiedīsit savu spēku, jo zeme neizdos savu ražu, nedz arī tanī zemē koki nesīs savus augļus. 21 Un, ja tad vēl jūs Man turēsities pretim un vēl negribēsit Man paklausīt, tad Es vēl jums uzlikšu septiņus piemeklējumus jūsu grēku dēļ. 22 Un Es jums sūtīšu mežonīgus zvērus, kas aprīs jūsu bērnus un saplosīs jūsu lopus, un jūsu skaitu samazinās, tā ka jūsu ceļi paliks tukši. 23 Un, ja jūs šo pārmācību dēļ vēl neliksit Manis brīdināties, bet Man tuvosities ar naidu, 24 tad arī Es jums nākšu pretī ar naidu, un Es jūs sitīšu septiņkārt jūsu grēku dēļ. 25 Jo tad Es likšu nākt pār jums atriebības zobenam, kas atriebs Manu derību; un, kad jūs glābsities savās pilsētās, tad Es jūsu vidū sūtīšu mēri un nodošu jūs ienaidnieku rokā. 26 Tad Es jums atņemšu maizi, tikai mazliet jums piešķirot barībai; tad desmit sievas ceps jums maizi vienā krāsnī, un jums jūsu maize tiks katram ar svaru dota, jūs gan ēdīsit, bet nebūsit paēduši. 27 Un, ja jūs šo pārbaudījumu dēļ vēl Mani neklausīsit un tuvosities Man ar naidu, 28 tad arī Es jums bardzībā turēšos pretī un jūs vēl septiņkārt vairāk pārmācīšu jūsu grēku dēļ. 29 Un jūs ēdīsit savu dēlu miesas, un jūs ēdīsit savu meitu miesas. 30 Un Es izpostīšu jūsu augstieņu svētnīcas un nolauzīšu jūsu elku stabus; jūsu līķus Es izmetīšu uz jūsu sadauzītiem elku tēliem, un jūs būsit riebīgi Manai dvēselei. 31 Un Es darīšu jūsu pilsētas par postažām un iznīcināšu jūsu svētnīcas, un neodīšu jūsu upuru dūmu patīkamās smaržas. 32 Un Es likšu jūsu zemi tā izpostīt, ka jūsu ienaidnieki, kas tur dzīvos, būs iztrūkušies. 33 Bet jūs Es izkaisīšu starp citām tautām, un Es izvilkšu aiz jums zobenu no maksts, un jūsu zeme būs pārvērsta tuksnesī, un jūsu pilsētas būs izpostītas. 34 Tad zemei gan pašai patiksies ieturēt savu sabatu pa visu tās izpostīšanas laiku, kamēr jūs esat ienaidnieku zemē; tad zeme ievēros tās sabatus, un tad viņai patiksies tos ieturēt. 35 Visā tai posta laikā viņa ieturēs sabatu, jo tā tos tolaik neieturēja, kā tie bija ieturami, kad jūs tur vēl dzīvojāt. 36 Un jūsu tautas atlikušajiem Es iedvesīšu sirdīs bailes viņu ienaidnieku zemē, ka birstoša lapa ar savu čaukstēšanu viņus vajās, un tie bēgs, itin kā kad zobens tos vajātu, kaut arī nebūtu neviena, kas tos īsteni vajā. 37 Un viņi cits pār citu klups, itin kā zobena priekšā, kaut vajātāja nebūs, un jums neizdosies piecelties kājās savu ienaidnieku priekšā. 38 Un jūs iznīksit starp citām tautām, un jūsu ienaidnieku zeme jūs aprīs. 39 Un jūsu pārpalicēji savu grēku dēļ izplēnēs savu ienaidnieku zemēs un arī savu tēvu grēku dēļ tiem kopīgi ir jāiznīkst. 40 Tad viņi atzīs savus noziegumus un savu tēvu noziegumus, tie atzīsies savā svētuma nonicināšanā, kad viņi pret Mani lauza savu uzticību un dusmās turējās Man pretī. 41 Un arī Es tad gāju pret viņiem ar īgnumu, un Es tos izdzinu viņu ienaidnieku zemē, lai tad reiz viņu neapgraizītā sirds kļūst pazemīga un viņu pārkāpumi tiek atmaksāti. 42 Tad Es pieminēšu Savu derību ar Jēkabu un arī Savu derību ar Īzāku, un Es pieminēšu Savu derību ar Ābrahāmu, un Es pieminēšu to zemi. 43 Bet zeme būs viņu atstāta, un tā labprāt ieturēs savus sabata laikus, kad tā no viņiem ir kļuvusi tukša, bet tiem viņu noziegumi tiks piemeklēti tādēļ, ka viņi bija atmetuši Manas tiesas un ka viņu dvēselēm likās apnikuši Mani likumi. 44 Un arī tad vēl, tiem esot ienaidnieku zemē, Es tos neatmetīšu, un tie Man tiktāl neriebj, lai Es tos pilnīgi izdeldētu un Mana derība būtu ar viņiem pilnīgi jālauž, jo Es esmu Tas Kungs, viņu Dievs. 45 Un Es pieminēšu viņiem pirmo derību ar viņu vecajiem, ko Es esmu izvedis no Ēģiptes zemes visu tautu acu priekšā, lai Es tiem būtu par Dievu,- Es, Tas Kungs." 46 Šie ir tie likumi, tiesas un bauslības likumi, ko Tas Kungs uz Sinaja kalna nolika starp Sevi un Israēla bērniem caur Mozu.
Dievs apsolīja aizsargāt Izraēlu un lietu pienācīgajā laikā, ja viņi paklausīs Viņa likumiem.
Izpirkšana ir noteikta attiecībā pret vecumu un spējām. Dievs dod iespēju visiem ienākt valstībā, vadoties pēc tā, ko katrs spēj darīt un kalpot.
3.Mozus 27:1-34 [Izlasāma Pilnībā]
3.Mozus 27:1-34 apskata zvērestu došanu un personu, dzīvnieku vai zemes veltīšanu kalpošanai Dievam, un šādu ziedojumu izpirkšanu, vērtību, kuru nosaka priesteris. Tiek izskaidroti jubileju likumi attiecībā uz veltīto zemi. Ganāmpulku pirmdzimtie jau pieder Dievam un nevar tikt svētīti. Izpirkšanas cenai tiek pievienota piektā daļa no vērtības.
Levi Templī
Priesteri ir atbildīgi par Tabernakla pārvietošanu un montāžu. Šo atbildību pārņem izredzēto priesterība, kuri ar saviem darbiem ir atbildīgi par Tempļa montāžu no dzīvajiem akmeņiem.
4. Mozus 1:47-54 47 Bet levīti pēc savu tēvu ciltīm pie tiem netika pieskaitīti, 48 jo Tas Kungs bija uz Mozu runājis, sacīdams: 49 "Bet Levija cilti tu vienīgo neskaiti, nedz uzņem viņus Israēla bērnu skaitā. 50 Bet tu iecel levītus pār Liecības telti un visiem tās piederumiem, un visu, kas pie tās; viņi lai nes šo mājokli un visas tā lietas; un viņi lai tur kalpo un lai apmetas ap šo telti. 51 Kad mājoklis jāpārvieto, lai levīti noņem to, bet, kad mājoklis jāuzceļ, tad lai levīti to uzceļ; ja kāds svešs tuvojas, tad tam ir jāmirst. 52 Un Israēla bērniem būs novietoties ikvienam savā nometnē un ikvienam pie sava karapulka karoga sava pulka daļā. 53 Bet levīti lai novietojas ap Liecības mājokli, tam apkārt, lai pār Israēla bērnu draudzi nenāktu nekādas Dieva dusmas; tāpēc lai levīti pilda savu pienākumu, sargādami Liecības mājokli." 54 Un Israēla bērni visu izpildīja, kā Tas Kungs to bija Mozum pavēlējis; tā tie to darīja.
Izredzēti no nācijas ir nošķirti kopš dzimšanas, un tagad pestīšana ir pienākusi pagāniem, kuri tiek ievesti Izraēlā kā daļa no nācijas un Dieva Tempļa.
4. Mozus 2:33 33 Bet levīti netika ieskaitīti Israēla bērnu kopumā, kā Tas Kungs to Mozum bija pavēlējis.
Priesterības sadalījums tika nolikts ap svētnīcu saskaņā ar paša tabernakļa simbolismu. Katra funkcija attiecās uz tabernakla struktūras un novietojuma svarīgumu.
4.Mozus 3:1-51 [Izlasāma Pilnībā]
4.Mozus 3 apskata Mozus un Ārona paaudzes. Tiek aprakstīts Levītu skaits, to ģimenes un pienākumi. Levīti piederēja tam Kungam. Izraēla pirmdzimtie tika saskaitīti un ievākta izpirkšanas maksa. Pirmdzimto izpirkšana apzīmēja izredzētos, kuri tika izpirkti un nodoti priesterībai Mesijas vadībā. Levi norādīja un izveidoja centrālo aspektu cilšu priesterībai. Izredzētie tika izraudzīti un nominēti no to šķīstīšanas kopš dzimšanas.
Sistēma tika izveidota, lai personai būtu iespēja tikt nošķirtai kā Nazīrietim, un arī tas norādīja uz izredzētajiem. Pati šī sistēma nevarēja un arī nenoveda līdz pestīšanai. Jāņa kristība nebija pieņemama Svētā Gara piešķiršanai, kaut arī viņš kopš dzimšanas bija Nazarīts kā Augstā Priestera dēls.
4.Mozus 6:1-27 [Izlasāma Pilnībā]
Šajā tekstā ir izskaidroti Nazīriešu likumi.
4.Mozus 4:1-49 [Izlasāma Pilnībā]
No trīsdesmit līdz piecdesimt gadu vecumam bija jāsaskaita Kehata, Geršona un Merarija dzimtas piederīgos, un tiem tika noteikti pienākumi tabernaklā.
Melšisedeka priesterība ir bez ģenealoģijas un bez dienu sākuma vai gadu beigām. Priesterība Meisjas vadībā ir dota bez mātes vai tēva radurakstiem un bez dienu sākuma vai beigām. (Ebr. 7:1-10). Šī priesterība turpinās pēc nāves līdz augšāmcelšanai, taču levītu priesterība izbeidzas fizisko gadu termiņā (50 gadu laikā tempļa sistēmā) un turpinās līdz otrajai augšāmcelšanai, izņemot atsevišķus, Svētā Gara izolētus gadījumus praviešos - līdz pirmajai augšāmcelšanai.
4.Mozus 7:1-89 [Izlasāma Pilnībā]
4.Mozus 7. Nodaļa apskata Izraēla cilšu ziedojumus Tabernaklam vienīgā īstā Dieva pielūgšanā. Upuru kopējais skaits no ciltīm tiek ņemts saskaņā ar Debesu Pulku, un šo lietu nozīme arī norāda uz šo Pulku. Katrs upuris norāda uz struktūru, gluži tāpat kā gadskārtējie, ikmēneša un iknedēļas ziedojumi norāda uz izredzētajiem kā 144 000, kur vakara upurēšanā tiek norādīts uz Lielo Skaitu.
Tāpat arī lukturiem ir sava nozīme attiecībā pret struktūru.
4. Mozus 8:1-4 Un Tas Kungs runāja uz Mozu, sacīdams: 2 "Runā uz Āronu un saki viņam: kad tu iededzināsi eļļas lukturīšus, tad lai luktura priekšpusē liesmo septiņi eļļas lukturīši." 3 Un Ārons tā darīja: luktura priekšpusē viņš iededzināja tā eļļas lukturīšus, kā Tas Kungs to Mozum bija pavēlējis. 4 Bet lukturis bija taisīts no tīra zelta: gan viņa pamats, gan viņa izrotājumi bija no tīra zelta; kalumi pēc tā parauga, ko Tas Kungs bija Mozum rādījis, tā viņi bija lukturi izveidojuši.
4.Mozus 8:5-26 [Izlasāma Pilnībā]
Šajā tekstā ir apskatīta levītu attīrīšanās un svētīšanās. Kalpošana Dieva Templī bija smags darbs no divdesmit piecu līdz piecdesmit gadu vecumam, un tad, no piecdesmit gadiem levīts nodarbojās tiokai ar mācīšanu. Ar mācīšanu vispār levīti sāka nodarboties no trīsdesmit gadu vecuma. No divdesmit piecu līdz trīsdesmit gadu vecumam levīts nodarbojās ar kalpošanu un mācījās, lai kļūtu par skolotāju.
Dievs nodrošina Savu cilvēku labklājību. Sūdzības ir apvainojums.
4.Mozus 11:1-35 [Izlasāma Pilnībā]
Iziešanas laikā cilvēki sūdzējās par barības trūkumu. Viņiem tika dota manna. Tas norādīja uz četrdesmit jubileju periodiem tuksnesī, un to, ka izredzētajiem būs nodrošināta maize un ūdens. Mozus lūgšanā Dievam teica, ka Izraēla vadīšanas nasta viņam ir par smagu. Tad tika izredzēti septiņdesmit vecajie, lai viņam palīdzētu. Izraēla septiņdesmit vecajie kļuva par Sinedriju. Septiņdesmit iecelšana ar garu, kas bija uz Mozus, norādīja uz Mesiju un septiņdesmit no izredzētajiem, kas kļuva par Izraēla jaunajiem vecajiem, kas tika izsūtīti pa divi, kā bija sadalīti (Lūkas 10:1, 17).
Kad Izraēla bērni sūdzējās, ka viņiem nav gaļas, tiem tika dotas paipalas, taču gaļa bija pārāk barojoša, kad tā tika dota, un tā kā viņi bija alkatīgi, daudzi nomira. Tam ir garīga blakus nozīme. Būtība ir tā, ka Dievs paēdināja Izraēlu, tos, kas bija gatavi tikt paēdināti, un tie, kas tam nebija gatavi, nomira. Šī koncepcija norāda arī uz Svētā Gara spēku un Dieva noslēpumu izprašanu. (sk. darbu The Mysteries of God (No. 131)).
Tāpat Dievs deva Izraēlam iespēju ieiet apsolītajā zemē no paša sākuma, un viņi šo iespēju noraidīja. To viņi izdarīja arī Mesijas laikā, kad viņiem tika dota iespēja, taču jūda un levīti to noraidīja pat pēc viņa augšāmcelšanās.
4.Mozus 13:1-33 [Izlasāma Pilnībā]
Uz apsolīto zemi tika izsūtīti divpadsmit vīri, lai to izpētītu un atgrieztos ar ziņojumu. Šis ziņojums parāda pilnīgu ticības trūkumu uz Dievu.
4.Mozus 14:1-45 [IZLASĀMA PILNĪBĀ]
Izraēla ticības trūkums vērsās pret viņiem pašiem. Kongregācijai bija bail, un viņi iebilda Mozus un Āronam. Jošua un Kalebs, kuri vienīgie ticēja, nebija spējīgi pārliecināt tautu, ka viņiem vajadzētu un viņi varētu pieņemt savu mantojumu ar ticību. Dievs bija dusmīgs uz šo tautu, un tikai caur Mozus lūgšanām viņi toreiz netika iznīcināti. Tauta tika nosodīta klejot pa tuksnesi četrdesmit gadus savas neticības dēļ. Tikai Kalebam un Jošua bija atļauts ieiet apsolītajā zemē.
Mozus tika pārbaudīts, un viņš izturēja. Dievs bija izveidojis Savu sistēmu, Savu priesterību un Savu tautu, un Viņš bija ar to, tā lai mēs pēdējās dienās varētu saprast, kas notiks. Jūdai pēc Mesijas nāves tika doti četrdesmit gadi, lai nožēlotu, taču viņi nenožēloja un tika iznīcināti un saņemti gūstā. ( The Sign of Jonah and the History of the Reconstruction of the Temple (No. 13)).
Visai dievkalpošanas un upurēšanas sistēmai ir jābūt vienotai gan pagānu, gan dabisko Izraēļu vidū.
4.Mozus 15:1-41 [IZLASĀMA PILNĪBĀ]
4.Mozus 15 vairākkārt atkārto par ziedojumiem un upuriem, kuri ir jāpienes ieejot apsolītajā zemē. Sods par Sabata neievērošanu ir nāve. Kā atgādinājumam par baušļiem pie apģērbu apakšas ir jāvalkā zilas lentes.
Tā Kunga pavēle ir valkāt simbolu par desmit baušļiem, kam jābūt ierakstītiem viņu sirdīs.
5.Mozus 22:12 12 Tev būs darināt pušķi sava apmetņa četriem stūriem, ar ko tu sevi apsedz.
Jūda šo likumu ir sagrozījis, un apakšējo apģērbu valkā ar baltām bārkstīm.
4.Mozus 16:1-50 [IZLASĀMA PILNĪBĀ]
4.Mozus 16. Nodaļā ir apskatīta Koracha sacelšanās. Sērga tika apturēta, kad Ārons nostājās pa vidu starp dzīvajiem un mirušajiem. Šī darbība simbolizēja priestera vidutāja lomu attiecībā pret nāciju un norādīja uz draudzi, tās lomu un funkcijām. Izraēla dēlu sacelšanās būtībā sākās ar Izraēla vadītājiem un priesteriem. Šai apostāzei bija jāatkārtojas starp ciltīm atkārtoti gan Izraēlā, gan arī draudzē pēc izklīdināšanas tieši cauri divdesmitajam gadsimtam.
4.Mozus 17:1-13 Un Tas Kungs runāja uz Mozu: 2 "Saki Ēleāzaram, priestera Ārona dēlam, lai viņš liek pacelt ogļu traukus no deguma vietas un uguni izkliedē, jo tie ir svēti trauki. 3 Un šos ogļu traukus no tiem cilvēkiem, kas paši bija apgrēkojušies pret savu dvēseli, lai izkaļ skārda plāksnēs un lai ar tām pārvelk altāri, jo tie bija savā reizē atnesti Tā Kunga priekšā un tie tika svētīti,- lai tie ir par zīmi Israēla bērniem." 4 Tad priesteris Ēleāzars ņēma vara ogļu traukus, ko sadegušie bija atnesuši, un izkala plāksnēs, lai ar tām apklātu altāri. 5 Tā bija piemiņas liecība bērniem, lai nepielaistu nevienu svešu cilvēku, kas nav no Ārona pēcnācējiem, upurēt kvēpināmo upuri Tā Kunga priekšā, lai nenotiktu tā, kā Koraham un tā pulkam notika, tieši kā Tas Kungs tam caur Mozu bija sacījis. 6 Bet nākamajā dienā visa Israēla bērnu draudze kurnēja pret Mozu un Āronu, sacīdami: "Jūs esat likuši iet bojā Tā Kunga tautai!" 7 Un, kad draudze sapulcējās pret Mozu un Āronu, tad tie pagriezās pret Saiešanas telti, un redzi, mākonis to apklāja, un Tā Kunga godība atklājās. 8 Tad Mozus un Ārons nogāja Saiešanas telts priekšā, 9 un Tas Kungs runāja uz Mozu: 10 "Pavirzies nost no šīs draudzes, jo Es gribu tos acumirklī aprīt!" Tad tie krita uz sava vaiga. 11 Un Mozus sacīja Āronam: "Ņem kvēpināmo trauku un iededz tanī no altāra uguni, un tam pāri uzliec kvēpināmās zāles, un ej steigšus draudzes vidū, lai tās labad salīdzinātos, jo bardzība no Tā Kunga ir izgājusi un sods ir iesācies!" 12 Un Ārons to ņēma, kā Mozus viņam bija sacījis, un skrēja draudzes vidū, bet, redzi, sods jau bija tautā iesācies. Un viņš uzlika kvēpināmās zāles un salīdzināja tautu. 13 Un viņš stāvēja starp mirušiem un dzīviem; tad miršana mitējās.
Svētnīcas nekrietnību radīja tās vadītāji, un tā tas ir arī dzīvajā templī.
4.Mozus 18:1-32 [Izlasāma Pilnībā]
Izredzētie tiek sūtīti pasaulē kā avis vilku barā, un šis mantojuma process levītu vidū kā mērs attiecas uz izredzētajiem. Izredzētie ir izraudzīta paaudze, Karaliski priesteri un svēta tauta (1. Pētera 2:9)
Mozus tika atturēts no ieiešanas apsolītajā zemē tādēļ, ka viņš satrieca akmeni. Viņš un Ārons nomira ārpus Izraēla, lai atgādinātu mums, ka mēs esam no pirmās augšāmcelšanās, un ka mēs ieiesim Izraēlā kopā ar Mozu kā garīgas būtnes. Ja Mozus būtu nomiris Izraēla vidū, tie būtu veidojuši viņa attēlus un viņa atlieku fetišus. Šī iemesla dēļ erceņģelis Mihails cīnījās ar Sātanu Mozus ķermeņa dēļ (Jūdas 9).
4.Mozus 20:1-14 [Izlasāma Pilnībā]
Šajā rakstu vietā mēs redzam, ka tā Kunga tautas aizkavēšana nes sodu.
4.Mozus 20:14-29 [Izlasāma Pilnībā]
Kā tiesāja Kānaānieši, tā arī viņi paši tika tiesāti.
4.Mozus 21:1-35 [Izlasāma Pilnībā]
Izraēls sakāva kānaāniešus, taču vēlāk zaudēja drosmi un atkal sāka kurnēt pret Dievu. Dievs sūtīja indīgas čūskas, lai sodītu. Mozus lūdza uz Dievu un izveidoja tā saucamo misiņa čūsku, lai dziedinātu. Būtībā šis objekts bija serafs. Serafs bija pārdabiska būtne ar sešiem spārniem, un tulkojumos aspekts par tā pārdabiskumu ir zudis.
Dievs aizsargāja Izraēlu un ieveda tos viņu mantojumā. To cilšu izdzīšana, kas apdraudēja Izraēlu, tika izdarīta sistemātiski. Šajā procesā Izraēla mantojums izpletās aiz Jordānas, un Izraēlā pašā, pie Jordānas, neatradās visa Izraēla tauta. Tas norādīja uz pēdējām dienām un arī uz izredzēto aktivitātēm. Izraēls, tomēr, tika novests no ceļa elkdievībā viltus priesteru vadībā, kuri vēlējās viņu bojāeju.
Bileāma Pravietojums
4.Mozus 22:1-41 [Izlasāma Pilnībā]
4. Mozus 22. Nodaļā mēs redzam, ka Izraēlas apmetās Moāba līdzenumos šajā pusē Jordānai no Jērikas. Moābam ir bail no šīs tautas, jo viņi ir tik daudz. Moabīti sūta Beora dēlu, lai tas Balaāma vārdā nolādētu izraelītus. Ziedojumi Balaāmam bija pienesti tā, lai sagrautu izraēlu, kuram bija jābūt pasargātiem ar septiņiem Dieva gariem, kurus mēs atkal redzam Septiņu Draudžu Eņģeļos.
4.Mozus 23:1-30 [Izlasāma Pilnībā.]
Šim pravietojumam ir paliekoša nozīme, jo tas attiecas uz Dieva vadību praviešos, izraēla aizsargāšanā un svētīšanā. Tas attiecas arī uz aizgūto mācību doktrīnām un bībeliskās bauslības sagrozīšanu naudas dēļ, kas kļuva būtībā par izraēla priesteru ģenētisku slimību, kā tas notika arī citās tautās.
4.Mozus 24:1-25 Kad Bileāms manīja, ka Tam Kungam labpatika
Israēlu svētīt, tad viņš vairs negāja kā pirmo un otro
reizi, lai meklētu pēc zīmēm, bet pagrieza savu vaigu tieši
pret tuksnesi
2 un pacēla savas acis un redzēja Israēlu, kā tas bija
apmeties pēc savām ciltīm,- un Dieva Gars nāca pār viņu. 3 Un
viņš skaitīja savu sakāmo un sacīja: "Tas ir Bileāma,
Beora dēla, pravietojums, tā vīra runa, kam acis tikušas
atvērtas; 4 tā saka tas, kas uzklausījis Dieva vārdus, kam
Visuvarenā atklāsme ir kļuvusi zināma, kas kritis ceļos un kam acis
tikušas atvērtas: 5 cik jaukas ir tavas teltis, ak, Jēkab, un
tavi mājokļi, ak, Israēl! 6 Kā upju līči, kas izplešas,
kā vīna kalni, kas paceļas pie straumēm, kā alvejas, ko Tas
Kungs pats ir stādījis, kā ciedru koki pie ūdens! 7 Ūdens
tek no viņa traukiem, viņa dzimumam ir ūdens
papilnam, un viņu ķēniņš būs augstāks par Agagu; viņu
ķēniņu valsts būs augsti celta. 8 Dievs viņu izvedis no
Ēģiptes, viņam ir spēki kā ragainam sūbrim; viņš aprij
savus pretiniekus - svešas tautas - un sadragā viņu kaulus, ar
savām bultām viņš tos sašauj. 9 Kā viņš ir izstiepies kā
jauns lauva, nogūlies kā lauvas māte! Kas var uzdrošināties
to piecelt? Kas tevi svētī, tas lai ir svētīts un, kas tevi
nolād, tas lai ir nolādēts!" 10 Tad Balaks iekaisa savās
dusmās pret Bileāmu un neapmierināts sasita savas rokas; un
Balaks sacīja Bileāmam: "Es tevi esmu aicinājis, lai tu
manus ienaidniekus nolādētu, bet tu, lūk, tos nu trīs reizes
esi svētīdams svētījis! 11 Bet tagad bēdz uz savu vietu! Es
gan domāju godādams tevi godināt, bet, redzi, Tas Kungs ir aizliedzis
tevi godināt!" 12 Tad Bileāms sacīja Balakam: "Vai
es jau neteicu taviem sūtņiem, ko tu pie manis sūtīji, un
netiku sacījis: 13 kaut man Balaks dotu savu namu, pilnu
piekrautu ar sudrabu un ar zeltu, tomēr es nevaru pārkāpt Tā
Kunga pavēles, lai darītu pēc sava sirdsprāta vai nu labu,
vai arī ļaunu; ko Tas Kungs man sacīs, to es runāšu. 14 Un
tagad es esmu ceļā pie savas tautas; nāc, es tev izpaudīšu,
ko šī tauta darīs tavai tautai nākamās dienās!" 15 Un
viņš skaitīja savu sakāmo un sacīja: "Tas ir Bileāma,
Beora dēla, pravietojums, tā vīra runa, kam acis tikušas
atvērtas, 16 tā pravietojums, kas uzklausījis Dieva vārdus,
kas zina Visuaugstākā atziņas, kam skaidra Visuvarenā
atklāsme, kas kritis ceļos un kam acis tikušas atvērtas. 17
Es viņu redzu, bet ne tagad, es viņu novēroju, bet ne tuvumā:
zvaigzne ņems sev ceļu no Jēkaba, un no Israēla celsies
Scepteris, tas sadragās Moāba deniņus un nopostīs visus Seta
dēlu pamatus; 18 un Edoms kļūs par savu ienaidnieku īpašumu,
un Seīra top par mantojumu saviem pretiniekiem, bet Israēls
pieņemas spēkā; 19 un no Jēkaba izies valdnieks, kas liks
nogalināt ikvienu no pilsētas izbēgušo." 20 Un tad
viņš ieraudzīja Amaleku un sāka skaitīt savu sakāmo, un
sacīja: "Amaleks ir tautu vidū pirmais, bet viņa vainags ies
bojā!" 21 Un viņš ieraudzīja keniešus, un atkal sāka
teikt savu sakāmo, un sacīja: "Stiprs ir tavs mājoklis,
un tu savu ligzdu esi cēlis augstu klintīs; 22 bet tomēr,
Kain, tu tapsi sadedzināts; cik ilgi vēl, kad Asurs tevi
aizvedīs trimdā!" 23 Un viņš pateica savu
sakāmo un sacīja: "Ak vai! Kas gan vēl paliks dzīvs, kad
Dievs to darīs? 24 Kuģi, irti no Kitimas krastiem, reiz ielenks
Asuru un nomāks arī Ēberu; bet arī pats spaidītājs ies
bojā!" 25 Tad Bileāms cēlās un aizgāja un griezās
atpakaļ uz savu vietu; arī Balaks gāja savu ceļu.
Pravietojums attiecas uz asīriešu iebrukumu un izraēliešu gūstu, kā arī uz Eberas iznīcināšanu. Šajā vienkāršajā sekvencē ir izcelta arī pēdējo dienu iznīcināšana un beigu kari. (The Doctrine of Balaam and Balaam's Prophecy (No. 204)). Gala iznākums ir skaidrs.
Numbers 25:1-18 Un Israēls dzīvoja Sitimā, un ļaudis sāka piekopt netiklību ar moābiešu meitām. 2 Un tās aicināja tautu pie savu dievu kaujamo upuru mielastiem, un tauta ēda un metās zemē uz sava vaiga to dievu priekšā. 3 Kad nu Israēls sapinās ar Baalu Peoru, tad Tā Kunga dusmas iedegās pret Israēlu. 4 Un Tas Kungs runāja uz Mozu: "Ņem visus tautas vadoņus un tos pakar Tā Kunga dēļ ar seju pret sauli, lai Tā Kunga dusmu kvēle pret Israēlu mitētos." 5 Tad Mozus sacīja Israēla soģiem: "Lieciet nonāvēt ikvienu no tiem vīriem, kas saistījušies ar Baalu Peoru!" 6 Un redzi, kāds Israēla vīrs nāca un atveda pie saviem brāļiem kādu midiāniešu sievu Mozus un visas Israēla draudzes acu priekšā; tie raudāja ?ēlabās pie Saiešanas telts durvīm. 7 Kad Pinehass, priestera Ēleāzara dēls, kas bija Ārona dēla dēls, to redzēja, tad viņš piecēlās no draudzes vidus un ņēma šķēpu savā rokā, 8 un viņš sekoja šim Israēla vīram guļamā telpā un izdūra abiem, Israēla vīram un tai sievai, to caur viņu pavēderi. Tad pārstāja miršana Israēla bērnu vidū. 9 Un pavisam to, kas sērgā nomira, bija divdesmit četri tūkstoši. 10 Tad Tas Kungs runāja uz Mozu: 11 "Pinehass, priestera Ēleāzara dēls, Ārona dēla dēls, ir novērsis Manu dusmu kvēli no Israēla bērniem ar to, ka viņš iedegās savā dusmu kaislībā viņu vidū; tāpēc, neskatoties uz Manu dusmu kvēli, Es neesmu pilnīgi iznīcinājis Israēla bērnus. 12 Tādēļ saki: redzi, Es viņam došu Savu miera derību, 13 un viņam un viņa dzimumam pēc viņa būs mūžīga priesterības derība, tāpēc ka viņš bija par savu Dievu iededzies un tādēļ ka tas salīdzinājis Israēla bērnus." 14 Un nokautā Israēla vīra vārds, kas tika nokauts kopā ar midiāniešu sievu, bija Simrijs, Salus dēls, vadonis Simeona ciltī, pēc tā tēvu nama piederības. 15 Un nokautās midiānietes vārds bija Kazbija, Cūra meita, tas bija midiāniešu cilts tēvu nama galvenais. 16 Un Tas Kungs runāja uz Mozu: 17 "Esiet naidīgi pret midiāniešiem un sitiet tos! 18 Jo arī tie ir bijuši pret jums naidīgi ar savām viltībām, ar ko tie jūs pievīluši, kad jūs Peora un Kazbijas, tās midiāniešu vadoņa meitas dēļ, kas tika nokauta Peora dēļ uzsūtītās sērgas dienā, ļāvāt sevi apmāt."
Arī Midiānai bija jāiznīkst savu elkdievības viltību dēļ.
Ikdienas ziedojumos tika upurēti jēri, skaitā pa divi, tāpat kā tas attiecas uz visiem izredzētajiem. Tā Atklāsmes Garāmatā 7:9 pieminētais Lielais Pulks ir saistīts ar ikdienas upurēšanu.
4.Mozus 28:1-31 Un Tas Kungs runāja uz Mozu: 2 "Pavēli Israēla bērniem un saki tiem, lai viņi savu upura maizi arī turpmāk gādātu Man par uguns upuri patīkamai smaržai noteiktos svētku laikos! 3 Un tev būs viņiem sacīt: šis ir uguns upuris Tam Kungam, ko jums būs pienest: ik dienas divus jērus, gadu vecus, bez vainas, par kārtējo dedzināmo upuri. 4 Vienu jēru sataisi upurim no rīta, bet otru jēru ap pievakari; 5 un desmito daļu ēfas smalku kviešu miltu ēdamam upurim, kas sajaukti ar grūsto eļļu viena ceturkšņa hina apmērā. 6 Šis ir ikdienas dedzināmais upuris, kas ir ticis iestādīts Sinaja kalnā kā uguns upuris Tam Kungam par patīkamu smaržu; 7 un viņa dzeramais upuris lai ir ceturksnis hina vīna, skaitot uz vienu jēru; šāds dzeramais upuris no vīna ir jāveltī Tam Kungam svētajā vietā. 8 Bet otru jēru tāpat sagatavo ap vakara laiku kā pirmo jēru no rīta, kas bija ēdamais upuris, un tāpat kā tam sataisi arī dzeramo upuri klāt kā uguns upuri par patīkamu smaržu Tam Kungam. 9 Bet sabata dienā: divus bez vainas gadu vecus jērus, bet par ēdamo upuri divas desmitdaļas smalku kviešu miltu, kas sajaukti ar eļļu, līdz ar piederīgā dzeramā upura tiesu. 10 Šis ir sabata dedzināmais upuris ikvienā sabatā, klāt pie ikdienas dedzināmā upura un tam piederīgā dzeramā upura. 11 Un pirmajā mēneša dienā nesiet par dedzināmo upuri Tam Kungam divus jaunus vēršus, aunu un septiņus gadu vecus jērus, kas bez vainas, 12 un trīs desmitdaļas ēfas smalku kviešu miltu, kas sajaukti ar eļļu, uz ikvienu vērsi, par ēdamo upuri, bet divas desmitdaļas ēfas smalku kviešu miltu, kas sajaukti ar eļļu, uz ikvienu aunu, par ēdamo upuri; 13 un vienu desmitdaļu ēfas smalku kviešu miltu, kas sajaukti ar eļļu, uz ikvienu jēru, par ēdamo upuri; un to visu par dedzināmo upuri par patīkamu smaržu Tam Kungam. 14 Un viņa dzeramais upuris lai ir pushina vīna uz ikkatru vērsi, trešā daļa hina uz aunu, bet ceturtā daļa hina uz katru jēru. Šāds ir dedzināmais upuris ikkatra gada jaunajā mēnesī. 15 Un viens āzis lai tiek sataisīts par grēku upuri Tam Kungam klāt pie pastāvīgā dedzināmā upura, un tas jāsagatavo līdz ar tam piederīgo dzeramo upuri. 16 Bet pirmā mēneša četrpadsmitajā dienā ir Pashā svētki Tam Kungam. 17 Un šī mēneša piecpadsmitajā dienā tiek šie svētki turēti; septiņas dienas būs ēst neraudzētu maizi. 18 Pirmajā dienā lai tiek sasaukta svēta sapulce; jums nebūs darīt nekādu darbu, 19 bet uguns upurī jums būs upurēt par dedzināmo upuri Tam Kungam divus jaunus vēršus, vienu aunu un septiņus gadu vecus jērus, kas bez vainas; tas lai būtu jūsu pienākums. 20 Un te klāt piederīgais ēdamais upuris lai ir smalkie kviešu milti trīs desmitdaļas ēfas, kas sajaukti ar eļļu, uz ikkatru vērsi, bet divas desmitdaļas miltu jums būs sagatavot uz katru aunu. 21 Un pa vienai desmitdaļai tev būs sagatavot uz ikvienu no tiem septiņiem jēriem; 22 un vienu āzi grēku upurim jums par salīdzināšanu, 23 klāt pie rīta upura, kas ir ikdienas dedzināmais upuris, tas jums ir jāsataisa. 24 Un tāpat sagatavojiet ik dienas, visas septiņas dienas, maizi uguns upurim par patīkamu smaržu Tam Kungam; klāt pie ikdienas dedzināmā upura to sagatavojiet līdz ar tā dzeramo upuri. 25 Un septītajā dienā lai jums ir sasaukta svēta sapulce, nedariet nekādu darbu. 26 Un, kad jūs pirmo ražu pienesat, pirmās ražas svētkos, tad, pienesot ēdamos upurus, kas ik mēnešus tiek pienesti Tam Kungam pēc jūsu nedēļu kārtām, turiet sasauktu svētu sapulci; nedariet nekādu darbu. 27 Un kā dedzināmo upuri par patīkamu smaržu Tam Kungam pienesiet divus jaunus vēršus, vienu aunu, septiņus gadu vecus jērus; 28 un pie tā kā ēdamo upuri no smalkiem kviešu miltiem, kas sajaukti ar eļļu, trīs desmitdaļas uz katru vērsi, divas desmitdaļas uz aunu, 29 un pa vienai desmitdaļai uz katru no septiņiem jēriem; 30 un vienu āzi jums par salīdzināšanu; 31 piedevām pie kārtējā dedzināmā upura ar tā ēdamo upuri jums būs to sagatavot - tie lai ir dzīvnieki bez vainas - līdz ar tā dzeramiem upuriem.
Tā šī secība nāk līdz pat mūsu dienām, un cauri četrdesmit Jubileju periodiem, no 144 000 līdz Lielajam Pulkam.
Apdzīvošanas Likums
Dievs Mozum deva bauslību caur Jēzu Kristu, un viņš to sāka pierakstīt Moābā pāri Jordānai, un tā, pirms Izraēla ieiešanas tika sagatavota okupācijas (apdzīvošanas) likumdošana. Tāpat būs arī pēdējās dienās.
5.Mozus 1:1-46 [Izlasāma Pilnībā]
Četrdesmit gadu perioda beigās Mozus atkal atkārtoja tos notikumus, kas bija notikuši tuksneša perioda laikā. Viņš tautai atgādināja tās kurnēšanu un pateica, ka Jozua un Kalebs var ieiet apsolītajā zemē, taču viņu tēvi ne, viņu neticības un nepaklausības dēļ pret dzīvo Dievu.
Tā Mozus pēctecis bija Jozua, kara līderis, un Jozua ieveda izraēlu apsolītajā zemē. Šis fakts atkal norāda uz pēctecību no Mozus līdz Mesijam, kā Yehoshua jeb Jošua, kas bija viņam dotais vārds jūdā. Vārds "Jēzus Kristus" ir grieķu pārveidojums no aramiešu valodas, kur tas nozīmē Jošua Mesija. Septuaginta "Jošua" tulko kā "Ičsous".
5.Mozus 2:1-37 [Izlasāma Pilnībā]
5.Mozus 2:1-37 Mozus turpina atgādināt izraēlam viņu klejošanas vēsturi, viņu kaujas un viņu uzvaras. Tā visu nāciju liktenis bija ielikts izraēla rokās, padots viņu kārtībai pamatojoties uz Dieva rīkojumu. Tas bija apsolījums, kas tika piepildīts, lai viņu nacionālajā apziņā ieliktu baušļus un Dieva likumu, kā arī, lai norādītu uz tūkstoš gadu sistēmu Mesijas vadībā.
5.Mozus 3:1-29 [Izlasāma Pilnībā]
Šis teksts apskata kauju pret Ogu, Basanas ķēniņu. Uzvara paredzēja izplesties ārpus apsolītās zemes, kur atradās ciltis, un Jošu jeb Yshua formāli bija līderis.
Dievs bija ar izraēlu, ja tas bija paklausīgs savam noteiktajam vadītājam. Šī sekvence norāda tālāk uz pēdējām dienām, un izraēla ievešanu viņa mantojumā, kā arī uz izraēla nolikšanu zem tā Kunga armiju kapteiņu vadības. Ciltis viņu mantošanas laikā nebija atbrīvotas no dienesta pienākumiem līdz nebija notikusi pilnīga pakļaušana, un visas ciltis pakļautas.
Izraēlam bija jāievēro baušļi bez papildinājumiem vai izņēmumiem. Jūda pie dzīvā Dieva baušļiem bija pievienojis mutiskas tradīcijas, un šī fakta dēļ Mesija viņus kritizēja, un tad viņi tika nodoti gūstam.
5.Mozus 4:1-40 [IZLASĀMA PILNĪBĀ]
Šajā tekstā izraēls tiek brīdināts ievērot Dieva deību, baušļus un statūtus. Šeit Mozus viņiem saka, ka viņi to neievēros un tiks izklīdināti starp tautām. Arī pašam Mozum nebija lemts šķērsot Jordānu.
5.Mozus 4:40-49 [Izlasāma Pilnībā]
5. Mozus 4:40-49 mēs redzam, ka Mozus radīja tiesas sistēmu ārpus apsolītās zemes austrumos no Jordānas. Tam ir atbilstība attiecībā uz pēdējām dienām. Apsolījumiem, ko Dievs dod izraēlam, ir aspekti, kas saistīti ar ciņu pienākumiem. (1.Mozus 49:1-33).
Okupācijas likumdošanas sistēma tika izveidota pirms izraēls šķērsoja Jordānu, un tā būs arī pēdējās dienās. Visas sistēma bija balstīta uz desmit baušļiem, kuri ir atkārtoti 5.Mozus grāmatā.
5.Mozus 5:1-33 Un Mozus
sasauca visu Israēlu un tiem sacīja: "Klausies, Israēl,
tos likumus un tiesas, ko es jums šodien esmu runājis, ka jūs
tos mācāties un turat, lai tos darītu.
2 Tas Kungs, mūsu Dievs, ir ar mums noslēdzis derību Horeba
kalnā. 3 Ne ar mūsu tēviem Tas Kungs ir šo derību
noslēdzis, bet gan ar mums, kas visi esam šodien šeit dzīvi.
4 Vaigu vaigā Tas Kungs ir ar jums runājis tanī kalnā no
uguns. 5 Es tai brīdī stāvēju starp To Kungu un starp jums,
lai jums darītu zināmu Tā Kunga vārdu, jo jūs izbijāties no
uguns un nekāpāt kalnā. Un Viņš sacīja: 6 Es esmu Tas
Kungs, tavs Dievs, kas tevi izveda no Ēģiptes zemes, no vergu
nama. 7 Tev nebūs citus dievus turēt Manā priekšā. 8 Tev nebūs sev
darināt nekādu elku tēlu nedz no tā, kas ir augšā debesīs,
nedz no tā, kas ir apakšā virs zemes, nedz no tā, kas ir
ūdenī zem zemes. 9 Tev nebūs mesties zemē to priekšā un
nebūs tiem kalpot, jo Es, Tas Kungs, tavs Dievs, esmu dusmīgs
Dievs, kas piemeklē tēvu grēkus līdz trešajam un ceturtajam
augumam to bērniem, kas Mani ienīst, 10 bet Es parādu
žēlastību tūkstošiem, kas Mani mīl un Manus baušļus tur.
11 Tev nebūs Tā Kunga, sava Dieva, Vārdu velti valkāt, jo Tas
Kungs to nepametīs nesodītu, kas Viņa Vārdu velti valkā.
12 Ievēro sabata dienu, ka tu to turi svētu, kā Tas Kungs,
tavs Dievs, tev to ir pavēlējis. 13 Sešas dienas tev būs
strādāt un visus darbus darīt. 14 Bet septītā diena ir Tā
Kunga, tava Dieva, dusēšanas diena; tad tev nebūs nekādu darbu darīt - ne
tev, ne tavam dēlam, ne tavai meitai, ne tavam kalpam, ne tavai
kalponei, ne tavam vērsim, ne tavam ēzelim, nedz kādam no
taviem lopiem, nedz arī svešiniekam, kas mīt tavos vārtos,
lai tavs kalps un tava kalpone var atpūsties tāpat kā tu pats. 15 Un
piemini, ka tu pats esi bijis kalps Ēģiptes zemē un ka Tas
Kungs, tavs Dievs, tevi ir no turienes izvedis ar stipru roku un
izstieptu elkoni, tāpēc Tas Kungs, tavs Dievs, tev ir
pavēlējis svētīt sabata dienu. 16 Tev būs savu tēvu un savu
māti godāt, kā Tas Kungs, tavs Dievs, tev to ir pavēlējis,
lai tu ilgi dzīvo un lai tev labi klājas tanī zemē, ko Tas
Kungs, tavs Dievs, tev dos. 17 Tev nebūs nokaut. 18 Tev nebūs
laulību pārkāpt. 19 Tev nebūs zagt. 20 Tev nebūs nepatiesu
liecību dot pret savu tuvāku. 21 Tev nebūs
iekārot sava tuvāka sievu, un tev nebūs iekārot sava tuvāka
namu, nedz viņa tīrumu, nedz viņa kalpu, nedz viņa kalponi,
nedz viņa vērsi, nedz viņa ēzeli, nedz kaut ko, kas pieder
tavam tuvākam. 22 Šos vārdus runāja Tas Kungs uz visu
draudzi kalnā cauri ugunij, mākonim un miglai ar stipru balsi
un nekā nepielika klāt; tad Viņš tos uzrakstīja uz divām
akmens plāksnēm un tās iedeva man. 23 Kad jūs dzirdējāt no
tumsas Viņa balsi, bet kalns dega vienās ugunīs, tad jūs
nācāt pie manis - visi jūsu cilšu galvenie un jūsu
vecaji - 24 un sacījāt: redzi, Tas Kungs, mūsu Dievs, ir licis
mums redzēt Savu godību un Savu varenību, un mēs esam no
uguns Viņa balsi dzirdējuši: šodien mēs esam redzējuši, ka
Dievs ar cilvēkiem ir runājis un ka tie tomēr paliek dzīvi. 25 Bet
kāpēc mums tieši tagad būtu jāmirst? Šī lielā uguns mūs
aprīs; ja mēs Tā Kunga, sava Dieva, balsi vēl turpmāk
dzirdētu, tad mums ir jāmirst. 26 Jo kur ir kāds no cilvēka
miesām dzimis, kas dzīvā Dieva balsi ir dzirdējis no uguns tā
runājam kā mēs un būtu palicis dzīvs? 27 Bet tu ej tuvāk un
uzklausi visu, ko Tas Kungs, mūsu Dievs, tev sacīs, un tad
stāsti mums visu, ko Tas Kungs, mūsu Dievs, tev sacījis, tad
mēs klausīsim un to darīsim. 28 Kad Tas Kungs dzirdēja šos
jūsu vārdus, ko jūs man teicāt, tad Tas Kungs man
sacīja: Es esmu dzirdējis tautu runājam, kad tā tev skaļā
balsī teica šos vārdus; viss ir labi un pareizi, ko viņi
runājuši. 29 Kaut jel notiktu, ka tiem vienmēr būtu tāds
sirdsprāts - Mani bīties un visus Manus baušļus mūžam
turēt, lai viņiem un viņu bērniem labi klātos mūžīgi. 30
Ej, saki viņiem: griezieties atpakaļ savās teltīs. 31 Bet tu
stāvi šeit pie Manis, lai Es tev runātu visus tos baušļus,
likumus un tiesas, ko tu viņiem mācīsi, lai viņi visu to
darītu tai zemē, ko Es viņiem dodu iemantot. 32
Uzmanieties, lai jūs rīkotos tā, kā Tas Kungs, jūsu Dievs,
jums ir pavēlējis, un neatkāpieties nedz pa labi, nedz pa
kreisi. 33 Bet pa ikkatru ceļu, ko vien Tas Kungs, jūsu Dievs,
jums pavēl, jums ir jāiet, lai jūs dzīvotu un jums labi klātos un lai
jūs ilgi dzīvotu tai zemē, ko jūs iemantosit.
5.Mozus 6:1-25 Un šie ir tie baušļi, likumi un tiesas, ko Tas Kungs, jūsu Dievs, man ir pavēlējis jums mācīt, lai jūs pēc tiem dzīvotu tai zemē, kuru jūs ejat iemantot,- 2 ka tu To Kungu, savu Dievu, bīsties un ka tu ievēro visus Viņa likumus un Viņa baušļus, ko es esmu tev pavēlējis, tu, tavi bērni un tavi bērnu bērni, visas savas mūža dienas, lai tu ilgi dzīvotu. 3 Tādēļ klausies, Israēl, un ievēro, ka tu tos pildi, lai tev labi klājas un lai jūs stipri vairojaties, kā Tas Kungs, tavu tēvu Dievs, tev to ir apsolījis, tai zemē, kur piens un medus tek. 4 Klausies, Israēl, Tas Kungs, mūsu Dievs, ir vienīgais Kungs. 5 Un tev būs To Kungu, savu Dievu, mīlēt no visas savas sirds, no visas savas dvēseles un ar visu savu spēku. 6 Un lai šie vārdi, ko es tev šodien pavēlu, tev paliek ierakstīti tavā sirdī. 7 Un atgādini tos saviem bērniem un runā tos sēžot savā namā un pa ceļu ejot, guļoties un ceļoties. 8 Un sien tos kā zīmi uz savas rokas un liec par zīmi starp acīm uz pieres. 9 Un raksti tos un liec pie sava nama durvju stabiem un pie saviem vārtiem. 10 Un, kad Tas Kungs, tavs Dievs, tevi ievedīs tai zemē, ko Viņš ar zvērestu ir apsolījis taviem tēviem - Ābrahāmam, Īzākam un Jēkabam, lai tev to dotu ar lielām un labām pilsētām, ko jūs neesat cēluši, 11 un arī namus, kas pilni ar visādiem labumiem, kurus tu neesi sakrājis, un ar klintīs izcirstām ūdens tvertnēm, ko tu pats neesi izcirtis, un vīna dārzus un olīvkoku dārzus, ko tu neesi dēstījis,- un, kad tu tad ēdīsi un būsi paēdis, 12 tad sargies, ka tu neaizmirsti To Kungu, kas tevi ir izvedis no Ēģiptes zemes, no verdzības nama. 13 Tev būs To Kungu, savu Dievu, bīties, tev būs Viņam kalpot un pie Viņa Vārda zvērēt. 14 Nesekojiet citiem dieviem, to tautu dieviem, kas ap jums, 15 jo Tas Kungs, tavs Dievs, kas mīt tavā vidū, ir stiprs un dusmīgs Dievs, ka Tā Kunga, tava Dieva, dusmas neiedegas pret tevi un tevi neizdeldē no zemes virsus. 16 Jums nebūs To Kungu, savu Dievu, kārdināt, kā jūs Viņu esat kārdinājuši Masā. 17 Stingri turiet Tā Kunga, sava Dieva, baušļus līdz ar Viņa liecībām un Viņa likumiem, ko Viņš tev ir pavēlējis.18 Un tev jādara, kas ir tiesa un labs Tā Kunga acīs, lai tev labi klājas un lai tu ieej un iemanto šo labo zemi, ko Tas Kungs ar zvērestu apsolījis taviem tēviem, 19 padzīdams visus tavus ienaidniekus tavā priekšā, kā Tas Kungs tev to teicis. 20 Kad rīt tavs dēls tev jautās, sacīdams: kas ir šīs liecības, šie likumi un šīs tiesas, ko Tas Kungs jums ir pavēlējis? - 21 tad tu teiksi savam dēlam: mēs bijām faraona vergi Ēģiptē, bet Tas Kungs mūs izveda ārā no Ēģiptes ar stipru roku, 22 un Tas Kungs deva zīmes, lielas un briesmīgas zīmes Ēģiptē, faraonam un visam viņa namam, kā mēs savām acīm to redzējām, 23 un Viņš mūs izveda no turienes ārā, lai mūs atvestu un mums dotu šo zemi, ko Viņš ar zvērestu bija apsolījis mūsu tēviem. 24 Un Tas Kungs mums pavēlēja visus šos likumus, To Kungu, savu Dievu, bīties, mums pašiem par labu mūžam, ka Viņš mūs paturētu dzīvus, kā tas šodien ir. 25 Un tā mums būs taisnība, ja mēs turēsim, lai darītu, visus šos baušļus Tā Kunga, mūsu Dieva, priekšā, kā Viņš to pavēlējis.
Nācijas ar savu elkdievību nepārtraukti ir mēģinājušas izraēlu iznīcināt. Elkdievības struktūra un debesu pulku pielūgšana ir aizliegta visās formās.
5.Mozus 4:19 19 un ka tu nepacel savas acis uz debesīm un, uzlūkodams sauli, mēnesi, kā arī zvaigznes, visus zvaigznāju pulkus debesīs, neliecies kārdināties un nekrīti ar savu vaigu pie zemes to priekšā, un ka tu tiem nekalpo, ko Tas Kungs, tavs Dievs, ir piešķīris visām tautām zem visas debess.
Bauslība un Kalendārs Dieva pielūgšanā paliek nemainīgi.
Baušļiem papildus doti arī statūti, un bauslības struktūra paliek nemainīga.
5.Mozus 4:40 40 Un tāpēc tev būs turēt Viņa likumus un Viņa baušļus, ko es tev šodien pavēlu, lai tev labi klājas un taviem bērniem pēc tevis un lai tu ilgi dzīvotu tanī zemē, ko Tas Kungs, tavs Dievs, tev dod mūžīgi."
Izraēla derības struktūra ir attiecināta uz draudzi Mesijas vadībā, un tā attiecas arī uz pagāniem.
5.Mozus 5:1-7 Un Mozus sasauca visu Israēlu un tiem sacīja: "Klausies, Israēl, tos likumus un tiesas, ko es jums šodien esmu runājis, ka jūs tos mācāties un turat, lai tos darītu. 2 Tas Kungs, mūsu Dievs, ir ar mums noslēdzis derību Horeba kalnā. 3 Ne ar mūsu tēviem Tas Kungs ir šo derību noslēdzis, bet gan ar mums, kas visi esam šodien šeit dzīvi. 4 Vaigu vaigā Tas Kungs ir ar jums runājis tanī kalnā no uguns. 5 Es tai brīdī stāvēju starp To Kungu un starp jums, lai jums darītu zināmu Tā Kunga vārdu, jo jūs izbijāties no uguns un nekāpāt kalnā. Un Viņš sacīja: 6 Es esmu Tas Kungs, tavs Dievs, kas tevi izveda no Ēģiptes zemes, no vergu nama. 7 Tev nebūs citus dievus turēt Manā priekšā.
Dieva bauslības un Viņa sistēmas struktūru reprezentē Sabats un Svētais Kalendārs.
5.Mozus 5:14 14 Bet septītā diena ir Tā Kunga, tava Dieva, dusēšanas diena; tad tev nebūs nekādu darbu darīt - ne tev, ne tavam dēlam, ne tavai meitai, ne tavam kalpam, ne tavai kalponei, ne tavam vērsim, ne tavam ēzelim, nedz kādam no taviem lopiem, nedz arī svešiniekam, kas mīt tavos vārtos, lai tavs kalps un tava kalpone var atpūsties tāpat kā tu pats.
Izraēlam ir jāieraksta vārdi divos lielos akmeņos, kā arī katram namam tas pats ir jādara arī attiecībā uz desmit baušļiem. Šai akmens struktūrai ir jākalpo kā galvenajai likumdošanas kopijai tautā.
5.Mozus 27:1-26 [Izlasāma Pilnībā]
Šajā tekstā ir turpmāki brīdinājumi turēt baušļus. Viņiem ir jāuzceļ altāris un jāieraksta bauslības vārdi akmens plāksnēs. Tekstā ir doti specifiski lāsti par bauslības neievērošanu.
Svētības un Lāsti
5.Mozus 28:1-68 [Izlasāma Pilnībā]
Lāstiem seko svētības, kas rodas no paklausības. Tiek doti tālāki brīdinājumi par nepaklausību. Tas ir apskatīts darbā The Blessings and the Curses (No. 75).
Pasargāšanas Brīnumi
5.Mozus 29:1-29 [Izlasāma Pilnībā]
Teksts 5.Mozus 29:1-29 rāda, ka izraēla tautai tiek atgādināti brīnumi, ko viņi redzējuši pie Sarkanās Jūras. Viņu drēbes un apavi nenodila. Viņiem tika pateikts, ka derība starp viņiem un Dievu ir spēkā, un akal viņi tiek brīdināti par sekām, kas rodas laužot šo derību. Šim piemēram , kā daļai no bauslības, ir jāpaliek uz visiem laikiem.
5.Mozus 30:1-20 1
"Un, kad tas viss nāks pār tevi, svētība un lāsti, ko
es tev lieku priekšā, un tu tos nopietni ņemsi pie sirds visu
tautu vidū, starp kurām Tas Kungs, tavs Dievs, tevi būs
izkaisījis, 2 un tu atgriezīsies pie Tā Kunga, sava Dieva, tu
un tavi bērni, un klausīsi Viņa balsij ar visu savu sirdi un
visu savu dvēseli, ko es tev šodien pavēlu, 3 tad arī Tas
Kungs, tavs Dievs, atjaunos tevi no gūsta un būs žēlīgs pret
tevi, un tevi atkal savāks kopā no visām tautām,
starp kurām Tas Kungs, tavs Dievs, tevi ir izkaisījis. 4 Jebšu
tavi izraidītie būtu pašā debess galā, tad tomēr Tas Kungs,
tavs Dievs, arī no turienes tevi savāks kopā un arī no
turienes Viņš tevi atdabūs. 5 Un Tas Kungs, tavs
Dievs, tevi vedīs atpakaļ uz to zemi, ko tavi tēvi bija
iemantojuši, un tu to iemantosi, un Viņš tev darīs daudz laba
un tevi vairos vairāk nekā tavus tēvus. 6 Un Tas Kungs, tavs
Dievs, apgraizīs tavu un tavu pēcnācēju sirdi, ka tu mīlētu
To Kungu, savu Dievu, no visas savas sirds un ar visu
savu dvēseli, lai tu dzīvotu. 7 Un Tas Kungs, tavs Dievs, liks
visus šos lāstus uz taviem ienaidniekiem un uz taviem
skauģiem, kas tevi vajā. 8 Bet tu atkal klausīsi Tā Kunga
balsij un pildīsi visus Viņa baušļus, ko es tev šodien pavēlu. 9 Un
Tas Kungs, tavs Dievs, tevi bagātīgi svētīs ikvienā tavā
roku darbā, tava klēpja augļus, tavu liellopu augļus un tavas
zemes augļus, jo Tas Kungs atkal priecāsies par tevi tavā
labumā, tāpat kā Viņš priecājās par taviem tēviem, 10 ja tu
klausīsi Tā Kunga, sava Dieva, balsij, turēdams Viņa
baušļus un Viņa likumus, kas ir rakstīti šinī bauslības
grāmatā, un ja tu atgriezīsies pie Tā Kunga, sava Dieva, ar
visu savu sirdi un ar visu savu dvēseli. 11 Jo šis bauslis, ko
es tev šodien pavēlu, nav tev nedz pārāk grūts,
nedz par tālu; 12 tas nav debesīs, ka tev būtu jāsaka: kas
mūsu dēļ kāps debesīs un mums to paņems un mums to
paziņos, ka mēs to varētu pildīt? 13 Tas nav arī viņpus
jūras, ka tev būtu jāsaka: kas mūsu dēļ celsies pāri
jūrai un mums to atvedīs un mums to paziņos, ka mēs to
varētu pildīt? 14 Nē, tas vārds ir ļoti tuvu pie tevis,
tavā mutē un tavā sirdī, lai tu to pildītu.
15 Redzi, es šodien lieku tavā priekšā dzīvību un labumu,
nāvi un ļaunumu. 16 Es tev šodien pavēlu To Kungu, savu
Dievu, mīlēt un staigāt Viņa ceļus, turēt Viņa baušļus,
Viņa likumus un Viņa tiesas, ka tu dzīvotu un vairotos, un Tas
Kungs, tavs Dievs, tevi svētītu tanī zemē, uz kuru tu dodies,
lai to iemantotu. 17 Bet, ja tava sirds novērsīsies un nepaklausīs, bet
tu ļausies pavesties, lai pielūgtu citus dievus un kalpotu
tiem, 18 tad es jums šodien saku, ka jūs noteikti iesit bojā;
un jūs ilgi nedzīvosit tanī zemē, uz kuru tu tagad ej pāri
Jordānai, lai tur nonāktu un lai to iemantotu. 19 Es šodien
piesaucu debesis un zemi kā lieciniekus pret
jums, ka lieku jūsu priekšā dzīvību un nāvi, svētību un
lāstu; tad nu izvēlies dzīvību, ka dzīvotu gan tu, gan tavi
pēcnācēji, 20 mīlēdams To Kungu, savu Dievu, paklausīdams
Viņa balsij un Viņam pieķerdamies, jo Viņš ir tava
dzīvība un tavu dienu garums, ka tu dzīvotu tanī zemē, ko
Tas Kungs taviem tēviem, Ābrahāmam, Īzākam un Jēkabam, ar
zvērestu ir apsolījis dot."
Dieva bauslības lasīšana
5.Mozus 31:1-30 [Izlasāma Pilnībā]
Mozus palika simt divdesmit gadus vecs, un viņa laiks tad beidzās. Viņš iedrošināja tauitu un Jozua. Tad Mozus uzrakstīja bauslību, un tā tika nolikta tā Kunga Derības Šķirstā. Tad Mozus deva Dieva pavēli, ka bauslība ir jālasa:
Ik pa septiņiem gadiem, kārtējā atlaidu gadā Lieveņu svētku laikā, 11 kad viss israēls nāks rādīties Tā Kunga, tava Dieva, priekšā tanī vietā, ko Viņš pats sev izvēlēs, tad tev būs šo bauslību skaļi priekšā lasīt visam Israēlam, ka visi to dzird. 12 Sapulcini, sasaucot tautu, vīrus un sievas, mazos bērnus un svešiniekus, kas mīt tavos vārtos, lai viņi dzird, un lai viņi mācās, un lai viņi bīstas to Kungu, jūsu Dievu, un lai viņi saglabā atmiņā un pilda visus šīs bauslības vārdus. 13 Un lai arī viņu bērni, kas vēl to nezinātu, dzird un mācās bīties to Kungu, jūsu Dievu, visu to laiku, kamēr vien jūs dzīvosit tanī zemē, kur jūs būsit nonākuši, pāri ejot Jardānai, lai to iegūtu īpašumā."
Mozus otrā dziesma
Dievs radīja Savu bauslību un Savu sistēmu ar uzticīga kalpa palīdzību. Kad Mozus bija izdarījis visu, ko Dievs no viņa prasīja, Dievs teica, ka Mozum ir pienācis laiks mirt. Mozus un Jozua nostājās pie kongregācijas tabernakla, un tas Kungs parādījās viņiem. Viņš teica, ka cilvēki lauzīs derību, ka Viņš būs dusmīgs, un pār cilvēkiem nāks daudz ļauna. Viņiem bija jāiemācās dziedāt šādu dziesmu: šī ir otrā pagodināšanas dziesma, kas pazīstama kā Mozus dziesma.
5.Mozus 32:1-52
"Uzklausiet, debesis, un ļauj man runāt, un zeme lai dzird
manas mutes vārdus! 2 Līsti lejup kā lietus, mana mācība, un
pili kā rasa, mana valoda, kā lietus uz zaļumu un lāses uz
zāli! 3 Jo es slavēšu Tā Kunga Vārdu: dodiet godu mūsu
Dievam! 4 Viņš ir klintskalns, un pilnīgs ir Viņa darbs, jo
visi Viņa ceļi ir tiesa; Dievs ir uzticams un bez viltus,
Viņš ir taisns un patiess. 5 Pret Viņu ir apgrēkojušies; tie
nav Viņa bērni, bet, sev par kaunu, nikna un netikla cilts. 6
Vai jūs Tam Kungam tā atmaksājat, tu ģeķīgā un
neprātīgā tauta? Vai Viņš nav tavs tēvs, kam tu piederi,
kas tevi radījis un veidojis? 7 Piemini senās dienas, ņem vērā
gadus no audzes uz audzi! Vaicā savam tēvam, tas tev to
pastāstīs, prasi saviem vecajiem, tie tev to teiks: 8 kad
Visuaugstais tautām dalīja viņu daļas un kad Viņš šķīra
cilvēku bērnus citu no cita, tad Viņš noteica tautām
robežas pēc Israēla bērnu skaita. 9 Jo Tā Kunga daļa ir
Viņa tauta, un Jēkabs ir Viņa mantības mēraukla. 10 Viņš
to atrada tuksneša zemē, briesmīgā kaukšanas tuksnesī;
Viņš to glabāja un par viņu gādāja, un Viņš to sargāja
kā Savu acuraugu. 11 Kā ērglis, kas savus bērnus vedina no ligzdas, kas
izpleš savus spārnus pār viņiem, ņem viņus pie sevis un nes
uz saviem spārniem, 12 tā Tas Kungs viens pats ir viņus
vadījis, un sveša dieva nebija ar viņu. 13 Un Viņš tiem lika
celties pāri zemes augstumiem, un Viņš tos ēdināja ar lauku
augļiem, Viņš tos mieloja ar medu no klints un ar
eļļu no viscietākā akmens, 14 ar sviestu no govīm un pienu
no kazām līdz ar jēru taukiem, un Basanas auniem un āžiem ar
taukām nierēm, ar tīriem kviešiem, un vīna ogu asinis tu
dzēri, vīnu. 15 Kad Ješurūns aptaukojās, viņš spēra,- tu
kļuvi trekns un tukls, un resns,- tad viņš atstāja Dievu,
savu radītāju, un nicināja savas pestīšanas klinti. 16 Tie
Viņu dusmoja ar svešiem dieviem, ar savām negantībām tie
Viņu kaitināja. 17 Tie upurēja ļauniem gariem, bet ne Dievam,
tiem dieviem, ko tie nepazina, tiem
jauniem, kas agrāk nav bijuši un ko jūsu tēvi nav bijušies.
18 To klinti, kas tevi dzemdināja, tu atstāji, un tu aizmirsi
Dievu, kas tevi ir radījis. 19 Un, kad Tas Kungs to redzēja,
Viņš dusmās atmeta Savus dēlus un Savas meitas, 20 un Viņš teica: Es
paslēpšu Savu vaigu no viņiem un skatīšu, kāds būs viņu
gals, jo tā ir netikla tauta, bērni bez ticības. 21 Tie Mani
dzeldināja ar saviem nedieviem, tie Mani dusmoja ar saviem
nīcīgajiem dieviem; tā arī Es viņus dzeldināšu ar netautu,
ar kādu ģeķīgu tautu Es viņus sadusmošu. 22 Jo uguns ir
iedegusies no Manām dusmām un degs līdz apakšzemes
dziļumiem, un aprīs zemi ar tās augļiem, un aizdedzinās
kalnu pamatus. 23 Es krāšu ļaunumu pār viņiem, Es raidīšu
Savas bultas pret viņiem. 24 Badā tie izģindīs un
sērgās tie izdēdēs un iznīks; un Es vēl pret viņiem
sūtīšu zvēru zobus un pīšļos līdējas čūskas indi. 25
Ārā tos postīs zobens, bet iekšā - šaušalas, kā jaunekli,
tā jaunavu, kā zīdaini, tā sirmgalvi.
26 Es varētu teikt: Es viņus izputināšu, Es izdzēsīšu
viņu piemiņu starp cilvēkiem,- 27 ja Es nebītos, ka viņu
ienaidnieki Mani sadusmotu, ka viņu vajātāji nesaprazdami
sacītu: mūsu roka bija tā varenā, un ne jau Tas Kungs visu to
darījis. 28 Jo tā ir tauta bez padoma, un tiem nav saprašanas.
29 Kaut viņi būtu tik gudri un kaut viņi saprastu, kaut viņi
ieraudzītu savu galu. 30 Kā viens var vajāt tūkstošus, un
kā divi var likt bēgt desmittūkstošiem? Vai ne tāpēc, ka
tā klints tos ir pārdevusi, un nevis Tas Kungs tos ir nodevis?
31 Patiesi, viņu klints nav tāda kā mūsu
klints; par to mūsu ienaidnieki paši ir spriedēji. 32 Jo viņu
vīna koks ir no Sodomas vīna koka un no Gomoras laukiem; un
viņu vīnogas ir indes ogas, un viņu ķekari ir rūgti. 33
Viņu vīns ir pūķu siekalas un nāvējoša odžu žults. 34
Vai tas nav Manī paslēpts un apzīmogots Manā padomā? 35 Man
pieder atriebšana un atmaksa, kad viņu kāja slīdēs; jo tuvu
klāt ir viņu posta diena, un tas, kam jānāk, steigšus
tuvojas. 36 Jo Tas Kungs tiesās Savu tautu, un par Saviem
kalpiem Viņš ap?ēlosies, kad Viņš redzēs, ka spēks viņu
rokās zudis, un tiklab stiprais, kā arī vājais ir nieks. 37
Un tad Viņš sacīs: kur ir viņu dievi, klints, uz ko tie
cerēja? 38 Kur ir tie, kas ēda viņu upuru taukus un dzēra
viņu dzeramo upuru vīnu? Lai viņi ceļas un jums
palīdz, ka jums būtu patvērums. 39 Nu redziet, ka Es, Es tas
esmu, un nav neviena dieva, vienīgi Es! Es nonāvēju, un Es
daru dzīvu, Es ievainoju, bet Es dziedinu, un nav glābēja no
Manas rokas! 40 Jo Es paceļu Savu roku pret debesīm un saku:
patiesi, ka Es dzīvoju mūžīgi, 41 kad Es
trīšu Savu zobena zibeni un Mana roka turēs tiesu, tad Es
atkal atriebšos Saviem ienaidniekiem un atmaksāšu tiem, kas
Mani ienīst. 42 Es dzirdināšu Savas bultas ar asinīm - un
Mans zobens rīs miesas - ar nokauto un gūstīto asinīm,
ar asinīm no ienaidnieku vareno galvām. 43 Gavilējiet, tautas,
par Viņa tautu! Jo Viņš atriebj Savu kalpu asinis, Viņš
atriebjas Saviem pretiniekiem un apžēlojas par Savu zemi un par
Savu tautu. - 44 Un Mozus nāca un teica visus šīs dziesmas
vārdus, visai tautai to dzirdot, viņš un
Jozua, Nūna dēls. 45 Kad Mozus bija beidzis runāt visus šos
vārdus uz visu Israēlu, 46 tad viņš tiem sacīja:
"Lieciet pie sirds visus šos vārdus, ko es jums šodien
apliecinu, ka jūs pavēlat saviem bērniem turēt un darīt visus šīs
bauslības vārdus! 47 Jo tas jums nav tukšs vārds, bet ir
jūsu dzīvība un ar šo vārdu jūs ilgi dzīvosit tanī zemē,
uz kuru jūs ejat pāri Jordānai, lai to iemantotu." 48 Un
Tas Kungs runāja uz Mozu tanī pašā dienā: 49 "Kāp
Abarima kalnājā Nebo kalnā, kas atrodas Moāba zemē pretī
Jērikai, un skati Kānaāna zemi, ko Es došu Israēlam par
īpašumu. 50 Un tu mirsi uz tā kalna, kurā tu kāpsi, un tu
tiksi piepulcināts savai tautai, tāpat kā Ārons, tavs
brālis, nomira Hora kalnā un tika piepulcināts savai tautai, 51
tādēļ ka jūs pret Mani grēkojāt Israēla bērnu vidū pie
Meribas ūdeņiem Kadešā, Cina tuksnesī, un tādēļ ka jūs
Mani neatzināt par svētu Israēla bērnu vidū. 52 Tu gan
iztālēm redzēsi to zemi, bet tu tur neieiesi, tai zemē, ko Es
dodu Israēla bērniem."
Cilšu svētīšana
Tad Mozus svētīja Izraēla ciltis.
5.Mozus 33:1-29 Šī ir svētība, ar ko Mozus, Dieva vīrs, pirms savas nāves svētīja Israēla bērnus. 2 Un viņš sacīja: "Tas Kungs ir nācis no Sinaja, un Viņš no Seīra ir uzausis pār tiem; Viņš ir atspīdējis no Pāranas kalniem un ir nācis no desmittūkstošiem svēto vidus; no Viņa labās rokas - bauslības uguns pār tiem. 3 Patiešām, Viņš mīl tautas! Visi Tavi svētie ir Tavā rokā; tie noliecas pie Tavām kājām un saņem no Taviem vārdiem. 4 Mozus mums ir pavēlējis bauslību, Jēkaba draudzes īpašumu. 5 Tas Kungs kļuva par ķēniņu Ješurūnam, kad tautas galvenie sapulcējās kopā ar Israēla ciltīm. 6 Rūbens lai dzīvo un nemirst un arī neviens viņa vīrs!" 7 Un par Jūdu viņš sacīja: "Uzklausi, Kungs, Jūdas balsi un ved to atpakaļ pie viņa tautas. Ar savām rokām viņš tos aizstāv, un esi Tu viņam palīgs pret viņa ienaidniekiem!" 8 Un par Leviju viņš sacīja: "Lai Tavi tumīmi un urīmi pieder Tavam svētajam vīram, ko Tu esi pārbaudījis pie Masas, ar ko Tu strīdējies pie Meribas ūdeņiem, 9 kas par savu tēvu un par savu māti sacīja: es viņus nepazīstu,- kas savus brāļus neievēroja un negribēja pazīt savus dēlus, jo sargāja Tavu vārdu un turēja Tavu derību. 10 Viņi mācīs Tavas tiesas Jēkabam un Tavu bauslību Israēlam; tie liks kvēpināmās zāles Tavā priekšā un dedzināmos upurus uz Tava altāra. 11 Svētī, Kungs, viņa spēku, un lai viņa roku darbs Tev patīk! Sadragā gurnus tiem, kas pret viņu ceļas un kas viņu ienīst, ka tie vairs nevar celties!" 12 Un par Benjamīnu viņš sacīja: "Tā Kunga mīļais, tas dzīvos pie Viņa drošībā, Viņš to apsegs ik dienas, un tas mitīs starp Viņa kamiešiem." 13 Un par Jāzepu viņš sacīja: "Tā Kunga svētīta lai ir viņa zeme ar visu labāko no debesīm, ar rasu, un ar dzelmēm, kas dus apakšā, 14 ar visu labāko, ko saule nes, un ar visu labāko no mēness, 15 ar visu labāko no vecveciem kalniem un visu labāko no mūžīgiem pakalniem, 16 ar visu labāko no zemes un viņas pilnuma un ar Tā labvēlību, kas mita ērkšķu krūmā,- lai tā nāk pār Jāzepa galvu un pār galvu kronēto, pār to, kas izraudzīts no savu brāļu vidus! 17 Viņa stiprums ir kā vēršu pirmajam, un viņa ragi ir kā sūbra ragi, ar tiem viņš sabadīs visas tautas līdz zemes galiem; šie ir Efraima desmittūkstoši, un šie ir Manases tūkstoši." 18 Un par Zebulonu viņš sacīja: "Priecājies, Zebulon, savā gājumā, un tu, Isašar, savās teltīs! 19 Viņi sauks tautas kalnā, un tur tie upurēs taisnības upurus, jo tie izsūks no jūras bagātības un smiltīs apslēptas mantas." 20 Un par Gadu viņš sacīja: "Slavēts lai ir Tas, kas liek Gadam izplesties! Viņš guļ kā lauva un saplosa gan elkoni, gan galvu. 21 Viņš izraudzījās sev pirmā tiesu, jo tur viņam bija nolikta vadoņa daļa; un viņš nāca ar tautas galveniem un darīja Tā Kunga taisnību un Viņa tiesas līdz ar Israēlu." 22 Un par Danu viņš sacīja: "Dans ir jauns lauva, viņš izlēks no Basanas." 23 Un par Naftali viņš sacīja: "Naftalim ir labvēlības diezgan un Tā Kunga svētības papilnam, tas mantos jūru un dienvidu zemi!" 24 Un par Ašeru viņš sacīja: "Ašers lai ir svētīts starp dēliem, lai viņš ir apžēlotais brāļu vidū, un lai tas mērc savu kāju eļļā! 25 Dzelzs un varš lai ir tavs aizslēgs, un, cik ilgi tu dzīvo, tik ilgi lai tev ir miers!" 26 "Neviens nav kā Ješurūna Dievs, kas brauc pa debesīm, lai tev palīdzētu un Savas varas augstumos pa mākoņiem. 27 Mūžīgais Dievs ir patvērums, un pāri ir mūžīgas rokas; un Viņš aizdzen ienaidnieku no tevis un saka: izdeldē! 28 Tā Israēls dzīvos drošībā un viens; Jēkaba aka ir nošķirta labības un vīna zemē, un viņa debesis pilinās rasu. 29 Svētīgs tu esi, Israēl! Kas ir tāds kā tu? Tu Tā Kunga izglābta tauta! Viņš ir tavas palīdzības vairogs, un Viņš ir tavas uzvaras zobens; tavi ienaidnieki tev izdabās, bet tu mīdīsi kājām viņu augstieņu svētnīcas."
Mozus un Izredzētie
Mozum bija atļauts redzēt apsolīto zemi, taču viņš tika paņemts pirms ieiešanas, un tāds ir izredzēto dzīves fakts, jo viņi izraēlu Mesijas vadībā redzēs kā gara būtnes.
5.Mozus 34:1-12 Tad Mozus devās no Moāba klajuma augšup Nebo kalnā, Pizgas kalnājā, pretī Jērikai, un Tas Kungs viņam rādīja visu Gileādas zemi līdz pat Dana novadiem 2 un visu Naftaļa, Efraima un Manases zemi, un visu Jūdas zemi līdz pat vakara jūrai, 3 Negebu un Jordānas ieleju, un palmu pilsētas Jērikas dziļo leju, līdz pat Coārai. 4 Un Tas Kungs sacīja viņam: "Šī ir tā zeme, ko Es esmu ar zvērestu apsolījis Ābrahāmam, Īzākam un Jēkabam, teikdams: taviem pēcnācējiem Es to došu! Es tev to esmu licis redzēt ar tavām acīm, bet tev nebūs iet pāri uz turieni!" 5 Tā Mozus, Tā Kunga kalps, nomira Moāba zemē, kā Tas Kungs bija sacījis. 6 Un Viņš to apglabāja ielejā, Moāba zemē iepretim Bet-Peoram, un neviens nezina viņa kapa vietu līdz pat šai dienai. 7 Un Mozus bija simts divdesmit gadu vecs, kad viņš nomira; viņa acis nebija palikušas tumšas, un viņa dzīves spēks nebija zudis. 8 Un Israēla bērni apraudāja Mozu Moāba klajumos trīsdesmit dienas, tad raudu un sēru dienas par Mozu beidzās. 9 Un Jozua, Nūna dēls, bija pilns gudrības gara, jo Mozus bija uzlicis savas rokas uz viņu, un Israēla bērni viņam klausīja un darīja, kā Tas Kungs to Mozum bija pavēlējis. 10 Un tāds pravietis Israēlā vairs necēlās kā Mozus, ko Tas Kungs būtu atzinis vaigu vaigā. 11 Neradās arī neviena viņam līdzīga pēc tām zīmēm un brīnumiem, ko Tas Kungs viņam kā Savam sūtnim Ēģiptē faraona un viņa kalpu, un visas viņu zemes priekšā bija pavēlējis rādīt, 12 un arī ne pēc stiprās rokas un visiem apbrīnojamiem lieliem darbiem, ko Mozus bija darījis visa Israēla acu priekšā.
Dievs kā debesu pulka Jahve ir mūs nošķīris Viņa darbam caur un ar praviešiem Jahves vadībā. Mums nedrīkst būt citu dievu kā vien Dievs. Nav neviena cita Eloah kā vien Eloah. Jahve ir mūsu elohim, un mums nebūs turēt citus elohim viņa priekšā. Dievs caur Svēto Garu paplašināja spēju kļūt par elohim uz Jahves Vēstnesi. Viņš kļuva par Augsto Priesteri un pavēra mums ceļu kļūt par Dieva dēliem spēkā, kā elohim, līdzīgi viņam, kopš augšāmcelšanās no mirušiem. (Romiešiem 1:4). Viņš ir radījis elohim kā Jehves eņģeli, kas vada mūs(Zenod. 12:8). Caur mūsu paklausību bauslībai līdz pat nāvei, mēs arī esam radīti par Dieva dēliem, kā Visu Augstākā bērni un dievi, visi no mums, un Raksti nevar tikt atcelti. (Psalmi. 82:6; Jāņa 10:34-35).
Kristīgo Dieva Baznīcu Mājas Lapa
Latvija e-pasts: kdbaz@mail.lv
q