Katalogs ar konspektiem (Nr. C2)
Kris
tīgās Dieva BaznīcasKatalogs ar Konspektiem
Ticības Apliecība (A2)
Apliecība ir tās bībeliskās pozīcijas apkopojums, kādu uzturēja apustuļi pirmajā gadsimtā. Tā skaidrā un loģiskā formā atspoguļo Bībeles pozīciju. Apliecība sastāv no septiņām nodaļām, kurās ietvertas tēmas par Dievu (Dievību), Pestīšanas Plānu, Doktrīnām attiecībā uz Cilvēka atbildību, Doktrīnām attiecībā uz Mesiju, Ļaunuma Problēmu, Dieva Baznīcu un Valstību. Apliecībā ir ievads, kas apskata jautājumus par novirzīšanos attiecībā uz moderno un antīko Kristietību. Šeit ietverts arī pielikums, kas apskata Trīsvienības Doktrīnu rašanos.
Konstitūcija (Nr. A2)
Šī ir likumīgā konstitūcija, kas reģistrēta Austrālijā.
Bībeles Studiju Programma (Nr. B1)
Jauno Mēnešu un Svēto Dienu Kalendārs (Nr. C3)
Dieva Atklāšanās, Pirmā Nodaļa Senais Monoteisms (Nr. G1)
Šis teksts ir izdots pa nodaļām, kurās apskatīta Dieva daba. Tajā ietverta Kristietības doktrīnu vēsture un attīstība, un šeit arī parādīts, ka pašreizējā sistēma ir kļuvusi diezgan atšķirīga un atsvešināta no autentiskās Kristietības.
Dieva Bauslis (Nr. L1)
Šajā loģiskajā rakstu sērijā, kura centrēta uz diviem lieliem baušļiem, ir ietverts Bībeliskā Baušļa un Pravietojumu struktūras izskaidrojums, Baušļu lasīšana Sabata gadā Lieveņa svētkos. Tos vajadzētu izlasīt ikvienam centīgam Bībeles studentam.
Izredzētais kā Elohims (Nr. 1): Oriģinālās Baznīcas Doktrīnas un Trīsvienības rašanās.
Šajā tekstā ir apskatīta elohimu daudzvienība Dievībā un izredzēto liktenis kļūt par elohim. Spēja kļūt par elohim jeb theoi bija sākotnējās baznīcas uzskats. Šis teksts ir saistīts ar tekstiem Kristus Dievišķums (The Deity of Christ)
un Dievs, kuru mēs pielūdzam (The God We Worship), kā arī ar Svētā Gara sēriju.Dievs, kuru mēs pielūdzam (Nr. 2)
Pastāv liels apjukums attiecībā uz jautājumu par to, kas ir Bībeles Dievs. Viens no iemesliem ir daudzo ebreju nosaukumu, vārdu un aprakstu tulkojums vienā vārdā Dievs, kā rezultātā lielā mērā zūd noteiktas detaļas un informācija, kas noved pie visdažādākā veida viltus doktrīnām, kā, piemēram, Trinitārisms, Binitārisms, politeisms un enģeļu pielūgšana. Šis teksts ir domāts, lai identificētu to būtni, kas ir Vienīgais Jaunās un Vecās Derības Dievs un kuram vajadzētu būt cilvēces pielūgsmes objektam.
Brīvība un atbildība (Nr. 9)
Šis raksts Lieldienu un Neraudzētās Maizes Svētku gaismā aplūko individuālu kristiešu atbildību. Ir apskatīts arī Jēzus Kristus upuris pie krusta grēcinieka Barabas vietā.
Soļi Grēka Pārvarēšanai (Nr. 11)
Analizē attiecības starp grēku un iziešanu Neraudzētās Maizes Svētkos. Šīs lekcijas tiek veidotas.
Viena Maize, Viena Miesa (Nr. 12)
Aplūko koncepciju par Jēzu Kristu kā Dzīvības Maizi un Dieva Maizi, kas izriet no Jāņa 6: 24-63.
Jonas zīme un Tempļa rekonstrukcijas vēsture (Nr. 13).
Viena no visnesaprastākajām koncepcijām ir Jonas zīme. Tai bija jābūt vienīgajai zīmei, kas tiek dota Mesijas kalpošanā. Šī zīme ir attiecināma uz Tempļa rekonstrukciju un gadu septiņdesmit nedēļām. Šī zīme attiecas un sniedzas līdz mūsu dienām. Pravietojums vēl arvien darboja
s un beigsies tuvā nākotnē. Pareiza laika izpratne attiecībā uz Tempļa atjaunošanau ir ļoti svarīga. Šis teksts saista evenģēlijus un Kristus misiju ar Jonas, Daniēla , Ezras, Nechemijas, Hagaja un citām grāmatām.Ēšanas likumi (Nr. 15)
Ēšanas likumi tiek apskatīti no zinātniska redzes punkta, kas apstiprina, ka tie ir pareizi un ir tik pat svarīgi, ja ne vēl svarīgāki mūsu dienās, kā tie bija to izdošanas laikā. Tie ir vitāli un pareizi planētas vides darbībā.
Lai mirušie aprok savus mirušos (Nr. 16)
Šis teksts izskaidro šī diezgan kodolīgā komentāra, kuru Izteica Mesija savas kalpošanas laikā (Lūkas 9:59-62), jēgu. Šajā tekstā ietverto principu pareiza pielietošana ir ļoti svarīga harmoniskā kristīgā dzīvē.
Neoplatonistu modeļa attīstība (Nr. 17)
Šis raksts izseko neoplatonistu trīsvienīgās sistēmas rašanos no grieķu filozofijas un pēc Kristietības sintēzes. Tas atklāj Kapadoķiešu sistēmas pirmsākumus, izmantojot gan seno filozofiju, gan moderno katolisko teoloģiju.
Viņš sauc tos Vārdā: 23 Psalma izpēte (Nr. 18)
Šis teksts ir 23. Psalma pētījums.
Gideona spēks un Pēdējās Dienas (Nr. 22)
Šis teksts apskata pravietojumu par Gideonu. Stāsta nozīme ir atklāta ar dažiem interesantiem norādījumiem šodienas Kristietībā.
YHVH enģelis (nr 24)
Šis raksts attaino YHVH enģeļa jeb Jehovas identitāti Vecajā Derībā. Rezultāts ir dažas ārkārtējas norādes attiecībā uz mācībām modernajā Kristietībā, ieskaitot Herberta W. Ārmstronga mācību un Jehovas Lieciniekus.
Mācības no Rutes grāmatas (Nr. 27)
Šis teksts apskata saistību starp Rutes Grāmatu un Vasarsvētkiem, un teksta apslēpto nozīmi šajā sakarībā.
Dieva Jēri (Nr. 29)
Šo rakstu uzrakstījis lopkopis, kas trenēja jērus un kazas godalgu ieguvušajai filmai Babe. Viņš apskata mācības par aitkopību saistībā ar bībelisko vēsti no radīšanas. Apskatītas ir arī aitu un to ganu lomas. Ietverta arī aitu uzvedība un tas, ko gani gaida no aitām. Šajā tekstā ir parādīta arī atšķirība starp ēģiptiešu un bībelisko sistēmu, kā arī ietverti garīgi norādījumi.
Sabats (Nr. 31)
Šis teksts atspoguļo ceturto bausli un saistības, kuras tas uzliek kristietim.
Dieva Raksturs un Viņa Bērni (Nr. 33)
Šajā rakstā ir ietvertas un īsi izklāstītas, Bībeles kontekstā atrodamās Dieva iezīmes, kas veido Viņa raksturu .
Pieņemšanas Gars (Nr. 34)
Šis raksts apskata Pestīšanas Plāna koncepciju ar pieņemšanu par Dieva Dēlu. Šeit apskatītas arī doktrīnas par jaunpiedzimšanu un attīstītas arī tās doktrīnas, kādas ievēroja sākotnējā baznīca. Tiek apskatīts Vecās Derības pamats un parādīts Tēva iniciācijas process. Šajā procesā ir nepieciešama pilnīga pakļaušanās Tēvam, kam savukārt ir vajadzīgs izpirkšanas, pestīšanas akts.
Kādēļ Ābrahams tika saukts par Dieva Draugu? (Nr. 35)
Šis teksts īsā formā apskata tās attiecības, kas pastāvēja Ābrahama un Dieva starpā.
Ēģiptes krišana (Nr. 36): Pravietojums par Faraona salauztajām rokām (Piecas daļas)
Pravietojums par Ēģiptes krišanu tiek apskatīts izrietoši no Ecēchiēla 29-32. Teksts sastāv no piecām daļām. Šajā maz izprastajā pravietojumā ir daudz norādījumu par pēdējām dienām un beigu kariem. Piecu daļu sērija sastāv no pārskata ar četriem sekojošiem iztirzājumiem, kas izskaidro detalizētu laika sadalījumu, kas iekļauts pārskatā. Tiek apskatītas arī pieminētās tautas. Ēģipte tiek skatīta kā tāda, kas piedzīvo detalizētu secīgu pravietisku aktivitāti, kas norāda, ko Dievs taisās darīt ar šo valsti kā daļu no sekojošās tautu pakļaušanas, kas drīzumā notiks. Šī pravietojuma izpratne ir svarīga attiecībā uz vispārējo ieskatu Mesijas atnākšanā un Pulka kariem, un pagāniskā laika beigām.
Vēl viens princips (Nr. 38)
Šis teksts ir Dr. Gene Getz darba novērtējums un to principu parādīšana, kas saistās vienam ar otru kā Baznīcas locekļiem.
Krusts: Tā izcelšanās un nozīme (Nr. 39)
Šis raksts apskata krusta izcelšanos vēsturē un pēta krusta nozīmi humānajā pirmskristietības dievkalpošanā. Krusta kā simbola lietošana Baznīcā tiek apskatīta kā reliģiskā simbolisma forma. Šeit ietverta arī krusta saistība ar otro bausli.
Svētlaime (Nr. 40)
Šis teksts apskata svētlaimes vietu un nozīmi. Pētīts tiek arī veselības/bagātības vai uzplaukuma evanģēlija pareizums. Katrs no svētlaimes veidiem tiek apskatīts noteiktā kārtībā. Diskutēta ir arī Baznīcas vieta vadības piemērošanā.
Jaunatnes Dilemma (Nr. 41)
Autors atklāj savu pieredzi ar problēmu jauniešiem un to rehabilitāciju. Tiek pētīti arī Bībeles vārdi par jaunību. Kalpošanas nepieciešamība gan jaunam, gan vecam ir tā vēsts, kas tautai ir jāiemācās.
Dieva Valstība (Nr. 42)
Apskatīta Debesu Valstības un Dieva Valstības attiecības. Šeit šie termini ir izskaidroti, kā arī apskatītas līdzības, kas attiecas uz šiem terminiem.
Velna Modeļi (Nr. 43)
Šeit pieminēta cīņa starp garīgajiem spēkiem, kurā iesaistīta Baznīca. No bībeliskā viedokļa tiek apskatīti to melu tipi, kas ir vērsti, lai mazinātu ticī
bu.Pēdējo Dienu brīdinājums (Nr. 44)
Dievs neiznīcina cilvēkus iepriekš tos nebrīdinot. Brīdinājums tiek pasludināts caur Viņa kalpiem un praviešiem. Brīdinājums par pēdējām dienām ir ietverts procesā, kas savukārt iekļauts pravietojumā. Šis process ir apskatīts šajā rakstā.
Doktrīnas par pēdējo dienu dēmoniem (Nr. 48)
Apskatītas pamata doktrīnas par dēmoniem, ko piemin Bībele un kuri darbojas, lai mazinātu ticību pēdējās dienās. Vislielākā vērība šajā rakstā pievērsta divām dēmoniskām doktrīnām attiecībā uz laulībām un barību.
Grēku nožēla un Kristība (Nr. 52)
Šis raksts apskata doktrīnas par iepriekšnolemtību un Dieva aicinājumu. Grēku nožēla un atgriešanās tiek uzskatīti par priekšnosacījumiem kristībai, un tie seko līdzi arī kristieša dzīvē.
Svētku svinēšana (Nr. 56)
Šis raksts pēta pamatojumu to svētku svinēšanai, kas pieminēti Levicitus 23, kas rodas no ceturtā baušļa izpratnes.
Dieva Valstības nodibināšana (Nr. 58)
Šis teksts raugās nākotnē uz Valstības izveidošanu Mesijas vadībā.
Dusmas (Nr. 61)
Šis darbs apskata dusmu tipus, ko piemin Bībele un veidu, kā mums vajadzētu reaģēt un izlietot dusmas savās Kristiešu dzīvēs.
Vadība (Nr. 62_
Uzsvērtas prasības par bībelisko vadību.
Komentārs par Esteres Grāmatu (Nr. 63)
Šī ir detalizēta Esteres Grāmatas analīze. Norādījumi, kas ietverti Esteres Grāmatā, atstāj milzīgu nozīmi uz moderno Kristietību. Šis raksts izmanto rabīniskos komentārus un attiecina tos uz kristīgo bībelisko izvērsumu, kas noved pie dažiem nozīmīgiem rezultātiem.
Nodošana Tēvam (Nr. 67)
Šis īsais teksts apskata Kristus nodošanu Dievam Korintiešu 15:24-28.
Eņģeļa un Ābrahama upuris (Nr. 71)
Īzāka upurēšana, ko gribēja veikt Ābrahams tiek izskatīta no tāda redzes viedokļa, kas mēģina izskaidrot YHVH eņģeļa (Jehovas) lomu šajā darbībā un izskaidrot kādā veidā šī darbība nekompromitē Dieva visa zināšanu. Eņģeļa loma Ābrahama aizsardzībā ir redzama arī Īzāka radīšanā.
Atgriešanās un Patiesība (Nr. 72)
Atgriešanās kā no kļūdām novēršanās process tiek uzskatīts par Kristus mācības pamatu.
Samsons un Soģi (Nr. 73)
Izraēla darbības un ļaunums soģu laikmetā beidzās ar Samsona, Izraēla tiesneša no Dana cilts, parādīšanos. Šis stāsts tiek apskatīts no garīgā redzes punkta, norādot uz secībām, kā tās pielietojas Svētā Gara attīstībā indivīdā Jēzus Kristus vadībā. Šis stāsts satur dažas interesantas un pārsteidzošas mācības šodienai, mūsu izpratnei par Mesijas darbību.
Mentalitātes kults (Nr. 74)
Šis raksts aplūko mentalitātes kultu cilvēkos, kas ir bijuši saistīti ar baznīcām, kas nav pieņemamas un nav patiesas. Šeit ietverta arī kulta definīcija un šī termina modernais pielietojums. Galvenais uzsvars uz kaut kā nolikšanu pirms mīlestības pret Tēvu tiek uzskatīts par identificējošo zīmi kultam.
Svētības un Lāsti (Nr. 75)
Šis raksts apskata Grāmatu Deuteronomium 28. nod. un tās attiecināšanu uz tautu.
Binitārisms un Trinitārisms (Nr. 76)
Šis raksts apskata Binitārisma un Trinitārisma loģiskos pamatus. Tiek demonstrēta šo koncepciju izveidošanas doktrīnu nebībeliskā daba. Šis teksts norāda uz vairākām loģiskām pretrunām, kas rodas Trinitārisma koncepcijā, kas ir ietvertas jautājumos, kuri rodas no Trinitāriešu Jaunās Derības pretnostatīšanas doktrīnām, kas rodas no galvenajiem (atslēgas) Rakstiem.
Bībeliskās vadības pamati (Nr. 79)
Tiek apskatīta bībeliskās vadības atbildība. Ir parādīts, ka vecajiem bija zīmīgi pienākumi, no kuriem nevarēja izvairīties. Arī katra Baznīcas locekļa pienākums ir ļoti nozīmīgs.
Dēmonu sodīšana (Mr. 80)
Šis raksts apskata Kristus tūkstoš gadu valdīšanas beigas, kad par nodarījumiem izredzētajiem pēdējā tūkstošgadē dēmoni tiks sodīti. No šī soda procesa var izdarīt dažus pārsteidzošus secinājumus attiecībā uz dēmonu sodīšanu un tiesāšanu no Dieva dabas un loģisko nepieciešamību redzes viedokļa.
Ko- substanciālisms ar Tēvu (Nr. 81)
Šis teksts pēta moderno teoloģisko izpratni attiecībā uz Trīsvienību un Unitārisko dabu racionālajā un Bībeliskajā teismā. Tiek aplūkoti Brunnera, Kalvina un Harnaka komentāri. Tiek aplūkotas arī Trinitāriešu doktrīnas par konsubstanciālismu nolūki. Tiek pētīta dievišķās dabas darbība un Dieva sadarbība ar Debesu pulku un cilvēci,. tiek atklāta to atkarība no konsubstanciālisma. Tiek parādīta Svētā Gara progresija, kā arī ortodoksālo trinitāriešu paziņojumu maldīgums. Šajā rakstā ir pārrunāta trinitāriešu cīņa pret Sabelliānismu un Subordinācionismu. Uzmanība ir pievērsta arī Svētā Gara radīšanai un filozofiskajiem konfliktiem, kas rodas no trinitāriešu doktrīnām. Dieva darbība caur Viņa Garu tiek parādīta ar līdzībām. Loģiskā prasība pēc vienota Debesu pulka monoteismā ir skaidri atspoguļota. Deutoronomium 6:4minētā shēma ir apskatīta kā veids, kurā Dievs ir viens.
Attiecības starp Pestīšanu caur Žēlastību un Bauslību (Nr. 82)
Šis ir pirmais raksts no sērijas par Žēlastību un Likumu. Šis teksts iesākas ar pozīciju par Dievu kā pestīšanas avotu. Šeit tiek diskutēts par bauslības pozīciju attiecībā pret pestīšanu caur žēlastību. Tiek runāts par saistībām, kas noteiktas ar bauslību, un ir izskaidrots kādēļ kristieši ievēro baušļus.
Kristīgas dzīves pamati (Nr. 85)
Šis raksts norāda uz bībelisko pozīciju, ka kristīgas dzīves pamats ir desmit baušļi. Šajā rakstā tas ir pārrunāts. Šis raksts noved pie citiem darbiem no Žēlastības Bauslības sērijas.
Ticība un darbi (Nr. 86)
Šis raksts norāda uz attiecību starp Ticību un Darbiem. Tas norāda uz prasību atgriezties no mirušiem darbiem. Ticības demonstrācija, kā to, liekas, ir uztvēruši apustuļi, ir redzama no darbiem.
Ķecerība apustuliskajā Baznīcā (Nr. 89)
Šis raksts apskata kolosiešu un galatiešu ķecerību dabu. Tā ir loģiska daļa no Žēlastības Bauslības sērijas un apskata bauslības pozīciju, pamatojoties uz Pāvila rakstīto. Teksts turpina attīstīt pozīciju, kāda bija Jāņa baznīcās. Tiek pārrunātas arī gnostiķu doktrīnas. No Nāves Jūras tīstokļu pierādījumiem ir aplūkota arī pirmā gadsimta pozīcija par Mesiju un divām atnākšanām. Tiek norādīts, ka modernā ortodoksija ir pārveidojusi Pāvila pozīciju. Šis teksts noved pie nākamā raksta Atšķirības Likumā un arī Bauslības Raksta Darbi jeb MMT.
Ābrahams un Sodoma (Nr. 91)
Šis teksts apskata aktivitātes, kas noveda pie Sodomas un Gomoras iznīcināšanas. Kritiski tiek aplūkota Ābrahama darbība, kā arī Sodomas un Gomoras aktivitātes. No stāstītā ir izsecināmas mācības šodienas pasaulei. Nozīmīgas ir arī Lata un viņa ģimenes aktivitātes.
Dvēsele (Nr. 92)
Šis teksts apskata bībelisko pozīciju attiecībā uz dvēseles eksistenci. Tas ir centrālais, lai saprastu aktivitātes attiecībā uz augšāmcelšanos un dzīvi pēc nāves. Tie apskatīta arī Mitraica mistēriju doktrīnas par dvēseles pirmsākumu, kā arī sākotnējo apoloģētu, kuri atbalstīja Platonistu Hellēnistisko doktrīnu par dvēseles nemirstību, uzskati, kas tiek uztverti kā pilnīgi zaimojoša doktrīna.
Pielikums apskata Adventistu kustības nespēju tikt galā ar kļūdām, ko ieviesa Ellen G .Waita un tai sekojošo antinomiānismu, ko pauda citi, mazāk zināmi autori.
Mūsu mājvieta (Nr. 94)
Šis teksts apskata cilvēces krišanu un iziešanu no Ēdenes Dārza. Tiek pētītas norādes Baznīcai un uzsvērti pamati mūsu cīņai ar Sātanu. Sātana mājvieta, kas pieminēta Atklāsmes 2:12-13, tiek pretnostatīta izredzēto mājvietai. Radības sadalīšana, kura cēlusies no kritušajiem Debesu pulkiem, tiek uzskatīta par galveno problēmu, ar ko jāsaskaras atjaunošanai un Baznīcai. Sākotnējā Dieva atklāšanās uz zemes nenotika caur pagānu baznīcu, bet gan caur un no Rakstiem.
Tūkstošgade un Aizgrābtība (Nr. 95)
Šis teksts apskata agrīno baznīcas mileniānistu pozīciju attiecībā pret modernajām teorijām par aizgrābtību (sajūsmu). Sākotnējās doktrīnas attīstīja agrīnie autori. Tiek apskatīts arī Laodiķejas Padomes (366.g) lēmums izslēgt no kanona Atklāsmes Grāmatu. Šeit tiek aplūkota mileniānisma krišana nežēlastībā, kā arī pārmērīgās prasības, ko sauc par Čiliasmu, kas mēģināja sevi atdalīt no mileniānisma. Šeit ietverti un komentēti dažādi to tipi. Interesanta ir doktrīnu attīstība gadsimtu gaitā un to piederība denominācijām.
Tiek apskatīta aizgrābtības doktrīnu izcelšanās. Tiek diskutēts par modernajām doktrīnām, kā arī par jezuītu priesteru Ribēras un Bellarmina darbību. Uzmanība pievērsta arī Samuēla Maitlanda darbībai un viņa maldu doktrīnas izveidošanai.
Atšķirība Bauslībā (Nr. 96)
Šis raksts pievērš uzmanību atšķirībai starp morālo un upurēšanas bauslību. Šī atšķirība rada daļu no pamata Genesis Grāmatā ietvertajām darbībām. Šis teksts apskata visplašākos Dieva bauslības aspektus. Šeit ietvertas arī tās specifiskās atšķirības, ko izveidoja reformāti, un kas ierakstītas kā ticības paziņojumi Otrajā Helvēcijas Konvencijā caur trīsdesmit deviņiem paziņojumiem Anglijas Baznīcā 1571. Gadā, kā arī runāts par citiem svarīgiem reformātu paziņojumiem līdz metodistu paziņojumiem par Reliģiju 1784.gadā. Paziņojumi ir svarīgi savām paša tiesībām.
Dieva Svētās Dienas (Nr. 97)
Šis teksts apskata Svēto Dienu nolūku un nozīmi. Tiek izskaidrota Svētku, kā daļas no pestīšanas Plāna, nozīme. Tiek norādīts, ka Svētki ir likums. Sākotnējais teoloģiskais arguments par Svētku atcelšanu, kādu uzturēja sākotnējā Baznīca, tiek parādīts kā teoloģiski nepareizs. Tiek pārrunātas Svētku attiecības pret Baznīcu un arī pret Templi un upurēšanu. Šeit ir norādīts, ka Svētki ir ticības centrālais aspekts, kas veido daļu no Dieva zīmoga.
Lieldienas (Nr. 98)
Šis raksts apskata laika mērīšanu un Lieldienu nozīmi, un to atšķirību no pagānu lieldienu svētkiem. Uzmanība tiek pievērsta atsevišķām Lieldienu svētku fāzēm. Tie tiek sadalīti Tā Kunga Mielastā, Lieldienu Vakarā, jo Kristus bija upurjērs, jeb Lielās Atceres Vakarā un Neraudzētās Maizes Svētkos, ieskaitot pēdējo Svēto Dienu Nera
udzētās Maizes Svētkos par godu Izraēla iziešanai no Ēģiptes. Šeit kopā ar šīm sadaļām un laika noteikšanu, ir apskatīta arī sagatavošanās Lieldienām. Šeit ietverta arī Lieldienu nozīme pravietojumos, kā arī salīdzināšana ar Essene mielastu. Detalizēti apskatītas arī vispārējās kļūdas Lieldienu izpratnē.Kāju mazgāšanas nozīme (Nr. 99)
Kopā ar rakstu Vīna un Maizes nozīme (Nr. 100) šis teksts apskata Tā Kunga Mielasta, kas veido Baznīcas otro sakramentu, elementu nozīmi. Kāju mazgāšana apzīmē atrašanos malā no Mesijas dzīves.
Maizes un Vīna nozīme (Nr. 100)
Šis raksts norāda uz Kristus miesas un asiņu upuri, un ticības elementu simbolismu.
Lielās Atceres Nakts (Nr. 101)
Ir rakstīts: Tās ir mana miesa, kas par jums ir dota, to darait mani pieminēdami.
Tā Kun
ga Mielasts (Nr. 103)Šis raksts izskaidro to komplekso nozīmi, kas atrodama Tā Kunga Mielastā. Šeit izskaidrota arī sagatavošanās diena un Lieldienas. Secībā, kādā tas notika, ir izskaidrota kāju mazgāšana, maizes un vīna baudīšana. Uzmanība ir pievērsta arī saistībai starp Exodus (Iziešanu) un Lieldienām. Jaunās Derības asinis un Augstā Priestera, kurš bija Mesija, ieiešana Svēto no Vissvētākajiem kārtā, ir vēstnesis mums, lai mēs visi kļūtu par Dieva bērniem. Šajā darbā ir izskaidrota arī Lieldienu simb
olisma nozīme attiecībā uz citiem tekstiem (piem. Ps. 34:20; Jes. 52:13-15). Izskaidrotas arī rakstu vietas no Jāņa 14 un Jāņa 17.
Bauslības ruļļa darbi jeb MMT (Nr. 104)
Šis teksts izskaidro to, kas ir tas, ko Pāvils sauca par Bauslības Darbiem savās vēstulēs. Šī daudzreiz pārprastā tēma ir izskaidrota, ņemot vērā daudz mūsdienīgākus arheoloģiskus pierādījumus un izmantojot Nāves Jūras Tīstokļu tekstus. Šeit tiek pētīti teksti, kurus tulkojuši Kimrons un Strugnels. Tie norāda uz to, ka Bauslības Darbi ir rakstu krājums, kas pastāvēja pirmajā gadsimtā, - Miqsat Mase Ha- Torah jeb MMT, kas tikai nesen ir tikuši atklāti. Tas Pāvila izteikumus modernajiem Kristiešiem padara daudz saprotamākus.
Mozus un Ēģiptes dievi (Nr. 105)
Šis teksts apskata veidu, kā Mozus tika galā ar Faraonu. Uzdevumi un mokas, kas tika uzliktas Ēģiptei, ir izskaidrotas attiecībā pret katru no Ēģiptes dieviem, kurus Dievs noraidīja. Šīs mokas ir iespējams ieraudzīt to oriģinālajā teoloģiskajā kontekstā. Mozus dzīve ir apskatīta vispārējās sadaļās saistībā ar Pestīšanas Plānu. Exodus (Iziešana) tiek salīdzināta ar Mirušo Grāmatas struktūru un tiek iegūta labāka terminoloģijas izpratne. Šis raksts ir svarīgs pareizai Exodus grāmatas izpratnei.
Jaunais un Vecais raugs (Nr. 106a)
Simbolisms par raugu Jaunajā un Vecajā Derībā tiek lietots runājot par vecu un jaunu raugu. Mums ir jāatsakās no viena rauga veida un jāaizstāj tas ar citu. Šim simbolismam ir liela nozīme attiecībā uz kristiešiem. Šādā skatījumā tiek izprasti arī Neraudzētās Maizes svētki, kā ļaunprātības un grēcīguma aizvietošana ar patiesības un sirsnības raugu. Arī Pentakosta upurēšanās ir raugs, un arī tas ir simbolisms Baznīcai attiecībā uz lielo Svētā Gara raugu.
Līgojamais upuris (106b)
Līgojamā upura nozīme izskaidrota kontekstā par Mesijas atnākšanu un atgriešanos Svētdienā pēc augšāmcelšanās iepriekšējā vakarā. Paskaidrota arī upurēšanas secība un pirmo augļu koncepcija. Uzmanība ir pievērsta arī vecās Derības upurēšanu nozīmei, kas norāda un to, ko Kristus sasniedza ar savu piecelšanos un atgriešanos tajā vakarā.
Septiņas lielas Lieldienas Bībelē (Nr. 107)
Šis teksts izskaidro septiņu lielu Lieldienu secību Bībelē un to nozīmi Mesijas atnākšanā un inkarnācijā. Uzmanība tiek pievērsta Lieldienu priekštečiem kā arī Lieldienu nozīmei Exodus, Jērikas krišanā, ar Gideonu, Hecekiju, Josiahu, Ezru, un beidzot, ar Mesiju. Lieldienu modelis tiek izskaidrots saistībā ar cilvēku, Jubileju sistēmu un līdzībām genesis 2:9, Cakarijas 4:3-6 un Lūkas 3:7-14. No šī raksta daudz skaidrāka top Lūkas 13:6-9 pieminētie trīs gadi.
Ecēchiēla vīzijas nozīme (Nr. 108)
Ecēchiēla vīzija ir tikusi izskaidrota kā kosmosa kuģis ar riteņiem un spārniem vai kā cits izfantazēts objekts. Bībele to skaidri identificē kā Ķerubu. Ko šī vīzija nozīmē? Kāda mācība ir iegūstama no šīs vīzijas? Šeit mēs šo nozīmi redzam.
Jautājums par runāšanu mēlēs (Nr. 109)
Šis raksts apskata pilnu nozīmi attiecībā uz runāšanu mēlēs un baznīcas vēsturisko pozīciju cauri gadsimtiem attiecībā uz šo jautājumu. Bībeliskie teksti tiek izvērtēti no to konteksta un nozīmes. Tiek demonstrēta arī apustuļu pozīcija attiecībā uz šo jautājumu.
Teorija par Taisno karu (Nr. 110): Pirmo un otro jātnieku atraisīšana
Šis raksts ir filozofiska un vēsturiska analīze par taisnības kara teoriju, kas demonstrē procesa attīstību ar Hippo Augustīnu caur ortodoksālo un katolisko sistēmu no piektā gadsimta. Tiek izskaidrota pāvesta bullas Unam Sanctam nozīme un norādes, kas attiecas uz karu un Taisnā Kara Teoriju, kā arī koncepciju par Baznīcu kā ekskluzīvu organizētu ķermeni, kurā dalības ņemšana ir nepieciešama pestīšanai. Šīs doktrīnas vēsture līdz pat mūsu dienām ir ļoti svarīga tiem Kristiešiem, kas pieņem jebkādu pozīciju attiecībā uz karadienestu vai karadarbību.
Māci Mums lūgt (Nr. 111)
Šis raksts apskata lūgšanas pareizo struktūru kā to noteicis Jēzus Kristus. Tiek izskaidroti termini un lūgšanas nozīme dievkalpojumā. Uzmanība ir pievērsta arī lūgšanas traucēkļiem un ieteiktas lūgšanu vadlīnijas.
Piedošana (Nr. 112)
Koncepcija par piedošanu ir centrālā tajās attiecībās, ko mēs ar lūgšanu attīstām pret Dievu. Šis raksts apskata piedošanu citiem, lai iegūtu piedošanu no Dieva. Apskatīta ir arī žēlastība, kas rodas no nožēlas. Uzmanība pievērsta arī piedošanai Bībelē. Apskatīta arī piedošana ienaidniekiem. Tiek arī pētītas līdzības attiecībā uz piedošanu.
Pamācības 31 (Nr. 114)
Šis daudz pārprastais un nepareizi pielietotais teksts tiek apskatīts sava garīgā rakstura dēļ. Neapgaismotas teoloģijas dēļ sievietes pārāk bieži ir tikušas pakļautas šī teksta dēļ. Šajā rakstu vietā ietvertā patiesā nozīme sievietēm dod patiesu spēku un Baznīcai lielāku atbildību.
Pentekosts Sinaja Kalnā (Nr. 115)
Šis raksts seko darbiem no Exodus, iekļaujot gan Mozu, gan Ēģiptes dievus, gan arī Mozu un Iziešanu. Tas norāda uz to, kas īsti deva bauslību Sinaja Kalnā un kādā veidā tas notika. Secība, kādā notika virzīšanās uz Sinaja Kalnu ir izskaidrota ar apstāšanās terminiem, tādā veidā radot labāku izpratni attiecībā uz bauslību un notikumiem Sinaja Kalnā. Tiek apskatīts arī vadītājam dotais spēks kā Dieva dots spēks.
Dieva Vārdi (Nr. 116)
Šeit doti un izskaidroti Dieva Vārdi. Konteksts, kādā tie tiek lietoti, ir svarīgs, lai izprastu, kā Dievs rīkojas un caur ko Viņš runā.
Svētais Gars (Nr. 117)
Šajā darbā detalizēti izskaidrots Svētais Gars. Uzmanība tiek pievērsta arī sākotnējiem strīdiem par Gara darbību un pielietošanu Derībās. Gars tiek atspoguļots kā Dieva spēks, nevis kā persona. Veids, kādā Gars darbojas, tiek uzskatīts par faktoru, kas izredzētajiem dod iespēju kļūt par elohim jeb theoi, kā to uzskatīja sākotnējā Baznīca, un kā to pauž Cakarijas 12:8. Šis darbs ir centrālais, lai izprastu koncepciju par Dievību.
Mesijas Ģenealoģija (Nr. 119)
Mesijas ģenealoģijas nozīme ir izskaidrota no Ādama. Apskatīti teksti no Mateja 1 un Lūkas 3, un uzmanība pievērsta arī šķietamajai pretrunai starp šīm rakstu vietām un Laiku Grāmatas tekstiem. Pareizā un patiesā nozīme norāda, ka Mesija patiešām tika sūtīts, lai glābtu grēciniekus.
Dieva pļauja, Jauno Mēnešu upurēšana un 144 000 (Nr. 120)
Šis darbs parāda sarežģīto saistību starp pestīšanas plānu un upurēšanas sistēmas zīmīgumu. Pārbaude norāda, ka pastāv noteikta attiecība starp skaitļiem, kas iesaistīti gada un Jubileju pamatos (gan pravietiskajā gadā, gan arī Jonas zīmē), un starp septiņdesmit kompozīciju ar 144 000. Jaunās Derības Baznīcas piederība pie Jaunajiem Mēnešiem, Sabatiem un Svētajām Dienām tiek aplūkota daudz plašākā struktūrā.
Michas 5:2-3 (Nr.121)
Šeit apskatīta šī teksta izmantošana binitāriešu vidū, un šī pozīcija tiek novērtēta kā nepareiza. Duālā spēka ķecerība tiek uzskatīta par maldiem. Šis darbs apskata arī rakstu vietas pravietojumu attiecībā uz Mesiju un tā attiecības ar Dievu.
Sabatu ievērojošo Baznīcu vispārējā izplatība (Nr. 122)
Šis svarīgais darbs izseko Sabatu ievērojošajām Baznīcām no pirmā gadsimta Vidējos Austrumos, Eiropā un Āzijā. Apskatot divu tūkstošu gadu laika sprīdi, tas ir visaptverošs pieraksts tikai par Baznīcām, bet arī par to, kā Svētdienu ievērojošā sistēma sāka šīs baznīcas vajā
t.Jaunie Mēneši (Nr. 125)
Šis ir pirmais no darbiem par Jaunajiem Mēnešiem. Bībeliskais atjaunošanas svarīgums un svētku pamati pēc bauslības tiek apskatīti šajā darbā. Uzmanība tiek pievērsta sākotnējām rabīniskajām praksēm, kā arī tekstiem, no kuriem tie vadījās. Jaunās Derības piederība ir pilnīgi faktiska.
Dāvids un Goliāts (Nr. 126)
Šis darbs apskata notikumu par Dāvidu un Goliātu un attīsta garīgo un pravietisko nozīmi attiecībā uz darbībām, kas notika šī konflikta laikā. Šī notikuma pamata tēma saistās ar Mesiānisko uzvaru pār pasaules sistēmām. Tiek atspoguļoti arī pamata fakti par Filistīniešu okupāciju Svētajā Zemē. Uzmanība pievērsta arī Izraēla iedzīvošanās laikam Kānaānā, kā arī detaļām par Derības Arkas izjaukšanu saistībā ar kauju un Monarhijas iedibināšanu. Šo aktivitāšu gala rezultāts ir Dāvida cilts nākšana pie varas.
Sākotnējā Teoloģija par Dievību (Nr. 127): Patristisko autoru izpēte un viņu izpratne par Dievu.
Šis darbs apskata agrīnos patristikas tekstus un izceļ to uzskatus par Dievu. Tie bez mazākajām šaubām atklāj, ka agrīnie autori nebija ne trinitārieši, ne binitārieši, kā arī neticēja, ka Kristus pastāvējis jau bezgalīgā pagātnē. Šis darbs ir noderīgs, lai izsekotu lielajai teoloģijas sagrozīšanai, pārveidojot to trinitāriskā struktūrā.
Melchisedeks (Nr. 128)
Tās būtnes identificēšana, kas ir pazīstama kā Melchisedeks, vienmēr ir bijusi problēma daudziem Bībeles studentiem. Šis darbs apskata rabīniskās tradīcijas, kā arī norāda uz iespējamo identitāti un iemesliem, kas bijuši pamatā šīs būtnes darbībai. No šī raksta var labāk izprast Melchisedeka priesterības nozīmi.
Iedrošināšana un Nobaidīšana (Nr. 130)
Iedrošināšana nozīmē vairot drosmi un paļāvību otrā. Tas var palīdzēt motivēt personu darboties grūtā situācijā un radīt cerību uz gaišāku nākotni. Katram cilvēkam savu reizi ir vajadzīga iedrošināšana. Mums citiem cilvēkiem bieži vajadzētu izteikt uzslavas un pozitīvu novērtējumu. Iedrošinājums cilvēkam var likt strādāt vairāk un sasniegt vairāk. Tas var palī
dzēt atvieglināt otra nastas vai pat mainīt viņa vai viņas dzīves virzienu. Bībele mums māca mierināt un iedrošināt vienam otru, kā to Dievas dara pie tiem, kas tic un paklausa Viņam.Dieva Mistērijas (Nr. 131)
Šajā darbā tiek apskatīta Dieva atklāsme mistēriju terminos un tās darbību izredzētajos. Pārskatītas arī līdzības par talantiem un gudrajām un muļķajām jaunavām. Secīgā kārtībā apskatītas un novietotas Dieva mistēriju atklāšanās pakāpes.
Izraēla Jaunie Mēneši (Nr. 132)
Šis darbs sākas no pirmā raksta un pievērš uzmanību Jauno Mēnešu garīgajai nozīmei. Apskatīta arī Jauno Mēnešu ievērošana Baznīcā gadsimtu gaitā.
Mūžīgā dzīve (133)
Šeit ir apskatīta mūžīgā dzīvība ar pieņēmumu par Mesijas līdzmūžību ar Dievu, kas ir izklāstīts izmantojot Bībeliskos tekstus. Uzmanība pievērsta arī Laika un Nemirstības koncepcijai un trinitāriešu struktūru pieņēmumiem. Radušās filozofiskās problēmas tiek skatītas ar Bībeles tekstu palīdzību.
Jošua, Mesija, Dieva Dēls (Nr. 134)
Šis raksts apskata Eloah kā dievkalpojuma objektu un novieto Mesiju tā pareizajā Bībeliskajā kontekstā. Šajā darbā ir pievērsta uzmanība koncepcijai par Dievu pirms iesākuma, Iesākumam, Elohim Padomei kā Dieva Dēliem un Dieva Zvaigznēm. Apskatīts tiek arī dēls, kas bija Izraēla Elohims. Šeit identifi
cēta arī Mesijas loma kā Dievu Dieva augstajam priesterim, caur kuru Dievs darbojas. Apskatīta tiek inkarnācija, kā arī otrā atnākšana.Liecinieki (Nr. 135)
Šis darbs nosaka liecinieku identitāti un liek uzsvaru uz vienīgo bībeliskās identifikācijas avotu. Tiek izdiskutētas divas dzīvotspējīgas alternatīvas, kā arī nosacījumu, kurš iekļauj ceļošanu laikā. Šī neievērotā iespējamība tomēr ir svarīga un nozīmīga spēja.
Taures (Nr. 136)
Šajā darbā uzmanība pievērsta diviem Tauru Svētku aspektiem. Pirmais ir Mesijas atgriešanās. Šī fāze iet cauri Baznīcas attīstībai līdz adventei un Kristus tūkstoš gadu valdīšanai un Izraēla sapulcināšanai. Otrais aspekts ir Jēra Mielasts. Šeit evaņģēlija ziņojumi ir apskatīti līdz detaļām, ieskaitot Kristus laulību ar Baznīcu. G
alvenie faktori par kāzu tērpa veidu izredzētajiem ir svarīgi visiem kristiešiem.Tempļa mērīšana (Nr. 137)
Šis darbs ir Dieva Tempļa mērīšanas atainojums un pravietojumu pārskats, iekļaujot Izraēlu un tautas pēdējā trīsdesmit gadu fāzē pirms Tūkstošgades. Tiek apskatīta trīs kategoriju vadītāju - Priesteru, Praviešu un Prinču atcelšana.
Avju tiesāšana pēc tā, kā tās attiekušās viena pret otru, ir centrālā šī mēra fāze. No šī teksta, iespējams, var labāk izprast līdzību par avīm un kazām. Šis darbs ir saistīts ar teksta
Liecinieki un Pēdējo Dienu brīdinājums izpratni kopā ar beigu kariem.Izpirkšana (Nr. 138)
Izpirkšanas Dienas izpratne arī ir ļoti svarīga Mesijas lomas izpratnei. Izpirkšanas nolūks tempļa upurēšana ir apskatīts kopā ar izpirkšanas funkciju Jubileju sistēmā.
Sapulcināšana (Nr. 139)
Šis notikums, kas iesākas Lieveņu Svētkos tiek, vadīts noteiktā kārtībā un tajā ir vairākas prasības, kuras kristietim vajadzētu zināt. Tiek noteiktas trīs ziedošanas secības. Teksts apskata Sapulcināšanas Svētkus, Izpirkšanas skaitīšanu, pilnos mēnešus, Pentakostu, Taures, Sātana Tiesāšanu, augšāmcelto darbus, Dieva armijas apmācību.
Septiņi zīmogi (Nr. 140)
Šis darbs pievērš uzmanību Atklāsmes Grāmatā minētajiem septiņiem zīmogiem un izskaidro to nozīmi. Tiek apskatīta zīmogu attīstība pēdējos divos gadsimtos, un tiek dota Mesijas atgriešanās secība. Šis process sasniedz kulmināciju ar septīto zīmogu, kas faktiski ir septiņas Taures.
Septiņas Taures (Nr. 141)
Atklāsmes Grāmatā pieminētās septiņas Taures ved pie Mesijas. Šīs secības daļa ir beigu kari. Šeit tiek detalizēta visa šī secība ar zīmogiem un taurēm.
Jērikas Krišana (Nr. 142)
Šajā darbā ir pievērsta uzmanība pravietiskajiem norādījumiem par Jērikas krišanu un izskaidro kā septiņu zīmogu un tauru secība kopā ar Dieva dusmām ir noteikta stāstā par Jēriku. Rahabas stāsta zīmīgums norāda uz pagānu atgriešanos un uz Mesiju kā tautu vadoni.
Augšāmcelšanās no mirušajiem (Nr. 143)
Šis darbs apskata pirmo un otro augšāmcelšanos no mirušajiem. Tiek izdiskutēts katras augšāmcelšanās nolūks, kā arī to gala rezultāts. Pārbaudīta un izskaidrota ir arī milžu identifikācija un to augšāmcelšanās noliegums. Šis darbs pievērš uzmanību pirms ādamiskā cilvēka izskaidrošanai, un tas ir svarīgs visiem, kuri vēlas sa
līdzināt Bībeli ar šī gadsimta zinātniskajiem atklājumiem.Dieva mūžīgā Valstība (Nr. 144)
Šis darbs apskata pestīšanas plāna iznākumu un mērķi. Tiek izskaidrots termins par Dieva pilsētu (sk. arī darbu Dieva Pilsēta) un identificēta garīgā nozīme.
Augstā D
ziesma (Nr. 145)Šis darbs ir detalizēts komentārs par Augsto Dziesmu, izmantojot rabīniskos komentārus, lai tādā veidā noteiktu Dziesmas tīro Mesiānisko saturu. Šis pārsteidzošais stāsts ir obligāts visiem, kuri saredz Jūdas atgriešanās iespējamību, kā arī, lai labāk izprastu Baznīcas dabu un tās attiecības ar Mesiju.
Svētā Gara augļi (Nr. 146)
Tālāk līdz darbam Svētais Gars, mēs turpināsim attīstīt koncepcijas par Svētā Gara vietu un tā attiecībām Dievībā. No šīs pozīcijas izpratnes mēs, vadoties no Bībelē teiktā, tad varētu būt spējīgi daudz pareizāk izprast tā nolūku un tātad arī tā gala iznākumu izredzētajos.
Kristus dievišķums (Nr. 147)
Šis ļoti svarīgais darbs apskata bībelisko pozīciju attiecībā uz Kristus dievišķumu. Šis raksts apskata un pārbauda dažādas pozīcijas no radikālā unitārisma līdz trīsvienības procesa teoloģijai. Pēc Rakstiem tiek nodemonstrēta Kristus pirmseksistence. Šis darbs izskaidro, kādā veidā Kristus ir dievišķs. Tas pievērš uzmanību Vienīgajam Dievam, izskaidrojot Deuteronomium
6:4 shēmu. Vadoties no Rakstiem tiek izskaidrota elohima daudzesamība. Ir apskatīta arī izpirkšanas pieminēšana un grieķu filozofijas maldīgie pieņēmumi, uz kā ir balstīta Trīsvienība. Kopā ar doktrīnu par Antikristu uzmanība pievērsta arī monoteisma loģikai. Šajā darbā tiek izskaidrota arī tādu terminu nozīme kā radītais, pirmradītais un vienpiedzimušais, un vienīgais dzimušais. Apskatītas arī dažas vispārējas trinitāriešu problēmas un to risinājums. Šo darbu papildina teksts Uz nemirstību.Baznīcas Vārds
(Nr. 148)Šis īsais darbs kodolīgi pārskata vārdus, kādos Baznīca pieminēta Jaunajā Derībā un nosaka vispārējo sugas vārdu, kas ir Dieva Baznīca vienskaitlī un Dieva Baznīcas daudzskaitlī.
Toronto Svētība, Histērija un Dēmonu īpašums (Nr. 149)
Pastāv kāds fenomens, kas plūst caur angļu valodā runājošām valstīm un kura pirmsākumi ir rodami Toronto, Kanādā. Tā vārds ir cēlies no šī fakta kopā ar pieņēmumu, ka tam ir kaut kāda veida svētība garīgas manifestācijas formā. Tādēļ tas ir nosaukts par
Toronto Svētību. Tiek pieņemts, ka šis fenomens ir Svētā Gara izpausme un ka tie, ko iespaido šis fenomens, ir saistībā ar Svēto Garu.Šī darba nolūks ir izpētīt pamatojumu, uz kura balstīts šis pieņēmums, kā arī pārbaudīt garus, kā mums tas ir pavēlēts, lai izolētu šīs manifestācijas dabu un parādītu virzienu izredzētajiem attieksmē pret tiem, kas šo fenomenu ir piedzīvojuši vai tiem, kas to veicina.
Baznīcas Sakramenti (Nr. 150)
Vairums no Baznīcām pretendē uz tiesībām par noteikšanu pār dažādiem cilvēka dzīves aspektiem, un to dalībniekiem ir jāņem dalība šo baznīcu aktivitātēs, lai būtu pieņemami. Šis darbs apskata laulību sakramentus, pēdējos rituālus (ārkārtējo svaidījumu), euharistiju (Svēto Vakarēdienu), kristības, Tā Kunga Mielastu, un secina, ka Jaunā Derība liek ievērot tikai divus sakramentus.
Dievs un Baznīca (Nr. 151)
Šajā darbā uzmanība tiek pievērsta Baznīcai. Šis raksts izskaidro, kā Dievs rīkojas ar cilvēkiem un kā Viņš rada un lieto baznīcu pasaules tautās.
Dieva Derība (nr. 152)
Vispārēji maldi ir tie, ka Dievs ir radījis divas atšķirīgas derības Vecās Derības laikos un Jaunās Derības ērā tā, it kā Dievs būtu pieļāvis kļūdu attiecībā uz Izraēlu un tagad mēģina to labot ar Jauno Derību. Patiesība ir tā, ka Dievs ir uzticams un uz Viņu var paļauties, un Viņš neielaiž kļūdas. Viņš darbojas patiesi un pacietīgi, un šīs īpašības demonstrē Derības. Viņa derība ar cilvēku visā vēsturē nedemonstrē ne fragmentāciju, ne arī kaprizitāti. Šis teksts pievērš uzmanību Derību nolūkiem un to iesaistīšanai trijās, Dievam svarīgās grupās - Ābrahāmā, Izraēla pie Sinaja Kalna un Jaunās Derības Kristiešu grupās.
Pirmais Bauslis: Sātana Grēks (Nr. 153)
Apskata Sātanu, Deuteronomium 6:4 pieminētās shēmas pārkāpšanu, un grēka iespiešanos kristīgajā pasaulē, iespaidojot simtiem miljonu upuru, kuri ir nevērīgi pret savu grēku. Šeit apskatītas sekojošas tēmas: Sātana izcelšanās, Azazels, Semiaza un Etiopiskā grāmata; Eloaha atšķiršana no Elohima; vārda Elohenu izcelšanās no vieskaitļa Eloah, nevis no daudzskaitļa Elohim, un par to, kādēļ tas ir tik svarīgi; Rušdonija septiņi principi, kas cēlušies no Šemas; Binitāriešu nu Trinitāriešu dilemmas; duālisms, Dieva Baznīcu Grupu, kuras atzīst Kristu kā mūžīgi eksistējušu, problēmas, kas tiek uztverta kā elkdievības forma un diskvalificēšana no pirmās augšāmcelšanās; Dieva nemainīgā daba, kas rezultējas nemainīgā likumā; bezlikumības jeb antinomiānisma izcelšanās no Aleksandrijas gnosticisma, kuru attīstīja romieši un grieķi, uzbrūkot jūdaismam un sākotnējai kristietībai, lai aizvietotu jūdu Dieva likumu ar grieķu ētiku un grieķu teoloģiskajiem principiem, piemēram Trīsvienību; nemirstīgās dvēseles doktrīnu un politeismu; žēlastība un bauslība kopā; patiesas kristīgās Baznīcas lielums un skaits nav norādošs; desmitā tiesa no atkritēju sistēmas pielūdz viltus dievu; lielie baušļi; personu respektēšana kā elkdievība un burvestība; viltus skolotāji, kuri jāpārskolo otrajā augšāmcelšanās reizē.
Milzis (Nr. 154)
Milzis pirmo reizi ir minēts Genesis Grāmatā 6:4 kā Dieva Dēlu un Cilvēku meitu pēctecis. Šī ir vispārēja tēma, kas atrodama antīkajā pasaulē, un tā nav sastopama tikai Bībelē. Šis teksts pārlūko antīkos rakstus, titānus, Ramajanas raksasu, Nāves jūras Tīstokļus, Genesis Apokrifu, Gibovrimu un Rephaimu. Izmantojot daudzus d
arbus atsauksmēm, it sevišķi Bībeles roksgrāmatu, tiek izdarīti secinājumi par Milzi.Svētā Gara Dzimums (Nr. 155)
Viena no vispretrunīgākajām tēmām kristietībā ir Svētais Gars. Visi piekrīt, ka viņš/tas eksistē, taču pastāv dažādas domas par to, kas viņš/tas ir. Daži izmanto grieķu Rakstus, kuros, kā viņi apgalvo, Svētais Gars tiek attiecināts kā viņš un tā secina, ka Svētajam Garam ir jābūt personai. Šajā darbā grieķu teksti tiek analizēti, un tiek izdarīti secinājumi par to, kāda ir Svētā Gara dzimte.
Dieva Kalendārs (Nr. 156)
Šeit runāts par kalendāru, kas iekļauts Bībelē Dieva pielūgšanai. Tišri mēneša Molads, kas lietots Jūdu kalendārā, lai paātrinātu vai atliktu svētku datumus ar novirzēm no īstajiem datumiem, lai tādā veidā būtu saskaņā ar jūdu paražām, tiek uzskatīts par bībeliski nepamatotu. Būtībā jūdi un šādas Dieva Baznīcu grupas Svētās Dienas ievēro nepareizos datumos.
Procedūras Tā Kunga Mielastā (Nr. 157)
Dod informāciju indivīdiem, kas nevar piedalīties grupā.
Kādēļ bija nepieciešams izveidot Kristīgās Dieva Baznīcas (Nr. 158)
Izskaidro, kādēļ radās Kristīgās Dieva Baznīcas un kādēļ tās nav saistītas ar citām grupām.
Krustā sišanas un Augšāmcelšanās laiks (Nr. 159)
Derību kristīgā pasaule māca par Jēzus Nācarieša krustā sišanu piektdienā un augšāmcelšanos svētdienā. Vēsturiski pieraksti norāda, ka sākotnējā Jaunās Derības Baznīcā apustuļi šādu doktrīnu nemācīja. Šis darbs apskata Rakstus, Vēsturi, lunārā kalendāra datumus, kā arī neseno pētījumu rezultātus, un ļauj tiem noteikt pareizo laiku. Pastāv pierādījumi, ka Kristus darbības laiks bija divi ar pusi gadu, nevis trīs ar pusi gadu, kā tas dažreiz tiek izsecināts no Daniēla 9. Dota arī detalizēta notikumu analīze sešas dienas pirms Lieldienām. Šis teksts iekļauj jaunu darbu, kas norāda, ka krustā sišanas gads bija 30. gads pēc Kristus, nevis 31. vai 33., kā daudzi to uzskata.
Kristus Upura un Radīšanas nolūks (Nr. 160)
Šis darbs apskata nepareizus priekšstatus par Kristus dabu. Daži tic, ka, ja Kristus nebūtu Dievs un mūžīgi eksistējoša būtne, tad viņa upuris nebūtu pietiekams, lai samierinātu cilvēci ar Dievu. Šī uzskata pamats atrodas grieķu filozofijā un nepareizā Bībeles sistēmas un radīšanas nolūka izpratnē. Izskaidrojums dalās divās daļās. Viena daļa pievērš uzmanību radīšanas nolūkam un otra Bībeles sistēmai. Salīdzinot ar bībeliskajiem tekstiem, tiek norādīts grieķu filozofijas maldīgums.
Desmitā tiesa (Nr. 161)
Desmitā tiesa ir pazīstama daudzās reliģijās. Daži vadītāji saviem sekotājiem ir uzlikuši augstas prasības, reizēm pat pasludinot trīs desmitās tiesas. Šis darbs pievērš uzmanību desmitajai tiesai Bībelē un izdara secinājumus attiecībā uz jūdiem un kristiešiem šodien. Personām, kuras ir samaksājušas trīs desmitās tiesas, būs daži interesanti pārsteigumi.
Onāna grēks (Nr. 162)
Gadsimtu garumā dažādu pārliecību kristīgās baznīcas Onāna grēku ir identificējušas ar masturbāciju, un šo darbību noteikušas kā iemeslu, kādēļ tas Kungs nokāva Onānu. Tas ir kļuvis par daļu no sekulārā mīta un ienācis specifiskas terminoloģijas valodā. Šis darbs izceļ šī uzskata maldīgumu, un parāda attiecīgo grēku, kuru pieļauj arī daudzas baznīcas.
Kristus un Korāns (Nr. 163)
Kristietībai, jūdaismam un islamam ir tās pašas saknes Ābrahamā. Lielie teologi (piem. Kalvins, Harnaks, Brunners) piekrīt, ka racionālais teisms, jūdaisms, Bībele un islams ir unitāri. Teorētiski šīm ticībām vajadzētu būt spējīgām atrast kopēju valodu attiecībā uz Dievu, ko tās pielūdz un turpināt strādāt vienotā pasaules ģimenē. Kādēļ tas tā nav? Šis darbs pēta līdzības un vēstures, un ticību konfliktus. Tas analizē Bībeles un Korāna Dievu, Dieva Vārdus, vēsturisko attīstību, koncepcijas un detaļas attiecībā uz Mesiju, ticību tūkstošgadei un augšāmcelšanām. Daudzi kristieši būs pārsteigti par muhamedāņu mācību Korānā attiecībā uz Bībeles Kristu.
Bībele (Nr. 164)
Vai kristiešu Bībele ir inspirēts visuvarenā, mīlošā Dieva vārds, kā daži cilvēki apgalvo, vai tas ir tikai gudru cilvēku rakstu krājums, kā to saka citi? Šis raksts ir atbilde Romas Katoļu ģildes apgalvojumam, kas māca, ka Bībele nav vienīgais vadītājs ticībā.
Par nemirstību (Nr. 165)
Daudzi kristieši ir uzauguši ar koncepciju , kura tika izveidota dažus gadsimtus pēc Kristus un apustuļiem, par trinitāru kristīgu Dievu un ir pieņēmuši to bez pārbaudīšanas Bībelē. Paradoksāli, taču Bībele nemāca par trīsvienību. Apustuļi nekad netika dzirdējuši vārdu trīsvienība un pavisam noteikti nemācīja par trīs sastāvdaļu Dievu. Divdesmitajā gadsimtā Herberts Ārmstrongs izstrādāja līdzīgu koncepciju par duālu kop pastāvošu Dievu. Šis raksts vēršas pie Ārmstronga binitārisma (vai precīzāk diteisma) doktrīnas pamatiem un atklāj to kā nepamatotu. Šis darbs atbalsta unitārisma mācību Bībelē, ka ir tikai viens patiess Dievs.
Trešās augšāmcelšanās maldi (nr. 166)
Augšāmcelšanās no mirušiem ir to kristiešu nākotnes cerība, kas netic nemirstīgās dvēseles doktrīnai, kuru atbalsta Romas Baznīca pamatojoties pagānu filozofijā gadsimtiem ilgi pēc Jēzus un apustuļiem. Tomēr, pastāv nesaprašanās par augšāmcelšanos skaitu un dabu, kas tajās piedalīsies un kādā veidā tas notiks, kā arī kāds būs beigu rezultāts. Šis raksts atbalsta doktrīnu par divām augšāmcelšanām cilvēkiem, pirmo priekš tiem, kas aicināti un izredzēti pirms šī notikuma, kam nekavējoties sekos tūkstošgadu paradīze, un otro augšāmcelšanu pēc tūkstoš gadiem. Speciāla uzmanība ir pievērsta Herberta Ārmstronga doktrīnai par trešo, vēlāko augšāmcelšanos.
Ariānisms un Semiariānisms (Nr. 167)
Uz ortodoksālu propagandu balstītas ignorances dēļ starp trinitāriešiem pastāv tendence jaukt unitārismu ar ariānismu kā vienu un to pašu teoloģisko uzskatu. Šī darba nolūks ir cik vienkārši vien iespējams attēlot atšķirību starp unitārismu un ariānisma pozīciju, kā arī attēlot, kas tiek uzskatīta par semiariānisma pozīciju.
Patiesība (Nr. 168)
Pilāts Jēzum vaicāja: Kas ir Patiesība? Šajā rakstā mēs apskatīsim, kas ir patiesība attiecībā pret Svēto Garu. Ko Baznīca saņēma, kad tā saņēma Svēto Garu?
Jaunie Mēneši un atjaunošana (Nr. 169)
Daudzi kristieši būtu pārsteigti, ja atklātu, ka Bībeles pravietojums norāda, ka būs laiks, kad Mesija atgriezīsies redzamā godībā un atjaunos šīs pasaules sabiedrību pēc savas līdzības. Viena no institūcijām, ko Viņš atjaunos, ir Jaunie Mēneši, ko lielā mērā šodien ignorē tie, kas apgalvo, ka seko viņa vadībai. Šis raksts apskata Jauno Mēnešu lomu šajā atjaunotajā civilizācijā.
Ceturtā Baušļa loma vēsturiskajās Sabatu ievērojošajās Dieva Baznīcās (Nr. 170)
Sabatu ievērojošās baznīcas pēdējo divu gadsimtu laikā pieņēmušas, ka kristietības centrālā tēma un identificējošā zīme ir sabats un ka baznīcas gadsimtiem ilgi ir tikušas vajātas par savu sabata ievērošanu. Šī pozīcija labākajā gadījumā ir tikai daļēji patiesa, un sliktākajā gadījumā tā apslēpj patiesos fundamentālos ticības aspektus, kuru dēļ Dieva Baznīca tika vajāta, un tos citus aspektus, kas veido izredzēto zīmes. Šis raksts norāda uz to, ka būtībā pastāv vairākas zīmes, kas identificē izredzētos, un tās tiek izmantotas, lai nošķirtu izredzētos un izņemtu tos no sabiedrības vajāšanu laikos, ko vispārēji sauc par inkvizīciju.
Baznīcas uzdevums (Nr. 171)
Baznīcai ir viens vienīgs uzdevums, ko devis Jēzus Kristus un kas pieminēts Mateja 28:18-20. Sabatu ievērojošās Dieva Baznīcās vērojams fenomens, ka liels daudzums cilvēku vīlušies tajā, kas notiek dažās baznīcās, pamet Kristus uzdevumu un dodas uz mājas baznīcām, un nepiedalās evaņģēlija sludināšanas darbā. Tā ir Jēzus Kristus uzliktā pienākuma nepildīšana, un tas ir tieši tas pats grēks, kuru Kristus nosodīja kā talanta aprakšanu.
Piedzimšana no jauna (Nr. 172)
Vairums no cilvēkiem terminu
atdzimšana no jauna apzinās kristīgā nozīmē. Vairums neizprot procesu, kas iesaistīts šī termina nozīmē. Kristus pauda mācību attiecībā uz šo lietu, kā tas pierakstīts Jāņa 3:1-21. Šis raksts apskata bībeliskos skaidrojumus un nosaka spēcīgas atšķirības tam, kā šo terminu lieto vairums no kristiešu grupām.Pentakosts: Levicitus 23:11-22 salīdzināšana Septuagintā (Nr. 173)
Neliels skaits Dieva Baznīcu grupu atbalsta uzskatu, ka Pentakostam vienmēr vajadzētu tikt svinētam Sivana mēneša 6.datumā. Citi tam par piemērotu uzskata pirmdienu. Šis raksts pārskata dotos argumentus un uzskata tos par aplamiem.
Dieva Valdība (Nr. 174)
Dieva rīkojums attiecībā uz valdību ir viens no visvairāk pārkāptajiem no Bībeles konteksta raugoties. To nosaka cilvēki, radīdami savas koncepcijas, kas tiek piedēvētas Rakstiem, taču būtībā ir balstītas uz šīs pasaules pagānu sistēmu principiem. Daudzi no šodienas modernās kristietības nesaprot, ka ir vairāki Dieva dēli un ka to vidū Padomē bija a
rī Sātans kā Dieva dēls. Strīdi par valdības struktūru bija Debesu pulka sākotnējā problēma, kas izraisīja dumpi, kurā bija iesaistīts Sātans un trešā daļa eņģeļu. Šajā rakstā ir apskatīta Dieva Valdības struktūra.Tišri attiecība pret ekvinokciju (Nr. 175)
Daži reakcionāri mācītāji Dieva Baznīcās ir mēģinājuši attaisnot Hillela Kalendāra atlikšanas sistēmu ar Rakstu pārtaisīšanas palīdzību. Viens no šādiem maldīgiem argumentiem balstās uz pieņēmumu, ka Molada jeb 1. Tišri noteikšana Hillela Kalendārā ir saistīta vai kaut kādā veidā atkarīga no septembra ekvinokcijas pozīcijas. Lai aizstāvētu atlikšanas sistēmu un neprecizitātes, kas šādā sakarā ir radušās piemēram 1997. gadā, tiek izvirzīti dažādi neordināri argumenti. Kāda persona ir citējusi Exodus 34:22
kā pierādījumu tam, ka septītā mēneša Tauru svētkiem ir jāiekrīt vai jānotiek pēc septembra ekvinokcijas. Šis teksts analizē šo argumentu.Pirmsadventes Tiesa (Nr. 176)
Dr. Samuels Bačioči no Andreja Universitātes nesen ir izdarījis pētījumus attiecībā uz Svētajām Dienām un nācis pie slēdziena, ka šīs dienas ir jāievēro. Tas, protams, vienmēr ir radījis problēmu Septītās Dienas Adventistu draudzei, jo Izpirkšanas simbolisms un izredzēto tiesa ir balstījusies uz Elenas G. Vaitas slēdzieniem, kas ir kļūdaini.
Sems Bačioči saskaras ar problēmu parādīt Svēto Dienu nozīmi savā Septītās Dienas Adventistu kosmoloģiskajā skatījumā. Tas ir ļoti grūti šajā rakstā minēto iemeslu dēļ. Jūdaismā pastāv līdzīga problēma, jo tas nesaprot Mesiāniskās atnākšanas un baznīcas formāciju. Tā arī viņu sapratne par tiesu ir kļūdaina.45. Psalms (Nr. 177)
Ir kāds brīnišķīgs Psalms, kas ir nosaukts par Mīlestības dziesmu. Tas ir Jēzus Kristus kā karaliskā līgavaiņa un Baznīcas kā karaliskās līgavas pravietisks skicējums. Šis Psalms tāpat apraksta Jēzus Kristus attiecības ar Dievu Tēvu.Tēvs ne tikai Jēzu Kristu ir iecēlis sevišķā pozīcijā, piemēram kļūt par karalisko līgavaini viņa cilvēkiem, bet arī par elohimu, kas nāk no Viņa autoritātes.
110. Psalms (Nr. 178)
Šis Psalms ir īss, taču ļoti svarīgs. Šis ir viens no 134 tekstiem, ko ir izmainījis Soferims, kur vārds Jahoveh jeb Jehova ir mainīts uz Adonai. Tas sākas ar identifikāciju, ka tas ir Dāvida Psalms. Tā, pants attiecas nevis uz Dāvidu, bet gan uz to Kungu. Tātad šī būtne
ir Mesija. Viņš 110. Psalma 5 pantā tiek uzrunāts kā Jehova, taču tas ticis mainīts uz vārdu Adonai, kā tas redzams šajā rakstā.Komentāri par K.J. Stavrinida Modernās Trinitāriešu problēmas (Nr. 179).
Vispasaules Dieva Baznīcas 1990. gadu sākumā pieņēma izskaidrojumu par Kristīgo Dievu (Dievību). Viens no vadošajiem advokātiem bija Abasadora Koledžas Dr. Stavrinidis. Šis teksts ir komentārs par vienu no Dr. Stavrinida publikācijām šajā sakarā.
Dieva Pilsēta (,Nr. 180)
Atklāsmes Grāmatā ir runāts par laiku, kad tiks nodibināta Dieva Pilsēta. Šis raksts diskutē par Jauno Jeruzālemi, tās simbolismiem un nozīmi.
Zvaigžņu karu otra puse (Nr. 181)
Atklāsmes Grāmata paredz cilvēku cīņu pret Kristu, kad Viņš atgriezīsies kā Ķēniņu Ķēniņš. Kādēļ viņi tā darīs? Šajā gadsimtā strauji izplatās zinātniskās fantastikas stāsti, kuru motīvs centrējas uz citplanētiešu invāziju uz zemes, kuros zemes iedzīvotāji aktīvi cīnās un uzvar lielus kara pulkus. Šis raksts runā par zvaigžņu karu grāmatām/ filmām kā par faktoru, ka
s noskaņo cilvēkus pieņemt šādu stāvokli attiecībā pret savu Glābēju. Šajā darbā iekļauti arī filmu tēmu apskati par pēdējām dienām.Kad bija jābeidzas runāšanai Mēlēs? (Nr. 182)
Pirmajā Vasarsvētku dienā Jaunās Derības Baznīcā apustuļi runāja mēlēs. Šis Bībeles Advokāta redaktora raksts runā par to, kas ir domāts ar runāšanu mēlēs, un cik ilgi šim fenomenam bija jāpastāv. Iekļauts arī padoms, kā atšķirt patiesu runāšanu mēlēs.
Veģetārisms un Bībele (Nr. 183)
Daudzas pasaules reliģijas izmanto veģetārismu kā reliģiskas attīstības veidu. Daži to uzskata par šķīstīšanās rituālu. Citi, pamatojoties uz ētiskiem apsvērumiem, to uzskata par nežēlību pret dzīvniekiem. Šis raksts seko reliģiskajam veģetārismam no antīkajiem laikiem līdz pat pašreizējai Krist
ietībai. Uzmanība pievērsta arī atturībai no vīna. Tas saistās ar rakstu Vīns un Bībele.Dieva Autoritātes (Nr. 184)
Dažas grupas seko rabīniskajam kalendāram un tā noteiktajām ikgadējām Bībeles Svētku Dienām, jo Herberts Ārmstrongs secināja, ka jūdiem ir vienīgā autoritāte, lai noteiktu šos datumus. Šis lēmums rezultējās viņa nespējā atrast jebkādu pamatu Bībeles kalendāram no Pāvila izteikuma Vēstulē Romiešiem, ka Jūdi ir Dieva autoritātes, kas iekļāva arī kalendāra noteikšanu. Šis raksts apskata Dieva a
utoritātes.Sociniānisms, Ariānisms un Unitārisms (Nr. 185)
Termins sociniānisms diezgan nediskriminējoši ir ticis attiecināts uz lielu daļu antitrinitāriešu doktrīnu. Dievs ir centrālais sociniānisma aspekts. Gan no Katoliskā, gan unitāriešu redzes viedokļa, viņi pareizi uzskatīja, ka Dievs ir absolūti vienkāršs. Viņi secināja, ka personu nošķiršana ir šīs vienkāršības grāvēja. Vadoties no šīs loģikas, viņi noliedza Trīsvienību kā neloģisku. Atšķirība no trinitārisma un unitārisma ir tā, ka Kristus cieņa nāk no viņa attiecībām ar Tēvu, un tikai sekundāra veida, tādēļ trinitārieši uzskata, ka tas ir Latrijas kults, kur Dievs faktiski ir Dievs kā Tēvs.
Barības meklējumos (Nr. 186)
Dieva cilvēkiem ir nelāgs paradums skatīties uz Ēģipti, lai būtu paēduši tā vietā, lai skatītos uz Dievu, Skolotājiem vajadzētu būt vadītājiem un ganiem, virzot mūs pareizajā virzienā un, kur nepieciešams, izskaidrojot Dieva patiesību. Nav jāuzskata, ka viņiem taisnība tādēļ, ka to kabinets atrodas Dieva baznīcā, bet par pareizu vai nepareizu to sacītais ir jāuzskata pārbaudot to attiecībā pret to ko mums māca Dieva Gars. Mums nekad nevajadzētu sekot cilvēkiem un organizācijām, bet vienīgi Dieva patiesībai, atļaujot Dievam mūs pabarot ar Savu Garu.
Kā Dievs kļuva par ģimeni (Nr. 187)
Tukšajā vakancē pirms laiku un telpas sākuma bija Viens. Viņš neradās Viņš bija pašpastāvošs, tādēļ, nemirstīgs (Jn. 5:26; 1.Tim. 6:16). Viņš eksistēja un tādēļ bija būtne (jeb tas, kas eksistē). Senie Ebreji Viņu sauca par Eloah, bet kaldejieši par Elahh. Šis vārds pie arābiem nonāca kā Allah. Viņš bija viens un vienīgais (sk. Deut. 32:15,17; Ījaba (45 vietas); Ezras 4:24 līdz 7:26; Daniēla 3:25; Ps. 30:4-5). Viņš bija. Šis teksts pievērš uzmanību citām būtnēm, ko Dievs rada.
Vīns Bībelē (Nr. 188)
Šī raksta nolūks ir papildināt rakstu Veģetārisms un Bībele un radīt pareizu un balansētu skatījumu attiecībā uz alkoholisko dzērienu lietošanu Dieva bauslības ietvaros.
Mēs netiekam izglābti labu darbu dēļ (Nr. 189)
Tā ir taisnība. Mēs netiekam izglābti labu darbu dēļ, un Sabata ievērošana mūs neizglābs. Kāda šeit ir doma? Dunka, - jūs netiekat izglābti ievērojot Sabatu, kaut arī pareiza, ir tikusi lietota, līdz pat nevajadzīgam aizkaitinājumam, un šādas frāzes pašreizēja lietošana ir vairāk maldinošā nekā noderīga. Kad tā pirmo reizi parādījās, tā izraisīja ievērojamu šoka efektu, un iespējams tika izmantota kā līdzeklis, lai piesaistītu uzmanību; taču jautājums nav par to, vai tā ir vai nav tikusi lietota gudri. Viens no pašreizējiem šī paziņojuma mērķiem ir novest pie domas, ka mums vajag fokusēties uz savu dvēseļu glābšanu, nevis uz doktrinālām atšķirībām. Taču šī paziņojuma derīgums attiecībā, uz ko mēs gribam vērst uzmanību, ir atkarīgs no auditorijas, pie kuras ar to vēršamies. Mūsu ticība ir tādas sistēmas gaidās, kuru simbolizē Sabats kā Dieva cilvēku paklausības zīme. Mūsu Skolotājs bija paklausīgs līdz pat nāvei, kā viens no mums, līdz pat krusta nāvei.
Sagatavošanās Lieldienām (Nr. 190)
Lieldienas ir vissvarīgākais periods Baznīcas kalendārā. Sagatavošanās, lai piedalītos Lieldienās ir centrālā problēma katram kristietim. Daudzi gadiem ilgi nav sagatavojušies, lai pareizi sagatavotos Lieldienām, un šīs kļūdas vai čakluma trūkuma dēļ ir maksājuši ar savām dzīvēm.
Jeroboāms un Hillela Kalendārs (Nr. 191)
Šis raksts pievērš uzmanību ķēniņa Jeroboāmam, pirmajam desmit Izraēla cilšu ķēniņam, un valdīšanas pārņemšanu no Zālamana dēla dēļ viņa tēva Zālamana elkdievības. Tas apskata Jeroboāma grēkus attiecībā uz svētkiem un elkiem. Tas pievērš uzmanību kvartodecimālajiem un vēlāk pagānu lieldienu nosacījumiem no antīko baznīcu puses un Nisana mēneša noteikšanai senajos noteikumos. Tas tiek pārbaudīts attiecībā pret sākotnējām Jūdas praksēm, kas noveda pie tā saucamā Hillela kalendāra formēšanās. Detaļas, kas ietver seno kalendāru un noved pie Hillela kalendāra 358.gadā, kā arī vēlāko gadu iznākums tiek pārskatītas attiecībā pret Jeroboama grēku svinēt svētkus astotajā mēnesī, kā tas notiek Jūdu kalendārā katru astoto un deviņpadsmito gadu Jūdu atlikšanas sistēmas ciklā.
Tā Kunga Diena un Pēdējās Dienas (Nr. 192)
Vispārējā kristīgajā literatūrā bieži vien tiek sajaukti termini Tā Kunga Diena un Pēdējās Dienas. Šajā rakstā mēs pārskatām šos terminus un to bībelisko attiecināšanu, un no dažādiem tekstiem mēs redzam, ka Tā Kunga Diena nav svētdienas dievkalpošanas kristietības Kunga Dienas scenārijs, bet gan varens un kataklizmu pilns laika posms, kas iesākas ar Mesijas atnākšanu un apņem visu turpmāko laiku, kad notiek dievišķā intervence cilvēku dzīvēs. Mēs redzēsim arī to, ka termini Pēdējās Dienas un Vēlākās Dienas apņem visu mesiānisko laikmetu un speciāli ir pieminētas pravietojumā ar noteiktu nolūku un beigām.
Ievads Dievībā (Nr. 193)
Tradicionālā kristietība tīši ir aptumšojusi jēdzienu par Dievu (Dievību). Tomēr, ar rūpīgām Bībeles studijām, mēs varam iegūt skaidru attēlu. Šis raksts, cik skaidri un vienkārši vien iespējams parāda to, ko Bībele saka par Dievu.
Drošības vieta (Nr. 194)
Daudzus gadus Dieva baznīcas dažādās formās, kā arī citi ir mācījuši doktrīnu, ka baznīcai būs patvērums vajāšanu un posta laikos laiku beigās. Tika pieminētas dažādas grupas un dažādas vietas. Vienu reizi tā bija Kanāda. Citu reizi tika pieminēta Petra. Dažas grupas nosauc vēl citas vietas. Šī koncepcija likās ļoti pievilcīga tiem, kuri pasauli redz fiziskos jēdzienos, nevis garīgos. Šī teksta nolūks ir atklāt bībelisko pamatojumu šādai doktrīnai un noteikt patieso drošības vietu patiesam kristietim.
Kalendārs un Mēness: Atlikšana vai Svētki? (Nr. 195)
Ar plašiem citātiem no autoratitatīviem avotiem un Rakstiem, šis darbs ir veidots, lai lasītājam dotu iespēju no jūdaiskiem un citiem avotiem ieraudzīt neskaidro atlikšanas sistēmas izcelšanos. Atlikšana pilnībā nedarbojās līdz pat vienpadsmitajam gadsimtam pašu atlikšanas sistēmas proponentu visū.
Derības Arka (Nr. 196)
Derības Arka ir centrālā pazīme Svētajiem no Vissvētēkajiem Lievenī un Dieva Templī. Tas ir bagāts un garīgs simbolisms un atspoguļo Dieva Valdības veidu. Tas ir fizisks garīgās būtnes atspoguļojums. Tam bija jādod ceļš lielākai struktūrai, un pravietis Jeremija to atcēla un apslēpa. Šajā darbā mēs apskatām Derības Arkas konstrukciju, simbolismu un pravietojumus attiecībā uz tās novietošanu un atjaunošanu.
Auskaru un juvelierizstrādājumu valkāšanas pirmssākumu senajos laikos (Nr. 197)
Šis darbs ir domāts, lai izsekotu auskaru un citu piederumu izcelsmei senajā Izraēlā un ar to saistītās civilizācijās. Pastāv daudzas tradīcijas, kas ir saistītas ar kosmētikas un rotu lietošanu, kas noliedz to pamatotu lietošanu kristietībā, vai arī neredz tam pamatojumu Rakstos. Daži no vārdiem, kas lietoti attiecībā uz auskariem Bībelē, ir nepareizi iztulkoti un tiem ir nepareiza nozīme.
Dievs mūsu Glābējs (Nr. 198)
Glābēja identitāte kristiešu vidū bieži vien tiek sajaukta. Liekas, ka Bībele kā Glābēju identificē gan Dievu, gan arī Kristu. Vai tas nozīmē, ka viņi ir viens un tas pats, kā trinitārieši vēlas mums iegalvot? Kāds ir īstais izskaidrojums?
Pazudušās avis un pazudušais dēls (Nr. 199)
Līdzībām Lūkas evaņģēlija 15. nodaļā ir paplašināta nozīme, kas nav pietiekoši novērtēta. Līdzību par pazudušo dēlu daudzi pielieto attiecībā uz ietiepīgiem grēciniekiem, taču vairums neizprot šo līdzību spēcīgo sfēru un simbolismu. Tāpat daudzi neizprot, ka šīs līdzības ir savsta
rpēji saistītas, un, ka centrālā līdzība, kas ir atslēga, ir atrodama tikai Lūkas evaņģēlijā.Mīlestība un bauslības struktūra (Nr. 200)
Šis darbs ir domāts, lai izskaidrotu bauslības izplūšanu no Dieva dabas. Tajā ir skarta bauslības struktūra divos lielos baušļos un desmit baušļus, kas sastāda divus baušļus. Par visas bauslības substruktūras pamatu kļūst mīlestība pret Dievu un mīlestība pret savu tuvāko, un šis noteikums atrodas šajos divos un visos desmit, jo šie divi baušļi saņem kopā visu bauslību un
praviešus.Deuteronomium 20 (Nr. 201)
Šodien pasauli tiesā daudzi cilvēki un bataljoni, un Dievs ir atstāts ārpus cīņas. Šis raksts norāda uz apslēpto domu kaujās izmantojot karaspēku. Šeit atrodama vēsts šodienas Baznīcai.
Nikolajieši (Nr 202)
Nikolajiešu doktrīnas ir nosodītas Atklāsmes Grāmatā 2:6 vēstījumā Efezas Baznīcai, kurai nebija šādu doktrīnu un kura ienīda Nikolajiešus. Pergamas Baznīcas tika nopelta tādēļ, ka tā bija to vidū, kas atbalstīja Balaāma doktrīnas un nikolajiešu doktrīnas (bieži izrunā kā Nikloaitanes), par kurām Kristus saka, ka viņš tās ienīst (Atkl. 2:14-15). Kas viņi ir, un kādas ir viņu doktrīnas? Vai modernā kristietība saprot šo Kristus nosodījuma sazarošanos?
Pentakosta (Vasarsvētku) ievērošana (Nr. 203)
Pentakosta ievērošana ir specifisks uz laiku attiecināms notikums vienā no trijām svētku sistēmām, ko Bībele nosaka kā obligātu Dieva sanāksmi vietā, kuru Viņš izvēlēsies. Baznīca šo notikumu ievēroja noteiktā laikā un vietā.
Doktrīna par Balaāmu un Balaāma pravietojums (Nr.
204)Balaāma doktrīna bieži vien tiek saistīta ar nikolajiešu doktrīnām, un šīs abas Kristus ir nosodījis. Šī saistība tiek noteikta no Atklāsmes Grāmatas grieķu teksta, kuru var interpretēt tā, lai šāda saikne veidotos. Tādēļ tiek mācīts, ka šīs doktrīnas iet roku rokā. Tās pastāv kopā līdz noteiktai pakāpei, taču, kā mēs redzēsim, tās tomēr ir diezgan atšķirīgas doktrīnas. Šajā darbā mēs apskatīsim, kā šīs doktrīnas ir radušās, un kā tās pastāv kopā ar nikolajiešu doktrīnām.
Kolosiešu 2:16-17 (Nr. 205)
Kolosiešu 2:16-17 ir svarīga rakstu vieta, lai noteiktu attieksmi pret Sabatu, Jaunajiem Mēnešiem un Svētkiem. Dažreiz šī rakstu vieta tikusi lietota nepareizi, mēģinot pierādīt, ka Baznīca ir izmainījusi vai samazinājusi Svētās Dienas. Šis darbs apskata dotās rakstu vietas pamatu, kā arī pievērš uzmanību dažiem interesantiem Baznīcas aspektiem un tās problēmām tajā laikā. Autors ir mācītājs Apvienotajā Dieva Baznīcā ASV. Šis darbs ar viņa atļauju ir reproducēts šeit, jo tas attiecībā uz doto tēmu ir ļoti vērtīgs. Šajā darbā ir vairākās piezīmes beigās, kas norāda uz šī darba aspektiem, kam vajadzīga lielāka uzmanība un apskate citos rakstos, kas dod daudz pilnīgāku problēmas izskaidrojumu.
Komentāri par Apvienoto Dieva Baznīcu Doktrinālo Paziņojumu attiecībā uz Kalendāru (Nr. 106)
Šie komentāri ir veidoti dēļ daudzajiem lūgumiem izanalizēt rakstu, kas sūtīts šai baznīcai. Šajā darbā ir nopietnas kļūdas, kā no komentāriem mēs redzēsim.
Aklais cilvēks (Nr. 207): vienkāršs stāsts par cilvēcīgumu
Šis ir vienkāršs stāsts par cilvēku, kuram bija dots īpašums, un kurš nevarēja saskatīt konsekvences veidā, kā rīkoties ar sev uzticēto īpašumu, bez noteikumiem, kurus bija uzlicis īpašnieks.
Modernais kristīgais fundamentālisms: pretrunas terminos (Nr. 208)
Vairums no modernajiem kristiešiem uzskata, ka reliģija, kam viņi seko, ir cēlusies no apustuļiem, un to ir mācījis Jēzus Kristus. Tomēr pasaule ir apjukumā, un kristietība ir radījusi un rada daudz nelaimju un postu. Faktiski, šo kristiešu vadītāji parādās kā problēmas radītāji. Kāda ir īstā pozīcija un problēma risinājums?
Līdzsvars (Nr. 209)
Bieži vien pastāv konflikts starp to, kas ir redzams kā saprātīga un loģiska pieeja, kas pamatota ar Rakstiem, un to, ko rada cilvēki balstoties uz dedzību, ko piemin Bībele, taču, kas nav pamatots uz zināšanām. Šāda pieeja tiek aprakstīta kā nelīdzsvarota. Daži pat iet vēl tālāk un sauc to par rīcību, kas nav balstīta uz saprātīgu prāta darbību. Šajā darbā ir mēģināts noteikt dažas vadlīnijas attiecībā uz šo līdzsvaru.
Brālis (Nr. 210)
Kas ir īsts brālis? Daudzi no mums ilgojas pēc brāļa vai māsas, kuras mums nekad nav bijis vai kuru mēs noteiktos apstākļos esam zaudējuši. Mums visiem ir īsts brālis. Mums ir tikai viņš un viņa īpašības jāatzīst.
Termina Dieva Dēls zīmīgums (Nr.
211)Šis darbs izskaidro terminu Dieva Dēls, kā tas ir ticis lietots Bībelē un kā to izprata jūdi un sākotnējā Baznīca.
Paklausi: astoņu burtu vārds (Nr. 212)
Vairumam no cilvēku vārds paklausi un koncepcija par paklausīšanu ir lāsts. Tomēr Dievs saka, ka Viņš paklausību un žēlastību vēlas vairāk par upuri. Faktiski, paklausība likumam rada mīlošu laipnību jeb žēlastību un tādēļ tas ir upuris (Hoz. 6:6; Mat. 12:7)
Mēness un Jaunais Gads (Nr. 213)
Dievs mums lika Jauno Gadu noteikt no Nisana (jeb Abiba) mēneša, kuram ir jābūt mēnešu sākumam. Jūdaisms Jauno Gadu atzīmē Tišri mēnesī. Gan Bībele gan jūdaisms nevar būt vienlīdz pareizi. Kas ir Jaunais Gads? Vai tie ir nopietni Dieva Svētki? Bībeles pozīciju attiecībā uz šo nopietno tēmu nopietni ir sagrozījis rabīniskais jūdaisms, lai attaisnotu savas tradīcijas vairāk kā Bībeli un Dieva pavēles. Dievs ir izvēlējies atklāt Sevi šajā Jaunā Mēness simbolismā, kas iesāk Jauno Gadu un kas no šī simbolisma parāda Savas attiecības ar Baznīcu Mesijas vadībā.
Azazels un izpirkšana (Nr. 214)
Āžu nozīme Izpirkšanā bieži vien tiek jaukta, un Azazela vārds bieži vien tiek pārveidots vai izslēgts. Šeit ir gara šī simbolisma interpretācija, kurš ir cēlies no senā Izraēla, un kuru var atrast dažādu periodu pierakstos. Savā mesiāniskajā un beigu laika tipoloģijā šis simbolisms šajā darbā ir apskatīts.
Dieva Valstības Vīzija (Nr. 215)
Dieva Valstība ir sistēma, kuru modernā kristietība saprot ļoti vāji. Tā ir cilvēka rases dzīvošanas un nākotnes sistēma. Tā darbojas uz noteiktiem principiem un pēc noteiktiem likumiem. Kurš un kā šo sistēmu ir iedibinājis?
Mesija un Sarkanā Tele (Nr. 216)
Modernais jūdaisms ir sācis runāt par Sarkano Teli un mākslīgi identificējis nezvēru ar embriju, kas radīja sarkano teli. Šī darbība tad tika pasludināta kā brīnums, kurš savukārt tika pasludināts par attaisnojumu tempļa pārbūvēšanai. Kāda ir Sarkanās Teles nozīme un kā tā saistās ar Mesiju un Viņa upuri? Atbildes ir pārsteidzošas.
Golgāta: Pieres Vieta (Nr. 217)
Krustā sišanas vieta ir pati par sevi interesanta. Kur šī vieta atrodas, un kāda ir to notikumu nozīme, kas notika šeit? Ko nozīmē šo vietu nosaukumi?
Globālā sasilšana un Bībeles pravietojums (Nr. 218)
Cilvēki par Globālo sasilšanu runā tā, it kā tas būtu ilgs laiks un tālu esoša problēma. Daudzi domā, ka paies 100 gadi, kamēr okeāna līmenis pacelsies par 60 centimetriem (2 pēdām). Bībelē ir daudz kas teikts par pēdējo dienu klimatiskajiem apstākļiem. Ko tā saka par Globālo sasilšanu? Vai tā ir tālu esoša problēma un ko mums vajadzētu darīt, vai ko mēs varam darīt?
Pēdējie trīsdesmit gadi: Pēdējā kauja (nr. 219)
To notikumu izpratne, kas vērš uz Mesijas atnākšanu, vēsturē ir bijuši daudz pārprasti un pretrunīgi. Laiku Kristus atnākšanai ir mēģinājuši noteikt daudzi cilvēki, un visi ir maldījušies. Septītās Dienas Adventistu 1844.gada scenārijs un Elēnas G. Vaitas vēlākais attaisnojums bija maldi. Herberta Ārmstronga 1975. Gada Pravietojums bija maldi. Problēma slēpjas nespējā tikt galā ar visiem pravietojuma aspektiem. Vairums no k
onstrukcijā vienkārši ir uzceltas uz nepareizu teoloģiju un neņem vērā noteiktos vārdus daudzos atbilstošos tekstos. Šajā darbā mēs šos tekstus savācam vienkopus un atklājam to secību, kuras atklāj Bībele. Šādā veidā mēs redzam, kad pastā kāds identifikācijas periods ar vairākām nopietnām pazīmēm, ar kurām mums ir jāsaskaras.Dieva vārda etimoloģija (Nr. 220)
Daudzi cilvēki izpauž vārdu
Dievs un vārdu Jēzus. Vārda Dievs izcelšanās, un vārdi, kas Vecajā Derībā attiecināti uz Jaunās Derības Mesiju šajā darbā ir apskatīti pēc to nozīmes ebreju, grieķu un angļu valodā.Cilvēku cieņa (Nr. 221)
Viens no visizplatītākajiem grēkiem divdesmitā gadsimta Dieva Baznīcās ir cilvēka cieņas grēks. Daudzi to neizprot, un daudzi pat neapzinās šādu grēku. Ko par to saka Bībele un kā mēs varam pateikt, ka mēs pieļaujam šo grēku?
Zelta Teļš (Nr. 222)
Vairums no cilvēkiem zina zelta teļa simbolu, ko Ārons izveidoja Izraēlam, kamēr Mozus atradās kalnā. Tomēr, vairums neizprot, kam par godu bija šis teļš un kāda nozīme šim teļam bija vidējo austrumu reliģiskajā struktūrā. Teļš nebija vienkāršs teļa atveidojums. Tas bija dievkalpošanas simbols, kam vajadzēja pārņemt Izraēlu un iznīcināt Jūdas reliģisko sistēmu.
Lucifers: Gaismas nesējs un Rīta Zvaigzne (Nr. 223)
Termins Lucifers tiek attiecināts uz Sātanu kā viņa vārds. Šis termins ir ticis personalizēts un pieņemts negatīvā nozīmē. Līdzīgā veidā Rīta Zvaigzne tiek attiecināts uz Kristu personalizētā veidā. Tad, kad Bībele runā par Sātanu kā par Dienas Zvaigzni vai Rīta Zvaigzni un Kristu kā par Gaismas nesēju, kas nozīmē Lucifers, cilvēki šos vārdus attiecina personalizētā veidā un nonāk pie maldīgiem secinājumiem. Daži pat nonākuši tik tālu, ka jauc Kristu ar Sātanu.
Jesajas 9:6 (Nr. 224)
Jesajas 9:6 bieţi tiek lietota, lai atbalstî
tu trinitārisma vai binitārisma/ diteisma teoloģiju. Šis darbs apskata šī panta pielietojumu un izpratni dažādajos tulkojumos gan senatnē, gan arī pašreiz.Mesija loma (Nr. 226)
Dieva ieceltajam (tas ir Mesijam jeb Kristum) bija pirmsinkarnēšanās garīga eksistence kopā ar citiem dēliem. Viņa pirmā atnākšana bija kā Dieva jēram, lai tiktu galā ar grēku, būs otrā atnākšana, lai izglābtu tos, kas gaida uz viņu gan kā uz priesteri, gan arī uz ķēniņu. Visas šīs dažādās lomas visas ir Vienīgā Patiesā Dieva plāna d
aļas. Jūdaismā, Islamā un lielākajā kristietības daļā ir pastāvējuši nepārtraukti mēģinājumi apslēpt šīs pozīcijas secības Visu Augstākā Plānā.Dieva Svētki attiecībā uz Radīšanu (Nr. 227)
Šis darbs apskata Dieva ieceltos svētkus un sabatus, un jaunos Mēnešus un, kur iespējams, to saikni ar radīšanas nedēļu Genesis Grāmatā. Šajā darbā uzmanība pievērsta arī svētku nu to periodu attiecībām.
Lācars un bagātais vīrs (Nr. 228)
Modernā kristietība līdzību par Lācaru un bagāto vīru izmanto daudziem nepareiziem nolūkiem. Tā tiek izmantota, lai atbalstītu doktrīnas par Dvēseli un doktrīnas par Debesīm un Elli kā mirušo mājokļiem. Ko nozīmē šī līdzība? Kam tā ir domāta?
Dieva Radīšanas Arka kā alfa un omega (sākums un gals) (Nr. 229)
Modernās kristietības argumentiem attiecībā uz Jēzu Kristu lielākā daļa pamatu ir rodami grieķu filozofijā un senajās reliģiskajās praksēs, kas bijušas pretrunā ar Bībeli. Daži bībeliskie teksti angļu valodā ir nepareizi pārtulkoti, lai noslēptu saturu un struktūru terminu izmantošanā,
jo tie ir pretrunā ar trinitāriešu teoloģiju. Šajā darbā, ņemot vērā dažādus tekstus, ir izskaidroti tādi jēdzieni kā Arka, Alfa un Omega, pirmais un pēdējais, sākums un gals.Termina Hipostāze lietošana (Nr. 230)
Hipostāze ir fundamentāls trinitāriešu termins. Tiek uzskatīts, ka Dievam ir trīs hipostāzes vienā
ousia. Šie termini ir grieķu filozofiskie termini. Tie tiek lietoti Jaunajā Derībā un Septuagintā (LXX). Ko tie nozīmē?Veco Dzirnavu pagalma traktāts (Nr. 231)
Šis dokuments ir vecs Sabata Baznīcu dokuments. Tas skaidri demonstrē Dzirnavu pagalma Septītās Dienas Baptistu Baznīcas oriģinālās doktrīnas attiecībā uz Dievu, un tās bija Unitāras, kā to atzīst paši Dzirnavu Pagalma teologi, un kā tas ir saskaņā ar Kristīgajām Dieva Baznīcām.
Jaunava Marija un Jēzus Kristus ģimene (Nr. 232)
Pretrunā ar vispārējo uzskatu, Jēzus Kristus māti nesauca par Mariju. Viņa nepalika jaunava un dzemdēja savam vīram daudz citu bērnu, kuriem bija nozīmīga loma sākotnējās Baznīcas attīstībā. Kristum bija arī citi asinsradinieki, kuri ar saviem brāļiem, brālēniem un māsīcām, spēlēja nozīmīgu lomu sākotnējā baznīcā. Tas, kas notika ar viņiem ir pārsteidzošs kristīgās reliģijas nosodījums.
Elija? (Nr. 233)
Šis darbs pievērš uzmanību domai, ko izvirza dažas baznīcas, ka Herberts Ārmstrongs bija Elija, un ka viņa dēls, Gārners Teds Ārmstrongs, vai vēlākais viņa pēctecis, Jozefs W. Tkahs bija Elīsa.
Mēs brāļu grupa (Nr. 234)
Šo iedrošinošo parafrāzi no Šekspīra lugas KARAĻA HENRIJA PIEKTĀ DZĪVE VI ainas izteica Džims Deilijs. Atcerieties, ka mēs cīnāmies citā kaijā, citos svētkos, lai būtu labāka augšāmcelšanās labāka karaļa vadībā.
Ziemassvētku un Lieldienu izcelšanās (Nr. 235)
Kristiešiem ir bijis nosacījums pieņemt, ka Ziemassvētki un Lieldienas (Easter) ir būtiska kristīgo tradīciju daļa. Fakti ir tādi, ka šie svētki nav kristīgi, un to saknes ir mistēriju kultos Saturnalijā, Mātes dievietes pielūgšanā un Saules dieva pielūgšanas sistēmā. Tie ir tieši pretēji Dieva likumiem un Viņa sistēmai.
Raksts par Ziemassvētkiem un Lieldienām (Nr. 236)
Šim rakstam par Ziemassvētku un Lieldienu izcelšanos bija jātop uzrakstītam pēc diskusijas ar Austrālijas avīzes redaktoru. Izpētes raksts, kurš saucās Ziemassvētku un Lieldienu izcelšanās tika uzrakstīts kā pamata raksts šim darbam, kurā nav iekļautas nepieciešamas un zinātniskas gudrības, kuras daži lasītāji uzskatītu par nedaudz garlaicīgām.
Kristus un dievišķums (Nr. 237)
Šis A. E. Knoha darbs tika pabeigts kādu laiku atpakaļ, un tam ir liela nozīme studējot teoloģiju par Dievu. Tas pievērš uzmanību daudzām bībeliskām detaļām, kas demonstrē Dieva Unitāro dabu. Īstajā perspektīvā tiek parādītas Jēzus Kristus un Dieva attiecības, un struktūra koncepcijai par Mesijas dievišķumu. Knoha teoloģiskās perspektīvas ir analizētas rakstā
Modernais unitārisms.Cilvēku aicināšana uz Jeruzālemi (nr. 238)
Zebulona un Isachara piedzimšanas tiesības uzliek tiem ļoti svarīgu misiju. Šī pravietojuma izpratnei ļoti svarīga ir arī šo divu cilšu identificēšana.
Kādēļ 1997. Gadā Lieldienas ir tik vēlu? (Nr. 239)
Šāds raksts ir publicēts
Jewish Bible Quarterly, 2. Daļā, Nr. 1, 1997.g.,un tas ir pārdrukāts ar atļauju. Jūdu Bībeles Asociācijai ir web lappuse http://www.jewishbible.org.Abrakadabra: Vārdu Nozīme (Nr. 254)
Cilvēku vārdi bieži tiek lietoti kā spēka vārdi. Teoloģijā to vispārējais nolūks ir piesaukšana. Tie tiek izmantoti, lai dotu personai viltus kontroli pār dievību un piespiestu piesauktās dievības vai dievību izpildīt piesaucēju prasības. Šo vārdu izmantošana ir vispārēji saistīta ar okultismu, K
abala skaitļiem un simboliem, dažādām misticisma formām, ieskaitot pirmatnējo maģiju un šamanismu. To pašreizējā izmantošana ir līdzīga sākotnējām mistēriju reliģijām un slepenajām sabiedrībām.Dieva Tempļa svētīšana (Nr. 241)
Izraēlam pirms Lieldienām bija pavēlēts svētīt Templi. Pastāvēja svētīšanas process, kas ilga līdz Lieldienām. Dažos gadījumos Lieldienas noritēja vēlāk, jo šī svētīšana netika izdarīta pareizi. Šī procesa nozīmei ir nopietns iespaids uz kristietību.
Jēra Nāve (Nr. 242)
Daudzi kristieši pilnībā neapzinās, kas notiek Lieldienu perioda laikā un Mesijas, kā Dieva Jēra nāves laiku un nozīmi.
Jēzus Kristus pirmseksistence (Nr. 243)
Radikālais unitārisms noliedza nefizisku Jēzus Kristus eksistēšanu, uzskatot, ka viņa pastāvēšana sākās ar piedzimšanu jaunavai Marijai. Binitārisms mēģina pieņemt, ka Dievā ir divas personas. Diteisms pieņem, ka no mūžības ir pastāvējušas divas dievības. Daži cilvēki pārlec no binitārisma uz diteismu neizprotot ne doktrīnas, ne to izcelsmi. Kāda ir Bībeles pozīcija?
Piezīmes par Genesis 22 un Īzāka upurēšanu (Nr. 244)
Rabīns Ben-Jehuda ir izteicis ddomu, ka, pamatojoties uz Genesis 22, Īzāks būtībā tika upurēts vēlāk augšāmcēlies, lai apprecētu Rebeku. Šajā darbā Ben-Jehudas pierādījumi ir rūpīgi izskatīti un atklāti kā maldīgi. Fakts, ka Īzāks tik saukts par Ābrahama vienīgo dēlu liek interpretēt savādāk visus notikumus kopumā, kurā iekļauts arī panta rituāls kā izpirkšanas rituāla izskaidrojums attiecībā pret katras sievietes pirmpiedzimušo.
Josijas Atjaunošana (Nr. 245)
Atjaunošanā Ķēniņa Josijas vadībā ir vairākas nozīmīgas iezīmes, kuras ir svarīgas mūsu, kā kristiešu izpratnei šodien.
Oriģinālā grēka doktrīna, pirmā daļa, Ēdenes Dārzs (Nr. 246)
Šis darbs ir veltīts jautājumiem par Ēdenes dārzu, Ādama un Ievas krišanu un doktrīnu par Iedzimto grēku.
Himnas kristīgajā dievkalpojumā (Nr. 247)
Šis darbs ir komentārs par Jozefa Stenneta
Hymns for the Lords Supper priekšvārdam. Tas pievērš uzmanību dziesmu izmantošanai vēsturē Angliski runājošajās Sabatu ievērojošajās Baznīcās un bībeliskajam pamatojumam dziesmu dziedāšanā ne tikai tā Kunga Mielastā, bet arī to vispārējā izmantošanā. Tas norāda uz iekšēju, agrāko sabatu ievērošanas sistēmu iefiltrēšanos un maldīgu doktrīnu teoloģiju.Oriģinālā Grēka doktrīna, otrā daļa Ādama dzimta (nr. 248)
Ādama ciltskokam caur Setu un Kainu ir liela nozīme pestīšanas plānā, kas nav vispārēji izprasta un apskatīta. Šīm divām struktūrām ir skaidri izteikta nozīme, un šis stāsts izskaidro Dieva plānu, un paziņo to no sākuma.
Romas izaicinājums: kādēļ protestanti ievēro Svētdienu? (Nr. 249)
Šis ir vecs adventistu dokuments par vairākiem rakstiem, ko publicējusi Romas Katoļu Baznīca Amerikas Savienotajās Valstīs 1893.gadā, un kas atspoguļo to skatījumu attiecībā pret Sabatu un Svētdienas dievkalpojumu. Tas nosaka, kādēļ protestanti nevar pielūgt Dievu svētdienā kā Sabatā pēc bauslības.
Bauslības lasījumi no Ezras un Nechemijas gŗmatām (Nr. 250).
Atjaunošana Ezras un Nechemijas vadībā bija ļoti svarīga. Veids, kādā tas tika izdarīts, un laiks, kurā tas tika izdarīts ir vērsts uz bībelisko bauslību un Jubileju sistēmu. Šai sistēmai ir tāda pati nozīme šodien.
Pirmais Lielais Bauslis (Nr. 252)
Bauslība sastāv no diviem baušļiem. Šie divi baušļi rada pamatu visai bauslībai un praviešu liecībām ieskaitot Jēzus Kristus rakstīto par to, kas tiek izprasts kā Bībele. Pirmais lielais bauslis ir: Tev būs mīlēt Dievu, savu kungu ar visu savu sirdi, ar visu savu garu un ar visu savu spēku, un Otrais bauslis ir līdzīgs šim. Tev būs mīlēt savu tuvāko kā
sevi pašu.Bauslība un Pirmais bauslis (Nr. 253)
Pirmais Lielā Baušļa likums ir tas, ko mēs pazīstam kā pirmo no desmit baušļiem. Šo likumu attīsta visa likumdošanas struktūra, kas veido Dieva Likumu.
Bauslība un otrais bauslis (Nr. 254)
Ir rakstīts: Netaisi sev tēlus vai dievekļus nedz pēc tā, kas ir augšā debesīs, nedz pēc tā, kas ir virs zemes, nedz pēc tā, kas ir ūdenī zem zemes. Nezemojies to priekšā un nekalpo tiem. Šis raksts pievērš uzmanību otrajam bauslim Vecajā un Jaunajā Derībā, tā likumdošanu, tā sociālo kārtību un noziegumu, kā arī sodu kā tas attiecas uz visiem cilvēkiem.
Bauslība un trešais bauslis (Nr. 255)
Ir rakstīts: Tev nebūs tā Kunga, tava Dieva, vārdu nelietīgi valkāt, jo tas Kungs neatstās nesodītu, kas Viņa Vārdu nelietīgi valkā. Trešais bauslis iekļauj sevī visu koncepciju par Dieva autoritāti un spēku Viņa Likumu Kārtības sistēmā. Šis bauslis attiecas ne tikai uz zaimojošu Viņa vārda izmantošanu nevajadzīgā sarunā, bet arī attiecas uz visu civilo un reliģisko likumu kārtību un kalendāru, kas ir noteikts, lai šī kārtība darbotos. Darbošanās Dievam citā sistēmā arī ir šī baušļa pārkāpums.
Bauslība un ceturtais bauslis (Nr. 256)
Ceturtais bauslis attiecas uz Sabatu jeb atpūtu. Tas iekļauj sevī septīto nedēļas dienu, Jaunos Mēnešus, Svētās Dienas, Septiņu gadu zemes sabatus un Jubileju sistēmu. Tas viss ir sakārtots lunārajā astronomiskajā kalendārā, un tie ir jāievēro visas cilvēces labā (Marka 2:27). Vai nu tie visi kopā turas, vai arī visi kopā krīt (Kol. 2:16-17).
Otrais Lielais Bauslis (Nr. 257)
Otrais ir līdzīgs šim: Tev būs savu tuvāko mīlēt kā sevi pašu. Tā desmit baušļi ir sadalīti divos Lielos Baušļos. Šī struktūra ir viegli identificējama tā, ka pirmie četri baušļi attiecas uz mīlestību pret Dievu, bet pārējie seši un mīlestību pret savu līdzcilvēku.
Bauslība un piektais bauslis (Nr. 258)
Ir rakstīts: Godini savu tēvu un savu māti, lai tu ilgi dzīvotu tanī zemē, ko tas Kungs, tavs Dievs tev ir devis. Piektais bauslis ir pirmais bauslis ar apsolījumu, un tas veido sabiedrības pamatus. Tas ir pirmais secīgais bauslis no tiem, kas veido Otro Lielo Bausli: Mīli savu tuvāko kā sevi pašu.
Bauslība un sestais Bauslis (Nr. 259)
Ir rakstīts: Tev nebūs nokaut. Šis darbs izskaidro visu Dieva bauslības struktūru, kā tas attiecināts Viņa bauslībā, kā to izskaidro Viņa pravieši un Derības saskaņā ar Bauslības lasīšanu Sabata gados.
Bauslība un septītais bauslis (Nr. 260)
Ir rakstīts: Tev nebūs laulību pārkāpt. Šis darbs izskaidro visu Dieva bauslības struktūru, kā tas attiecināts Viņa bauslībā, kā to izskaidro Viņa pravieši un Derības saskaņā ar Bauslības lasīšanu Sabata gados.
Bauslība un astotais bauslis (Nr. 261)
Ir rakstīts: Tev nebūs zagt. Šis darbs izskaidro visu Dieva bauslības struktūru, kā tas attiecināts Viņa bauslībā, kā to izskaidro Viņa pravieši un Derības saskaņā ar Bauslības lasīšanu Sabata gados.
Bauslība un devītais bauslis (Nr. 262)
Ir rakstīts: Tev nebūs nepatiesu liecību dot. Šis darbs izskaidro visu Dieva bauslības struktūru, kā tas attiecināts Viņa bauslībā, kā to izskaidro Viņa pravieši un Derības saskaņā ar Bauslības lasīšanu Sabata gados.
Bauslība un desmitais bauslis (Nr. 263)
Ir rakstīts: tev nebūs iekārot sava tuvāka namu. Tev nebūs iekārot sava tuvāka sievu, nedz viņa kalpu, nedz viņa kalponi, nedz viņa vērsi, nedz viņa ēzeli, nedz ko citu, kas tavam tuvākam pieder. Šis darbs izskaidro visu Dieva bauslības struktūru, kā tas attiecināts Viņa bauslībā, kā to izskaidro Viņa pravieši un Derības saskaņā ar Bauslības lasīšanu Sabata gados.
Atklāsmes 14 vēstis (Nr. 270)
Atklāsmes Grāmatas 14 nodaļas vēstis par četriem eņģeļiem ir svarīgas tādēļ, ka tās noved pie Mesijas atnākšanas. Tām ir liela nozīme baznīcai pašas vēsts, kā arī virziena un uzticības dēļ.
Baznīcas Formēšanās (Nr. 271)
Daudzi cilvēki vēlas būt par daļu no baznīcas, taču viņu apkārtnē nav baznīcu, kas būtu bībeliski pamatotas. Daži ir daļa no baznīcām, kas doktrināli ir sagruvušas, vai arī ir daļa no sistēmu grupas, kas doktrināli ir sagruvusi. Viņi nezina ko darīt, lai pārreformētos no novirzījušās vadības, kas izraisījusi sabrukumi, vai kas ir kļuvusi nesaskaņota vai, vēl sliktāk, histēriska harizmātiskās reprezentācijās attiecībā uz Bībeles pozīciju.
Izcelts šī laimeta laiks (Nr. 272)
Laikmets, kurā mēs dzīvojam atrodas galīgā laika skalā, tas ir saplānots, un tam ir savs nolūks. Šis laika saraksts dod ieskatu par to, kas notika Bībeles pravietojuma laikos nonākot līdz pat šī laikmeta beigām. Drīz šīs pasaules dievs tiks atcelts un iestāsies jauna tūkstošgadu sistēma Jēzus Kristus vadībā. Šis darbs palīdz izprast, kas notiek šajā procesā.
Zilās lentes (Nr 273)
Bībele, kā atgādinājumu par Dieva Likumu, mums liek uz savu apģērbu malām nēsāt zilas lentes.
Sabats Korānā (Nr. 274)
Šis darbs pievērš uzmanību sabata lomai Korāna tekstos.
Ievads kristietībā (Nr. 275)
Šī ir upurēšanas vēsts Lieldienām 22/40.
Pinata (Nr. 276)
Šī prakse ASV Dieva Baznīcās ir ienākusi no Meksikas. Šī prakse būtībā attiecas un antīkajām pagānu sistēmām, un tai nav vietas Dieva Baznīcā.
Kvartodecimāņu strīdi (Nr. 277)
Kvartodecimāņu strīdi tiek uzskatīti par centrālajiem kristīgās ticības noteikšanā. Tie bija otrā veida jaunievedumi kristīgajās baznīcās, un tie , iespējams, arī bija visfundamentālākie. Pēc tam, kad Roma bija ieviesusi svētdienas dievkalpojumus otrā gadsimta vidū, romiešu sistēma mēģināja ieviest pagānu lieldienu sistēmu, pasaha vietā. Tas beidzot vainagojās panākumiem Liebritānijā 664.gadā Vitbijā, kur ar ieroču palīdzību Britu jeb Ķeltu Baznīcai uzspieda pieņemt pagānu lieldienas.
Upuru pienešana (Nr. 278)
Upuruēšanas un ziedošanas koncepcijas baznīcās netiek pareizi izprastas. Daudzus gadus Dieva Baznīcas nav pareizi ievērojušas Pentakostu un nav īsti nākušas pie sapratnes, kas ir vajadzīgs svētkos un upurēšanās. Cilvēkam vajadzētu dzīvot no katra vārda, kas iziet no mutes, u
n tas Dieva Baznīcās dažādos laikos nav noticis pareizi. Šis darbs aplūko to, kas ir upuris, un kas ir svētki.Kristīgās Dieva Baznīcas
PO BOX 369, WODEN ACT 2606, AUSTRALIA
E-pasts: CCG Secretary
PO Box 45, Rockton ONTARIO L0R 1X0, CANADA
E-pasts: North America
Postbus 56, 8316 ZH MARKNESSE, NEDERLAND
E-pasts: Nederlands@logon.org
Autortiesības:
Šos tekstus drīkst brīvi pavairot un izplatīt ar noteikumu, ka tie tiek pavairoti pilnībā bez izmaiņām vai izgriezumiem. Kopijās jābūt iekļautam publicētāja vārdam un autortiesību piezīmei. Kopiju saņēmējiem nedrīkst pieprasīt samaksu. Kritikās un pārskatos drīkst iekļaut īsus citātus bez autortiesību pārkāpuma.