Izraēlam pirms Pasā svētkiem
bija pavēlēts svētīt Templi. Pastāvēja šķīstīšanās
process, kurš veda līdz Pasā. Dažos gadījumos Pasā notika
vēlāk, jo šī svētīšanās nenotika pareizi. Šī procesa
nozīmei ir nopietna ietekme uz kristietību.
Kristigas
Dieva Baznicas (Christian Churches of God)
Autortiesības: Šo darbu
drīkst brīvi kopēt un izplatīt ar noteikumu, ja tas tiek
kopēts pilnībā, bez izmaiņām un izsvītrojumiem. Kopijā
jābūt norādītam izdevēja nosaukumam un adresei, kā arī
paziņojumam sakarā ar autortiesībām. Naudas inkasēšana par
izplatītajām kopijām nav pieļaujama. Īsu citātu
iekļaušana kritiskos rakstos un pārskatos nav uzskatāma par
autortiesību pārkāpumu.
Pirms Pasā svētkiem mums ir
pavēlēts ievērot pirmo Nisana mēneša dienu kā svētu kopā
sanākšanu (sk. darbu The Moon and the New Year (No.
213)).
Dzīvā Dieva pielūgšanas
atjaunošana sākas ar Dieva Namu un no tā priesterības.
Sagatavošanās sākas no 1. Nisana.
Stāsts par Hiskiju parāda, ka
Templis bieži kļuva apgānīts. Kad viņš sāka valdīt,
viņš savu atjaunošanu sāka no svētā gada pirmās dienas.
2.Laiku 29:1-11 Hiskija
kļuva ķēniņš divdesmit piecu gadu vecumā, un viņš
valdīja Jeruzālemē divdesmit deviņus gadus. Un viņa mātes
vārds bija Abija, un viņa bija Zaharjas meita. 2 Un viņš
darīja to, kas bija taisns Tā Kunga acīs, gluži tāpat kā to
visu bija darījis viņa ciltstēvs Dāvids. 3 Savas valdīšanas
pirmā gada pirmajā mēnesī viņš atkal atvēra Tā
Kunga nama durvis un saveda tās kārtībā. 4 Un viņš lika
nākt priesteriem un levītiem, un viņš viņus sapulcināja
brīvajā laukumā, kas bija pret austrumiem, 5 un viņš tiem
sacīja: "Uzklausiet mani, jūs, levīti! Tagad nu svētījieties
paši un svētījiet Tā Kunga, jūsu tēvu Dieva, namu un
izmetiet ārā nešķīstību no šīs svētās mājvietas! 6
Tiešām, mūsu tēvi ir sacēlušies un darījuši ļaunu Tā
Kunga, mūsu Dieva, acīs, tie Viņu ir atmetuši un savu vaigu
novērsuši no Tā Kunga mājokļa un tam pagriezuši muguru. 7 Viņi
pat bija noslēguši priekštelpas durvis un izdzēsuši gaismu;
viņi nebija upurējuši kvēpināmos upurus, nedz arī nesuši
dedzināmos upurus svētnīcā Israēla Dievam. 8 Tādēļ Tā
Kunga bargās dusmas nāca pār Jūdu un Jeruzālemi, un Viņš
tos ir padarījis par baiļu rēgu, par biedēkli un par
izsmieklu, kā jūs paši savām acīm redzat. 9 Jūs jau zināt
- tādēļ mūsu tēvi ir krituši no zobena, bet mūsu dēli,
mūsu meitas un mūsu sievas ir aizvestas gūstā. 10 Bet tagad -
tas ir manas sirds nodoms - mums jānoslēdz derība ar To
Kungu, Israēla Dievu, lai Viņa bargās dusmas novēršas no
mums. 11 Tad nu, mani dēli, neesiet kūtri! Tas Kungs pats jūs
ir izredzējis, ka jūs stāvētu Viņa priekšā un Viņam
kalpotu un ka jūs būtu Viņa kalpi un nestu kvēpināmos upurus."
Hiskija sāka ar Dieva namu un
Dieva nama priesteriem, jo tieši no turienes nāca problēma.
Viņš sāka no austrumiem, jo no turienes princim bija jāieiet
svētnīcā, un tam ir simboliska nozīme attiecībā uz Mesiju
un Svēto Garu.
2.Laiku 29:16-19 16 Tad priesteri iegāja Tā Kunga namā, lai to
šķīstītu, un viņi izmeta ārā visu, kas bija nešķīsts,
Tā Kunga nama pagalmā, ko vien tie nešķīstu atrada Tā Kunga
namā; tur levīti visu to saņēma, lai aiznestu projām
Kidronas ielejā. 17 Un viņi iesāka tīrīšanu pirmā mēneša
pirmajā dienā un nonāca līdz Tā Kunga nama priekštelpai
pirmā mēneša astotajā dienā; viņi svētīja Tā Kunga namu
nākamajās astoņās dienās un pabeidza pirmā mēneša
sešpadsmitajā dienā. 18 Pēc tam viņi devās pie ķēniņa
Hiskijas viņa pils iekštelpās un sacīja: "Mēs esam
šķīstījuši visu Tā Kunga namu, arī dedzināmo upuru
altāri un visus tā priekšmetus, arī skatāmo maižu galdu ar
visiem tā rīkiem, 19 tāpat arī visus tos priekšmetus, ko
vien ķēniņš Ahass savā valdīšanas laikā bija padarījis
nešķīstus ar savu atkrišanu, mēs tos esam atkal
saveduši kārtībā un esam iesvētījuši, un redzi, tie
atrodas Tā Kunga altāra priekšā!"
Atjaunošanai vajadzēja notikt
tādēļ, ka pastāvošais process nebija efektīvs, un Templis
bija kļuvis bezdievīgs. Priesterība bija galvenais nācijas
krišanas iemesls, un tautas ziemeļu daļa faktiski dēļ tā
bija nonākusi gūstā.
Svētdarīšana tika uzskatīta
par tik grūtu Tempļa stāvokļa dēļ, un tādēļ, ka
priesteri bija ļoti apgānījušies. Ķēniņa uzdevums bija
nodrošināt, lai levīti to nepieļautu. Hiskija bija
iecelts, lai šo lietu izlabotu.
Viņi bija šķīstījuši tā
Kunga namu astoņās dienās; tomēr viņiem vajadzēja
sešpadsmit dienas lai izdarītu pilnīgu šķīstīšanos, un
tādēļ viņi par divām dienām nokavēja Pasā. Viņi pienesa
tautas upurus, taču tas bija par vēlu.
2.Laiku 29:20-33 20
Tad ķēniņš Hiskija cēlās agri no rīta un
sapulcināja pilsētas vecākos, un devās augšup Tā
Kunga namā. 21 Un viņi atveda septiņus vēršus,
septiņus aunus, septiņas avis un septiņus āžus par
grēku izpirkšanas upuri gan ķēniņa valsts varai, gan
svētnīcai un visai Jūdas zemei, un ķēniņš
pavēlēja Ārona pēcnācējiem priesteriem upurēt tos
kā dedzināmo upuri uz Tā Kunga altāra. 22 Un viņi
nokāva vēršus, un priesteri saņēma to asinis un
apslacīja altāri; tad viņi nokāva aunus un slacīja
asinis uz altāra; pēc tam viņi nokāva avis un
slacīja asinis uz altāra. 23 Pēc tam viņi atveda
grēka izpirkšanas upura āžus ķēniņa un visas
sapulces priekšā, un viņi uzlika savas rokas uz tiem.
24 Tad priesteri tos nokāva, un, grēka izpirkšanas
upuri nesdami, viņi ar to asinīm
apslacīja altāri, lai visu Israēlu salīdzinātu, jo
ķēniņš bija noteicis nest dedzināmo un grēku
salīdzināšanas upuri visa Israēla labā. 25 Un viņš
novietoja levītus Tā Kunga namā ar cimbālēm, arfām
un cītarām pēc Dāvida un Gada, ķēniņa redzētāja,
un pravieša Nātāna pavēles, jo tāda bija Tā Kunga
pavēle, izteikta caur Viņa praviešiem. 26 Un tā nu
levīti nostājās ar Dāvida mūzikas instrumentiem un
priesteri ar taurēm. 27 Un Hiskija pavēlēja nest
dedzināmo upuri uz altāra; un, līdzko iesākās
dedzināmais upuris, tanī pašā brīdī atskanēja
dziesmas Tam Kungam un taures Israēla ķēniņa Dāvida
mūzikas instrumentu pavadībā. 28 Un visa sapulce
pielūdza, un dziedātāji dziedāja, un tauru pūtēji
pūta; tas viss norisinājās, līdz kamēr dedzināmais upuris
bija pabeigts. 29 Kad dedzināmais upuris bija pabeigts,
tad ķēniņš un visi, kas atradās ar viņu, nometās
ceļos un pielūdza. 30 Un ķēniņš Hiskija un vadoņi
uzaicināja levītus izteikt Tam Kungam slavu ar Dāvida
un redzētāja Asafa vārdiem, un viņi ar prieku
dziedāja slavas dziesmas un metās ceļos un pielūdza.
31 Tad runāja Hiskija un sacīja: "Tagad jūs esat
sevi veltījuši Tam Kungam; nāciet šurp un nesiet
kaujamos un pateicības upurus Tā Kunga namā!" Un
sapulcētie nesa kaujamos upurus un pateicības upurus,
un ikviens, kas jutās uz to pamudināts, arī
dedzināmos upurus. 32 Un dedzināmo upuru skaits, ko
sapulcētie ziedoja, bija septiņdesmit vērši, simts
auni, divi simti avju: tie visi bija Tam Kungam
dedzināmais upuris. 33 Un glābšanas upurim tika
veltīti seši simti vēršu un trīs
tūkstoši sīklopu
Ne tikai viņi ļāva Templim
nokļūt šādā stāvoklī, priesteru skaits bija pārāk mazs,
un Levītiem bija viņiem jāpalīdz. Faktiski, levīti bija
daudz taisnīgāki savās sirdīs nekā priesteri. Tā pat notiek
arī divdesmitajā un šajā gadsimtā.
2.Laiku 29:34-36 34
Bet priesteru bija maz, un viņi nespēja visus
dedzināmos upurus nodīrāt; tāpēc viņiem palīdzēja
levīti, viņu brāļi, tiekāms darbs tika pabeigts un
priesteri bija paspējuši atkal sevi svētīt, - levīti
bija bijuši dedzīgāki savā sirdī un čaklāki
svētīties nekā priesteri. 35 Arī dedzināmo upuru tur
bija liels skaits līdz ar brīvprātīgo pateicības
upuru taukiem un līdz ar slakāmiem upuriem klāt pie
dedzināmiem upuriem. Tā viņi pabeidza savu darbu, un
līdz ar to bija atjaunota kalpošana Tā Kunga
namā. 36 Bet Hiskija un visa tauta priecājās par to,
ko Dievs bija tautas labā darījis, jo šī lieta bija
notikusi ātri
Dievs atjaunoja jūdu bez
brīdināšanas. Kad Dievs rīkojas, tas tiek darīts saskaņā
ar Viņa gribu un Viņa laiku. Dievs sagatavoja cilvēkus. Tas
nebija tikai pašu cilvēku darbs.
Ķēniņš un kongregācija
pieņēma lēmumu ievērot Pasā nākamajā mēnesī saskaņā ar
bauslību (sk.darbu Timing of the Crucifixion and the
Resurrection (No. 159)).
2.Laiku 30:1-6 Un
Hiskija sūtīja sūtņus pie visa Israēla un Jūdas un
rakstīja arī vēstules Efraimam un Manasem, lai nāk
Tā Kunga namā uz Jeruzālemi sarīkot Pashā svētkus
Tam Kungam, Israēla Dievam, 2 jo ķēniņš ar saviem
vadoņiem un ar visu sapulci Jeruzālemē bija nolēmuši
svētīt Pashā svētkus otrajā mēnesī. 3 Proti,
tie nebija paspējuši svētīt Pashā svētkus īstajā
laikā, tāpēc ka priesteri vēl nebija svētījušies
pietiekamā skaitā, un arī tauta nebija Jeruzālemē
sapulcējusies.4 Un šī doma likās esam pareiza
ķēniņa un visas sapulces acīs. 5 Un viņi
nosprieda likt ziņai izplatīties pa visu Israēlu no
Bēršebas līdz Danam, lai sanāk un svētī Tam Kungam,
Israēla Dievam, Pashā svētkus Jeruzālemē, jo ilgu
laiku tie nebija lielā pulkā svētīti, kā tas bija
rakstīts. 6 Tā nu skrējēji ar vēstulēm no ķēniņa
un viņa vadoņu rokas devās pa
visu Israēlu un Jūdu visapkārt, aicinādami pēc
ķēniņa pavēles: "Ak, Israēla tauta! Atgriezies
pie Tā Kunga, Ābrahāma, Īzāka un Israēla Dieva, tad
arī Viņš atgriezīsies pie jums, kas vēl pāri
palikuši un izglābušies no Asīrijas ķēniņa rokas.
Asīrieši bija sakāvuši
Izraelītus, un ziemeļu ciltis bija iznīcinātas. Jūda
aicināju izraēlu uz grēku nožēlu ievērojot Pasā un
šķīstoties, taču desmit ciltis to negribēja. Ja viņas to
būtu darījušas, tās atkal tiktu atgrieztas izraēlā, taču
viņas to nedarīja un rezultātā devās gūstā aiz Araksas.
Vairums no Ēfraima, Manaseha un
Zebuluna cilšu pārpalikuma nicinoši smējās par jūdas
aicinājumu nožēlot grēkus.
Tomēr, savācās daudz jūdu,
daži no Ašēra, Manaseha un Zebuluna ciltīm, devās uz
Jeruzālemi un zemojās Dieva priekšā (2.Laiku 30:9-11).
2.Laiku 30:13-20 13
Un daudz ļaužu sapulcējās Jeruzālemē, lai otrajā
mēnesī svētītu Neraudzētās maizes svētkus, varen
liels ļaužu pulks. 14 Un viņi cēlās un noārdīja
altārus, kas atradās Jeruzālemē; tāpat arī viņi
iznīcināja visas kvēpināmās vietas un iemeta tās
Kidronas ielejā. 15 Un tad viņi nokāva Pashā jēru
otrā mēneša četrpadsmitajā dienā, un priesteri un
levīti jutās apkaunoti, un viņi šķīstījās un nesa
dedzināmos upurus Tā Kunga namā. 16 Un viņi ieņēma savas
vietas pēc noteiktas kārtības, pēc Dieva vīra Mozus
bauslības, un priesteri slacīja asinis, tās ņemdami
no levītu rokas. 17 Jo sapulcē bija daudzi, kuri nebija
svētījušies; tādēļ levīti nokāva daudz Pashā
jēru visu to labā, kas nebija šķīsti, lai tos
svētītu Tam Kungam, 18 jo liels ļaužu pulks, liela
daļa no Efraima un Manases, Isašara un Zebulona nebija
šķīstījušies, un tomēr viņi baudīja Pashā
mielastu, kaut arī ne tā, kā ir rakstīts. Bet Hiskija
aizlūdza par viņiem, sacīdams: "Tas Kungs, kas ir
labs, lai katram to piedod, it
īpaši 19 visiem tiem, kas savā sirdsprātā stipri ir
apņēmušies meklēt Dievu To Kungu, savu tēvu Dievu,
kaut arī ne pēc svētā šķīstīšanās
nolikuma!" 20 Un Tas Kungs paklausīja Hiskiju,
Viņš dziedināja tautu
Šo dziedināšanu veica Dievs
pēc Izraēla garīgo vadītāju lūguma.
2.Laiku 30:21-22 21
Tā Israēla bērni, kas bija ieradušies Jeruzālemē,
noturēja Neraudzētās maizes svētkus septiņas dienas
lielā priekā, un levīti un priesteri pauda Tā Kunga
slavu dienu no dienas ar spēku mūzikas instrumentu
pavadībā. 22 Un Hiskija uzrunāja ar laipniem vārdiem
visus tos levītus, kas parādīja labu izpratni
kalpošanā Tam Kungam; un viņi baudīja svētku
mielastu septiņas dienas, arvien nesa pateicības
kaujamos upurus un allaž pateicās Tam Kungam, savam tēvu
Dievam.
Šeit mēs redzam, ka Pasā
svētki bija septiņas dienas ar kalpošanu.
2.Laiku 30:23-26 23
Un visa sapulce nosprieda svētīt vēl otras septiņas
dienas, un viņi ar prieku svētīja svētkus vēl
septiņas dienas, 24 jo Jūdas ķēniņš Hiskija ziedoja
sapulcētajiem tūkstoš vēršu un desmit tūkstošus
sīklopu, un priesteri svētījās lielā skaitā. 25 Un
visi sapulcētie no Jūdas priecājās līdz ar
priesteriem un levītiem un arī visi sapulcētie, kas
bija nākuši šurp no Israēla, kā arī svešinieki,
kas bija nākuši no Israēla zemes, un tie,
kas bija apmetušies Jūdā. 26 Un tā Jeruzālemē
valdīja liels prieks, jo no Israēla ķēniņa Salamana,
Dāvida dēla, laikiem, tāda nebija bijis Jeruzālemē.
Priesterības šķīstīšana
šodien notiek ar vienu upuri - Jēzu Kristu.
(sk. darbu Messiah and the Red Heifer (No. 216)).
Atjaunošana sākās ar Tempļa
kā Dieva Nama šķīstīšanu un paplašinājāsuz tautu caur
priesteriem un levītiem. Tad, no Pasā, tauta bija attīrīta no
savas elkdievības.
2.Laiku 31:1-12 Kad
tas viss bija pabeigts, tad viss Israēls, kas bija
ieradies, devās Jūdas pilsētās un nolauza elku
stabus, un nocirta elku kokus, un izpostīja augstieņu
svētnīcas un altārus pa visu Jūdu un Benjamīnu, kā
arī Efraimu un Manasi, kamēr tādu vairs nebija. Un tad
visi Israēla bērni atgriezās atpakaļ, ikviens savā
īpašumā, savās pilsētās. 2 Un Hiskija noteica
priesteru iedalījumu un levītu iedalījumu, ikvienam
pēc savas kalpošanas, kā priesteriem, tā levītiem,
pie dedzināmiem upuriem un pie pateicības upuriem, lai
viņi kalpotu, teiktu un slavētu Tā Kunga
nometnes vārtos. 3 Un viņš noteica arī ķēniņa
daļu pats no sava īpašuma dedzināmiem upuriem rītos
un vakaros, kā arī dedzināmiem upuriem gan sabatā,
gan jauno mēnešu, gan svētku reizēs - kā tas ir
rakstīts Tā Kunga bauslībā. 4 Un viņš sacīja
tautai, tiem, kas dzīvoja Jeruzālemē, dot
noteiktu daļu priesteriem un levītiem, ka lai viņi
stingri turētos pie Tā Kunga bauslības. 5 Kad šī
pavēle kļuva zināma, tad Israēla bērni sanesa
bagātīgi gan pirmos augļus no labības un no jaunā
vīna, gan no eļļas un medus, un no visiem tīruma
augļiem - no visa viņi atnesa desmito tiesu lielā
vairumā. 6 Un arī tie Israēla un Jūdas bērni, kas
dzīvoja Jūdas pilsētās, piegādāja desmito tiesu no
liellopiem un no sīklopiem, arī desmito tiesu no tā,
ko viņi bija atzinuši par svētu un veltījuši Tam
Kungam, savam Dievam, viņi atnesa un sakrāva kaudžu
kaudzēm. 7 Trešajā mēnesī viņi iesāka kaudzes
kraut un septītajā mēnesī viņi pabeidza. 8 Kad nu
Hiskija un vadoņi atnāca un tās kaudzes ieraudzīja,
tad viņi teica To Kungu un Viņa tautu Israēlu.
9 Un Hiskija apjautājās pie priesteriem un levītiem
par tām kaudzēm. 10 Un augstais priesteris Azarja, no
Cadoka nama, atbildēja viņam, sacīdams: "Kopš
tie ir sākuši nest šo cilājamo upuri Tā Kunga namā,
mēs esam ēduši un paēduši, un daudz vēl ir palicis
pāri, jo Tas Kungs ir Savu tautu tā svētījis, ka šis
lielais krājums patiesībā ir pārpalikums." 11
Tad Hiskija pavēlēja iekārtot pie Tā Kunga nama
pieliekamās telpas, un viņi tās iekārtoja. 12 Un
viņi tur rūpīgi novietoja gan cilājamo upuri, gan desmito
tiesu, gan svētības dāvanas. Un levīts Hananja kļuva
tām par pārzini, un viņa brālis Šimejs bija otrs
pārzinis.
Priesterība tiek paēdināta ar
ticību desmitās tiesas sistēmai. Ja mēs sekosim Dievam, Dievs
mūs aizsargās.
No Pasā atjaunošanas pēc
šķīstīšanās, tika pienesti dienišķie upuri, ievēroti
Sabati un Jaunie Mēneši, un Svētās Dienas. Tika pienestas
desmitās tiesas, un tauta guva labumu no trešā mēneša
(Pentakosta) un Septītā mēneša (Tabernakla) ražas, un Dieva
Nama kambaros bija pārpilnība.
Septītajā gadā tautas
pienākums bija pienest pietiekoši brīvas gribas upurus, lai
Dieva darbs varētu pastāvēt.
Bībelē ir septiņi lieli Pasā
svētki (sk. darbu The Seven Great Passovers of the
Bible (No. 107)) un desmit
nozīmīgi gadījumi attiecībā uz šo svētku ievērošanu
(2.Mozus. 12:28; 4.Mozus. 9:5; Jošua. 5:10; 2.Laiku 30:13-15;
2.Ķēniņu 23:22 (2.Laiku 35:1); Ezras 6:19; Mateja 26:17;
Lūkas 2:41; Jāņa 2:13; 6:4).
Tomēr, pirmais Pasā process ir
no pirmā mēneša pirmā datuma un šķīstīšanās.
Pirmā mēneša pirmā diena ir
svētas kopā sanākšanas diena. Kā mēs redzam no 1.Mozus
8:13, tā ir diena, kurai ir sava speciāla nozīme.
No pirmā mēneša pirmās dienas
sākas seši lieli notikumi. Šis kalendārs pastāvēja jau ilgi
pirms bauslības iedošanas Sinaja kalnā.
Pirmais notikums bija zemes
atjaunošana ar Noasa palīdzību un ūdens nožāvēšana, lai
varētu atvērt šķirstu (1.Mozus 8:13). Visa šī koncepcija
neko nenozīmē tā sauktajiem farizeju Noahīdu likumiem, un
mēs to visu apskatīsim atsevišķi.
1.Mozus 8:13 13 Un notika seši simti pirmajā gadā, pirmā
mēneša pirmajā dienā, ka ūdeņi bija izsīkuši
zemes virsū; tad Noa noņēma šķirsta jumtu un
redzēja, ka zemes virsa bija apžuvusi.
Dievs planētu atjaunoja sākot
no pirmā mēneša pirmās dienas - tā mēs redzam, cik svarīgs
ir 1. Abibs (Nisans) Dieva plānā. Apskatiet darbu Vegetarianism
and the Bible (No. 183)
attiecībā uz desmitās tiesas sistēmu no pirmajiem augļiem no
Ādama laikiem.
Otrs nozīmīgs notikums bija
tabernakla izveidošana Mozus vadībā (2.Mozus 40:2).
2.Mozus 40:1-17 Un
Tas Kungs pavēlēja Mozum, sacīdams: 2 "Pirmā
mēneša pirmajā dienā uzcel Saiešanas telti. 3
Novieto tanī liecības šķirstu un liec priekškaru
šķirstam priekšā. 4 Ienes arī galdu un sakārto tā
piederumus; tāpat ienes lukturi un pieliec tam eļļas
lukturīšus. 5 Novieto zelta kvēpināmo altāri
liecības šķirsta priekšā un pie mājokļa durvīm
piestiprini priekškaru. 6 Upuru altāri liec Saiešanas
telts durvju priekšā 7 un novieto mazgājamo trauku
starp Saiešanas telti un altāri, un ielej tanī ūdeni.
8 Taisi pagalmu visapkārt un aizkar pagalma vārtus ar
priekškaru. 9 Paņem arī svaidāmo eļļu un svaidi ar
to mājokļa sienas un visus tā piederumus, iesvētī to
un visus tā rīkus, lai tie būtu svēti. 10 Svaidi arī
upuru altāri un visus šī altāra rīkus, un iesvētī
altāri, lai altāris būtu augsti svēts. 11 Svaidi
arī mazgājamo trauku un tā kāju, un iesvētī to. 12
Un ved Āronu un viņa dēlus pie Saiešanas telts
vārtiem un mazgā viņus ūdenī. 13 Uzvelc Āronam
svētās drēbes, svaidi viņu un iesvētī viņu, ka tas
top Man par priesteri. 14 Liec arī nākt
viņa dēliem un ietērp tos viņu amata tērpos. 15
Svaidi viņus gluži tāpat, kā tu svaidīji viņu
tēvu, lai tie ir Mani priesteri. Šis svaidījums lai
viņiem piešķir priesteru amatu uz audžu
audzēm." 16 Un Mozus darīja visu tā, kā Tas
Kungs to viņam bija pavēlējis, tā viņš darīja. 17
Un notika, ka otrā gada pirmā mēneša pirmajā
mēneša dienā mājoklis bija uzcelts.
Šeit mēs redzam norādi uz
kristību un baltiem apģērbiem, kas mazgāti Jēzus Kristus
asinīs, un uzceltu Tabernaklu jeb Templi lietošanai.
Tātad, priesterības un Tempļa
šķīstīšana sākas no pirmā mēneša pirmās dienas.
Četrpadsmit dienu periods ir Tempļa tīrīšana.
Hiskijas atjaunošana sākās ar
pirmā mēneša Abiba jeb Nisana pirmo dienu (2.Laiku 29:17).
Nākošā atjaunošana bija Ezras
(Ezras 7:9) otrā Tempļa atjaunošana. Kā daļa no
atjaunošanas bija atteikšanās no svešinieku sievām (Ezras
10:17). Nozīme ir tā, ka sievas pielūdza elku, bet mēs esam
Templis un Kristus līgavas.
Ecēchiēls saka, ka šai dienai
jābūt Tempļa upuru un vēršu upuru dienai (Ecēch. 45:18).
Ecēchiēla 45:16-25 16 visai
tautai valstī ir uzlikts par pienākumu nodot šo upuri
Israēla valdniekam. 17 Bet valdniekam būs upurēt
dedzināmos upurus un ēdamos un dzeramos upurus
svētkos, jaunajos mēnešos un svētās dienās, kā
arī Israēla nama svētku laikos. Viņam būs upurēt
grēku upuri un ēdamo upuri, dedzināmo upuri un
pateicības upuri Israēla namam par salīdzināšanu. 18
Tā saka Dievs Tas Kungs: pirmā mēneša pirmajā dienā
tev būs ņemt jaunu vērsi, kas bez vainas, un atnest
svētnīcai tās salīdzināšanai un šķīstīšanai.
19 Un priesterim būs ņemt no grēku upura asinīm un
slacināt uz Tempļa durvju balstiem un uz altāra
iežogojuma četriem stūriem, un uz iekšējā pagalma
vārtu stabiem. 20 Tāpat tas jums darāms septītā
mēneša pirmajā dienā par tiem, kas apgrēkojušies maldos
vai nezināšanā: tas būs Templim par salīdzināšanu.
21 Pirmā mēneša četrpadsmitajā dienā jums būs
svētīt Pashā svētkus septiņas dienas un ēst
neraudzētu maizi. 22 Valdniekam būs nest šinī dienā
par sevi un par visu tautu valstī vienu vērsi par
grēku upuri. 23 Un tanīs septiņās
dienās būs viņam upurēt Tam Kungam septiņus vēršus
un septiņus aunus, kas visi bez vainas, upurēt ik
dienas kā dedzināmo upuri, un katru dienu vienu āzi
kā grēku upuri. 24 Un kā ēdamo upuri viņam būs nest
vienu ēfu miltu no katra vērša un vienu ēfu
no katra auna un vienu hinu eļļas par katru ēfu. 25 Un
septītā mēneša piecpadsmitajā dienā svētkos viņam
būs nest septiņas dienas tādu pašu grēku upuri,
dedzināmo upuri, ēdamo upuri un eļļu.
Šeit mēs redzam, ka septiņas
Neraudzētās Maizes svētku dienas sākas 15. Nisanā.
Šis nākotnes Templis norāda uz
Sabatu, Jauno Mēnešu un Svētku atjaunošanu.
Jaunie Mēneši, kopā ar
Sabatiem bībeliskajā sistēmā pilnīgi skaidri tiek uzskatīti
par dienām, kurās nestrādā, bet pielūdz Dievu.
Ecēchiēla 46:1-6
Tā saka Dievs Tas Kungs: iekšējā pagalma vārti, kas
pret rītiem, lai ir sešas darba dienas aizvērti, bet
svētajā dienā un jauna mēness dienā tos būs
atvērt. 2 Kad valdnieks ienāk no ārienes pa vārtu
priekštelpām un nostājas pie vārtu staba, tad priesteriem
būs upurēt viņa dedzināmo upuri un viņa pateicības
upuri. Un, kad viņš pie vārtu sliekšņa ir pabeidzis
savu pielūgšanu un atkal iziet, tad vārtiem jāpaliek
atvērtiem līdz vakaram. 3 Arī zemes tautai būs
pielūgt To Kungu pie šo vārtu ieejas sabatā
un jauna mēness dienās. 4 Dedzināmais upuris, ko
valdnieks nes sabatā Tam Kungam, lai ir seši jēri bez
vainas un viens auns, kas arī ir bez vainas. 5 Un kā
viņa ēdamais upuris lai ir viena ēfa miltu no katra
auna, bet no jēriem - cik viņa roka dod labprātīgi,
un no eļļas viens hins par katru ēfu. 6 Un jauna
mēness dienā viņam jāupurē viens jauns vērsis,
seši jēri un viens auns, visi bez vainas, 7 turklāt
vēl kā ēdamais upuris no katra vērša un no katra
auna viena ēfa miltu, un no jēriem, cik viņa roka dod
labprātīgi, un no eļļas viens hins par katru ēfu.
Tātad, Jaunie Mēneši ir
jāievēro kā brīvdienas, un Tempļa sķīstīšanas process
sākās ar gada pirmo Jauno Mēnesi, kas bija Abiba Jaunais
Mēness. Tad šis šķīstīšanās process nonāca līdz
mēneša septītajai dienai, kas bija šķīstīšanās diena
tiem, kas izdarījuši pārkāpumus nezināšanas vai cita
iemesla dēļ, un kuri nevarēja paši šķīstīties. Tādā
veidā tad viss izraēls varēja ņemt dalību Pasā svētkos. Ja
priesterība to neizdarīja pareizi, kā tas bija Hiskijas atjaunošanas gadījumā, bija jānotur otri
Pasā svētki.
Otrie Pasā ir pieminēti 4.Mozus
9:6-13.
4.Mozus 9:6-13 6 Un
tur bija arī kādi vīri, kas mirušo dēļ bija
kļuvuši nešķīsti, un tie nevarēja Pashā svētkus
svinēt šinī noliktā dienā, tādēļ viņi piegāja
pie Mozus un Ārona tanī pašā dienā, 7 un tie vīri
viņam sacīja: "Mēs esam palikuši nešķīsti pie
miroņa. Kāpēc mums mūsu tiesības tiek ierobežotas,
ka mums neļauj pienest upuri Tam Kungam mums noteiktā
laikā kopā ar Israēla bērniem?" 8 Un Mozus
viņiem atbildēja: "Palieciet mierā, es gribu
pajautāt, ko Tas Kungs jums pavēlēs darīt!" 9 Un
Tas Kungs runāja uz Mozu, sacīdams: 10 "Runā uz
Israēla bērniem un saki: ja kāds no jums vai no jūsu
pēcnācējiem ir pie miroņa palicis nešķīsts vai ir
tālā ceļā, tad viņam tomēr būs Tam
Kungam jātur Pashā svētki: 11 otrā mēneša
četrpadsmitajā dienā ap vakara laiku tie jums jātur,
ar neraudzētām maizēm un ar rūgtām zālēm ir Pashā
jābauda. 12 Viņiem no tā nekā nebūs atstāt līdz
rītam, tanī dienā nebūs lauzt nevienu kaulu; pēc
visiem Pashā svētku likumiem turiet tos.
13 Bet kas ir šķīsts un kas neatrodas ceļā, bet
tomēr ir atrāvies no Pashā turēšanas, tad tāda
cilvēka dzīvība lai tiek izdeldēta no viņa tautas,
jo viņš savu upuri Tam Kungam nav pienesis tam
noteiktā laikā; tāds cilvēks lai nes savus grēkus!
Katrai personai ir jāievēro
Pasā un sevi jāsagatavo. Ja kristītais loceklis ir vesels un
nav aizceļojis un neievēro Pasā, tie tiek atšķirti un
izstumti no savas tautas. Attiecīgi, draudzes gadījumā tie
tiek izstumti no draudzes.
Šī sagatavošanās sākas no
pirmā Abiba, kā svinīgas svētku dienas (sk. Ps. 81:3-5).
Tempļa priesterība Jaunos
Mēnešus kā Sabatus ievēroja visu Tempļa periodu līdz pat
70. Gadam mūsu ērā. Jāzeps to apraksta savā darbā The
Wars of the Jews (Book V, Ch. V,
7). Ecēchiēls parāda, ka Jaunais Mēness tiek uzskatīts par
Sabatu un brīvdienu (kā mēs redzam no Ecēchiēla 46:1 un arī
no Amosa 8:5, kur netika pieļauta tirgošanās). Jesaja parāda,
ka Mesijas vadībā tūkstošgadu sistēmā Jaunie Mēneši tiks
ievēroti (Jes. 66:23).
Pirmā mēneša Jaunais Mēness
ir nepieciešamais Tempļa šķīstīšanas procesa sākums.
Draudze kā Dieva
Templis
Tad rodas jautājums: kā mēs,
draudze, lai tiekam šķīstīti?
Šķīstīšana nāk no Dieva.
2.Mozus 31:13 13
"Runā uz Israēla bērniem un saki: turiet Manus
sabatus, jo tā ir zīme mūsu starpā uz audžu audzēm,
ka jūs zinātu, ka Es esmu Tas Kungs, kas jūs svētī
Tā, tā Kunga sabati ir zīme,
ka tas Kungs mūs šķīsta.
Izraēla pirmdzimtie tiek
šķīstīti.
2.Mozus 13:2 2
"Novēli Man visus pirmdzimušos, kā cilvēku, tā
lopu, kas vien pašķir mātes klēpi Israēla ļaudīs,
lai tie Man pieder."
Taču mēs redzam, ka faktiski
šķīstīts tiek viss izraēls.
2.Mozus 19:10-14 10
Tad Tas Kungs sacīja uz Mozu: "Ej pie ļaudīm un
liec tiem šķīstīties šodien un rīt, un lai tie
mazgā savas drēbes, 11 ka tie ir gatavi trešajai
dienai, jo trešajā dienā Tas Kungs nonāks visas
tautas acu priekšā uz Sinaja kalnu. 12 Un cel tautai
visapkārt žogu un saki: sargieties uzkāpt kalnā un
nepieskarieties kalna malai, jo, kas pieskarsies kalnam,
tas mirdams mirs. 13 Neviena roka lai to
neaizskar, jo tad tam būs tikt ar akmeņiem nomētātam
vai ar bultām nošautam; vai tas ir dzīvnieks vai
cilvēks, tam nebūs palikt dzīvam. Bet, kad atskanēs
taures skaņa, tad viņi var kāpt kalnā." 14 Un
Mozus nokāpa no kalna pie tautas un lika tai
šķīstīties, un tie mazgāja savas drēbes.
Mozus drīkstēja doties kalnā,
taču tauta nedrīkstēja. Mēs, kas esam draudzē, droši varam
nākt Dieva priekšā - nekristītie to nedrīkst.
Problēma, ar ko mēs šeit
saskaramies, ir tā, ka pastā šķīstīšanās secība.
Vispirms tiek šķīstīts
izraēla pirmdzimtais, un tad visa tauta, lai tā varētu
satikties ar Dieva vaigu jeb Klātbūtnes Eņģeli, ko mēs
pazīstam kā Jēzu Kristu.
Templis tiek šķīstīts no
pirmā mēneša pirmās dienas, jo mēs esam šis Templis.
1.Korintiešiem 3:16-17 16 Vai jūs
nezināt, ka jūs esat Dieva nams un ka Dieva Gars jūsos
mājo? 17 Ja kas Dieva namu samaitā, to Dievs samaitās;
jo Dieva nams ir svēts, tas jūs esat.
Templis ir templis, kurā dzīvo
Dievs caur Svēto Garu.
1.Korintiešiem 6:19 19 Jeb vai jūs nezināt, ka
jūsu miesa ir Svētā Gara mājoklis, kas ir jūsos un
ko jūs esat saņēmuši no Dieva, un ka jūs nepiederat
sev pašiem?
Tātad, fiziskais Templis
norādīja uz garīgo Templi, kas esam mēs. Fiziskajam Templim
nebija tiesību ņemt dalību pie altāra, kur ņemam dalību
mēs kā Kristus daļas ņēmēji. Mozus norādīja uz Kristu un
viņa namu, kas esam mēs.
Ebrejiem 3:1-6
Tāpēc, svētie brāļi, debesu aicinājuma dalībnieki,
ņemiet vērā Dieva sūtni un augsto priesteri Jēzu, ko
mēs apliecinām, 2 kas uzticīgs Tam, kas Viņu
iecēlis, kā arī Mozus visā Viņa namā. 3 Bet Viņam
ir piešķirta daudz lielāka godība nekā Mozum, kā
jau arī lielāks gods nekā namam ir tā cēlējam. 4 Jo
katru namu kāds cēlējs uzceļ, bet, kas visu ir
uzcēlis, ir Dievs. 5 Un Mozus gan ir bijis uzticīgs
visā Viņa namā kā kalps, lai apliecinātu to, par ko
vēlāk sludinās, 6 bet Kristus kā Dēls pār Viņa
namu; Viņa nams esam mēs, ja drosmi un cerību, ar ko
lepojamies, stipru paglabājam līdz galam.
Tātad, mēs esam Dieva nams
būdami Kristus nams.
Ķēniņa namam ir jākļūst par
elohim kā Jahves Eņģeli, kurš būs mūsu galva (Cak. 12:8).
Cakarijas 12:8 8
Tanī dienā Tas Kungs pasargās Jeruzālemes
iedzīvotājus, ka visnespēcīgākais viņu starpā būs
tai dienā kā Dāvids un Dāvida nams būs kā Dievs,
kā Tā Kunga eņģelis viņu priekšā.
Tātad, fiziskā Tempļa
šķīstīšana norāda uz garīgā Tempļa šķīstīšanu, un
tā katras personas pienākums ir sevi šķīstīt no pirmā
mēneša pirmās dienas līdz Pasā svētkiem.
Pirmā mēneša septītajā
dienā katrai un ikvienai personai ir sevi jāšķīsta to tautas
brāļu labā, kas pieļāvuši neapzinātus un citus
pārkāpumus, lai visi varētu dzīvot Dievam Kristū (sk. darbu Sanctification
of the Simple and Erroneous (No. 291)).
Vēstule Ebrejiem saka:
Ebrejiem 3:7-19 7
Tāpēc, kā Svētais Gars saka: šodien, ja dzirdēsit
Viņa balsi, 8 neapcietinait savas sirdis kā
sarūgtinājumā kārdināšanas dienā tuksnesī, 9 kur
jūsu tēvi Mani kārdinājuši pārbaudīdami, 10 kaut
gan bija redzējuši Manus darbus četrdesmit gadus.
Tāpēc Es sašutu par šo paaudzi un teicu: vienmēr
viņi maldās savās sirdīs, bet Manus
ceļus viņi nav atzinuši, 11 tāpēc Es esmu zvērējis
Savās dusmās: tiem nebūs ieiet Manā atdusā. - 12
Pielūkojiet, brāļi, ka kādā no jums nebūtu
neticības ļaunā sirds, atkāpjoties no dzīvā Dieva,
13 bet pamācait cits citu katru dienu, kamēr vēl saka
"šodien", lai kādam no jums sirds netiktu
apcietināta ar grēka viltību. 14 Jo mēs esam tapuši
Kristus līdzdalībnieki, ja tikai paļaušanos
paturēsim no sākuma līdz galam stipru. 15 Ja saka:
šodien, ja jūs Viņa balsi dzirdēsit, neapcietinait
savas sirdis kā sarūgtinājumā! - 16 Kuri no
dzirdējušiem sajuta rūgtumu? Vai ne visi, kas Mozus
vadībā bija izgājuši no Ēģiptes? 17 Par kuriem
Viņš bija sašutis četrdesmit gadus? Vai ne par tiem,
kas grēkojuši, kuru miesas kritušas tuksnesī? 18 Par kuriem
tad Viņš ir zvērējis, ka tiem nebūs ieiet Viņa
atdusā, ja ne par tiem, kas nebija klausījuši? 19 Tā
mēs redzam, ka viņi nav varējuši ieiet neticības
dēļ.
Šie citāti ir no Septuagintas
Psalma 95:7b-11.
Tātad, Dieva miers rodas no
brīvības no grēka un dumpības. Viņi maldās savās sirdīs
un viņi nepazīst Dieva ceļus.
Tātad, šķīstīšanās process
nav ārēja, bet gan iekšēja attīrīšanās. Tas ir
visgrūtākais.
Materiālās lietas tiek
nolīdzinātas ar izpirkšanu (2.Mozus. 40:9-11).
Tomēr, tas Kungs mūs šķīsta
(2.Mozus. 31:13; 3.Mozus. 20:8; 21:8; 22:9). Altāri šķīsta
dāvanas.
2.Mozus 29:37 37
Septiņas dienas dari šo altāra šķīstīšanu un to
iesvētī; tā altāris kļūs jo svēts; un ikviens, kas
to aizskars, kļūs svēts.
Tāpat arī piederumi, kas
nepieciešami altāra kalpošanai, kļūst šķīsti, tāpat kā
tiek, kuri tiem pieskaras.
2.Mozus 30:29 29 Un
iesvētī tos, ka tie būtu augsti svēti; ikviens, kas
tiem pieskaras, būs svēts.
Tomēr, tabernakls tiek
šķīstīts ar Dieva klātbūtni (2.Mozus 29:43).
2.Mozus 29:43 43
Tā būs Mana atklāsmes vieta Israēla bērnu vidū, ka
Es tos daru svētus Savā godībā.
2.Mozus 40:34-35 34 Tad
mākonis apklāja Saiešanas telti, un Tā Kunga godība
piepildīja mājokli. 35 Un Mozus nevarēja ieiet
Saiešanas teltī, tāpēc ka mākonis to apsedza, un Tā
Kunga godība piepildīja mājokli.
Tātad, Dieva klātbūtne ir tā,
kas Templi šķīsta un padara svētu.
Tātad, Dieva klātbūtne
izredzētajos kā Svētais Gars un Mesijas miesa kā Dieva
Templis ir svēts visos aspektos. Visu, ar ko tas nonāk
kontaktā, tas padara svētu.
Tā, pirms Pasā ņemšanas,
Kristus miesa kā Dieva Templis ir jāšķīsta. Tieši tādēļ
pirmā mēneša pirmajā dienā sākas šķīstīšanās process.
Šis attīrīšanās, šķīstīšanās, upurēšanas un pārdomu
process ilgst 21. dienu.
Kristus šo Templi attīrīja
pirms Pasā kā brīdinājumu un zīmi mums, ka arī mums ir
jāattīra Templis, lai varētu ņemt dalību Mesijas upurī,
viņa miesā un asinīs. Tempļa šķīstīšanas dienas ir
apskatītas darbā Timing of the Crucifixion and the
Resurrection (No. 159).
Visi šķīstīšanās Raksti un
likumdošana (piemēram3.Mozus. 2:1-23) attiecas un norāda uz
dzīvībās, nāves un augšāmcelšanās koncepcijām. Tātad,
karantīnas veselības aspekti ir sekundāri dzīvības un nāves
koncepcijai caur kristību, ieejot Kristus miesā caur Svēto
garu.
Tāpat Dievs ieceļ un šķīsta
praviešus un izredzētos, pirms tie formējas mātes miesā, kā
to saka Jeremija (Jer. 1:5).
Efeziešiem 1:3-4 3
Lai slavēts mūsu Kunga Jēzus Kristus Dievs un Tēvs,
kas mūs Kristū ir svētījis ar visāda veida garīgu
svētību debesīs. 4 Viņā Tas mūs pirms pasaules
radīšanas izredzējis, lai mēs būtu svēti un
nevainojami Viņa priekšā mīlestībā.
Tādā veidā mēs esam
izredzētie un šķīstīti.
1.Pētera 1:2 2 ko
Dievs Tēvs pēc iepriekšējā lēmuma izredzējis,
Garā svētīdams, lai tie būtu paklausīgi un taptu
apslacināti ar Jēzus Kristus asinīm: žēlastība un
miers lai jums ir bagātīgi.
Un tātad arī dievišķās dabas
dalībnieki (2.Pēt. 1:2-4).
Caur Kristus mīlestību mēs
esam piepildīti ar Dievu.
Efeziešiem 3:19 19
un izprastu Kristus mīlestību, kas ir daudz pārāka
par katru atziņu, un, ar to piepildīti, iegūtu visu
Dieva pilnību.
Līdzīgi Dievs svētīs izraēlu
caur Kristu kā piemēru pagāniem, kad viņa svētnīca būs
viņu vidū uz mūžīgiem laikiem. (Ecēch. 37:28). Šis
piemērs notiek tagad, taču to pilnībā neizpratīs līdz
Mesijas atgriešanās laikam.
Mums visiem ir dota žēlastība
pamatojoties uz Kristus dāvanu.
Efeziešiem 4:7 7
Bet ikvienam no mums piešķirta žēlastība tādā
mērā, kādā to Kristus mums ir dāvinājis.
Mums visiem ir dota šī dāvana,
lai mēs visi kļūtu pilnīgāki.
Efeziešiem 4:12-16 12 lai svētos sagatavotu
kalpošanas darbam, Kristus miesai par stiprinājumu, 13
līdz kamēr mēs visi sasniegsim vienību Dieva Dēla
ticībā un atziņā, īsto vīra briedumu, Kristus
diženuma pilnības mēru. 14 Tad mēs vairs nebūsim
mazgadīgi bērni, kas cilvēku viltus spēlē, viņu
viltīgas rīcības piekrāpti, tiek šurpu turpu
svaidīti, padodamies katram mācības vējam. 15 Bet
patiesi būdami mīlestībā, visās lietās pieaugsim
Viņā, kas ir mūsu galva, proti, Kristus. 16 Viņā
visa miesa, kopā saturēta un visādām palīgsaitēm
vienota, pastāvīgi aug pēc tām spējām, kas katrai
viņas daļai dotas, kļūdama aizvien pilnīgāka
mīlestībā.
Ja mēs nožēlojam savus
grēkus, viņš mums tos piedod.
1.Jāņa 1:9 9 Ja
atzīstamies savos grēkos, tad Viņš ir uzticīgs un
taisns, ka Viņš mums piedod grēkus un šķīsta mūs
no visas netaisnības.
Viņš var mūs atturēt no
krišanas un vest mūs Dieva priekšā tajā dienā (Jūdas 1).
Viņš, kurš šķīsta, un mēs,
kas esam šķīstīti, esam no viena sākuma, un tādēļ viņš
nekaunas mūs saukt par viņa brāļiem.
Ebrejiem 2:11 11 Jo, kā Tas, kas svētī,
tā arī tie, kas tiek svētīti, visi ir no viena;
tāpēc Viņš nekaunas tos saukt par brāļiem,
Mēs tiekam svētīti patiesībā
un mīlestībā. Kristus sevi šķīstīja mūsu labā, un tādā
pašā veidā mums ir sevi jāšķīsta patiesībā, kas ir Dieva
vārds (Jāņa. 17:17).
Ap. Darbi 26:15-18 parāda mums
šķīstīšanos no tumsas, ko pārvalda Sātans līdz gaismai un
mantojumam to vidū, kuri tiek taisnoti ticībā.
Ap. Darbi 26:15-18
15 Es sacīju: kas Tu esi, Kungs? - Tas Kungs atbildēja:
Es esmu Jēzus, ko tu vajā. 16 Bet celies kājās! Jo
tāpēc Es tev esmu parādījies, lai tu Man kalpotu un
apliecinātu, kā tu Mani esi redzējis un kā Es tev
parādīšos, 17 lai tevi izglābtu no šīs tautas un
pagāniem, pie kuriem Es tevi sūtu 18 atvērt viņu
acis, lai tie atgriežas no tumsas gaismā, no
sātana varas pie Dieva, un ticībā uz Mani dabū grēku
piedošanu un mantojumu svēto pulkā.
Tātad, kad mūs vajā, Kristus
tāpat ir ticis vajāts. Viņš aicina tos, ko Dievs viņam ir
devis, lai paveiktu darbu, un katrs no mums ir taisnots ticībā.
Mums sevi ir jāatdod otram, un
nevis vienkārši kā partneriem, bet kā izredzētajiem.
Efeziešiem 5:25-27
25 Vīri, mīliet savas sievas, tāpat kā Kristus ir
mīlējis Savu draudzi, pats nododamies viņas labā, 26
lai to darītu svētu, šķīstot ar mazgāšanu ūdenī
caur vārdu, 27 Sev Savu draudzi sagatavodams cienīgu,
bez traipa, bez krunkas vai cita tamlīdzīga trūkuma,
lai tā būtu svēta un bez vainas.
Šī šķīstīšana ar mūsu
darbu tiek paplašināta uz pagāniem kā daļu no Dieva Tempļa.
Romiešiem 15:16 16
lai es, būdams Kristus Jēzus kalps citām tautām,
pildītu priestera pienākumus pie Dieva evaņģēlija,
lai šīs tautas kļūtu Dievam par patīkamu Svētā
Gara svētītu upuri.
Un viņi ir taisnoti Jēzū
Kristū un aicināti būt svētiem (1.Kor. 1:2; Kol. 2:11; 1Tes.
4:3; 5:23; 2Tes. 2:13-14).
1.Korintiešiem
6:11 11 Un daži no jums bija tādi. Bet jūs esat
nomazgāti, jūs esat svēti kļuvuši, jūs esat
taisnoti Kunga Jēzus Kristus Vārdā un mūsu Dieva
Garā.
Mums ir jāšķīstās Kristū
Dieva nolūkam (2Tim. 2:11).
2.Timoteja 2:21 21
ja nu kāds nošķīstās no tādām lietām, tad viņš
būs trauks godam, svēts, derīgs Tam Kungam, sataisīts
ikkatram labam darbam.
Ebrejiem 9:14 14 cik daudz vairāk
Kristus asinis, kas mūžīgā Gara spēkā pats Sevi ir
bezvainīgu upurējis Dievam, šķīstīs mūsu
sirdsapziņu no nedzīviem darbiem kalpošanai dzīvajam
Dievam.
Mēs esam svētīti jēra asinīs
un iznākuši no lielām bēdām.
Atklāsmes 7:13-17
13 Tad viens no vecajiem sacīja man: "Tie, kas
ģērbti baltās drēbēs, kas viņi un no kurienes viņi
nākuši?" 14 Es viņam atbildēju: "Mans
Kungs, tu to zini!" Un viņš man sacīja:
"Šie ir tie, kas nākuši no lielām bēdām un
savas drēbes mazgājuši un tās balinājuši Jēra
asinīs. 15 Tāpēc tie ir Dieva goda krēsla priekšā
un kalpo Viņam dienām un naktīm Viņa templī, un Tas,
kas sēd goda krēslā, mājos pie viņiem. 16
Tiem vairs nebūs bada, tiem vairs neslāps, ne saule, ne
cits kāds karstums tos nespiedīs, 17 jo Jērs, kas
pašā vidū, goda krēsla priekšā, tos ganīs un tos
vedīs pie dzīvības ūdens avotiem, un Dievs nožāvēs
visas asaras no viņu acīm."
Kristus ar savu upuri šajā
dienā vienu un par visām reizēm taisnoja mūs visus, kam
jātiek šķīstītiem (sk. Heb. 13:12,21).
Ebrejiem 10:10-14
10 Pēc šīs gribas mēs esam ar Jēzus Kristus miesas
upuri padarīti svēti pavisam. 11 Un katrs priesteris
gan ik dienas stāv kalpodams un bieži tos pašus upurus
upurēdams, kas nekad nevar iznīcināt grēkus. 12 Bet
Viņš vienu upuri par grēkiem upurējis, uz visiem
laikiem ir nosēdies pie Dieva labās rokas, 13 joprojām
gaidīdams, kamēr Viņa ienaidnieki tiks
likti Viņa kāju pameslam. 14 Jo ar vienu upuri Viņš
uz visiem laikiem ir padarījis pilnīgus tos, kas tiek
darīti svēti.
Tātad, mēs vairs nepienesam
upurus, bet ar savu kalpošanu un pielūgšanu mēs pienesam
garīgus upurus, kuri tiek pieņemti augstībā.
Atklāsmes 5:8-10 8
Kad Viņš ņēma grāmatu, tad četras dzīvās būtnes
un divdesmit četri vecaji metās zemē Jēra priekšā,
katrs turēdams rokā cītaras un zelta kausus, pilnus
kvēpināmām zālēm, kas ir svēto lūgšanas; viņi
dziedāja jaunu dziesmu, sacīdami: 9 "Tu esi
cienīgs ņemt grāmatu un atvērt tās zīmogus, jo Tu
tapi nokauts un esi atpircis Dievam ar Savām asinīm
cilvēkus no visām ciltīm, valodām, tautām un
tautībām, 10 un Tu esi padarījis viņus mūsu Dievam
par ķēniņiem un priesteriem, kas valdīs pār visu
zemi."
Tātad, Tempļa šķīstīšanas
process nav mazāk svarīgs par dalības ņemšanu Templī, jo
katrai personai ir jāatjaunojas Svētajā Garā, lai pieņemtu
Jēzus Kristus miesu un asinis, un uz viņiem gulstas arī
atbildība par to šķīstīšanu, kas grēkojuši nezināšanā
un nav vēl pietiekami stipri un zinoši ticībā, lai šo
procesu uzņemtos paši.
Pirmā mēneša pirmā un
septītā diena ir tik pat neatņemama kā Pasā svētki un
Neraudzētās Maizes svētki.
Tomēr pirmie elementi ir
indivīda un kalpošanas atbildība. Pasā svētki un
Neraudzētās Maizes svētki ir draudzes kā Tempļa kolektīva
atbildība un kolektīva Dieva pielūgšana.
Mēs pārāk ilgi esam
atstājuši novārtā šīs dienas. Ir pienācis laiks šīs
dienas atjaunot to nozīmē Dieva Plāna un Viņa dievkalpošanas
sistēmas struktūrā.