Kristīgās Dieva Baznīcas
[106a]
Vecais un Jaunais raugs [106a]
(Izdevums 1.1 19980101-19980101)
Kristigas Dieva Baznicas (Christian Churches of God)
Australija: P.O.Box 369, WODEN ACT 2606, AUSTRALIEN
E-mail: secretary@ccg.org
Latvija e-pasts: kdbaz@mail.lv
(Copyright (c) 1995, 1997 Wade Cox)
Autortiesības: Šo darbu drīkst brīvi kopēt un izplatīt ar noteikumu, ja tas tiek kopēts pilnībā, bez izmaiņām un izsvītrojumiem. Kopijā jābūt norādītam izdevēja nosaukumam un adresei, kā arī paziņojumam sakarā ar autortiesībām. Naudas inkasēšana par izplatītajām kopijām nav pieļaujama. Īsu citātu iekļaušana kritiskos rakstos un pārskatos nav uzskatāma par autortiesību pārkāpumu.
Šo darbu
jūs varat izlasit World Wide Web lappusc:
http://www.logon.org and http://www.ccg.org
Vecais un jaunais raugs [106a]
Koncepcija par grēku ir tā, ka grēks ir bauslības pārkāpšana.
Romiešiem 5:12-14 11 Bet tas vēl nav viss: mēs pat varam sevi laimīgus teikt Dievā caur mūsu Kungu Jēzu Kristu, kurā tagad esam ieguvuši salīdzināšanu. 12 Tātad, kā viena cilvēka vainas dēļ pasaulē ienācis grēks un ar grēku - nāve, tā visu cilvēku dzīvē ienākusi nāve, jo visi viņi ir grēkojuši; 13 jo arī līdz bauslībai pasaulē bija grēks, bet grēku nepielīdzina, ja nav bauslības, 14 bet nāve valdīja arī no Ādama līdz Mozum pār tiem, kuru grēks nebija līdzīgs Ādama pārkāpumam. - Šis nu ir nākamā Ādama pirmtēls.
Kristus bija noslepkavots no pasaules sākuma.
Tā grēks bija pazīstams no pasaules sākuma, tāpat kā mūsu aicinājums. Izredzēto iepriekšnolemtība ir redzama no Vēstules Romiešiem 8:28-30.
Likums ir desmit baušļi un viss, kas no tiem izriet, kā to noteicis Dievs caur Kristu kā eņģeli Sinaja kalnā, kad Mozum šī bauslība tika dota. Bauslība ir atrodama Vecajā Derībā, un tā ir savstarpēji saistīta ar Jauno Derību. Bauslības darbi jeb Ergon Nomou, par kuriem Pāvils runā vēstulē Galatiešiem 2 un 3 ir specifiska mācība pirmā gadsimta sektā, ko sauca par Miqsat Ma'ase Ha-Torah jeb MMT. Tā, bauslības darbi, ir atšķirīgs jēdziens no tā, ko mēs uztveram kā desmit baušļus. Pāvila komentārus nevar ņemt izolācijā. (sk. darbus Distinction in the Law (No. 96), Love and the Structure of the Law (No. 200), Works of the Law - or MMT (No. 104) and The Relationship Between Salvation by Grace and the Law (No. 82)).
Grēka alga ir nāve bauslības pārkāpšanas dēļ.
Caur bauslību mēs apzināmies grēku. Bauslība ir katras mēles apklusināšana un visu padarīšana par atbildīgiem Dieva priekšā.
Tā no bauslības rodas grēka apziņa, tomēr bauslība ir svēta, taisnīga un laba, jo tā nāk no Dieva dabas (sk. darbu The Government of God (No. 174)).
Sods par bauslības pārkāpšanu tika pārvarēts ar taisnošanu Kristū.
Bauslība nev pretnostatīta Dieva apsolījumam. Tomēr, apsolījums tika dots ar ticību Jēzum Kristum, mūsu vidutājam tiem, kas tic.
1 Timotejam 2: 5 Jo ir viens Dievs, kā arī viens starpnieks starp Dievu un cilvēkiem - cilvēks Kristus Jēzus,
Taisnīgi nav tie, kas bauslību dzird, bet kuri tai paklausa. Tie nav tie, kuri dzird pirmo bausli, taču pielīdzina citus elohimus kā līdzīgus Dievam, vai tie, kas neievēro Sabatu, bet gan kādu citu dienu, vai tie, kas rada veidotus tēlus vai neklausa vecākiem, vai pielūdz citus dievus, melo vai zog. Tie ir tie, kas mīl Dievu, Viņa baušļus (Ps. 119:1-16, 97-106) un viens otru.
Psalms 119:97-106 97 Cik Tava bauslība man ir mīļa! To es pārdomāju ik dienas. 98 Gudrāku par maniem ienaidniekiem mani dara Tavi baušļi, jo tie ir vienumēr pie manis. 99 Es esmu labāk izmācīts nekā visi mani skolotāji, jo es pārdomāju Tavas liecības. 100 Es esmu gudrāks nekā vecie, jo es turu Tavas pavēles. 101 Es atturu savu kāju no ikviena ļauna soļa, lai pildītu Tavu vārdu. 102 Es neatkāpjos no Taviem noteikumiem, jo Tu esi mani mācījis. 103 Cik saldi ir Tavi vārdi manai mutei, saldāki nekā medus manām lūpām! 104 No Tavām pavēlēm es mācos, tādēļ es ienīstu visus viltus ceļus. 105 Tavs vārds ir manu kāju spīdeklis un gaišums uz maniem ceļiem. 106 Es esmu zvērējis un stingri apņēmies turēt Tavas taisnīgās tiesas.
Romiešiem 2:12-16 12 Kas bez bauslības grēkojuši, bez bauslības ies bojā, bet, kas grēkojuši, pazīdami bauslību, pēc tās tiks tiesāti. 13 Jo nevis bauslības klausītāji ir taisnoti Dieva priekšā, bet bauslības darītāji tiks atzīti par taisnotiem. 14 Jo, ja pagāni, kam bauslības nav, sekodami savai dabai, izpilda bauslību, tad viņi, būdami bez bauslības, paši sev ir bauslība. 15 Jo ar to viņi pierāda, ka bauslība ierakstīta viņu sirdīs. To pašu apliecina viņu sirdsapziņa un viņu domu spriedumi, kas cits citu vai nu apsūdz, vai attaisno, - 16 tai dienā, kad Dievs caur Jēzu Kristu spriedīs tiesu par to, kas cilvēkos apslēpts, pēc mana evaņģēlija.
Svētais Gars un žēlastība mūs neatbrīvo no saistībām pildīt bauslību.
Mēs esam garīgi apgraizīti Svētajā Garā. Ja mēs pārkāpjam bauslību, mēs kļūstam neapgraizīti un tādēļ uz mums vairs neattiecas apsolījums. Mēs nonākam sodā no tiem, kas ievēro bauslību. Cilvēks ir jūds, ja viņš tāds ir iekšēji, apgraizīts Garā un nevis pēc rakstīta burta. Tādēļ mēs paklausām rakstītam burtam savās sirdīs labprātīgi.
Draudzi konfrontē tie, kas saka ka ir jūdi, bet tādi nav. Dažreiz jūdu atgriešana ticībā izsauc antisemītismu. Neatzīstot neatņemamu un neizbēgamu iekļaušanos izraēlā pēc atgriešanās ticībā, šie viltus atgrieztie noliedz procesa realitāti un simbolismu.
Šeit lietotais vārds, kas apzīmē pielūgšanu, ir proskuneo, kas nozīmē paslēpt aiz rokām seju kāda priekšā aiz lielas godbijības. Tā, vārds, kas apzīmē dievkalpošanu ne vienmēr attiecas uz goda došanu Dievam. Šie viltus kristieši jeb viltus izraelīti beigās metīsies ceļos izredzēto priekšā, kurus viņi bija vajājuši.
Bauslība ir ierakstīta mūsu sirdīs un prātos no atgriešanās.
Tātad tas nav atmests vai apklusināts. Praktizējot un mācot šos baušļus mēs tiekam ieaicināti Lieliskajā Dieva Valstībā.
(sk. arī darbu Lazarus and the Rich Man (No. 228)).
Bauslības kopsavilkums ir mīlēt savu tuvāko kā sevi pašu.
Taču pirmkārt tas ir mīlēt Dievu.
Tā mēs esam padarīti par Dieva dēliem (un meitām).
Tā mēs nonākam pie koncepcijas 1.Jāņa3:4.
Izredzēto šķīstīšana iet caur procesu, kurā jānoliek malā grēks. To atspoguļo koncepcija par ļaunprātības un grēcīguma raugu.
Šeit Pāvils pasacīja vairākas lietas. Pirmā ir tā, ka Kristus bija Pasā jērs, Pasā upuris, kurš nolikts augstā priestera priekšā, kurš, saskaņā ar Mišnu, bija tikai viens. Šūrers to komentē savā The History of the Jewish People in the Age of Jesus Christ (Vol. 1, p. 522). Otra lieta ir tā, ka raugs nav grēks, bet drīzāk, ka pastāv dažādi rauga veidi. Raugs, kas bija mūsos agrāk, bija ļaunprātības un grēcīguma raugs.
Neraudzētie Maizes svētki atzīmē faktu, ka mūs ir izglābis Kristus, neraudzētā patiesības un sirsnīguma stāvoklī. Mums šie svētki ir jāievēro tādā veidā.
Treškārt, mēs vēl nebijām saņēmuši Svēto Garu, kas tika dots Vasarsvētkos.
Gars ir Dieva Valstības jaunais raugs.
Mērs ir secība no Dieva uz Kristu un tālāk uz izredzētajiem. Tā, sieviete ir draudze, raugs ir Svētais Gars un trīs mēri ir Dieva ģimenes attiecību līmeņi. Tas viss kļūs saraudzēts. Dievs kļūs par visu un visā (Efez. 4:6).
Simbolismam par divām maizēm Pentakostā ir tieša saistība ar šo aspektu (sk. darbu Pentecost at Sinai (No. 115)).
Koncepcija, kas šeit ir ietverta, ir tā, ka svētku laikā mums ir jāatbrīvojas no vecā rauga. Jāatliek malā ļaunums un grēcīgums un jāiet tālāk uz svēta un taisnīga rakstura attīstīšanu Garā. Tas ir atspoguļots ar Pentakosta gaidīšanu, kas simbolizē mūsu ražu kā pirmos vispārējos augļus pēc Kristus. Šī pļauja ir pirms vispārējās pļaujas Tabernakla jeb Tauru svētkos, jo tā ir NEPĀRTRAUKTA DIVU TŪKSTOŠU GADU PERIODĀ. Mūsu tiesāšana notiek TAGAD.
Simbolisms Pentakosta gaidīšanai ir tāds, ka septiņas nedēļas simbolizē Jubilejas periodu, jo tā attiecas uz cilvēci. Cilvēka dzīve ir samazināta no 120 līdz 70 gadiem. Persona ir pieaugusi 20 gadu vecumā. Cilvēkam ir 50 gadi laika, lai attīstītos līdz pēdējam posmam savā dzīvē un attiecībās ar Dievu augšāmcelšanā. Tas ir simbolizēts ikvienā ticības aspektā. Tas ir simbolizēts 50 dienās līdz Penatkostam. Tas ir simbolizēts pašā Tempļa arhitektūrā, kuru uzbūvēja Zālamans saskaņā ar norādījumiem un dotajiem materiāliem. Šī struktūra atspoguļoja Draudzes dzīvo Templi. Visā celtnē bija septiņi līmeņi. Seši no tiem bija viens uz otra, un septītā bija galvenā halle, kas veda uz Vissvētāko un Svētajām vietām. Mēs nevarējām ieiet šajā pēdējā līmenī kamēr Kristus nenomira un tempļa priekškars nesaplīsa, dodot iespēju mums tur ieiet. Šī ir tā nozīme septiņām nedēļām līdz Pentakostam. Šajā pēdējā fāzē Svētais Gars iegāja Draudzē dodot iespēju Dievam kļūt visam un visā. Tā ir vispārējā pļauja. Kristus bija līgojamais upuris no zaļām vārpām, kā līgojamais upuris, kas nogriezts savā jaunībā. Otrā raža, kad ir nobrieduši graudi tad turpinās visu periodu līdz Savākšanai, kas ir Dieva pļaujas trešā fāze. Šo trešo fāzi atspoguļo septītā mēneša svētās dienas.
Tā Pentakosts ir beigu fāzes kulminācija indivīda kā Dieva tempļa attīstībā. No Pentakosta iesāktais process simbolizē to, ka raža ir progresīva līdz otrajai atnākšanai un Savākšanai Tūkstošgadē. Pēdējā Lielā Diena ir Dieva Pilsēta, kad Kristus valstību nodod Dievam, un Dievs beidzot ir viss visā Dieva pilsētā.
Tātad, raugs Pentakostā nesimbolizē grēku. Tas simbolizē pilnīgu grēka izskaušanu kā Jubilejas gala rezultātu, kad Dievs ir izveidojis svētu taisnu raksturu visos Dieva dēlos. Tad viņi ir pilnīgi atgrieztas būtnes.
Šī atgriešana sevī iekļauj pilnīgu grēka struktūras izskaušanu no indivīda aicināšanas, taisnošanas un pagodināšanas periodā, kā mēs to redzam no Romiešu 8:29-30.
Ja mēs mīlam Kristu, mēs turēsim viņa baušļus (Jāņa 14:15). Bauslība iekļauj mīlestību uz Dievu un vienam pret otru. Ja mēs nemīlam viens otru, ko esam redzējuši, kā gan mēs varam mīlēt Dievu, ko neesam redzējuši, jo Gara auglis ir mīlestība (Gal. 5:22).
Ievērojiet, ka Jānis rakstīja pēc Kristus, un viņš bija redzējis Kristu, tomēr viņš Jāņa 1:18 raksta, ka neviens cilvēks nekad nav redzējis Dievu. Dēļ Dieva mīlestības, kas mūsos dzīvo, mēs tiekam pilnveidoti. Viņš ir devis mums no Sava paša Gara, lai mēs varētu sasniegt Viņa pilnību. Kristus atdeva savu dzīvi jēru labā. Viņš neļāva vilkiem uzbrukt. Viņš bija gatavs atdot savu dzīvību par viņiem (Jāņa. 10:15, 13:37).
Es esmu to jau teicis, un saku vēlreiz: Es uzskatu to par godu būt vienam no mums.
Jo nav lielākas mīlestības par to, kad kāds noliek savu dzīvību draugu labā (Jn. 15:13).
q