Kristīgās Dieva Baznīcas

[106a]

 

 

 

Vecais un Jaunais raugs [106a]

(Izdevums 1.1 19980101-19980101)

 

 

 

  • Simbolisms par raugu Jaunajā Derībā runā par veco un jauno raugu. Mums ir jāizmēž viens rauga veids un tas jāaizvieto ar citu. Šim simbolismam ir liela garīga nozīme Kristieša dzīvē. Neraudzētie Maizes svētki tiek izprasti kā ļaunprātības un grēcības rauga izmēšana un aizvietošana ar patiesību un sirsnību. Arī Pentakosta upurēšanās ir raugs, un arī tam ir simbolisms attiecībā uz Draudzi saistībā ar lielisko Svētā Gara raugu.
  • Kristigas Dieva Baznicas (Christian Churches of God)

    Australija: P.O.Box 369, WODEN ACT 2606, AUSTRALIEN

    E-mail: secretary@ccg.org

    Latvija e-pasts: kdbaz@mail.lv 

    (Copyright (c) 1995, 1997 Wade Cox)

    Autortiesības: Šo darbu drīkst brīvi kopēt un izplatīt ar noteikumu, ja tas tiek kopēts pilnībā, bez izmaiņām un izsvītrojumiem. Kopijā jābūt norādītam izdevēja nosaukumam un adresei, kā arī paziņojumam sakarā ar autortiesībām. Naudas inkasēšana par izplatītajām kopijām nav pieļaujama. Īsu citātu iekļaušana kritiskos rakstos un pārskatos nav uzskatāma par autortiesību pārkāpumu.

    Šo darbu jūs varat izlasit World Wide Web lappusc:
    http://www.logon.org and http://www.ccg.org

     

    Vecais un jaunais raugs [106a]

    Koncepcija par grēku ir tā, ka grēks ir bauslības pārkāpšana.

  • 1.Jāņa 3: 4 Katrs, kas dara grēku, dara arī netaisnību; grēks ir netaisnība.

    Romiešiem 5:12-14 11 Bet tas vēl nav viss: mēs pat varam sevi laimīgus teikt Dievā caur mūsu Kungu Jēzu Kristu, kurā tagad esam ieguvuši salīdzināšanu. 12 Tātad, kā viena cilvēka vainas dēļ pasaulē ienācis grēks un ar grēku - nāve, tā visu cilvēku dzīvē ienākusi nāve, jo visi viņi ir grēkojuši; 13 jo arī līdz bauslībai pasaulē bija grēks, bet grēku nepielīdzina, ja nav bauslības, 14 bet nāve valdīja arī no Ādama līdz Mozum pār tiem, kuru grēks nebija līdzīgs Ādama pārkāpumam. - Šis nu ir nākamā Ādama pirmtēls.

  • Kristus bija noslepkavots no pasaules sākuma.

  • Atklāsmes 13: 8 Un to pielūgs visi, kas dzīvo virs zemes, kuru vārdi nav rakstīti kopš pasaules radīšanas nokautā Jēra dzīvības grāmatā.
  • Tā grēks bija pazīstams no pasaules sākuma, tāpat kā mūsu aicinājums. Izredzēto iepriekšnolemtība ir redzama no Vēstules Romiešiem 8:28-30.

  • Romiešiem 8:28-30 28 Un mēs zinām, ka tiem, kas mīl Dievu, visas lietas nāk par labu, tāpēc ka tie pēc Viņa mūžīgā nodoma ir aicināti. 29 Jo, kurus Viņš sākumā nozīmējis, tos Viņš nolēmis darīt līdzīgus Sava Dēla tēlam, lai Viņš būtu pirmdzimtais daudzu brāļu starpā. 30 Bet, kurus Viņš iepriekš nolēmis atpestīt, tos Viņš arī aicinājis; un, kurus Viņš aicinājis, tos Viņš arī taisnojis; bet, kurus Viņš taisnojis, tos Viņš arī pagodinājis.
  • Likums ir desmit baušļi un viss, kas no tiem izriet, kā to noteicis Dievs caur Kristu kā eņģeli Sinaja kalnā, kad Mozum šī bauslība tika dota. Bauslība ir atrodama Vecajā Derībā, un tā ir savstarpēji saistīta ar Jauno Derību. Bauslības darbi jeb Ergon Nomou, par kuriem Pāvils runā vēstulē Galatiešiem 2 un 3 ir specifiska mācība pirmā gadsimta sektā, ko sauca par Miqsat Ma'ase Ha-Torah jeb MMT. Tā, bauslības darbi, ir atšķirīgs jēdziens no tā, ko mēs uztveram kā desmit baušļus. Pāvila komentārus nevar ņemt izolācijā. (sk. darbus Distinction in the Law (No. 96), Love and the Structure of the Law (No. 200), Works of the Law - or MMT (No. 104) and The Relationship Between Salvation by Grace and the Law (No. 82)).

    Grēka alga ir nāve bauslības pārkāpšanas dēļ.

  • Romiešiem 6:23 22 Bet tagad, kad jūs esat atsvabināti no grēka un esat kļuvuši par Dieva kalpiem, jūsu ieguvums ir svēttapšana un tās gals - mūžīga dzīvība. 23 Tātad grēka alga ir nāve, bet Dieva balva ir mūžīga dzīvība Kristū Jēzū, mūsu Kungā.
  • Caur bauslību mēs apzināmies grēku. Bauslība ir katras mēles apklusināšana un visu padarīšana par atbildīgiem Dieva priekšā.

  • Romiešiem 3:19-20 19 Bet mēs zinām, ka viss bauslībā teiktais teikts tiem, kas stāv zem bauslības; tā visiem aizdarīta mute, un visa pasaule vainīga Dieva priekšā. 20 Jo ar bauslības darbiem neviens cilvēks nevar kļūt taisnots Viņa priekšā. Jo bauslība dod - grēka atziņu.
  • Tā no bauslības rodas grēka apziņa, tomēr bauslība ir svēta, taisnīga un laba, jo tā nāk no Dieva dabas (sk. darbu The Government of God (No. 174)).

  • Romiešiem 7:9-12 9 Es kādreiz dzīvoju bez bauslības, bet, kad nāca bauslis, grēks kļuva dzīvs, bet es nomiru. 10 Tā izrādījās, ka bauslis, kam vajadzēja nest dzīvību, man atnesa nāvi. 11 Jo grēks, baušļa aizlieguma ierosināts, pievīla mani un ar to man atnesa nāvi. 12 Tātad bauslība kā tāda ir svēta un bauslis kā tāds - svēts, taisns un labs.
  • Sods par bauslības pārkāpšanu tika pārvarēts ar taisnošanu Kristū.

  • Romiešiem 5: 18 Tātad, kā viena cilvēka pārkāpuma dēļ pār visiem nākusi pazudināšana, gluži tāpat viena cilvēka taisnības darbs visiem nes taisnošanu uz dzīvību.
  • Bauslība nev pretnostatīta Dieva apsolījumam. Tomēr, apsolījums tika dots ar ticību Jēzum Kristum, mūsu vidutājam tiem, kas tic.

  • Galatiešiem 3:20-22 20 Kur viens, tur nav starpnieka, bet Dievs ir viens vienīgs. 21 Vai tad nu bauslība ir pret Dieva apsolījumiem? Nekādā ziņā ne. Jo, ja būtu dota bauslība, kas spēj dzīvu darīt, tad patiesi taisnība nāktu ar bauslību. 22 Bet raksti ir it visu saslēguši grēkā, lai apsolījums taptu dots ticīgiem ticībā uz Jēzu Kristu.

    1 Timotejam 2: 5 Jo ir viens Dievs, kā arī viens starpnieks starp Dievu un cilvēkiem - cilvēks Kristus Jēzus,

  • Taisnīgi nav tie, kas bauslību dzird, bet kuri tai paklausa. Tie nav tie, kuri dzird pirmo bausli, taču pielīdzina citus elohimus kā līdzīgus Dievam, vai tie, kas neievēro Sabatu, bet gan kādu citu dienu, vai tie, kas rada veidotus tēlus vai neklausa vecākiem, vai pielūdz citus dievus, melo vai zog. Tie ir tie, kas mīl Dievu, Viņa baušļus (Ps. 119:1-16, 97-106) un viens otru.

  • Psalms 119:1-16 Svētīgi tie, kas ir nenoziedzīgi savos ceļos, kas staigā pēc Tā Kunga baušļiem! 2 Svētīgi tie, kas sargā Viņa liecības, kas Viņu meklē no visas sirds, 3 kas nedara netaisnību, bet staigā Viņa ceļos! 4 Tu pats pavēlēji stipri sargāt Tavus likumus un tiem rūpīgi sekot. 5 Kaut es uz to vien tiektos, lai sargātu un pildītu Tavus likumus! 6 Kad es turēšu visus Tavus baušļus sev acu priekšā, es nekad nepalikšu kaunā. 7 Es Tev pateicos ar skaidru sirdi, kad es mācos Tavas taisnības tiesas. 8 Es turēšu Tavus likumus, neatstāj mani pavisam! 9 Kā jauneklis uzturēs savu ceļu šķīstu? Kad turēsies pie Taviem vārdiem. 10 Es Tevi meklēju no visas sirds. Neļauj man aizmaldīties projām no Taviem baušļiem. 11 Es turu Tavus vārdus savā sirdī, lai negrēkotu pret Tevi. 12 Slavēts esi Tu, ak, Kungs! Māci man Tavus likumus. 13 Ar savām lūpām es varu noskaitīt visus Tavas mutes baušļus. 14 Es priecājos par Tavu liecību rādīto ceļu kā par dārgu mantu. 15 Es pārdomāju Tavas pavēles un vēroju Tavus ceļus. 16 Par Taviem likumiem man ir prieks, es neaizmirsīšu Tavu vārdu.

    Psalms 119:97-106 97 Cik Tava bauslība man ir mīļa! To es pārdomāju ik dienas. 98 Gudrāku par maniem ienaidniekiem mani dara Tavi baušļi, jo tie ir vienumēr pie manis. 99 Es esmu labāk izmācīts nekā visi mani skolotāji, jo es pārdomāju Tavas liecības. 100 Es esmu gudrāks nekā vecie, jo es turu Tavas pavēles. 101 Es atturu savu kāju no ikviena ļauna soļa, lai pildītu Tavu vārdu. 102 Es neatkāpjos no Taviem noteikumiem, jo Tu esi mani mācījis. 103 Cik saldi ir Tavi vārdi manai mutei, saldāki nekā medus manām lūpām! 104 No Tavām pavēlēm es mācos, tādēļ es ienīstu visus viltus ceļus. 105 Tavs vārds ir manu kāju spīdeklis un gaišums uz maniem ceļiem. 106 Es esmu zvērējis un stingri apņēmies turēt Tavas taisnīgās tiesas.

    Romiešiem 2:12-16 12 Kas bez bauslības grēkojuši, bez bauslības ies bojā, bet, kas grēkojuši, pazīdami bauslību, pēc tās tiks tiesāti. 13 Jo nevis bauslības klausītāji ir taisnoti Dieva priekšā, bet bauslības darītāji tiks atzīti par taisnotiem. 14 Jo, ja pagāni, kam bauslības nav, sekodami savai dabai, izpilda bauslību, tad viņi, būdami bez bauslības, paši sev ir bauslība. 15 Jo ar to viņi pierāda, ka bauslība ierakstīta viņu sirdīs. To pašu apliecina viņu sirdsapziņa un viņu domu spriedumi, kas cits citu vai nu apsūdz, vai attaisno, - 16 tai dienā, kad Dievs caur Jēzu Kristu spriedīs tiesu par to, kas cilvēkos apslēpts, pēc mana evaņģēlija.

  • Svētais Gars un žēlastība mūs neatbrīvo no saistībām pildīt bauslību.

  • Romiešiem 6:15-18 15 Ko nu tālāk? Vai lai grēkojam, tāpēc ka neesam padoti bauslībai, bet žēlastībai? Nekādā ziņā ne! 16 Vai nezināt, ka tam, kam jūs sevi nododat par paklausīgiem kalpiem, jums arī kā kalpiem jāklausa, vai nu grēkam uz nāvi, vai paklausībai Dievam - uz taisnību. 17 Bet pateicība Dievam, ka jūs, kas bijāt grēka vergi, no sirds esat kļuvuši paklausīgi tai mācībai, kurā esat mācīti, 18 un, no grēka atsvabināti, kalpojat taisnībai.
  • Mēs esam garīgi apgraizīti Svētajā Garā. Ja mēs pārkāpjam bauslību, mēs kļūstam neapgraizīti un tādēļ uz mums vairs neattiecas apsolījums. Mēs nonākam sodā no tiem, kas ievēro bauslību. Cilvēks ir jūds, ja viņš tāds ir iekšēji, apgraizīts Garā un nevis pēc rakstīta burta. Tādēļ mēs paklausām rakstītam burtam savās sirdīs labprātīgi.

  • Romiešiem 2:25-29 25 Apgraizīšanai ir nozīme, ja tu pildi bauslību. Bet, ja tu esi bauslības pārkāpējs, tava apgraizīšana kļuvusi par neapgraizīšanu. 26 Un tālāk - ja neapgraizītie pilda bauslības prasības, vai viņu neapgraizīšana netiks pielīdzināta apgraizīšanai? 27 Tad tie, kas pēc dabas ir neapgraizīti un pilda bauslību, spriedīs tiesu pār tevi, kas ar savu bauslības burtu un apgraizīšanu esi bauslības pārkāpējs. 28 Jo nevis tas ir jūds, kas ārīgi ir tāds; ne arī tā ir apgraizīšana, kas redzama ārīgi pie miesas. 29 Bet tas ir jūds, kam ir iekšēja, sirds apgraizīšana, garā un nevis burtā, tādam atzinība ir ne no cilvēkiem, bet no Dieva.
  • Draudzi konfrontē tie, kas saka ka ir jūdi, bet tādi nav. Dažreiz jūdu atgriešana ticībā izsauc antisemītismu. Neatzīstot neatņemamu un neizbēgamu iekļaušanos izraēlā pēc atgriešanās ticībā, šie viltus atgrieztie noliedz procesa realitāti un simbolismu.

  • Atklāsmes 3: 9 Redzi, Es došu tev no sātana sinagogas, kas saucas par jūdiem un nav tādi, bet melo; redzi, Es darīšu, ka viņi nāks, metīsies pie tavām kājām un atzīs, ka Es esmu tevi mīlējis.
  • Šeit lietotais vārds, kas apzīmē pielūgšanu, ir proskuneo, kas nozīmē paslēpt aiz rokām seju kāda priekšā aiz lielas godbijības. Tā, vārds, kas apzīmē dievkalpošanu ne vienmēr attiecas uz goda došanu Dievam. Šie viltus kristieši jeb viltus izraelīti beigās metīsies ceļos izredzēto priekšā, kurus viņi bija vajājuši.

    Bauslība ir ierakstīta mūsu sirdīs un prātos no atgriešanās.

  • Ebrejiem 8:10 ... 10 Šī ir tā derība, ko Es celšu Israēla namam pēc šīm dienām, saka Tas Kungs, Es likšu Savus baušļus viņu prātā un tos rakstīšu viņu sirdīs un būšu viņiem par Dievu, un viņi Man būs par tautu.
  • Tātad tas nav atmests vai apklusināts. Praktizējot un mācot šos baušļus mēs tiekam ieaicināti Lieliskajā Dieva Valstībā.

  • Mateja 5:17-20 17 Nedomājiet, ka Es esmu atnācis atmest bauslību vai praviešus. Es neesmu nācis tos atmest, bet piepildīt. 18 Jo patiesi Es jums saku: tiekāms debess un zeme zudīs, nezudīs neviena ne vismazākā rakstu zīmīte, ne raksta galiņš no bauslības, iekāms viss notiek. 19 Ja kas atmet kādu no šiem vismazākajiem baušļiem un tā māca ļaudis, tas būs vismazākais Debesu valstībā; bet, ja kas dara un māca, tas būs liels Debesu valstībā. 20 Jo Es jums saku: ja jūsu taisnība nav labāka par rakstu mācītāju un farizeju taisnību, tad jūs nenāksit Debesu valstībā.
  • (sk. arī darbu Lazarus and the Rich Man (No. 228)).

    Bauslības kopsavilkums ir mīlēt savu tuvāko kā sevi pašu.

  • Mateja 7: 12 Tad nu visu, ko jūs gribat, lai cilvēki jums dara, tāpat darait arī jūs viņiem. Jo tā ir bauslība un pravieši.
  • Taču pirmkārt tas ir mīlēt Dievu.

  • Mateja 22:36-40 36 "Mācītāj, kurš ir augstākais bauslis bauslībā?" 37 Bet Jēzus tam sacīja: "Tev būs Dievu, savu Kungu, mīlēt no visas sirds un no visas dvēseles, un no visa sava prāta. 38 Šis ir augstākais un pirmais bauslis. 39 Otrs tam līdzīgs ir: tev būs savu tuvāku mīlēt kā sevi pašu. 40 Šinīs abos baušļos ir saņemta kopā visa bauslība un pravieši."
  • Tā mēs esam padarīti par Dieva dēliem (un meitām).

  • 1Jāņa 3:2-3 2 Mīļie, tagad mēs esam Dieva bērni, un vēl nav atklājies, kas mēs būsim. Mēs zinām, ka, kad tas atklāsies, mēs būsim Viņam līdzīgi, jo mēs redzēsim Viņu, kāds Viņš ir. 3 Katrs, kam ir šī cerība uz Viņu, šķīsta sevi pašu, kā Viņš ir šķīsts.
  • Tā mēs nonākam pie koncepcijas 1.Jāņa3:4.

  • 1 Jāņa 3: 4 Katrs, kas dara grēku, dara arī netaisnību; grēks ir netaisnība.
  • Izredzēto šķīstīšana iet caur procesu, kurā jānoliek malā grēks. To atspoguļo koncepcija par ļaunprātības un grēcīguma raugu.

  • 1 Korintiešiem 5:6-8 6 Jūsu lielīšanās nav laba. Vai nezināt, ka maz rauga saraudzē visu mīklu? 7 Izmēziet veco raugu, lai esat jauna mīkla! Jūs taču esat neraudzēti; jo arī mūsu Pashā jērs ir par mums upurēts - Kristus. 8 Tad svinēsim svētkus ne ar veco raugu, ne ar ļaunuma un netikumības raugu, bet ar skaidrības un patiesības neraudzētajām maizēm.
  • Šeit Pāvils pasacīja vairākas lietas. Pirmā ir tā, ka Kristus bija Pasā jērs, Pasā upuris, kurš nolikts augstā priestera priekšā, kurš, saskaņā ar Mišnu, bija tikai viens. Šūrers to komentē savā The History of the Jewish People in the Age of Jesus Christ (Vol. 1, p. 522). Otra lieta ir tā, ka raugs nav grēks, bet drīzāk, ka pastāv dažādi rauga veidi. Raugs, kas bija mūsos agrāk, bija ļaunprātības un grēcīguma raugs.

    Neraudzētie Maizes svētki atzīmē faktu, ka mūs ir izglābis Kristus, neraudzētā patiesības un sirsnīguma stāvoklī. Mums šie svētki ir jāievēro tādā veidā.

    Treškārt, mēs vēl nebijām saņēmuši Svēto Garu, kas tika dots Vasarsvētkos.

    Gars ir Dieva Valstības jaunais raugs.

  • Mateja 13:33 33 Vēl citu līdzību Viņš tiem sacīja: "Debesu valstība līdzinās raugam, ko kāda sieva ņēma un iejauca trīs mēros miltu, iekāms viss sarūga."
  • Mērs ir secība no Dieva uz Kristu un tālāk uz izredzētajiem. Tā, sieviete ir draudze, raugs ir Svētais Gars un trīs mēri ir Dieva ģimenes attiecību līmeņi. Tas viss kļūs saraudzēts. Dievs kļūs par visu un visā (Efez. 4:6).

    Simbolismam par divām maizēm Pentakostā ir tieša saistība ar šo aspektu (sk. darbu Pentecost at Sinai (No. 115)).

    Koncepcija, kas šeit ir ietverta, ir tā, ka svētku laikā mums ir jāatbrīvojas no vecā rauga. Jāatliek malā ļaunums un grēcīgums un jāiet tālāk uz svēta un taisnīga rakstura attīstīšanu Garā. Tas ir atspoguļots ar Pentakosta gaidīšanu, kas simbolizē mūsu ražu kā pirmos vispārējos augļus pēc Kristus. Šī pļauja ir pirms vispārējās pļaujas Tabernakla jeb Tauru svētkos, jo tā ir NEPĀRTRAUKTA DIVU TŪKSTOŠU GADU PERIODĀ. Mūsu tiesāšana notiek TAGAD.

    Simbolisms Pentakosta gaidīšanai ir tāds, ka septiņas nedēļas simbolizē Jubilejas periodu, jo tā attiecas uz cilvēci. Cilvēka dzīve ir samazināta no 120 līdz 70 gadiem. Persona ir pieaugusi 20 gadu vecumā. Cilvēkam ir 50 gadi laika, lai attīstītos līdz pēdējam posmam savā dzīvē un attiecībās ar Dievu augšāmcelšanā. Tas ir simbolizēts ikvienā ticības aspektā. Tas ir simbolizēts 50 dienās līdz Penatkostam. Tas ir simbolizēts pašā Tempļa arhitektūrā, kuru uzbūvēja Zālamans saskaņā ar norādījumiem un dotajiem materiāliem. Šī struktūra atspoguļoja Draudzes dzīvo Templi. Visā celtnē bija septiņi līmeņi. Seši no tiem bija viens uz otra, un septītā bija galvenā halle, kas veda uz Vissvētāko un Svētajām vietām. Mēs nevarējām ieiet šajā pēdējā līmenī kamēr Kristus nenomira un tempļa priekškars nesaplīsa, dodot iespēju mums tur ieiet. Šī ir tā nozīme septiņām nedēļām līdz Pentakostam. Šajā pēdējā fāzē Svētais Gars iegāja Draudzē dodot iespēju Dievam kļūt visam un visā. Tā ir vispārējā pļauja. Kristus bija līgojamais upuris no zaļām vārpām, kā līgojamais upuris, kas nogriezts savā jaunībā. Otrā raža, kad ir nobrieduši graudi tad turpinās visu periodu līdz Savākšanai, kas ir Dieva pļaujas trešā fāze. Šo trešo fāzi atspoguļo septītā mēneša svētās dienas.

    Tā Pentakosts ir beigu fāzes kulminācija indivīda kā Dieva tempļa attīstībā. No Pentakosta iesāktais process simbolizē to, ka raža ir progresīva līdz otrajai atnākšanai un Savākšanai Tūkstošgadē. Pēdējā Lielā Diena ir Dieva Pilsēta, kad Kristus valstību nodod Dievam, un Dievs beidzot ir viss visā Dieva pilsētā.

    Tātad, raugs Pentakostā nesimbolizē grēku. Tas simbolizē pilnīgu grēka izskaušanu kā Jubilejas gala rezultātu, kad Dievs ir izveidojis svētu taisnu raksturu visos Dieva dēlos. Tad viņi ir pilnīgi atgrieztas būtnes.

    Šī atgriešana sevī iekļauj pilnīgu grēka struktūras izskaušanu no indivīda aicināšanas, taisnošanas un pagodināšanas periodā, kā mēs to redzam no Romiešu 8:29-30.

    Ja mēs mīlam Kristu, mēs turēsim viņa baušļus (Jāņa 14:15). Bauslība iekļauj mīlestību uz Dievu un vienam pret otru. Ja mēs nemīlam viens otru, ko esam redzējuši, kā gan mēs varam mīlēt Dievu, ko neesam redzējuši, jo Gara auglis ir mīlestība (Gal. 5:22).

  • 1 Jāņa 4:11-13 11 Mīļie, ja Dievs mūs tā ir mīlējis, tad arī mums pienākas citam citu mīlēt. 12 Dievu neviens nekad nav redzējis; ja mēs mīlam cits citu, tad Dievs mājo mūsos, un Viņa mīlestība ir mūsu vidū tapusi pilnīga. 13 No tā mēs atzīstam, ka mēs esam Viņā un Viņš mūsos, ka Viņš mums no Sava Gara ir devis.
  • Ievērojiet, ka Jānis rakstīja pēc Kristus, un viņš bija redzējis Kristu, tomēr viņš Jāņa 1:18 raksta, ka neviens cilvēks nekad nav redzējis Dievu. Dēļ Dieva mīlestības, kas mūsos dzīvo, mēs tiekam pilnveidoti. Viņš ir devis mums no Sava paša Gara, lai mēs varētu sasniegt Viņa pilnību. Kristus atdeva savu dzīvi jēru labā. Viņš neļāva vilkiem uzbrukt. Viņš bija gatavs atdot savu dzīvību par viņiem (Jāņa. 10:15, 13:37).

    Es esmu to jau teicis, un saku vēlreiz: Es uzskatu to par godu būt vienam no mums.

    Jo nav lielākas mīlestības par to, kad kāds noliek savu dzīvību draugu labā (Jn. 15:13).

    q