Kristīgās Dieva Baznīcas
[261]
Bauslība un Astotais Bauslis [261]
(Izdevums 1.1 19981010-19990525)
Ir rakstīts: Tev nebūs zagt. Šis darbs izskaidro visu Dieva bauslības struktūru attiecībā uz šo bausli un to, kā to izskaidrojuši pravieši un Derības saskaņā ar bauslības lasīšanu Sabata gados.
Kristīgās Dieva Baznīcas (Christian Churches of God)
Australija: P.O.Box 369, WODEN ACT 2606, AUSTRALIEN
E-mail: secretary@ccg.org
Latvija e-pasts: kdbaz@mail.lv
(Copyright (c)1998, 1999 Wade Cox)
Autortiesības: Šo darbu drīkst brīvi kopēt un izplatīt ar noteikumu, ja tas tiek kopēts pilnībā, bez izmaiņām un izsvītrojumiem. Kopijā jābūt norādītam izdevēja nosaukumam un adresei, kā arī paziņojumam sakarā ar autortiesībām. Naudas inkasēšana par izplatītajām kopijām nav pieļaujama. Īsu citātu iekļaušana kritiskos rakstos un pārskatos nav uzskatāma par autortiesību pārkāpumu.
Šo darbu
jūs varat izlasit
World Wide Web lappusc:
http://www.logon.org and http://www.ccg.org
Bauslība un astotais bauslis [261]
Ir rakstīts: Tev nebūs zagt (2.Mozus 20:15; 5.Mozus 5:19).
3.Mozus 19:11 11 Jums nebūs zagt un nebūs melot, nedz krāpt savu tuvāku.
Īpašums, kas pieder Dievam
Pilnīgi visas lietas ir Dieva īpašums. Dievs ir sadalījis radību divās katergorijās - tajās, ko mēs varam lietot un tajās, ko nevaram. Dievs šo sadalīšanu ir veicis balstoties un noteiktiem principiem, kuros mums jādarbojas.
Pastāv likumi attiecībā uz vidi un to, ko mēs varam ar to darīt. Pastāv likumi attiecībā uz ēšanu un to, ko mēs varam ēst. Pastāv likumi par zemes augļiem un to, ko mēs varam ēst, un kas jāatliek malā Dieva nolūkiem radības funkcionēšanai.
Visa radība centrējas ap vienīgo patieso Dievu, un tātad pirmais bauslis iekļauj arī likumus attiecībā uz īpašumu, ko Dievs uzskata par savu ar savu terminu - Desmitā Tiesa (sk. darbu Tithing (No. 161)).
Pirmais Bauslis un Desmitā tiesa
Desmitās tiesas nemaksāšana Dieva noliktajā vietā ir zādzība.
Maleachija 3:1-12 1 "Redzi, Es sūtīšu Savu sūtni, kam būs sataisīt Manu ceļu Manā priekšā. Un tad drīz ieradīsies Savā namā Tas Kungs, kuru jūs kārojat. Raugi, Viņš jau nāk!" saka Tas Kungs Cebaots. 2 Bet kas varēs izturēt Viņa atnākšanas dienu, un kas varēs pastāvēt, kad Viņš ieradīsies? - Jo Viņš ir kā zeltkaļa kausētāja uguns un kā veļas mazgātājas sārms. 3 Viņš sēdēs un kausēs un dzidrinās sudrabu, un Viņš šķīstīs Levija bērnus un pārkausēs viņus pamazām kā zeltu un sudrabu arvien tīrākus. Tad viņi nesīs Tam Kungam ēdamo upuri īstā taisnīgumā, 4 un Tam Kungam tad labi patiks Jūdas un Jeruzālemes ēdamais upuris kā senajos laikos un priekš ilgiem gadiem. 5 "Un tad Es nākšu pie jums un jūs tiesāšu, un Es nodošu uz vietas Savu taisno liecību pret burvjiem, laulības pārkāpējiem, zvērestu lauzējiem un tiem, kas izturas varmācīgi un netaisni pret algādžiem, atraitnēm un bāriņiem, kas nomāc ienācējus svešiniekus un Manis nebīstas!" saka Tas Kungs Cebaots. 6 "Jo Es esmu Tas Kungs, un Es nepārveidojos, un jums, Jēkaba bērniem, vēl nebūs būt pagalam. 7 Jau kopš savu tēvu laikiem jūs arvien esat novērsušies no Maniem baušļiem un neesat tos ievērojuši. Tad nu atgriezieties tagad pie Manis, un arī Es gribu atgriezties pie jums, saka Tas Kungs Cebaots, tad jūs atkal sakāt: kā tad mēs lai atgriežamies? 8 Vai ir pareizi, ka cilvēks krāpj Dievu, kā jūs Mani krāpjat? Jūs tad sakāt: kā tad mēs Tevi krāpjam? - ar desmito tiesu un labprātīgiem upuriem. 9 Tādēļ jau jūs esat nolādēti, tā ka viss krīt jums no rokām un iet jūsu rokās bojā, jo jūs visi vienā kopā cits pār citu Mani krāpjat! 10 Bet atnesiet katrs savu desmito tiesu pilnā vērtībā Manā klētī tā, lai arī Manā mājā būtu barība, un pārbaudiet tad Mani šai ziņā, saka Tas Kungs Cebaots, vai Es arī neatvēršu debess logus un nelikšu svētībai pa tiem pārpilnībā nolīt pār jums! 11 Un Es padzīšu, jums palīdzēdams, rijīgo postītāja kukaini no jūsu labības laukiem, lai viņš tos neizposta un lai koks jūsu vīna dārzā jums nebūtu neauglīgs, saka Tas Kungs Cebaots, 12 lai arī visas tautas jūs daudzinātu par svētlaimīgiem, jo jums pašiem būs lielu labumu un augstas cieņas pilnai zemei būt, saka Tas Kungs Cebaots,
Dievs radīja sistēmu, kas pieprasa maksājumus Viņa dievkalpojumu uzturēšanai, nabagiem, kā arī, lai cilvēki varētu ņemt dalību Viņa ceļos, Svētkos un Sabatos.
Dieva upuriem ir jābūt bez jebkādas vainas. Upurus ar defektiem Viņš uzskata par apgānīšanos.
5.Mozus 17:1-4 1 Tev nebūs nokaut par kaujamo upuri Tam Kungam, savam Dievam, nedz vērsi, nedz avi, kam kāda vaina vai kaite, jo ikviena ļauna lieta ir negantība Tam Kungam, tavam Dievam. 2 Ja tavā tuvumā kādos no taviem vārtiem, ko Tas Kungs, tavs Dievs, tev dos, atrastos kāds vīrs vai kāda sieva, kas kaut ko ļaunu dara Tā Kunga, tava Dieva, priekšā, pārkāpdami Viņa derību, 3 tā ka viņi iet un kalpo citiem dieviem un tos pielūdz un sauli vai mēnesi, vai visu debesu pulku, ko es neesmu pavēlējis darīt, 4 un ja tas tev tiek paziņots un tu pats to dzirdi, tad tev to būs labi izzināt. Ja izrādītos, ka tā ir patiesība un ka šī negantība ir patiešām izdarīta Israēla vidū,
Šī prasība pēc upuriem, kuriem nav nevienas vainas, norādīja uz izredzētajiem un visas cilvēces galējo likteni.
Tāpat, kā desmitās tiesas cena, tāpat ir jādod arī Izraēla skaitīšanas cena, un tā nedarīšana arī tiek uzskatīta par zādzību.
2.Mozus 30:11-16 11 Un Tas Kungs runāja uz Mozu: 12 "Kad tu skaitīsi Israēla bērnus pēc viņu pulkiem, tad lai ikviens dod izpirkšanas maksu par savu dvēseli Tam Kungam, kad tu izdarīsi skaitīšanu, ka nebūtu mocību jūsu vidū, kad tu tos skaiti. 13 Un ikviens, kas tiek skaitīts, lai dod pusseķeli pēc svētnīcas seķeļu svara, vienā seķelī skaitot divdesmit geras; šis pusseķelis lai ir cilājamais upuris Tam Kungam. 14 Ikviens, kas tiek skaitīts, no divdesmit gadu vecuma un vecāks, lai nes šo upuri Tam Kungam. 15 Turīgais lai nedod vairāk un nabagais lai nedod mazāk par šo pusseķeli, kas jādod par cilājamo upuri Tam Kungam, lai tiktu salīdzinātas jūsu dvēseles. 16 Un ņem šo izpirkšanas maksu no Israēla bērniem un dod to kalpošanai pie Saiešanas telts; un tas lai ir Israēla bērniem par piemiņu Tā Kunga priekšā, ka jūsu dvēseles tiek salīdzinātas."
Šo izpirkšanas maksu samaksāja Mesija, un tādēļ neviens cilvēks nav saskaitījis Izraēlu, un neviens cilvēks nezina ticības izplatību, jo tagad Pestīšana pieder arī pagāniem, un viņiem Tagad ir iespēja kļūt pat Dieva Tempļa daļu. (1Kor. 3:17). Loģiskais spriedums ir tas, ka ja mēs esam izpirkti par Mesijas cenu, mums nav tiesību palikt ārpus Tempļa.
Tiem, kas kalpo Templim, ir tiesības ēst no šī Tempļa.
1Korintiešiem 9:9-14 9 Jo Mozus bauslībā rakstīts: tev nebūs vērsim, kas min labību, purnu aizsiet. - Vai tad Dievs te runā par vēršiem? 10 Vai Viņš to nesaka mūsu dēļ? Jo mūsu dēļ taču ir rakstīts: arājam jāar cerībā, kūlējam jākuļ cerībā, ka tam tiks sava daļa. - 11 Ja mēs esam jums sējuši garīgo sēklu, vai tad tā liela lieta, ka saņemam jūsu laicīgos augļus? 12 Ja citiem ir tiesības uz jūsu mantu, vai tad ne vairāk mums? Bet mēs šās tiesības neesam lietojuši, mēs visu panesam, lai Kristus evaņģēlijam nerastos kavēkļi ceļā. 13 Vai nezināt, ka tie, kas kalpo svētnīcā, pārtiek no svētnīcas, un kas apkalpo altāri, saņem savu daļu no altāra? 14 Tāpat arī Tas Kungs ir noteicis evaņģēlija sludinātājiem pārtikt no evaņģēlija.
Atlīdzība, kā mēs redzam no Maleachija un Zālamana Pamācībām, ir augļu pārpilnība.
Zālamana Pamācības 3:9-10 9 Dod godu Tam Kungam arī no savas mantas un piešķir Viņam visu savu ienākumu pirmajus, 10 tad pildīsies tavi šķūņi ar pilnību, un tavas vīna spiedes plūdīs pār malām pāri.
Zālamana Pamācības 11:24-26 24 Viens labprāt piešķir no savas mantas citam, un tomēr viņam arvienu vairāk krājas; kāds cits ir sīksts pārlieku un tomēr kļūst arvienu nabagāks. 25 Dvēsele, kas bagātīgi svētī citus, taps stiprināta, un, kas bagātīgi veldzē citus, arī pats kļūs veldzēts. 26 Kas nelaiž ārā no savām klētīm labību, to ļaudis lād, bet svētība nāk pār to, kas labību pārdod.
Pastāv vairāki pienākumi, kam līdzi nāk svētības un vieta sabiedrībā.
Visa Dieva bauslība tiek vērsta uz žēlastību un taisnīgumu, un kalpošana Templī nav bezjēdzīgas sarunas un tradīcijas, bet gan taisnības darīšana.
Mateja 23:23 23 Vai jums, rakstu mācītāji un farizeji, jūs liekuļi! Jo jūs dodat desmito tiesu no mētrām, dillēm un ķimenēm un atstājat bez ievērības svarīgāko bauslībā: tiesu, žēlastību un ticību. Šo jums bija darīt un to neatstāt.
Templis zem Melšisedeka kārtības saņēmas desmitās tiesas no levītiem. Ar Mesijas atgriešanos levīti radīja ceļu jaunai priesterībai, par kuras daļu tie kļuva. Levīti maksāja desmito tiesu Melšisedekam (Mans Ķēniņš ir taisnīgs), kas ir parastais Salemas prinča jeb Urusalaima tituls. Šis tituls tiek interpretēts arī kā Adoni-Zedek, Mans Ķēniņš ir taisnīgs jeb Taisnības Ķēniņš (Jošua 10:1). Tas ir pravietojums, kas sevī iever jauno kārtību un jauno ticību.
Ebrejiem 7:1-10 1 Šis Melhisedeks, Salemas ķēniņš, visuaugstākā Dieva priesteris, sastapās ar Ābrahāmu, kad tas atgriezās no ķēniņu sakāves, un viņu svētīja; 2 viņam Ābrahāms arī piešķīra desmito tiesu no visa; viņš vispirms ir taisnības ķēniņš, tā viņa vārds tulkojams, bet tad arī Salemas ķēniņš, tas ir - miera ķēniņš, 3 bez tēva, bez mātes, bez cilts raksta; viņam nav ne dienu sākuma, ne mūža gala, bet, Dieva Dēlam līdzināms, viņš paliek priesteris mūžam. 4 Redziet, cik liels ir tas, kam sentēvs Ābrahāms ir devis desmito tiesu no ieguvuma! 5 Arī tiem Levija bērniem, kas uzņēmās priestera amatu, ir nolikts ņemt no tautas, saskaņā ar bauslību, desmito tiesu, tas ir, no saviem brāļiem, lai gan tie arī cēlušies no Ābrahāma gurna. 6 Bet tas, kas nav no viņu cilts cēlies, ir ņēmis desmito tiesu no Ābrahāma un ir svētījis to, kam apsolījumi. 7 Neapšaubāmi tikai lielākais svētī mazāko. 8 Šeit desmito tiesu saņem mirstīgi cilvēki, bet tur tas, par kuru liecina, ka viņš dzīvo. 9 Un, tā sakot, arī Levijs, kas ņem desmito tiesu, caur Ābrahāmu ir devis desmito tiesu. 10 Jo viņš bija tēva gurnā, kad Melhisedeks ar to satikās.
Šis aspekts plašāk ir apskatīts darbā Melchisedek (No. 128).
Dievs prasa, lai 5.Mozus grāmatas 14:28 noteikumi tiktu ievēroti un trešā gada desmitā tiesa tiktu nolikta tā Kunga priekšā.
5.Mozus 14:28 28 Katra trešā gada beigās tev visa tā gada desmitā tiesa ir jāsavāc un atsevišķi jāsanes savos vārtos.
Tiek noteikta desmitā tiesa trešajā gadā no septiņiem, un svētki tiek svinēti savos vārtos. Visi ienākumi no otrās desmitās tiesas tiek atdoti priesterībai, lai rūpētos par nabagiem septiņu gadu periodā.
Arī Amoss par to runā. Ar fiziskā Tempļa iznīcināšanu tika izbeigti arī ikdienas upuri. Pēc Ecēchiēla Tempļa pabeigšanas tiks atjaunoti tikmai rīta upuri. Šī upurēšanas sekvence stāsta Tempļa vēsturi un progresīvās ražas. Amos šeit runā par laiku līdz Tempļa iznīcināšania 70. gadā.
Amosa 4:4 4 jā, nāciet šurpu uz Bēteli un kalpojiet grēkiem, un dodieties uz Gilgalu, lai varētu grēkot vēl vairāk, un nesiet ik rītus savus ziedojumus un ik trešajā dienā savu desmitās tiesas devu!
Dievs saka, ka viņš Izraēla mājas ir padarījis tukša, tomēr viņi nav atgriezušie pie Viņa. Citiem vārdiem, Viņš ir radījis badu, tomēr viņi nav atgriezušie pie Viņa (sk. Amosa 4:1-13). Tie, kuri apspieduši nabagos un atstājuši novārtā tos, kam ir vajadzības, tika atstumti, un tomēr viņi neatgriezās pie Dieva. Abas šīs lietas iet roku rokā. Ja cilvēki apzog Dievu, tad tie apspiež arī Viņa cilvēkus, nabagos un bāreņus.
Uzmantieties un nosakiet atšķirību starp to, kas pieder Cēzaram un kas pieder Dievam (Mateja 22:21; Mk. 12:17; Lūkas 20:25).
Visa autoritāte nāk no dieva, un mums ir jāpaklausa visām varām, jo tās ir Dieva ieceltas.
Romiešiem 13:1-10 1 Ikviens lai ir paklausīgs varām, kas valda. Jo nav valsts varas, kā vien no Dieva, un tās, kas ir, ir Dieva ieceltas. 2 Tātad tas, kas pretojas valsts varai, saceļas pret Dieva iestādījumu. Bet tie, kas saceļas pret to, paši sev sagādā sodu. 3 Jo valdītāji nav bīstami labam darbam, bet ļaunam. Tu negribi bīties valsts varas, labi, dari to, kas labs, tad tu saņemsi viņas uzslavu, 4 jo tā ir Dieva kalpone tevis labā. Bet, ja tu dari ļaunu, tad bīsties; ne velti tā nes zobenu, jo tā ir Dieva kalpone, atriebēja un soda nesēja tam, kas dara ļaunu. 5 Tādēļ nepieciešami tai paklausīt ne vien soda dēļ, bet arī sirdsapziņas dēļ. 6 Tāpēc maksājiet arī savas nodevas: viņi, kas uz to raugās, ir Dieva kalpi. 7 Dodiet katram, kas viņam pienākas: nodevas, kam nākas nodevas, muitu, kam nākas muita, bijību, kam nākas bijība, cieņu, kam nākas cieņa. 8 Nepalieciet nevienam neko parādā kā vienīgi, ka jūs cits citu mīlat. Jo, kas otru mīl, tas ir piepildījis bauslību. 9 Jo baušļi: tev nebūs pārkāpt laulību, tev nebūs nokaut, tev nebūs zagt, tev nebūs iekārot un ja vēl ir kāds cits bauslis, saņemami kopā šinī vārdā, proti: mīli savu tuvāko kā sevi pašu. 10 Mīlestība tuvākajam ļaunu nedara: tātad bauslības piepildījums ir mīlestība.
Tiem, kas tic, ir vairāki pienākumi, un viņiem ir attiecīgi jāatiecas pret Dievu, kalpošanām un varām.
Optimālā sistēma pastāv tieši zem Dieva praviešu sistēmas. Administratīvā monarhija ir sekundāra un daudz dārgāka sistēma.
1Samuēla 8:10-18 10 Tad Samuēls visus Tā Kunga vārdus sacīja tautai, kas prasīja no viņa ķēniņu. 11 Un viņš sacīja: "Šādas tiesības būs ķēniņam, kas pār jums valdīs: viņš ņems jūsu dēlus par braucējiem saviem ratiem un arī, lai tie būtu viņa jātnieki, un arī, lai tie tecētu viņa ratu priekšā. 12 Un viņš tos iecels, lai tie būtu virsnieki pār tūkstošiem un virsnieki pār piecdesmit vīriem; un citiem viņš liks, lai tie apartu un arī nopļautu viņa laukus, un vēl citiem, lai tie darina gan kara ieročus, gan ratu piederumus. 13 Un jūsu meitas viņš ņems, lai tās gatavotu ziedes, būtu par virējām un par cepējām. 14 Un jūsu labākos tīrumus, jūsu vīna dārzus un jūsu eļļas kokus viņš atņems jums un dos saviem kalpiem. 15 Arī no jūsu druvām un no jūsu vīna dārziem viņš ņems desmitās tiesas nodevu un to nodos saviem ierēdņiem un saviem kalpotājiem. 16 Viņš ņems arī jūsu kalpus un jūsu kalpones, un jūsu labākos jaunekļus, un jūsu ēzeļus, un ar tiem viņš veiks savus darbus. 17 No jūsu sīklopiem viņš ņems desmito tiesu, un jūs būsit viņam par kalpiem. 18 Un, kad jūs tanī dienā brēksit sava ķēniņa dēļ, ko jūs paši būsit sev izvēlējušies, tad Tas Kungs jums tanī dienā neatbildēs."
Tas Kungs neklausīsies Izraēlā zem šīs nastas un tā ir jānomaksā.
Laiks ir Nauda
Upurus un desmitās tiesas nedrīkst nepienest. Šāda rīcība ir zādzība.
2.Mozus 22:28-30 28 Upuri no savu augļu pārpilnības un sava vīna neaizturi. Savu dēlu pirmdzimto dod Man. 29 Tāpat dari ar savu vērsi un savu sīklopu; septiņas dienas lai tie stāv pie savas mātes, bet astotajā tos atdod Man. 30 Jums būs svētiem ļaudīm būt Manā priekšā; neēdiet gaļu, kas tīrumā saplosīta; to metiet suņiem priekšā.
Astotajā dienā visi Izraēla jaundzimušie tiek atdoti Dievam. Tas ar bērniem un dzīvniekiem notiek veltīšanā un apgraizīšanā.
2.Mozus 23:17-19 17 Trīs reizes gadā visiem vīriem jāparādās Tā Kunga priekšā. 18 Tev nebūs Man upurēt kaujamā upura asinis kopā ar raudzētu maizi; un Manu svētku upura taukus neatlicini līdz rītam. 19 Labākos no tavas zemes pirmajiem augļiem nes Tā Kunga, sava Dieva, namā. Nevāri kazlēnu viņa mātes pienā.
Neparādīšanās Dieva priekšā trīs reizes gadā ar upuri, ir dumpošanās un zādzība.
2.Mozus 34:19-20 19 Ikviens, kas pirmais piedzimst, pieder Man; tāpat tavu lopu vidū katrs vīriešu kārtas pirmdzimušais, vai vērsis, vai auns. 20 Un ēzeļu mātes pirmdzimušais jāizpērk ar avi, bet, ja tu to neizpērc, tad lauz tam sprandu. Ikkatrs pirmdzimtais dēls tev ir jāizpērk. Nenāciet Mana vaiga priekšā tukšām rokām.
Neviens nedrīkst parādīties Dieva priekšā ar tukšām rokām. Sevis izslēgšana no Izraēla daļas arī ir zādzība.
2.Mozus 34:23-26 23 Trīs reizes gadā ikviens vīrs lai rādās Dieva Tā Kunga, Israēla Dieva, priekšā. 24 Es izdzīšu svešas tautas tev pa priekšu, lai paplašinātu tavas robežas, un nevienam nebūs iekārot tavu zemi, kamēr tu rādies Tā Kunga, sava Dieva, priekšā trīs reizes gadā. 25 Neizlej, nokaujot upuri, asinis pār raudzēto maizi un neglabā līdz rītam Pashā upuri. 26 Pirmajos no tavas zemes pirmās augļu ražas nes Tā Kunga, tava Dieva, namā; nevāri kazlēnu viņa mātes pienā."
4.Mozus 18:20-32 20 Un Tas Kungs sacīja Āronam: "Viņu zemē tev nebūs īpašuma, un viņu vidū lai tev nav īpašas tiesas; bet Es esmu tavs īpašums un tava daļa Israēla vidū! 21 Bet, redzi, Levija bērniem Es esmu nodevis Israēlā visas desmitās tiesas par īpašumu to darbu dēļ, ko tie dara, kalpodami pie Saiešanas telts. 22 Bet Israēla bērni paši nedrīkst tuvoties Saiešanas teltij, lai tie neuzņemtos grēku un nemirtu. 23 Bet levītiem ir jāveic Saiešanas telts apkopšanas darbi, un tiem ir jānes atbildība,- tas lai ir mūžīgs likums uz jūsu cilšu ciltīm. Bet Israēla vidū tiem nav mantojuma. 24 Jo desmitās daļas no Israēla bērniem, ko tie upurē Tam Kungam par cilājamo upuri, Es esmu devis levītiem par daļu, tādēļ Es esmu uz tiem sacījis: Israēla bērnu vidū jūs neiegūsit mantojumu." 25 Un Tas Kungs runāja uz Mozu: 26 "Bet levītiem saki tā: kad nu jūs būsit saņēmuši no Israēla bērniem desmito tiesu, ko Es jums esmu novēlējis par daļu no viņiem, tad jūs no tās nesiet cilājamo upuri Tam Kungam, desmito daļu no desmitās. 27 Un tas jums tiks pieskaitīts par jūsu cilājamo upuri, itin kā jūs būtu devuši upuri - labību no sava klona un vīnu no saviem vīna spaidiem. 28 Un tā arī jūs būsit pienesuši cilājamo upuri Tam Kungam no visām jūsu desmitām tiesām, ko jūs būsit saņēmuši no Israēla bērniem, un jūs no tām būsit devuši cilājamo upuri Tam Kungam ar priestera Ārona palīdzību. 29 Un no visām savām dāvanām paceliet cilājamo upuri Tam Kungam, no vislabākā to labāko, kā svētītu tiesu no jums. 30 Vēl saki viņiem: kad nu jūs visu to labāko upurējat, tad tas tiks pieskaitīts levītiem, it kā tie paši būtu nodevuši ražu no klona un iegūto sulu no vīna spaidiem. 31 Un ēdiet to ikvienā vietā, jūs un jūsu ģimenes, jo tā ir jūsu alga par jūsu kalpošanu Saiešanas teltī. 32 Un jūs sev neuzliksit nekādu grēku, ja jūs no tā, kas jums ir, to vislabāko nodosit par cilājamo upuri; tā jūs Israēla svētumu neapgānīsit un nemirsit."
Upuriem ir jābūt no visa labākā, un tie nedrīkst būt apgānīti. Citu cilvēku upuru apgānīšana, vai šķīsta upura nepienešana, ir zādzībai jeb nelikumīga piesavināšanās. Tā nav tikai ļaunprātīga sabojāšana, kā tas varētu likties, jo ieguvums jeb apmierinājums no šķīsta upura ir ticis nozagts, kā arī ir sabojāts pats upuris.
5.Mozus 14:22-29 22 Tev būs dot taisnu desmito tiesu no visiem savas sējas augļiem, kas ik gadus izaug tavā tīrumā, 23 un tev būs to ēst Tā Kunga, sava Dieva, priekšā tai vietā, ko Viņš Sev izraudzīs, lai tur mājotu Viņa Vārds, gan no savas labības, gan no sava vīna sulas, gan no savas eļļas desmitās tiesas devām, gan no savu liellopu un sīklopu pirmdzimušiem, lai tu mācītos To Kungu, savu Dievu, bīties visu savu mūžu. 24 Bet, ja ceļš no tevis uz to vietu ir pārāk tāls, ka tu nespēj to turp nonest tāpēc, ka tā vieta ir par tālu no tevis, ko Tas Kungs, tavs Dievs, Sev izraudzīs, lai tur celtu Savam Vārdam mājokli, tad, kad Tas Kungs, tavs Dievs, tevi svētīs, 25 pārdod desmito tiesu par naudu, iespied naudu savā saujā un ej uz to vietu, ko Tas Kungs, tavs Dievs, Sev izraudzīs. 26 Un izdod tur naudu par visu, kas tavai dvēselei tīk - par vēršiem, par sīk-lopiem, par vīnu un par stipriem dzērieniem, par itin visu, ko tava dvēsele kāro, un ēd tur Tā Kunga, sava Dieva, priekšā un priecājies, tu un tavs nams. 27 Bet levītu, kas mīt tavos vārtos, to tu nepamet, jo viņam nav daļas, nedz mantojuma kopā ar tevi. 28 Katra trešā gada beigās tev visa tā gada desmitā tiesa ir jāsavāc un atsevišķi jāsanes savos vārtos. 29 Tad lai nāk levīts, jo viņam nav daļas un mantojuma kopā ar tevi, un svešinieks, un bārenis, un atraitne, kuri mīt tavos vārtos, un lai viņi ēd un paēd, lai Tas Kungs, tavs Dievs, tevi svētī ikkatrā tavā roku darbā, ko tu dari.
Otrā desmitā tiesa ir noteikta, lai gūtu prieku no Dieva svētkiem, kas ir obligāti. Ja Dieva noliktās vietas ir tālu, upuri var pārdot par naudu, un nepieciešamās lietas var nopirkt ierodoties dotajā vietā. Mūsdienās cilvēki nenes produktus, tie paņem naudu un nepieciešamās lietas nopērk galapunktā. Nepieciešamība pabarot nabagos šeit ir skaidri redzama. Naudai ir jābūt sagatavotai jau vakarā tā, lai visiem varētu tikt sniegta palīdzība pirms svētku sākšanās. Ziedojumu vai palīdzības nesniegšana nabagajiem un vājajiem arī ir zādzība.
Zādzība nepienesot vai izpērkot desmito tiesu.
Desmitās tiesas nepienešana ir zādzība. Ja persona grib izpirkt desmito tiesu savām vajadzībām, tad šāda rīcība nes sev līdzi sodu. Ja kāda cilvēka desmitā tiesa ir izpirkta, tad sods par to ir vēl piektās daļas pievienošana. Tātad, ja desmitā tiesa ir izmantota kādam citam nolūkam, obligāti tiek pievienoti vēl divdesmit procenti.
Laiks un kalendārs
Dievs ir ielicis savu kalendāru jau debesīs. Tas balstās uz mēness fāzēm, un to var skaidri noteikt pēc Jauna Mēness astronomiskiem aprēķiniem. Nesekošana tādam kalendāram, kāds bija no sākuma (tas nav jūdu Hilela kalendārs) ir laika nozagšana Dievam.
Sabata neveltīšana Dievam ir Dieva laika zādzība. No katras personas tiek gaidīts, ka tās šīs dienas veltīs Dzīvajam Dievam un Viņa sistēmai. Katrā septītajā gadā Sabata gada svētkos ir jālasa un jāstudē Bauslība. Visu sabatu unb bauslības neievērošana ir Dieva laika un Viņa dievkalpojuma zādzība. Dievs prasa, lai visi cilvēki Viņam kalpotu garā un patiesībā.
Dieva Templis
Dievs ir devis cilvēkiem prasmes un pārticību, lai tie šīs prasmes un svētības izmantotu Viņa godības palielināšanai. Šo prasmju, kuras Dievs ir devis kalpošanai Viņam, neizmantošana, arī ir zādzība.
2.Mozus 36:1-38 1 Un Becaleēls un Oholiābs, un visi prasmīgie vīri, kuriem Tas Kungs bija devis gudrību un māku veikt jebkuru darbu svētnīcas celšanā, lai strādā tā, kā Tas Kungs bija pavēlējis." 2 Un Mozus aicināja Becaleēlu un Oholiābu, un visus prasmīgos vīrus, kuriem Tas Kungs bija devis gudrību, visus, kurus sirds skubināja sākt šo darbu un darīt to. 3 Viņi ņēma no Mozus visas upuru dāvanas, kuras Israēla bērni bija tam atnesuši, lai celtu svētnīcu un to pabeigtu; un tie vēl viņam pienesa ik rītus labprātības upurus. 4 Un atnāca visi prasmīgie vīri, kas varēja darīt dažādus darbus svētnīcas labā, ikkatrs no sava darba, ko līdz šim bija strādājis. 5 Un viņi sacīja Mozum: "Tauta nes vairāk, nekā kalpošanas darbam ir vajadzīgs, ko Tas Kungs pavēlējis darīt." 6 Tad Mozus izziņoja visā nometnē pavēli: "Lai neviens vīrs vai sieva vairs nenes dāvanas svētnīcas darbam!" Tad tie mitējās nest, 7 jo bija pietiekami visam darbam, lai to beigtu, un vēl palika pāri. 8 Tā visi prasmīgie vīri strādātāju starpā izveidoja mājokli ar desmit pārklājiem no šķetinātu smalku dziju auduma, no zila un sarkana purpura, no karmezīna ar meistariski ieaustiem ķerubiem, tā tie to veidoja. 9 Viena pārklāja garums bija divdesmit astoņas olektis un platums četras olektis; visiem pārklājiem bija vienāds mērs. 10 Un viņš savienoja piecus pārklājus vienā gabalā un atkal piecus pārklājus otrā gabalā 11 un piestiprināja zilas cilpas pie viena pārklāja ārmalas, tāpat arī pie otra pārklāja ārmalas, kas tiek kopā savienotas. 12 Viņš piestiprināja piecdesmit cilpas pie viena pārklāja malas un piecdesmit pie otra pārklāja malas, kas tiek kopā savienotas; cilpas bija cita citai pretim. 13 Un viņš izgatavoja piecdesmit zelta kāšus un savienoja pārklājus ar tiem citu pie cita, ka tas tapa par mājokli. 14 Tad viņš taisīja telts pārklāju no kazu vilnas auduma pār mājokli; no vienpadsmit pārklājiem viņš to taisīja. 15 Viena telts pārklāja garums bija trīsdesmit olektis un tā platums četras olektis; un visiem vienpadsmit telts pārklājiem bija vienāds mērs. 16 Un viņš savienoja piecus pārklājus atsevišķi un sešus pārklājus atsevišķi. 17 Un arī piecdesmit cilpas viņš piestiprināja pie pārklāja ārmalas un piecdesmit cilpas pie otra pārklāja ārmalas, kas tiek kopā savienotas. 18 Un viņš iztaisīja piecdesmit vara kāšus telts pārklāja savienošanai, lai tas būtu no viena gabala. 19 Un viņš taisīja telts pārsegu no iesarkanām aunu ādām un virsējo pārsegu no āpšu ādām. 20 Viņš sagādāja mājoklim stāvdēļus no akāciju koka. 21 Katra dēļa garums bija desmit olektis, bet dēļa platums pusotras olekts. 22 Katram dēlim bija divas tapas, ar kurām tos salaida kopā; tādas viņš taisīja visiem mājokļa dēļiem. 23 Divdesmit tādus dēļus viņš taisīja mājokļa dienvidus pusei. 24 Šiem divdesmit dēļiem viņš pierīkoja četrdesmit sudraba kājas: divas zem viena dēļa, pie tā divām tapām, tāpat divas kājas zem otra dēļa, pie tā divām tapām. 25 Tāpat mājokļa otriem sāniem, kas bija pret ziemeļiem, viņš sagādāja divdesmit dēļus. 26 Arī tiem viņš piestiprināja četrdesmit sudraba kājas, divas zem katra dēļa. 27 Bet mājokļa dibensienā, pret rietumiem, viņš ielika sešus dēļus. 28 No diviem dēļiem viņš izveidoja stūrus mājokļa galos. 29 Tie bija savienoti apakšgalā un augšgalā ar gredzenu; tā viņš darīja ar abiem dēļiem abos stūros. 30 Un tur bija astoņi dēļi ar to sudraba kājām, pavisam sešpadsmit kājas, pa divām zem katra dēļa. 31 Un viņš taisīja arī aizšaujamās bultas no akāciju koka: piecas dēļu savienošanai mājokļa vienā pusē 32 un piecas bultas pie mājokļa dēļiem otrā pusē, un piecas bultas mājokļa gala sienai rietumos. 33 Viņš taisīja arī vidējo aizšaujamo bultu, kas gāja gar dēļu vidu no viena gala līdz otram. 34 Dēļus viņš pārvilka ar zeltu, gredzenus, caur kuriem bultas bija bāžamas, viņš izkala no zelta, un arī bultas viņš pārvilka ar zeltu. 35 Pēc tam viņš taisīja priekškaru no zila un sarkana purpura un no karmezīnā krāsotas dzijas un no šķetinātiem smalkiem diegiem; viņš to darināja ar meistariski ieaustiem ķerubiem. 36 Un viņš tam taisīja četrus stabus no akāciju koka un tos pārvilka ar zeltu; to vadži bija zelta, un šiem stabiem viņš izlēja no sudraba četras kājas. 37 Un viņš darināja priekškaru telts durvīm no zila un sarkana purpura, no karmezīnā krāsotām un smalkām šķetinātām dzijām viņš izgatavoja raibu audumu; 38 un tā piecus stabus un vadžus pie tiem, to augšgalu rotājumus un to gredzenus viņš taisīja no zelta, bet piecu stabu kājas no vara.
Templis tika izveidots no materiāliem, kas tika doti labprātīgi, un tas norādīja uz garīgo sistēmu, kur cilvēki labprātīgi nodos paši sevi. Tempļa un dievkalpošanas sistēmas centrs bija Derības Arka. Šis objekts norādīja uz jaunu sistēmu, kur Dieva bauslība tiek ielikta cilvēku sirdīs. Cilvēki būtībā kļūst par šo arku, un tieši šī iemesla dēļ Arkai bija jātiek noņemtai un apslēptai (sk. darbu The Ark of the Covenant (No. 196)). To vairs neviens neatcerēsies.
2.Mozus 37:1-29 1 Un Becaleēls taisīja šķirstu no akāciju koka; pustrešas olekts bija tā garums, pusotras olekts tā platums un pusotras olekts tā augstums. 2 Viņš to pārvilka ar tīru zeltu kā no iekšpuses, tā arī no ārpuses un tam uztaisīja vainagu visapkārt no zelta. 3 Tad viņš izlēja četrus gredzenus no zelta četriem tā stūriem, ka lai divi gredzeni būtu pie vieniem sāniem un divi gredzeni pie otriem sāniem. 4 Un viņš taisīja nesamās kārtis no akāciju koka un pārvilka tās ar zeltu. 5 Un viņš izbāza nesamās kārtis cauri četriem gredzeniem pie šķirsta sāniem, ka šķirstu varētu nest, 6 un taisīja salīdzināšanas vāku no tīra mjzelta - pustrešas olekts garumā un pusotras olekts platumā. 7 Viņš taisīja arī divus ķerubus no zelta abos salīdzināšanas vāka galos; tos viņš izveidoja kā kaltu darbu, 8 vienu ķerubu vienā galā un otru ķerubu otrā galā, tos piestiprinot pie vāka abos tā galos. 9 Abi ķerubi izplēta savus spārnus pār vāku, to apklādami ar saviem spārniem; un ķerubu sejas bija vērstas viena pret otru, un tās lūkojās uz salīdzināšanas vāku. 10 Viņš uztaisīja arī galdu no akāciju koka, divas olektis garu un vienu olekti platu, un pusotras olekts augstu. 11 Un viņš to pārvilka ar tīru zeltu un iztaisīja tam vainagu visapkārt no zelta, 12 un taisīja tam apmali plaukstas platumā visapkārt un uz tās zelta vainagu apmalei visapkārt. 13 Un viņš izlēja galdam četrus gredzenus no zelta un lika šos gredzenus galda četros stūros, pie tā četrām kājām. 14 Gredzeni bija pie apmales, tajos lika nesamās kārtis, lai galdu varētu nest. 15 Nesamās kārtis viņš iztaisīja no akāciju koka un pārvilka tās ar zeltu, lai galdu varētu nest. 16 Un viņš taisīja traukus, kam bija jābūt uz galda, - bļodas un kausus, kannas un krūzes upuru vajadzībām, visas no tīra zelta. 17 Un viņš taisīja lukturi no tīra zelta, viņš to izkala, un tā kāja un zari, kausiņi, bumbuļi un ziedi bija vienā gabalā ar to. 18 Seši zari izgāja no tā: trīs zari uz vienu pusi un trīs zari uz otru pusi. 19 Trīs kausiņi kā mandeļu ziedi bija pie katra zara un trīs bumbuļi un ziedi. Tādi bumbuļi un ziedi bija pie visiem sešiem luktura zariem. 20 Bet pie paša luktura vēl bija četri kausiņi, līdzīgi mandeļkoka ziediem, ar to bumbuļiem un ziediem. 21 Un pa vienam bumbulim bija zem katriem diviem zariem, kas no tā izgāja. 22 Visi bumbuļi un zari izgāja no tā, tie visi bija izkalti no tīra zelta, vienā gabalā. 23 Viņš uztaisīja arī septiņus eļļas lukturīšus, tam piederīgās dakts dzirkles un trauciņus no tīra zelta. 24 No viena talenta tīra zelta viņš taisīja to un visus tā rīkus. 25 Viņš darināja arī kvēpināmo altāri no akāciju koka, vienu olekti garu, vienu olekti platu; tas bija četrstūris, tā augstums bija divas olektis, un no tā izgāja ragi. 26 Un viņš to pārvilka ar tīru zeltu: tā virsu, tā sānu sienas visapkārt un tā ragus, un tam visapkārt viņš taisīja vainagu no zelta. 27 Un pie tā viņš piestiprināja divus zelta gredzenus zem vainaga abos sānos pie abām malām, lai tiem varētu cauri izbāzt nesamās kārtis, ar kurām altāri nest. 28 Un viņš iztaisīja nesamās kārtis no akāciju koka un tās pārvilka ar zeltu. 29 Viņš izgatavoja arī svētas svaidāmās zāles un tīras smaržīgas zāles kvēpināšanai, kā tās taisa ziežu maisītāji.
Nav tādas lietas kā žēlstības krēsls. Ir apsegs, un apsegs ir divi ķerubi, kas ir Tempļa sirds un Dieva tronis. Viens no šiem ieceltajiem apsega ķerubiem bija Sātans (sk. Jesajas ch. 14; Ecēchiēla 28). Otrs bija Erceņģelis Miķelis, jeb Mesija kā Jahve - Elohim (sk. Jūdas 9).
2.Mozus 38:1-31 1 Viņš arī darināja dedzināmo upuru altāri no akāciju koka; piecas olektis bija tā garums un piecas olektis tā platums, tas bija četrstūris, un trīs olektis bija tā augstums. 2 Četros stūros viņš tam piestiprināja ragus un tos pārvilka ar varu. 3 Un viņš uztaisīja visus altāra rīkus: podus, lāpstas, kausus slacināšanai, dakšas gaļai un ogļu traukus; visus rīkus viņš uztaisīja no vara. 4 Un viņš uztaisīja arī altārim režģi no vara, zem tā apmales, no apakšas līdz tā vidum. 5 Un viņš izlēja četrus gredzenus no vara tā četriem stūriem, lai tiem cauri izbāztu nesamās kārtis. 6 Un viņš darināja nesamās kārtis no akāciju koka un tās pārvilka ar varu. 7 Un viņš tās nesamās kārtis izbāza cauri četriem gredzeniem, kas bija pie altāra sāniem, ka ar tām to nestu; viņš to izgatavoja no dēļiem un vidū tukšu. 8 Un viņš arī darināja no vara mazgājamo trauku ar vara kāju no to sievu spoguļiem, kas kalpoja pie Saiešanas telts ieejas. 9 Viņš izveidoja arī pagalmu; dienvidus pusē aizkars bija no šķetinātu smalku dziju auduma simts olekšu garumā. 10 Un tā divdesmit stabus un arī divdesmit stabu kājas tas taisīja no vara, bet to kāši un gredzeni bija no sudraba. 11 Arī ziemeļu pusē aizkars bija simts olekšu garumā, un divdesmit stabi un to divdesmit kājas bija no vara, un stabu kāši un gredzeni bija no sudraba. 12 Bet rietumu pusē aizkars bija piecdesmit olekšu garumā, stabu bija desmit un to kājas desmit, un stabu kāši un gredzeni bija no sudraba. 13 Austrumu pusei tas bija piecdesmit olekšu garš. 14 Aizkars vienā malā bija piecpadsmit olekšu garš, ar trim stabiem un trim kājām, 15 un arī otrā malā tas bija piecpadsmit olekšu garš, kā vienā, tā otrā pusē vārtiem, ar trim stabiem un trim kājām. 16 Un visi pagalma aizkari visapkārt bija no šķetinātu smalku dziju auduma. 17 Stabu kājas bija no vara, viņu kāši un rotājumi bija no sudraba; arī to augšgalu rotājumi bija sudraba, visi pagalma stabi bija ar sudrabu izrotāti. 18 Un pagalma vārtu aizkars bija rakstaini izausts no zila un sarkana purpura un no karmezīnā krāsotām un šķetinātām smalkām dzijām, un divdesmit olektis bija tā garums un piecas olektis platums, atbilstoši pagalma aizkaram. 19 Un tā četri stabi ar to četrām kājām bija darināti no vara, bet kāši un stabu gredzeni bija sudraba. 20 Visi Saiešanas telts un pagalma mietiņi bija no vara. 21 Šīs ir mājokļa, tas ir, Liecības telts, uzskaitītās lietas, kuras uzskaitīja pēc Mozus pavēles levītu kalpošanai priestera Itamāra, Ārona dēla, vadībā. 22 Becaleēls, Hūra dēla Ūrija dēls, no Jūdas cilts, taisīja visu, ko Tas Kungs Mozum bija pavēlējis, 23 kopā ar Oholiābu, Ahisāmaka dēlu, no Dana cilts, kas bija lietpratējs aušanā un izšūšanā no zila un sarkana purpura smalkām dzijām. 24 Viss zelts, kas svētnīcas celšanai tika izlietots visiem darbiem, ko sanes kā upuru dāvanu, bija divdesmit deviņi talenti un septiņi simti trīsdesmit seķeļi pēc svētnīcas seķeļu svara. 25 Un viss sudrabs, ko ieguva, saskaitot visu draudzi, bija simts talentu un tūkstoš septiņi simti septiņdesmit pieci seķeļi pēc svētnīcas seķeļu svara, 26 pusseķelis pēc svētnīcas seķeļu svara no ikviena, kas tika skaitīts, kam bija divdesmit gadu un vairāk, - kopā bija seši simti trīs tūkstoši pieci simti piecdesmit vīru. 27 No simts talentiem sudraba izlēja svētajai vietai un aizkaram vajadzīgās kājas; simts kājām vajadzēja simts talentu, vienu talentu katrai kājai. 28 Bet no tūkstoš septiņi simti septiņdesmit pieciem seķeļiem viņš izgatavoja stabu kāšus un to vainagus un rotājumus. 29 Un upuru dāvanās savāktā vara bija septiņdesmit talentu un divi tūkstoši četri simti seķeļu. 30 No tā viņš uztaisīja kājas Saiešanas telts durvīm, vara altāri un pie tā vara režģi un visus altāra rīkus, 31 arī pagalma kājas visapkārt un pagalma vārtu kājas, visus mājokļa mietiņus un pagalma mietiņus.
Tabernakls tuksnesī tika izveidots no Izraēla skaitīšanas ziedojumiem. Šie ziedojumi norādīja uz draudzi tuksnesī un faktu, ka Templis tika radīts no Dieva Dēliem, kurus izpirka un tajā ielika Mesija.
Altāris un artefakts tika apsegti, un plāksnes tika izveidotas no kalta misiņa, izmantojot kongregācijas sieviešu spoguļus. Tas norādīja uz sieviešu vietu Dieva Templī kā Dieva bērniem arī tuksnesī. Par četrdesmit gadiem tuksnesī, draudzei ir jāstaigā šajā pašā tuksnesī četrdesmit jubilejas.
Gan Jūdas, gan arī Ēfraima vadītāji tika nošķirti, lai perioda beigās ieietu apsolītajā zemā, un to simbolizēja Kalebs un Jošua.
2.Mozus 39:1-43 1 Bet no zila un sarkana purpura un karmezīna krāsas auduma šuva krāšņus amata tērpus tiem, kas svētnīcā kalpo, un svētās drēbes Āronam, kā Tas Kungs Mozum bija pavēlējis. 2 Un viņš darināja efodu no zelta, no zila un sarkana purpura un karmezīnā krāsotām šķetinātām smalkām dzijām. 3 Viņi zeltu sakala plakanās plāksnēs un sagrieza to stiepulēs un ieauda tās starp zilo un sarkano purpuru un starp karmezīnā krāsotām šķetinātām smalkām dzijām. 4 Un viņi taisīja efodam divus saliekamus plecu gabalus, abos tā galos tie tika savienoti. 5 Bet austā josta pāri efodam bija tādā pašā izstrādājumā, no zelta, zilā un sarkanā purpura, arī karmezīnā krāsotām šķetinātām smalkām dzijām, kā Tas Kungs Mozum bija pavēlējis. 6 Un viņi apstrādāja oniksa akmeņus, tos ielikdami zelta pinumos un iegriezdami tanīs pēc zīmoga griezēju paņēmiena Israēla dēlu vārdus. 7 Viņš tos lika uz efoda plecu daļām par piemiņas akmeņiem Israēla bērniem, kā Tas Kungs Mozum bija pavēlējis. 8 Viņš izgatavoja arī krūšu zīmi, meistarisku darbu, līdzīgu efodam, no zelta, zilā un sarkanā purpura un karmezīnā krāsotām šķetinātām smalkām dzijām. 9 Tas bija četrstūris, divkārši salikts, vienu sprīdi garš un vienu sprīdi plats. 10 Un viņi iedarināja tajā četras rindas dārgakmeņu. Pirmajā rindā bija rubīns, topāzs un smaragds; 11 otrā rindā: tirkīzs, safīrs un dimants; 12 trešajā rindā: hiacints, ahats un ametists; 13 un ceturtajā rindā: berils, onikss un jaspiss, visi ietverti zelta pinumos. 14 Šie akmeņi bija pēc Israēla bērnu vārdiem, tie bija divpadsmit, pēc viņu vārdiem, izveidoti kā zīmoga griezēja darbs, katrs ar savu vārdu, pēc tām divpadsmit ciltīm. 15 Viņi taisīja krūšu zīmei važiņas, kopā savītas, no tīra zelta. 16 Viņi iztaisīja arī divus zelta pinumus un divus zelta gredzenus un piestiprināja tos pie abiem krūšu zīmes galiem. 17 Un viņi piestiprināja abas zelta važiņas pie abiem gredzeniem krūšu zīmes abos galos. 18 Bet abu važiņu otrus galus viņi pievienoja abiem pinumiem un tos piestiprināja pie efoda plecu daļām to priekšpusē. 19 Viņi iztaisīja divus zelta gredzenus un pietiprināja tos pie diviem krūšu zīmes galiem iekšpusē pie vīles, kas pret efodu. 20 Viņi taisīja vēl divus zelta gredzenus un tos lika pie abām efoda plecu daļām to priekšpusē, apakšā, kur abas daļas savienotas, virs efoda jostas. 21 Viņi piestiprināja krūšu zīmi ar tās gredzeniem pie efoda ar zila purpura saiti tā, lai tā atrastos virs efoda jostas un neatraisītos no efoda, kā Tas Kungs Mozum bija pavēlējis. 22 Un viņš darināja arī efoda apmetni, viscaur austu no zila purpura. 23 Bet tā kakla izgriezums bija pašā vidū, kā krūšu bruņām; bet izgriezumam visapkārt bija apmale, lai tas neplīstu. 24 Un pie apmetņa apakšmalas viņi piestiprināja granātābolus no zila purpura, sarkana purpura un karmezīnā krāsotām smalkām dzijām. 25 Arī zvārguļus viņi iztaisīja no tīra zelta un tos piestiprināja starp granātāboliem visapkārt pie apmetņa apakšmalas. 26 Tā pamīšus bija zvārgulis un granātābols, zvārgulis un granātābols pie apmetņa apakšmalas visapkārt kalpošanas vajadzībām, kā Tas Kungs Mozum bija pavēlējis. 27 Viņi šuva no šķetinātu smalku dziju auduma arī svārkus Āronam un viņa dēliem; tie bija austi; 28 arī turbānu no šķetinātu smalku dziju auduma un galvas segas no smalkām dzijām, un bikses no šķetinātu smalku dziju auduma; 29 tāpat jostu no smalku dziju auduma, zila un sarkana purpura un karmezīna, rakstaini izaustu, kā Tas Kungs to Mozum bija pavēlējis. 30 Viņi taisīja arī plāksnīti, svētu diadēmu, no tīra zelta un iegrieza tanī rakstu, kā zīmoga griezējs to dara: Svēts Tam Kungam! 31 Un viņi piestiprināja pie tās zila purpura saiti, lai to piesietu pie turbāna, kā Tas Kungs to Mozum bija pavēlējis. 32 Tā tika pabeigti visi darbi pie Saiešanas telts mājokļa. Un Israēla bērni visu darīja tā, kā Tas Kungs Mozum bija pavēlējis; tā viņi darīja. 33 Un viņi atnesa Mozum šo mājokli, telti ar visiem tās piederumiem, ar tās kāšiem, dēļiem, nesamām kārtīm, stabiem un to kājām, 34 un pārklājus no iesarkanām aunu ādām un pārsegas no āpšu ādām, un priekškaru šķirsta aizsegšanai, 35 arī liecības šķirstu ar nesamām kārtīm un salīdzināšanas vāku, 36 galdu ar visiem tā piederumiem un svētām maizēm, 37 grezno zelta lukturi ar sakārtotiem eļļas lukturīšiem un visus tā rīkus un eļļu apgaismošanai, 38 arī zelta altāri, eļļu svaidīšanai un dārgās zāles kvēpināšanai, tāpat priekškaru telts durvīm, 39 vara altāri ar tā vara režģi, nesamās kārtis un visus pārējos rīkus, arī mazgājamo trauku un tā kāju 40 un pagalma aizkarus, to stabus un to kājas, pagalma vārtu pārsegu ar tā virvēm, mietiņiem un visiem Saiešanas telts piederumiem, 41 tāpat amata tērpus kalpošanai svētnīcā, un priestera Ārona svētās drēbes, un viņa dēlu drēbes kalpošanai. 42 Tā Israēla bērni visu bija darījuši, kā Tas Kungs Mozum bija pavēlējis. 43 Un Mozus apskatīja visu darbu, un redzi, viņi bija to darījuši tā, kā Tas Kungs bija pavēlējis, tā viņi bija darījuši. Un Mozus viņus svētīja.
Priesterība tika nolikta zem Augstā Priestera, kurš stāvēja par visām Izraēla ciltīm, un viņa krūšu aizsegā bija divpadsmit akmeņi, ,kas ir divpadsmit pamatakmeņi, kas sakārtoti trijās rindās. Četras sadaļa pa trijām simbolizē četrkārtēju sadalījumu zem četrām dzīvām radībām. Divas no šīm radībām ir aizstājēji elohimi. Tie tiek uzskatīti arī par lauvas ķerubiem un par būtnēm ar cilvēka galvām uz Ecēchiēla Tempļa sienām (Ecēchiēla 41:19). Divpadsmit pamata akmeņi ir Dieva Pilsētas divpadsmit cilšu galvas (sk. darbu The City of God (No. 180)). Atklāsmes grāmatā 21:19-20 šie akmeņi ir izkārtoti citādāk. Krūšu aizsega somā ir Urims un Thumins. Tie ir divi Dieva orākulu akmeņi (sk. darbu The Oracles of God (No. 184)). Valstībā ciltīm tiek noteikti dažādi pienākumi un vietas, taču tā ir cita darba tēma. Vietas Dieva Valstībā nosaka Dievs, un tad tās tiek nodotas Kristum.
Radība
Radība ir Dieva īpašums, visa zeme un tās pilnība, un Viņš to ir nodevis cilvēkam, lai tas valdītu pār radību un visu, kas ir uz zemes. Cilvēkam tā jāizmanto, jāpakļau un jāaizsargā Dieva Plānā (1.Mozus 1:26-31; Ps. 24:1; 50:12; 1Kor. 10:26-28).
2.Mozus 9:29 29 Tad Mozus viņam sacīja: "Tiklīdz es iziešu ārā no pilsētas, es izstiepšu savas rokas pret To Kungu, un pērkoni mitēsies, un krusas vairs nebūs, lai tu atzītu, ka zeme pieder Tam Kungam.
Tautas nebijās Dieva un tādēļ nesaņēma savu mantojumu (sk. 2.Mozus 9:29-35; and the paper Moses and the Gods of Egypt (No. 105)).
Mūsu liktenis ir kļūt par dieviem jeb Elohimiem, taču tam jānotiek saskaņā ar Dieva gribu, nevis ar zādzību. Tas bija Ādama un Ievas krišanas iemesls (1.Mozus 3:5). Misticisms vai vēlēšanās kļūt vienādam ar Dievu ir tieši tā pati kļūda, kuru pieļāva Ieva pēc Sātana kārdinājuma. Mēs visi esam nolemti, izvēlēti, aicināti, taisnoti un pagodināti (Rom. 8:29-30). Mēs esam uzvilkuši jauno cilvēku pēc Dieva uzaicinājuma, būdami atjaunoti apziņā. Tas tiek dots par velti, taču to nevar iegūt ar zagšanu (Kol. 3:10).
Ap. Darbi 2:41-47 41 Kas viņa vārdus uzņēma, tos kristīja, un tanī dienā tiem pievienojās ap trīs tūkstoši dvēseļu; 42 un tie pastāvēja apustuļu mācībā un sadraudzībā, maizes laušanā un lūgšanās. 43 Visus pārņēma bailes, un apustuļi darīja daudz brīnumu un zīmju. 44 Bet visi ticīgie turējās kopā, un viss tiem bija kopīgs; 45 viņi pārdeva savus īpašumus un rocību un izdalīja visiem, kā kuram vajadzēja. 46 Viņi mēdza ik dienas vienprātīgi sanākt Templī, pa mājām tie lauza maizi un baudīja barību ar gavilēm un vientiesīgu sirdi, 47 slavēdami Dievu, un viņi bija ieredzēti visā tautā. Bet Tas Kungs ik dienas pievienoja viņiem tos, kas tika izglābti.
Tā ir būtne, kas gaida Dieva dēlu manifestāciju.
Romiešiem 8:19-23 19 Arī visa radība ilgodamās gaida to dienu, kad Dieva bērni parādīsies savā godībā. 20 Jo radība pakļauta iznīcībai nevis aiz savas patikas, bet aiz Tā gribas, kas viņu tai pakļāvis; tomēr viņai dota cerība. 21 Jo arī pati radība reiz tiks atsvabināta no iznīcības verdzības un iegūs Dieva bērnu apskaidrību un svabadību. 22 Jo mums ir zināms, ka visa radība vēl aizvien līdz ar mums klusībā nopūšas un cieš sāpes. 23 Bet ne vien viņa, arī mēs paši, kas jau esam apveltīti ar pirmo debess balvu - Garu, ar ilgu pilnām nopūtām gaidām, kad saņemsim savu bērnu tiesu, savas miesas pilnīgo atpestīšanu.
Izredzētie nav tie, kas apgāna Dieva vārdu, bet gan tie, kas Dieva acīs, patiesībā runā Kristū (2Kor. 5:17). Lielais vairums no pasaules ir sagrozījuši Dieva vārdu, pārmainījuši laikus un bauslību. Viņi ir atcēluši Derības no to struktūras un mēģinājuši nozagt mūžīgās dzīvības dāvanas, kas tika brīvi dotas tiem, ko Dievs ir aicinājis pamatojoties uz savu nolūku.
Dievs vēlas paklausību vairāk nekā upuri.
2.Mozus 19:5 5 Bet tagad, ja jūs uzklausīsit Manu balsi un turēsit Manu derību, tad jūs Man būsit par īpašumu visu tautu vidū, jo Man pieder visa pasaule.
Ko Dievs prasa no mums?
5.Mozus 10:12-17 12 Un tagad, Israēl, ko Tas Kungs, tavs Dievs, no tevis prasa? Neko citu kā vienīgi bīties To Kungu, savu Dievu, staigāt visur Viņa ceļos, Viņu mīlēt un Tam Kungam, savam Dievam, kalpot ar visu savu sirdi un visu savu dvēseli, 13 turēt visus Tā Kunga baušļus un Viņa likumus, ko es šodien pavēlu tev par labu. 14 Redzi, vienīgi Tam Kungam pieder debesis un debesu debesis, zeme un viss, kas uz tās ir. 15 Tomēr vienīgi pret taviem tēviem Tam Kungam ir bijis labs prāts, Viņš tos iemīlēja, un Viņš izredzēja viņu pēcnācējus, tos, kas nāktu pēc viņiem, tas ir, jūs pašus, starp visām tautām, kā tas šodien ir skaidri redzams. 16 Tāpēc apgraiziet savas sirds priekšādu un neesiet vairs stūrgalvīgi. 17 Jo Tas Kungs, jūsu Dievs, ir dievu Dievs un ir kungu Kungs, ir liels, stiprs un bargs Dievs, kas neviena vaigu neuzlūko un uzpirkšanas dāvanas neņem,
Mums ir jāievēro baušļi tādi, kādi tie ir, nemainīti.
Augi un dzīvnieki
Ganāmpulki pieder Dievam, taču tos drīkst izmantot. Sistēma, kas ir radīta, ir domāta lai pasargātu pret zaudējumiem (sk. 2.Mozus 21:28-32; sk. darbu Law and the Sixth Commandment (No. 259)
Kā mēs redzējām, zagšana rodas no nepienešanas. Šī sistēma no Dieva attiecas uz Priesterību, autoritātēm, visu radību līdz pat dzīvniekiem. Ir rakstīts: Vērsim, kas labību min, tev nebūs purnu aizsiet: un vai Dievs runā tikai par vēršiem? (sk. 5.Mozus 25:4; 1Kor. 9:9; 1Tim. 5:18).
Tas, kurš negādā par savu ģimeni, aizliedz ticību un ir ļaunāks par neticīgo. Šāda rīcība ir zādzība.
Zādzība attiecībā uz ēšanas likumiem.
Ēšanas likumi ir domāti, lai uzturētu indivīdu, pārtikas ķēdi un vidi. Ēšanas likumu aspekti ir apskatīti darbos The Food laws (No. 15) un Law and the Sixth Commandment (No. 259)(Bauslība un Sestais bauslis [259]
Nešķīstas barības ēšana ir ne tikai muļķība no veselības viedokļa, bet arī zādzība no tās struktūras, ko Dievs ir izveidojis planetārajā struktūrā. Nav nekādu šaubu, ka pastāv zinātniski pamati un noderība attiecībā uz ēšanas likumiem. Šķīstie dzīvnieki pārtiek no pārtikas ķēdes, ko mums ir pavēlēts sargāt.
Planētas kvalitātes pasliktināšanās ir tiešais rezultāts no mūsu zādzībām no Dieva un Viņa radības, baudot tās lietas, kuras mums nav atļauts baudīt.
Vides ētika
Pastāv vairāki likumi attiecībā uz to, ko mēs varam ņemt un ko mums nav atļauts nogalināt attiecībā uz apkārtējo vidi. Likumi, kas nosaka, ko drīkst nogalināt un ko ne attiecībā uz putniem, dzīvniekiem un to pēcnācējiem, ir apskatīti darbā Law and the Sixth Commandment (No. 259)[Bauslība un sestais bauslis [259]. Nepaklausība ierobežojumiem attiecībā uz dabu un tās pēcnācējiem, attiecībā uz sabatiem, vides ilglaicīgu aizsardzību, ir zādzība, un par to jāmaksā ar gūstu. Zeme būs savi Sabati (sk. zemāk).
Publiskais īpašums
Papildus piezīmēm par brīvu vidi Dieva Bauslībā, ir arī piezīmes attiecībā uz īpašumu, kas pieder sabiedrībai. Koncepcijai par publiskajiem īpašumiem ir divi aspekti.
Publiskais īpašums un vispārējā bauslība.
Pirmais aspekts ir attiecībā uz īpašumu, kas pieder ķēniņam, un ko tas izmanto saviem nolūkiem. Otrs aspekts pārstāv īpašumu, kas pieder sabiedrībai, un kas ir pieejams sabiedrībai. Bībelē sabiedrības īpašums ir nosaukts par priekšpilsētām. Tās ir zemes levītu pilsētās, kur var ganīties sabiedrības lopi. Šīs vietas vienmēr ir apstiprinājušas to, ko sauc par sabiedrības likumu mūsu cilvēku vidū. Ja karaļa vara piesavinās tās zemes, kas pēc tiesas pieder sabiedrībai, tā ir zagšana, gluži tāda pati kā zagšana no indivīda. Īpašuma iegūšanai ir jānotiek taisnīgā ceļā. Jābūt arī pilsētu plānošanai ar sabiedrības īpašumiem. Tā pēc Bībeles tiek izprasta īsta priekšpilsēta.
Privātīpašums
Indivīda tiesības ir saistītas ar likumiem attiecībā uz privātīpašumu. Īpašumtiesības balstās uz Bībeles likumiem.
Tiesības uz īpašumtiesībām
Katrai personai ir tiesības un īpašumtiesībām, kas izteikts tajā, ka mums jāmīl vienam otru.
Romiešiem 13:8-10 8 Nepalieciet nevienam neko parādā kā vienīgi, ka jūs cits citu mīlat. Jo, kas otru mīl, tas ir piepildījis bauslību. 9 Jo baušļi: tev nebūs pārkāpt laulību, tev nebūs nokaut, tev nebūs zagt, tev nebūs iekārot un ja vēl ir kāds cits bauslis, saņemami kopā šinī vārdā, proti: mīli savu tuvāko kā sevi pašu. 10 Mīlestība tuvākajam ļaunu nedara: tātad bauslības piepildījums ir mīlestība.
Katram cilvēkam ir jābūt drošībā, un neviens cilvēks nedrīkst likt otram baidīties (3.Mozus 26:6).
Kad nācija tiek izveidota, cilvēku tiesības uz mantojumu tiek noteiktas pēc robežām. Robežu pārbīdīšana ir zādzība.
5.Mozus 19:14 14 Tev nebūs pārcelt ežas sava tuvāka tīrumā, kuras viņa priekšteči likuši tavā īpašumā, ko tu iemantosi tanī zemē, ko Tas Kungs, tavs Dievs, tev dos, lai tu to mantotu.
Šī darbība rāda atlīdzināšanas likumus pēc nozagtās produkcijas, jo zeme netiek nodota uz mūžīgiem laikiem.
Šī darbība izsauc lāstu (5.Mozus 27:17;sk. Zālamana Pamācības2:28; 23:10).
Zemju robežu noņemšana un ieiešana bāreņu zemē iz zādzība vai zādzības nodoms. Dievs aizsargās bāreņus. Taču vadītājiem ar to jātiek galā vadoties pēc bauslības. Ījabs apsūdzēja Dievu tieši tādēļ, ka notika šādas darbības. (Ījaba 24:2). Tomēr Dievs redz un sprie? tiesu
Īpašumtiesību ierobežojumi Jubileju sistēmā
3.Mozus 25:1-11 1 Un Tas Kungs runāja uz Mozu Sinaja kalnā, sacīdams: 2 "Runā uz Israēla bērniem un saki tiem: kad jūs nāksit tanī zemē, ko Es jums došu, tad lai arī tur zeme ietur sabatu, atpūzdamās Tam Kungam. 3 Sešus gadus tev būs apsēt savu tīrumu, un sešus gadus tev būs apgriezt savu vīna dārzu un ievākt tā ražu. 4 Bet septītajā gadā lai zeme atpūšas un tur sabatu, kas ir sabats Tam Kungam; tavs tīrums lai paliek neapsēts, un tavs vīna dārzs lai paliek neapgriezts. 5 Kas pēc tavas pļaujas pats no sevis izaug, tas lai paliek nenopļauts, un vīnogu ķekari, kas aug bez kopšanas, lai paliek nenolasīti; lai tas ir zemei lielais sabata gads. 6 Bet tas, ko zeme sabata gadā izdod, tas lai ir jums par barību, tev, tavam kalpam un kalponei, tavam algādzim un tavam piedzīvotājam, kas mājo pie tevis; 7 un arī tavam lopam, un tam lauku zvēram, kas dzīvo tavā zemē, lai visi šie augļi ir uzturam. 8 Un tad tev būs skaitīt septiņus tādus sabata gadus, septiņus gadus septiņas reizes, tā ka tev viss septiņu sabata gadu laiks iznāk četrdesmit deviņi gadi. 9 Un gaviļu taures skaņa lai atskan septītā mēneša desmitajā dienā; salīdzināšanas svētku dienā lai šo bazūni dzird visa zeme. 10 Un jums jāsvētī piecdesmitais gads un jāpasludina tanī zemē visiem tās iedzīvotājiem atlaišana brīvībā; tas lai jums ir gaviļu gads, un jūs ikviens atgūsit atpakaļ savu īpašumu, un ikviens atgriezīsies atpakaļ savā ciltī. 11 Piecdesmitais gads lai jums ir gaviļu gads; tanī jums nav jāsēj, nedz jāpļauj, kas pats no sevis izaug, nedz jāsalasa vīnogas, kas aug bez kopšanas vīna dārzā.
Šī atbildība balstās uz zemes īpašnieku, kas ir Dievs. Zemi lietojot, arī pastām pienākumi.
3.Mozus 25:23-28 23 Un zemi lai neviens nepārdod par īpašumu: zeme pieder Man, bet jūs esat svešinieki un piemājotāji pie Manis. 24 Tāpēc visā jums piederīgajā zemē jums jāatļauj zemes izpirkšana. 25 Ja tavs brālis panīkst un grib ko pārdot no savas zemes, tad lai kāds viņa tuvs radinieks nāk viņam par izpircēju un izpērk to, ko viņa brālis pārdevis. 26 Un, ja kādam izpircēja nav, bet viņš no savas rocības spēj samaksāt izpirkšanas maksu, 27 tad lai viņš skaita gadus, kad viņš pārdevis, un to, kas pāri palicis gadu maksā, lai tas atdod tam vīram, kam viņš bija pārdevis, un lai viņš pats atgriežas savā īpašumā. 28 Bet, ja viņa rocība nesniedzas tik tālu un viņam nav tik daudz, cik viņam nāktos tam atdot, tad pārdotais īpašums lai paliek pircēja rokā līdz gaviļu gadam; bet gaviļu gadā lai tas kļūst brīvs, un lai viņš atkal tiek pie sava īpašuma.
Zeme, kas atrodas ārpus nocietinātas pilsētas, nepieder uz mūžīgiem laikiem. Pastāv arī ierobežojumi zemes īpašumtiesību struktūrā. Šie ierobežojumi mainās attiecībā pret pienākumiem.
3.Mozus 25:29-34 29 Un, ja kas pārdod dzīvojamu ēku pilsētā, kurai mūri ir apkārt, tad izpirkšanas laiks notek gada laikā no pārdošanas dienas; tas ir viņa izpirkšanas laiks. 30 Bet, ja tas netop izpirkts, kamēr gads apkārt, tad nams pilsētas mūros lai nāk pircēja īpašumā un viņa ciltij; un tas netiek brīvs arī gaviļu gadā. 31 Bet namus ciemos, kam nav mūri visapkārt, būs pielīdzināt lauku tīrumam; tos ir iespējams izpirkt, un tie nāk brīvi gaviļu gadā. 32 Bet levītu pilsētās uz pilsētas namiem, kas viņiem pieder īpašumā, levītiem paliek mūžīgas tiesības tos izpirkt. 33 Bet, ja kāds ko pircis no levītiem, tad nopirktais nams viņu pilsētā kļūst brīvs gaviļu gadā, jo nami levītu pilsētās ir tikai viņu daļa Israēla bērnu vidū. 34 Bet arī tīrumi ārpus viņu pilsētām nav pārdodami, jo tie ir viņu mūžīgs īpašums.
Atšķirības starp nocietinātu un nenocietinātu pilsētu, norāda uz spēju tikt izpirktam un būt daļai no Jubilejas atjaunošanas. Tikai nocietinātu pilsētu nami var tikt pārdoti uz mūžīgiem laikiem. Priesteru pilsētas un bēgļu pilsētas nevar tikt pārdotas uz mūžīgiem laikiem, tomēr priesteri jebkurā laikā tās var izpirkt. Neviena zeme ārpus nocietinātas pilsētas, neviens ciems vai nenocietināta pilsēta nevar tikt noņemta no Jubileju sistēmas. Tā šī atšķirība attiecas uz likumiem par atjaunošanu, atlīdzināšanu un īpašumtiesībām. Persona pilsētā, kas pārdod uz mūžīgiem laikiem, viena gada laikā var izpirkt savu īpašumu. Savādāk īpašumtiesības paliek pircējam uz mūžīgiem laikiem. Nevienu nekustamo īpašumu nevar pārdot uz mūžīgiem laikiem ar vienkāršu samaksu.
Personas integritāte
Paaudzēm ilgi cilvēki ir tirgojušies ar cilvēkiem, pieņēmuši tos kā kalpus vai līgumstrādniekus. Līgumstrādnieku piemērs varētu būt kaut vai futbolisti mūsu laikos.
Cilvēki bieži vien piedzīvo grūtus laikus un cieš no tā. Pastāv vairāki likumi, kas pieprasa pasargāt indivīdu, un mūsu pienākumu nepildīšana vienam pret otru arī ir sava veida zādzība.
3.Mozus 25:35-43 35 Bet, ja tavs brālis panīkst un viņa roka gurst un zemē noslīd tev līdzās, tad satver to stingri ar savu roku un, lai tas būtu vai svešinieks, vai piedzīvotājs, palīdzi viņam, ka viņš var dzīvot pie tevis. 36 Un neņem no viņa augļus, nedz pagaidas, bet bīsties sava Dieva, un lai tavs brālis dzīvo pie tevis. 37 Neaizdod viņam savu naudu pret augļiem un neaizdod viņam barību pret pagaidām. 38 Es esmu Tas Kungs, jūsu Dievs, kas jūs izveda no Ēģiptes zemes, lai jums dotu Kānaāna zemi un lai būtu jums par Dievu! 39 Un, ja tavs brālis pie tevis panīkst un tev tiek pārdots, tad tev nebūs viņu kalpināt kā vergu. 40 Kā algādzis un kā piedzīvotājs lai viņš pie tevis dzīvo līdz gaviļu gadam un pie tevis lai kalpo. 41 Tad lai viņš no tevis aiziet brīvs, viņš pats un viņa bērni līdz ar viņu, lai viņš iet atpakaļ pie savas cilts un lai atkal atgriežas savu tēvu īpašumā, 42 jo arī viņi ir Mani kalpi, ko Es izvedu no Ēģiptes zemes, un arī viņus nebūs pārdot par vergu naudu. 43 Tev nebūs bargi pār viņu valdīt, bet būs bīties sava Dieva!
Tātad, neviena persona nācijā nevar būt vergs, kā arī tai nevar likt strādāt ar varu. Pašlaik pastāv ilglaicīgs efekts tam, kā pagāni tika ievesti Dieva Valstībā. Tie, kas nevēlējās būt daļa no nācijas, ar likumu var tikt piespiesti.
3.Mozus 25:44-46 44 Bet vergus un verdzenes, kas tev ir, pērc no apkārtnē mītošām tautām, no tām jums būs pirkt vergus un verdzenes. 45 Arī no piedzīvotāju bērniem, no to pēcnācējiem, kurus viņi ir dzemdinājuši jūsu zemē, pērciet tos no viņu ciltīm, un tie lai ir jums par īpašumu. 46 Un dodiet tos tālāk kā mantojumu saviem bērniem pēc jums, ka tie ir viņiem par pastāvīgu īpašumu, un lai tie jums vergo; bet pār saviem brāļiem, Israēla bērniem, lai neviens cietsirdīgi nevalda!
Bauslība pastāv lai demonstrētu tās priekšrocības, kas ir Izrēla nācijas pilsonim.
3.Mozus 25:47-55 47 Un, ja kāds svešinieks vai piedzīvotājs, pie tevis dzīvodams, nāk pie rocības, bet tavs brālis pie viņa panīkst un top pārdots tam svešiniekam, kas pie tevis mīt, vai arī kādam no svešinieka cilts, 48 tad viņu var atpirkt, pēc tam kad tas ir ticis pārdots; kāds no viņa tuviniekiem var to atpirkt. 49 Vai nu tēva brālis, vai tēva brāļa dēls var viņu izpirkt, vai kāds no viņa cilts asinsradiem var viņu izpirkt, vai, ja viņa paša rocība to atļauj, viņš var arī pats sevi izpirkt. 50 Un tam jāskaita laiks kopā ar viņa pircēju, sākot ar gadu, kad tas tika pārdots, līdz gaviļu gadam; viņa izpirkšanas maksa lai ir atbilstoša gadu skaitam, cik ilgi viņš kā algādzis ir tam kalpojis. 51 Ja vēl daudz gadu, tad pēc to skaita lai viņš dod par savu izpirkšanu no tās naudas, par ko viņš ir pirkts. 52 Bet, ja maz gadu vēl atlicis līdz gaviļu gadam, tad lai tos saskaita, un pēc to skaita lai viņš dod savu izpirkšanas maksu. 53 Viņa gadus lai pielīdzina algādžu gadiem, un ar varmācību no augšas lai neviens uz viņu nelūkojas tavā priekšā. 54 Un, ja viņš tā netop izpirkts, tad lai viņš iziet brīvībā gaviļu gadā, viņš un viņa bērni līdz ar viņu. 55 Jo jūs, Israēla bērni, esat Mani kalpi, ko Es esmu izvedis no Ēģiptes zemes - Es, Tas Kungs, jūsu Dievs!"
Netaisnīga attiekšanās attiecībā pret laiku un darbu Izraēla nācijā ir zādzība. Tādēļ pastāv nepieciešamība pēc Darba un Rūpniecības likumiem, kas izriet no šiem baušļiem. Izraēls pieder Dievam, nevis kādam cilvēkam, un tādēļ viss Izraēls, gan dzimušais, gan arī atgrieztie pagāni ir tā Kunga īpašums nevis vergi. Tie nevar tikt arī pārdoti kā vergi kādam no tautas vai svešzemniekam.
Kā Viņš runāja caur Savu kalpu Jeremiju, šis likums izraēlā tiks atjaunots, tāpat kā tiks atjaunota arī Jubileju sistēma. (Jer. 32:6-44).
Jērs ir samierinājis cilvēkus ar Dievu, un viņš vadīs tos Savā Svētajā Garā, kā mēs to redzam no tā Kunga Dziesmas (2.Mozus 15:1-19).
2.Mozus 15:1-19 1 Toreiz Mozus un Israēla bērni dziedāja Tam Kungam šādu dziesmu: "Es dziedāšu Tam Kungam, jo Viņš Sevi ļoti paaugstinājis. Zirgus un viņu jātniekus Viņš ir iegāzis jūrā. 2 Mans spēks un mana dziesma ir Tas Kungs, Viņš ir tas, no kā man nāk glābšana. Viņš ir mans stiprais Dievs - es Viņu slavēšu, Viņš ir mana tēva mjDievs - es Viņu paaugstināšu. 3 Tas Kungs ir varens karavīrs - Kungs ir Viņa vārds. 4 Faraona ratus un karaspēku Viņš iegāzis jūrā, tā izlasītie virsnieki nogrimuši Niedru jūrā. 5 Ūdens dzelme tos apklāja, tie nogāja dibenā kā akmeņi. 6 Ak, Kungs! Tava labā roka parādījusies Savā spēkā, Tava labā roka sadragājusi ienaidnieku. 7 Savas godības varenībā Tu satrieci Savus pretiniekus, Savai bardzībai Tu devi vaļu, tā tos aprijusi kā rugājus. 8 Tavas mutes dvesma lika sacelties ūdeņiem, straumes apstājās un kļuva par valni, ūdeņi sastinga jūras vidū. 9 Tad ienaidnieks teica: es dzīšos pakaļ, es panākšu, es dalīšu laupījumu, mana sirds baudīs viņu nelaimi. Es pacelšu savu zobenu, mana roka tos iznīcinās. 10 Bet Tu tikai uzpūti Savu dvašu, un tos apklāja jūra, tie nogrima kā svins varenajos ūdeņos. 11 Kas ir tāds kā Tu, ak, Kungs! Kas ir tāds kā Tu starp dieviem, varens Savā svētumā, bijājams Savā godībā, brīnumu darītājs! 12 Tu izstiepi Savu labo roku - un zeme tos aprija. 13 Ar žēlastību Tu vadi tautu, ko esi mjatpestījis, lielā spēkā Tu ved to uz Savu svēto mājokli. 14 Tautas to ir dzirdējušas un ir nodrebējušas, izbailes pārņēmušas Filistijas iemītniekus. 15 Edoma vadoņi sāka zaudēt drosmi, Moāba vadoņus pārņēma trīsas, izbijās visi Kānaāna iedzīvotāji. 16 Iztrūcināšanās un bailība nāca pār tiem, tie kļuva mēmi kā akmens Tava elkoņa spēka dēļ, tiekāms Tava tauta gāja pāri, ak, Kungs, tiekāms gāja pāri tā tauta, ko Tu Sev esi atpircis. 17 Tu tos vadīsi un statīsi kalnā, kas ir Tavs īpašums, vietā, ko Tu Sev esi darījis par mājokli, svētnīcā, ko Tava roka, ak, Kungs, ir cēlusi. 18 Tas Kungs ir ķēniņš uz mūžu mūžiem! 19 Jo, kad faraona zirgi, viņa rati un jātnieki bija nokļuvuši jūrā, Tas Kungs lika jūras ūdeņiem atgriezties pār viņiem, bet Israēla bērni gāja caur jūras vidu pa sausumu."
Un tas Kungs dzīvos starp mums, - tiem, kas nepakritīs tuksnesī. Tādēļ, neapgāniet zemi, kurā dzīvos tas Kungs (4.Mozus 35:34; 20:22-24).
Nepakrīties arī attiecībā uz upuriem tam Kungam (4.Mozus 15:1-12). Ja jūs pakrītat nezināšanas dēļ, tad ir jāpienes izpirkums (4.Mozus 15:17-28).
Tomēr, neviens, izņemot Kristu, nevar izpirkt savu brāli (Ps. 49:6-7).
Zādzība kā nevienlīdzība pēc bauslības.
Nedrīkst pastāvēt zādzība kā nevienlīdzība attiecībā uz bauslību.
4.Mozus 15:13-16 13 Ikvienam iedzimtajam būs tā darīt, ja tas vēlas pienest uguns upuri par patīkamu smaržu Tam Kungam. 14 Bet, ja kāds svešinieks piemīt jūsu vidū vai kāds dzīvo kopā ar jūsu pēcnācējiem un ja tas grib nest uguns upuri par patīkamu smaržu Tam Kungam, tad lai viņš to sagatavo tāpat, kā jūs to darāt. 15 Visai draudzei ir vienāds likums, kā jums pašiem, tā arī svešiniekam, kas piemīt jūsu vidū; tas lai ir mūžīgs likums jūsu cilšu ciltīm: tādi paši, kādi jūs esat, ir arī svešinieki Tā Kunga priekšā. 16 Vienāda bauslība un vienāda tiesa lai ir jums un arī svešiniekam, kas pie jums piedzīvo."
Tāpat pastāv arī viens likums izpirkšanai.
4.Mozus 15:29-31 29 Ikvienam, kas ir piedzimis kā Israēla bērns, un tam svešiniekam, kas jūsu starpā dzīvo, lai ir vienādi bauslības noteikumi, ja kāds netīši apgrēkojas. 30 Bet tai dvēselei, kas to dara ar paceltu roku, vai tas ir jūsu vidū dzimušais vai svešinieks, tāds ir zaimotājs Tā Kunga priekšā,- un tai dvēselei ir jātop izdeldētai no savas tautas, 31 jo tā ir nicinājusi Tā Kunga vārdu un pulgojusi Viņa bauslību; ar izdeldēšanu tā dvēsele lai pavisam top izdeldēta, un viņas noziegums paliek uz tās!"
(sk. 5.Mozus 28:63).
Tādēļ zādzība tiesā vadoties no personas cieņas ir aizliegta (sk. Zālamana Pamācības 18:5, 11).
5.Mozus 1:17 17 Tiesā neuzlūkojiet neviena vaigu, kā mazo, tā lielo uzklausiet, nebīstieties ne no viena, jo tiesa pieder Dievam; bet to lietu, kas jums par grūtu, to nesiet man, es to uzklausīšu.
(sk. 5.Mozus 1:11-18).
Zādzība ar autoritāti
Nedrīkst pastāvēt zādzība ar autoritāti vai vadoties pēc radu būšanas.
Ecēchiēla 46:18 18 No tautas īpašuma valdniekam nekā nebūs ņemt, tam nebūs atņemt tautas mantu. Savu īpašumu viņš var atstāt saviem dēliem kā mantojumu, bet neviens no Manas tautas lai nezaudē savu īpašumu."
Iegūšanai ir jānotiek uz taisnīgiem pamatiem, un tas nevar iejaukties Jubileju sistēmā, kā arī nedrīkst vadīties pēc personu cieņas (sk. arī Zālamana Pamācības 28:19). Ķēniņa vara vai valsts nedrīkst piesavināties zemi radu būšanas vai nevajadzīgu iemeslu dēļ.
Iegūšana uz taisnīgiem pamatiem ir viens no vissvarīgākajiem faktoriem brīvas un taisnīgas sabiedrības saglabāšanā.
Atlīdzināšana un Rehabilitācija
Visas bauslības sistēma iedalās trijās kategorijās - profilakse un tad atlīdzināšana jeb atjaunošana un rehabilitācija.
Efeziešiem 4:28 28 Kas zadzis, lai vairs nezog, bet lai labāk cenšas sev sagādāt godīgu iztiku ar savu roku darbu, lai būtu ko dot tam, kas ir trūkumā.
Tomēr, pastāv arī īpaši likumi attiecībā uz sodiem un atvieglojumu zagšanas gadījumā.
Progresīvas cilšu nevienlīdzības aizkavēšana
Mantojuma likumi ir attīstīti zem piektā un sestā baušļa, lai palīdzētu jeb aizsargātu cilšu/nācijas pārticības integritāti. To mēs varam redzēt likumos 4. Mozus grāmatā 27:1-11.
Tiesības nodot īpašumtiesības
Tādā pašā veidā ir jāpastāv cilvēku cieņai attiecībā uz mantojumu. Arī tur ir iespējama zādzība. Jo tēvu īpašumi pieder ciltij pamatojoties uz Jubileju un nevis pēc labvēlības.
5.Mozus 21:15-17 15 Ja kādam vīram ir divas sievas, viena mīlēta, bet otra nemīlēta, un ja mīlētā un nemīlētā viņam dzemdētu dēlus, bet pirmdzimtais dēls būtu no nemīlētās, 16 un ja tad vienā dienā viņam būtu saviem dēliem jādala mantojums, tad viņš nevar padarīt par pirmdzimto mīlētās dēlu nemīlētās dēla vietā, kas ir īstais pirmdzimtais, 17 bet viņš lai atzīst nemīlētās dēlu par pirmdzimto un lai dod tam divkārtīgu tiesu no visas viņam piederīgās mantas, jo tas tiešām ir viņa spēka pirmais, tam pieder pirmdzimtā tiesības.
Kā mēs redzam Rūbena piemērā, Izraēlā pirmdzimtā tiesības ir zaudētas grēka dēļ. Šī aktivitāte norādīja uz izredzēto spēju zaudēt savas pozīcijas grēka dēļ. Pirmdzimtā tiesības ir centrētas uz gūstu, lai nodrošinātu nepārtrauktu atbildību ģimenē.
Likums par vienlīdzību
Visā bauslībā ir ietverta koncepcija par vienlīdzību ciltīs un ģimenēs. Cilvēkiem ir atbildība ģimenes un tautas priekšā.
No Tiesību Teorijas loģikas izriet, ka nepastāv individuālas tiesības, tikai Pienākuma Teorija. Sabiedrība, kas palielina indivīda tiesības, nespēj ilglaicīgi saglabāt lietderību. Tādēļ visa bībeliskā bauslība ir balstīta uz teoriju par pienākumu pret ģimeni, un šis bauslis vispirms un vienmēr izriet no atbildības pret Dieva priekšā. Tādā pašā veidā sabiedrībai ir pienākums pret indivīdu, kas atrodas tajā. Tā visa vienlīdzības sistēma ir izgaismota kā pieprasīts pienākums attiecībā uz Pirmo un Otro Lielo Bausli.
Parastā zādzība
Pirmā un primārā kategorija astotajā bauslī ir parasta zādzība. Kā mēs redzēsim, pastāv vairākas zādzību formas. Divas pirmās zādzību formas ir ietvertas savos pašu baušļos - dzīvības zādzība sestajā bauslī un ģimenes zādzība septītajā bauslī. Astotais bauslis attiecas uz mazākām formām attiecībā uz īpašumu, tas ir, īstu un personisku īpašumu. Tādēļ desmitais bauslis attiecībā uz iekārošanas koncepciju attiecas gan uz sievu, gan arī uz īstu un personisku īpašumu.
Ir divu veidu zādzības. Zagšana ēdiena dēļ ir nosodījums gan ģimenei, gan arī sabiedrībai. Tomēr, tā ir zādzība un par to dažādos veidos ir jāmaksā, un viena daļa ir reputācijas zaudēšana.
Zālamana Pamācības 6:30-31 30 Zaglim nav tik liels negods, kad viņš zog, lai apmierinātu savu izsalkumu, kad viņš cieš badu, 31 jo pienākts un satverts viņš nozagto septiņkārtīgi atlīdzinās un izlietos šim nolūkam visu sava nama padomu.
(sk. Zālamana Pamācības 13:11)
Dievs dod pārticību, un nevienam cilvēkam nevajadzētu palikt badā.
5.Mozus 8:17-18 17 Tad nesaki vis savā sirdī: mans spēks un manu roku stiprums ir man šo bagātību devis! 18 Bet piemini To Kungu, savu Dievu, ka Viņš ir tas, kas dod tev spēku iemantot bagātību, lai apstiprinātu Savu derību, ko Viņš ar zvērestu bija apsolījis taviem tēviem, kā tas šodien ir.
Attiecībā uz zādzībām, rehabilitācija ir Sabiedrības Loma (Efez. 4:28).
Zagšana viltojot mērus un svarus
3.Mozus 19:35-37 35 Nedariet tiesā netaisnību nedz ar olekti, nedz ar svaru, nedz ar tilpuma mēru. 36 Jums būs turēt taisnu svaru, atsvari lai ir pareizi, arī taisnus labības un šķidrumu mērus,- Es esmu Tas Kungs, jūsu Dievs, kas jūs izvedis no Ēģiptes zemes. 37 Un turiet visus Manus likumus un Manas tiesas un pildiet tos,- Es esmu Tas Kungs!"
Gan mājās, gan arī darbā ir jālieto vieni un tie paši standarti, un nepareizu svaru un mēru lietošana ir zādzība. Jums ir jālieto pilns mēr, lai pagarinātu dzīvi, tāpat kā tas ir attiecībā uz piekto bausli, jo arī tas ir salīdzināts ar tā Kunga taisnīgumu un darbu (sk. Michas. 6:10-11; Zālamana Pamācības 11:1; 16:11; 20:10, 23).
5.Mozus 25:13-16 13 Tev nebūs divējādus atsvarus turēt savā somā - lielus un mazus, 14 tev nebūs turēt savā namā divējādu labības mēru - lielu un mazu, 15 bet lai tev ir pilnīgs un taisns svars, un lai tev ir pilnīgs un taisns mērs, lai tu ilgi dzīvo zemē, ko Tas Kungs, tavs Dievs, tev dos; 16 jo ikviens, kas to dara, ikviens, kas dara netaisni, tas Tam Kungam, tavam Dievam, ir negantība.
Svaru un mēru standarti ir apskatīti caur pravieti Ecēchiēlu.
Ecēchiēla 45:9-12 9 Tā saka Dievs Tas Kungs: ir jau nu jums diezgan, Israēla valdnieki. Atturieties no varas darbiem un laupīšanas, rīkojieties pēc tiesas un taisnības un neatņemiet Manai tautai tās īpašumus, saka Dievs Tas Kungs, 10 jums būs turēt taisnu svaru, taisnu ēfu un taisnu batu. 11 Ēfai jābūt vienādai ar batu; bats ir homera desmitā daļa, un ēfa arī ir homera desmitā daļa. Mēra lieluma noteikšana izdarāma pēc homera. 12 Seķelim jāsver divdesmit geru; pieciem seķeļiem jābūt pieciem seķeļiem; desmit seķeļiem jābūt desmit seķeļiem; un divdesmit pieciem seķeļiem jābūt jums vienai minai.
Zādzība ar neslavas celšanu un ļaunprātību
Vairums cilvēku neapzinās, ka neslavas celšana un ļaunprātība attiecībā uz otru personu. Cilvēki neko nedomādami ceļ neslavu citiem, un parasti tas notiek tādēļ, ka tie izvēlas kāda cilvēka vienu noteiktu īpašību. Paaudžu ilgā viltus reliģija ir bijis avots neslavas celšanai un ļaunprātībai nekā jebkurai citai aktivitātei. Kad cilvēki nespēj atspēkot argumentus, viņi ķeras pie neslavas celšanas, un, ja ir spējīgi, nogalina. Tas ir apskatīts darbā Law and the Ninth Commandment (No. 262)(Bauslība un devītais bauslis [262].
Personas labā vārda zādzība ir pretrunā ar Dieva Baušļiem, un tā ir visļaunākā zādzības forma.
Zādzība atrodot
Ir vēl viena zādzības kategorija - zādzība atrodot. Kā mēs redzam no tekstiem, neviena persona nedrīkst paturēt citam piederošu īpašumu, pat ja tas ir ienaidnieka īpašums. (2.Mozus 23:4-5; 5.Mozus 22:1-4).
Īpašumtiesības - personiskās un patentētās.
Īpašums parasti tiek sadalīts divās formās - reālais un personiskais. Patentētās īpašumtiesības rodas no tiešām īpašumtiesībām un uzņēmuma vai nama darbības.
Šie aspekti parasti ir redzami daudz vieglāk, un zādzība parasti iesaista tiešu fizisku aktu un fizisku objektu.
Šie aspekti ir sasaistīti īpašumtiesību vērtībā un priekšmeta zaudēšanas atlīdzināšanā.
Taustāmu un netaustāmu lietu īpašumtiesības
Nākošais solis šajās kategorijās noved pie taustāmām un netaustāmām lietām. Netaustāmu lietu zaudēšana var attiekties uz reputāciju, labo gribu, dzīves kvalitāti, mīlestību un pieķeršanos, radošās un mākslinieciskās tiesības un tā tālāk.
Šīs lietas ir daudz grūtāk noteikt un novērtēt, tomēr tieši šīs lietas cilvēki bieži uzskata par iznīcināmām ar ienaidu, neslavas celšanu un iekārošanu.
Nelikumīga īpašuma un samaksas aizturēšana
Algas nemaksāšana, vai apģērba un gultasvietas nesniegšana nabagajiem ir pretrunā ar Dieva likumiem. Arī krāpšana ir aizliegta.
2.Mozus 22:25-26 25 Ja tu ņem sava tuvāka drēbes par ķīlu, tad atdod viņam tās pirms saule norietējusi,26 jo tas ir viņa vienīgais apsegs, viņa ap-ģērbs, tanī viņš būtu gulējis; un, kad viņš brēks uz Mani, tad Es to paklausīšu, jo Es esmu žēlsirdīgs.
3.Mozus 19:13 13 Tev nebūs pievilt savu tuvāku un nebūs viņu aplaupīt; tava algādža algai nebūs pie tevis palikt pa nakti līdz rītam.
5.Mozus 24:14-14 Neapspied trūcīgu algādzi un nabagu, vai nu viņš ir no taviem brāļiem, vai no taviem svešiniekiem, kas vien atrodas tavā zemē un tavos vārtos. 15 Vēl tanī pašā dienā dod viņam viņa algu, iekāms vēl saule nav norietējusi, jo viņš ir nabags un viņa dvēsele gaida uz to; ka tad viņš nesauc uz To Kungu par tevi un ka tas tad tev nekļūst par grēku.
Samaksa dienas strādniekiem ir jāizmaksā tajā pašā dienā. Ir aizliegts dienas strādniekiem aizturēt algu uz nakti. Tikai strādnieki uz līguma pamata var strādāt uz iknedēļas un savādākiem pamatiem. Samaksa mēneša beigās ir jānosaka ar līgumu starp abām pusēm.
Šie likumi ir skaidri un vienkārši paziņojumi. Tie attiecas uz bauslības sirdi - sava tuvākā mīlestību. Jēkabam, Kristus brālim bija daudz kas sakāms šajā sakarā.
Jēkaba 5:1-6 1 Nu tad, bagātnieki, raudiet un vaimanājiet par tām nelaimēm, kas jums nāk virsū. 2 Jūsu bagātība ir sapuvusi, un jūsu drēbes ir kodes saēdušas, 3 jūsu zelts un sudrabs ir sarūsējis, un viņu rūsa būs jums par liecību un saēdīs jūsu miesas kā uguns. Jūs esat sev mantas krājuši pēdējās dienās. 4 Raugi, alga, atrauta strādniekiem, kas ir nopļāvuši jūsu laukus, brēc, un pļāvēju saucieni ir sasnieguši Tā Kunga Cebaota ausis. 5 Jūs esat virs zemes dzīvojuši kārumā un baudās, jūs esat savas sirdis barojuši kaujamai dienai; 6 jūs esat pazudinājuši un nokāvuši taisno: viņš jums nepretojās.
Šī pati tēma ir atrodama arī Pāvila vēstulēs
1Timotejam 5:18 18 Proti, raksti saka: vērsim, kas klonā min labību, tev nebūs aizsiet purnu, un: strādnieks ir savas algas cienīgs.
(sk. Rom. 13:7).
Dievs runāja arī caur Jeremiju:
Jeremijas 22:13 13 Bēdas tam, kas ceļ savu namu ar netaisnību un savas istabas ar nepatiesību! Tāpat arī tam, kas savam tuvākam liek strādāt bez atlīdzības un tam atrauj viņa algu,
Dievs rīkosies, lai pārtrauktu šo varas nepareizu izmantošanu.
Maleachija 3:5 5 "Un tad Es nākšu pie jums un jūs tiesāšu, un Es nodošu uz vietas Savu taisno liecību pret burvjiem, laulības pārkāpējiem, zvērestu lauzējiem un tiem, kas izturas varmācīgi un netaisni pret algādžiem, atraitnēm un bāriņiem, kas nomāc ienācējus svešiniekus un Manis nebīstas!" saka Tas Kungs Cebaots.
Mesija stāstīja par mūsu algām, kas tiks samaksātas visiem, kas būs vienlīdzīgas. Šīs algas būs pestīšana. Tie, kas apspiež strādniekus un netaisnīgi ietur algas, netiks ievesti Dieva Valstībā (sk. Mateja 20:1-16).
Tādā pašā veidā draudzes nami nedrīkst ieturēt algas par kalpošanu un darbu draudzes labā.
Nevienam, kas ir ticībā, nav jāiet no mājas uz māju (Lūkas 10:7; 1Tim. 5:17,18). Katram tiek samaksāts balstoties uz viņa darbu (1Kor. 3:8). Tiem, kas ir ticībā ir jākalpo kā piemēriem, jāpalīdz un jāaizsargā tie, kas nav ticībā.
Augļošana
Viena no kategorijām, kas tiek noteikta kā piederīga tā Kunga kongregācijai, ir tie, kas neaizdod savu naudu ret augļiem un negūst peļņu no nevainīgiem (Ps. 15:5).
Psalms 15:5 5 kas neņem netaisnus augļus par aizdoto naudu vai dāvanas, lai kaitētu nevainīgajam. Kas tā turēsies, tas pastāvēs mūžīgi!
No tā izriet, ka augļošana, jeb naudas aizdošana uz procentiem, ir ne tikai aizliegta, bet arī neļauj indivīdam ieiet Dieva Valstībā.
Zālamana Pamācības 28: 8 Kas savu mantu vairo ar augļošanu, pārmērīgi lielas pagaidas naudā un graudā ņemdams, tas krāj to tādam, kas par nabagiem apžēlojas.
Bieži vien var likties, ka tas neattiecas uz mūsdienām, tomēr arī mēs attiecamies uz beigu tiesu un pirmo augšāmcelšanos.
Jeremija tajā saskata lāstu avotu.
Jeremijas 15:10 10 Bēdas man, ka tu, māt, mani esi dzemdējusi vīru ienaidam un nemieram visā pasaulē! Es neesmu nevienam naudu aizdevis, ne no viena es neesmu neko aizņēmies, un tomēr visi mani lād!
Dievs nosoda "asiņaino pilsētu" šī grēka dēļ.
Ecēchiēla 22:12 12 Ir tevī ļaudis, kas ļaujas sevi uzpirkt ar dāvanām, lai izlietu asinis. Tu aizdod naudu un plēs augļus, un varmācīgi izmanto savu tuvāko, bet Mani tu esi aizmirsusi, saka Dievs Tas Kungs.
Dievs par šīm īpašībām runā arī 18:3-20. Dvēsele, kas grēko, neizbēgami nomirst. Augļošana šeit sevišķi uzsvērta kā tāda, kas diskvalificē personu no mūžīgās dzīvības (Ecēchiēla 18:8, 13). Augļošanas koncepcija ir saistīta arī ar aizliegumu aizdot uz procentiem. Tas izredzētos diskvalificē no pirmās augšāmcelšanās. Tā ir zādzība.
Ezras un Nehemijas laika atjaunošanā cilvēki bija spiesti ieķīlāt savas zemes un mājas, lai nopirktu graudus. Nehemija lika tiem cilvēkiem, kas paņēma zemes, atdot tās atpakaļ to likumīgajiem īpašniekiem, jo naudas aizdošana uz procentiem, it sevišķi ieķīlājot, ir zādzība, un tas Dieva Valstībā netiks pieļauts. Augļošana jeb naudas aizdošana uz procentiem ir pretrunā ar Dieva likumiem un no tā ir jāatbrīvojas.
Nehemijas 5:1-13 1 Bija izcēlusies liela ļaužu un viņu sievu brēkšana pret saviem brāļiem, jūdiem, 2 jo bija, kas sacīja: "Mēs kopā ar saviem dēliem un meitām esam daudz. Gādājiet, ka mēs saņemam labību, lai mēs paēstu un dzīvotu!" 3 Bija arī tādi, kas sacīja: "Mums jāieķīlā savi tīrumi un savi vīna dārzi, un savas mājas, lai bada laikā dabūtu labību!" 4 Un vēl citi sacīja: "Mēs esam aizņēmušies naudu uz saviem tīrumiem un vīna dārziem ķēniņa nodokļiem. 5 Bet mūsu miesas ir tādas pašas kā mūsu brāļu miesas, mūsu bērni ir tādi paši kā viņu bērni; un redzi, mēs piespiežam savus dēlus un savas meitas kļūt par vergiem, un dažas no mūsu meitām ir jau paverdzinātas, un mūsu rokām nav spēka, jo mūsu tīrumi un mūsu vīna dārzi pieder citiem!" 6 Un es kļuvu ļoti dusmīgs, kad es dzirdēju viņu brēkšanu un šos vārdus. 7 Mana sirds pārdomāja tos sevī, un es bāros ar di?ciltīgajiem un priekšniekiem un sacīju viņiem: "Jūs taču visi nododaties augļošanai cits ar citu!" Un es sasaucu lielu tautas sapulci pret viņiem 8 un sacīju viņiem: "Mēs esam centušies un izpirkuši savus brāļus, jūdus, cik vien mēs spējām, kas bija pārdoti svešām tautām; bet jūs tagad pārdodat savus brāļus, lai mēs viņus pēc tam būtu spiesti atkal izpirkt!" Viņi klusēja un neatrada atbildi. 9 Tad es sacīju: "Jūsu rīcība ir necienīga un nav laba. Vai jums nevajadzēja staigāt mūsu Dieva bijībā, lai izvairītos no citu tautu, mūsu pretinieku, izsmiekla? 10 Bet arī es pats, mani brāļi un mani kalpi ir aizdevuši nabadzīgākiem naudu un labību. Atlaidīsim jel viņiem šos aizdevumus! 11 Atdodiet viņiem vēl šodien pat viņu tīrumus, vīna dārzus, viņu olīvu dārzus un viņu mājas; atlaidiet viņiem tās pagaidas no naudas un labības, vīnogu sulas un eļļas, ko jūs esat no viņiem ņēmuši kā augļus un kas jums no viņiem vēl prasāmas." 12 Tad viņi sacīja: "Mēs to visu atdosim un neprasīsim no viņiem vairs neko. Mēs tā darīsim, kā tu saki!" Un es sasaucu priesterus un viņu klātbūtnē liku aizdevumu devējiem zvērēt, ka viņi darīs pēc šī vārda. 13 Es arī izkratīju savu azoti un sacīju: "Tā Dievs lai izkrata katru no viņa mājas un viņa darba augļiem, kas neturēs solījumu. Tā lai viņš top izkratīts un iztukšots!" Un visa sapulce sacīja: "Āmen!" Un viņi slavēja To Kungu, un ļaudis darīja pēc šī vārda.
Likums ir skaidrs. Aizdodamā nauda nav aizdodama uz procentiem. Augļošana nav piekopjama nekādā formā, ne naudas, ne pārtikas, ne arī kādā citā veidā.
2.Mozus 22:24 24 Ja tu aizdod naudu kādam, kas ir no Manas tautas un kas pie tevis ir nabags, tad nekļūsti kā kāds rāvējs un neņem no tā sev augļus.
5.Mozus 23:19-20 19 Tev nebūs nest nedz netikles, nedz netikļa algu Tā Kunga, sava Dieva, namā, ne pēc kāda solījuma ne, jo tās abas ir Tam Kungam, tavam Dievam, negantība. 20 Tev nebūs prasīt augļus no sava brāļa: nedz augļus no naudas, nedz augļus no pārtikas, nedz augļus no visādām lietām, ko vien var uz augļiem aizdot.
Bet tiesnesis jautāja Kristum: Kas ir mans tuvākais? Tagad pestīšana pieder pagāniem. Nācijā neviena persona nevar aizdot citai uz procentiem. Tagad visas tautas ir atvērtas Dieva valstībai. Ticībā tagad ēģiptieši un samarieši ir ebreju brāļi.
Jūda nedrīkst aizdot Ēfaimam, un Ēfraims nedrīkst aizdot Manasejam. Dieva tūkstošgadu sistēmā nebūs naudas aizdošana uz procentiem. Aizdošana notiks starp tautām tirdzniecības un palīdzības nolūkiem.
Kristus komentārs Mateja 25:27 un Lūkas 19:23 nav jāuzskata kā procentu ņemšanas attaisnojums. Dievs caur praviešiem un bauslību skaidri ir aizliedzis augļošanu un peļņas gūšanu ar procentiem. Kristus uzdeva retorisku jautājumu. Atbilde bija jādod tam, kas domādams, ka īpašnieks ir bargs, apraka savu talantu. Tad Kristus teica, ka viņš ir grēcīgs un slinks kalps. Viņa vajadzēja nodot naudu mainītājiem, un tad Kristus būtu saņēmis savu un vēl augļus. Taču šo praksi Dievs ir aizliedzis. Šie komentāri ir alegoriski un attiecas uz Dieva Valstību, un tiem nav nekāda sakara ar naudu.
Naudas aizdošana ar peļņu ir augļošana un Dievs nosoda šādu darbību, kā arī cilvēkus, kas to dara. Attiecībā uz naudu, cilvēki var pieprasīt samaksu par pakalpojumiem, taču ne vairāk. Ja tas attiecas uz summu un procentiem, tā ir augļošana un zādzība, un tas ir jāatmaksā pēc likumiem par zādzībām, jo tas ir uzskatāms par astotā baušļa pārkāpumu. Mesijas valdīšanas laikā ikviens cilvēks, kas kaut ko aizdos un ņems procentus, tiks vests tiesas priekšā un tam būs attiecīgi jāatmaksā balstoties uz sodu par zādzību un negodīgu peļņu.
Parādi un to Atlaišana
Saistībā ar nodrošinājumu aizliegumam par augļošanu, pastāv likums par parādu atlaišanu Sabata gadā.
5.Mozus 15:1-23 1 Septītā gada beigās tev jātur atlaide. 2 Un šie ir atlaides noteikumi: ikvienam aizdevējam būs atlaist, ko tas savam tuvākam aizdevis; viņam nebūs likt nedz savu tuvāko, nedz savu brāli spaidos, jo šī atlaide ir pasludināta Tā Kunga dēļ. 3 No svešinieka atprasi, pat piedraudot, bet, kas pie tava brāļa, to lai tava roka atlaiž. 4 Lai tikai tavā tuvumā nebūtu neviena nabaga, jo Tas Kungs tevi svētīdams svētīs tai zemē, ko Tas Kungs, tavs Dievs, tev dos iemantot par īpašumu, 5 ja tu tikai klausīdams klausīsi Tā Kunga, sava Dieva, balsij, lai turētu un darītu visus šos baušļus, ko es tev šodien pavēlu. 6 Jo Tas Kungs, tavs Dievs, tevi svētīs, tieši kā Viņš to tev ir teicis; un tu aizdosi daudzām tautām, bet pats neaizņemsies, un tu valdīsi pār daudzām tautām, bet viņām pār tevi nebūs valdīt. 7 Kad tavā starpā būs kāds nabags vīrs, viens no taviem tautas brāļiem, kādos tavos vārtos tavā zemē, ko Tas Kungs, tavs Dievs, tev dos, tad neapcietini savu sirdi un neaizslēdz savu roku sava nabaga brāļa priekšā, 8 bet atvērdams atver viņam savu roku un aizdodams aizdod viņam tik, cik viņam vajag trūcībā. 9 Sargies, ka tavā sirdī nav blēdības un ka tu nespriestu: septītais gads - atlaides gads ir tuvu. Un lai tava acs nebūtu nenovīdīga uz tavu nabago brāli, ka tu viņam nekā nedod: tad viņš tevis dēļ brēks uz To Kungu, un tas tev būs par grēku. 10 Dodams dod viņam, lai tava sirds nav ļauna, kad tu viņam dod, jo tādēļ Tas Kungs, tavs Dievs, tevi svētīs visā tavā darbā un visās lietās, kur tu savu roku pieliksi, 11 jo tur, tanī zemē, netrūks arī nabagu, tāpēc Es tev pavēlu un saku: atvērdams atver savu roku savam brālim, kas top spaidīts un ir nabags tavā zemē. 12 Kad tev tiek pārdots tavs tautas brālis ebrejs vai ebreju sieva, tad lai viņš tev kalpo sešus gadus, bet septītajā gadā tev būs viņu atlaist brīvu prom no savas saimes. 13 Un, kad tu viņu atlaid brīvībā no savas saimes, tad neatlaid viņu tukšā, 14 apdāvinādams apdāvini viņu no saviem sīklopiem, no sava labības klona un no savas vīna spiedes; ar ko Tas Kungs, tavs Dievs, tevi ir svētījis, no tā tev būs viņam dot. 15 Un piemini, ka tu esi bijis vergs Ēģiptes zemē, bet Tas Kungs, tavs Dievs, tevi ir atbrīvojis, tāpēc es šodien tev dodu šo pavēli. 16 Bet, ja viņš tev sacīs: es negribu no tevis šķirties,- tāpēc ka viņš tevi un tava nama saimi mīl un ka tam ir pie tevis labi klājies,- 17 tad ņem īlenu un piedur viņa ausi pie durvīm, tad viņš tev būs par kalpu mūžīgi; tāpat dari arī savai kalponei. 18 Lai tev nenākas grūti viņu atlaist brīvībā, jo sešos gados viņš tev ir izkalpojis divkārtīgu algādža algu; tad arī tevi Tas Kungs, tavs Dievs, svētīs pie visa, ko tu darīsi. 19 Ikvienu pirmdzimušo, kas ir tēviņš no taviem liellopiem un no taviem sīklopiem, novēli kā svētu Tam Kungam, savam Dievam; tu nedrīksti strādāt ar pirmdzimušu vērsi, un arī savu avju pirmdzimušo tu nedrīksti cirpt. 20 Tā Kunga, sava Dieva, priekšā tev un tavam namam tas ir jāēd gadu no gada tanī vietā, ko Tas Kungs izraudzīs. 21 Bet, ja tam ir kāda vaina, ja tas ir klibs vai akls, nevienu, kam kāda ļauna vaina, tu nedrīksti kaut par kaujamo upuri Tam Kungam, savam Dievam. 22 Savos paša vārtos to ēdiet, tiklab nešķīstais, kā šķīstais, kā kalnu kazu un briedi. 23 Tikai viņa asinis tev nebūs baudīt, tās izlej zemē kā ūdeni.
Visa šī sistēma ir radīta, lai katrus septiņus gadus indivīdam atlaistu parādus un kalpību. Šī baušļa neievērošana ir nevienlīdzība, un tā samazina indivīda un nācijas brīvību Dieva bauslībā. Vēlēšanās palikt verdzībā ir indivīda vājums attiecīgajā sistēmā.
Koncepcija ir tāda, ka Dieva aicinājuma un plāna būtība ir brīvas gribas nevainojamu un šķistu dzīvnieku upuris Dieva namā. Meža zvēri un dzīvnieki ar kādām vainām nevar būt pirmdzimušo vidū, un to var ēst savos vārtos. Citiem vārdiem, tie nedrīkst būt daļa no desmitās tiesas upuriem, jo tie simbolizē izredzētos.
Dzīves kvalitātes nozagšana atraitnēm, bāreņiem un svešiniekiem.
Īpašums un īpašumtiesības iet roku rokā ar noteiktām gaidām. Katrai personai ir cerības, ka tai būs pieklājīga dzīves kvalitāte.
Mēs kā Dieva plāna daļu esam gaidījuši pagānu vietu Izraēlā. Pagāni iemācīsies uzticēties mums un Dieva noteiktajām autoritātēm zem Mesijas (sk. 1.Mozus 39:20-23; 40:3,5; 42:16, 19; Mateja 12:21; Rom. 15:12). Tas notiks nezākājot Dieva spēku kontrolē pār vājajiem un bāreņiem, nabagajiem un svešiniekiem.
Mēs nedrīkstam apspiest nevienu svešinieku, bāreni vai atraitni jeb arī Dievs izdzirdēs viņu kliedzienus un padarīs apspiedēju sievas par atraitnēm un bērnus par bāreņiem kara rezultātā (2.Mozus 22: 21-24; 23:9). Mēs nedrīkstam satraukt svešinieku, bet viņam jādzīvo mūsu vidū un mums jāmīl viņu kā sevi pašu, jo mēs esam paši bijuši svešinieki Ēģiptes zemē (3.Mozus 19:33, 34). Arī svešinieks kopā ar mums veiks grēku izpirkšanu (3.Mozus 16:29) vai arī tiks nošķirts (3.Mozus 17:8, 9). Svešinieki tiks uzņemti Izraēla nācijā, jo viņi ir pievesti par Mesijas cenu, un pestīšana tagad pieder pagāniem. Tādēļ, viņu vieta ir tikai pagaidu vieta, tomēr to nedrīkst no viņiem nozagt, Viņiem ir jābūt daļai no nācijas un sistēmas. (3.Mozus 22:10, 11, 15, 18). Viņu preteklības mūsu vidū ir aizliegtas, taču mums viņus ir jāmīl kā sevi pašus (3.Mozus 18:26; 5.Mozus 10:17-22). Ja kāda atraitne vai bārenis kādā veidā tiek apcelts, Dievs viņus uzklausīs (2.Mozus 22:23).
Zagšana no nabagajiem ar ķīlu
No nabagajiem jūs nedrīkstat neko tādu ņemt sava aizdevuma nodrošinājumam, kas traucē viņu labsajūtai, veselībai, drošībai vai iztikai.
5.Mozus 24:10-15 10 Kad tu kaut ko aizdod savam tuvākam uz parāda, tad tev nebūs iet viņa namā, lai ņemtu kādu ķīlu. 11 Tu paliec ārā stāvot, un lai tas vīrs, kuram tu uz parāda aizdod, pats iznes tev ārā ķīlu.12 Taču, ja viņš ir nabags, tad tev nebūs ar viņa ķīlu apgulties, 13 bet atdodams atdod viņam ķīlu, kad saule riet, ka tas apsedzas ar savu apmetni un tevi svētī. Tas tev būs par taisnību Tā Kunga, tava Dieva, priekšā. 14 Neapspied trūcīgu algādzi un nabagu, vai nu viņš ir no taviem brāļiem, vai no taviem svešiniekiem, kas vien atrodas tavā zemē un tavos vārtos. 15 Vēl tanī pašā dienā dod viņam viņa algu, iekāms vēl saule nav norietējusi, jo viņš ir nabags un viņa dvēsele gaida uz to; ka tad viņš nesauc uz To Kungu par tevi un ka tas tad tev nekļūst par grēku.
Šeit mēs atkārtojam par taisnīgu samaksu nolīgtam strādniekam un pavēli viņu neapspiest.
Aizdevēja ienākšana namā ar spēku vai nelūgtam, ir aizliegta. Visai darbībai ir jānotiek saskaņā ar bauslību.
Rūpes par nabagajiem
Bauslības gars vairāk attiecas uz rūpēšanos par nabagajiem nekā tikai par viņu neapspiešanu.
Bauslība norāda, ka Dievs nosoda tos, kas atturas no tirdzniecības Jaunajos Mēnešos un Sabatos tikai tādēļ, lai pienestu savus izstrādājumus saviem brāļiem tiklīdz Jaunais Mēness vai Sabats būs garām. Tāpat tas ir arī šajās beigu dienās. Izraēls ir vasaras augļu grozs.
Amosa 8:1-8 1 Dievs Tas Kungs lika man skatīt šādu parādību. Un redzi, tur bija grozs, un tajā bija ienākušies augļi. 2 Un Viņš man jautāja: "Ko tu redzi, Amoss?" Es atbildēju: "Grozu un tajā ienākušos augļus." Tad Tas Kungs man teica: "Manai Israēla tautai ir pienācis gals, Es turpmāk vairs nemaz nebūšu saudzīgs pret to. 3 Tanī dienā dziesmas pilīs pārvērtīsies par kaukšanu; visās vietās gulēs daudz miroņu, kurus klusībā tur nometīs." - Tā teica Tas Kungs. 4 Uzklausiet šo vēsti, jūs, kas nomācat nabago un izdeldējat zemes bēdu ļaudis, 5 jūs, kas sakāt: "Kad tad nu jaunais mēness būs pāri, ka varam pārdot labību, un kad būs pagājis sabats, ka varam atvērt labības klētis, samazinot mēru, paaugstinot cenu un viltojot svaru, 6 ka beidzot mēs varētu nopirkt nabagos par naudu un trūcīgos par pāri kurpju un pelavas pārdot par graudiem?" 7 Pret šādu Jēkaba augstprātību Tas Kungs ir sacījis, zvērēdams: "Tiešām, visus šādus viņa darbus Es nekad neaizmirsīšu!" 8 Vai šā iemesla dēļ nebūtu jānodreb zemei un visiem tās iedzīvotājiem jāizsamist? Tiešām, zemei tad būtu jāpārplūst kā Nīlai, tai būtu jāpaceļas un jānokrītas kā Ēģiptes straumei!
(sk. Neh. 5:1-13)
No šī viedokļa bauslībā ir savas īpatnības attiecībā uz pienākumu rūpēties par nabagajiem.
Lūkas 6:30-34 30 Katram lūdzējam dod un neatprasi savu mantu no tā, kas tev to atņem, 31 un, kā jūs gribat, lai ļaudis jums dara, tāpat darait viņiem. 32 Ja jūs mīlat tos, kas jūs mīl, kāda pateicība jums nākas? Arī grēcinieki mīl tos, kas viņus mīl. 33 Un, ja jūs saviem labdariem darāt labu, kāda pateicība jums nākas? Arī grēcinieki dara to pašu. 34 Un, ja jūs aizdodat tiem, no kuriem cerat atdabūt, kāda pateicība jums nākas? Arī grēcinieki grēciniekiem aizdod, lai to atdabūtu.
Ja cilvēkam ir vajadzība, otram ir pienākums aizdot un neprasīt atpakaļ. Tādā pašā veidā cilvēkiem, kas aizņemas, ir pienākums atmaksāt un aizdot tiem, kam ir vajadzības.
Mīliet savus ienaidniekus (Lūkas 6:35); aizsargājiet aizbēgušos (5.Mozus 23:15-16).
Tie, kas nav apspieduši nabagos, augļojuši vai ņēmuši procentus, tie dzīcvos (Ecēchiēla 18:17; sk. Ījaba 24:2-10; Zālamana Pamācības 22:22, 23).
Netaisnīgums kā Laupīšana
Dāvanu pieņemšana tiesā samaitā gudros un rada netaisnību (2.Mozus 23:8; 3.Mozus 19:15; 5.Mozus 16:18-20).
Katra netaisnība aplaupa to pusi, uz kuru vērsta netaisnība. Tas ir apskatīts darbā Law and the Ninth Commandment (No. 262)(Bauslība un devītais bauslis [262].
Dievs atmaksā tad, ja tiek darīta taisnība (Ps. 137:8).
Dievs pacels un atjaunos Savas tautas bērnus.
Visām tiesas lietām ir jānotiek taisnībā vispirms jau draudzē un pēc tam nācijā (Mateja 18:7; 1Kor. 6:1-8). Netaisnīga rīkošanās draudzē ir netaisnība un zādzība.
Īpašuma sabojāšana nolaidības dēļ
Ja nolaidības dēļ rodas bojājumi, lieta ir jāatjauno. Jāmēģina iet tālāk un padarīt to labāku nekā tā bija. Tādā pašā veidā, ja jūs esat radīts, lai kalpotu, padariet to par kalpošanu no brīvas gribas (sk. Mateja 5:41; 27:32; Mk. 15:21).
Bojājumu nodarīšana personai nolaidības dēļ.
2.Mozus 21:18-19 18 Un, ja vīri ir saķildojušies un viens otru sit ar akmeni vai ar dūri, ka tas nemirst, bet tam uz gultas jāguļ: 19 ja tas var piecelties un staigāt pa lauku ar spieķi, tad tas, kas viņu sita, lai ir bez vainas; tikai tam jādod atlīdzība par bezdarba laiku un jāgādā par viņa dziedināšanu.
Šeit bojājumi rodas no abu pušu kombinētas jeb savstarpējas nolaidības. Nepastāv nekāda samaksa, kas nestu peļņu par postījumiem, jo vainīgas ir abas puses. Tomēr, nodarītājam cietušajai pusei ir jāatmaksā par veselības un laika zaudēšanu.
Bojājumi trešajām pusēm tiek noteikti pēc tiesas lēmuma (2.Mozus 21:22)
Bojājumi, ko nodara dzīvnieki vai trešās puses ir apskatīti 2.Mozus 21:28-33. Maksa par dzīvības atņemšanu nolaidības dēļ, pēc tiesas lēmuma var tikt sodīta ar nāvi.
Ļaunprātīga īpašuma bojāšana
5.Mozus 23:24-25 24 Kas no tavām lūpām iziet, to turi un pildi, itin kā tu esi Tam Kungam, savam Dievam, labprātīgi solījis, ko ar savu muti esi izteicis. 25 Kad tu ej sava kaimiņa vīna dārzā, tad tu vari ogas ēst, cik tev tīk, kamēr tu esi paēdis, bet savā traukā tev nebūs neko likt.
Nevienai personai nevar aizliegt ēst no lauka labības bada dēļ, tomēr ražas bojāšana nav atļauta. Ja raža tiek bojāta, tas tiek uzskatīts par bojāšanu vai zādzību.
Ļaunprātīgi nodarījumi personām
Ļaunprātīgi nodarījumi ierindojami vairākās kategorijās.
Ir nodarījumi sievām (5.Mozus 22:13); un sievietēm, kas nav saderinātas (5.Mozus 22:28-29).
Nolaupīšana ir sodāma ar nāvi (2.Mozus 21:16).
Tie, kam ir vara, nedrīkst pielietot vardarbību vai zagt kādam cilvēkam (Lūkas 3:14; sk. Jesajas 17:14).
Zādzība no vecākiem ir zādzība un līdzinās iznīcinātājam (Zālamana Pamācības 28:24).
Nodarījumi ar piesavināšanos, brāļošanos, krāpšanu
Nodarījumi atrodot, piesavinoties īpašumu, brāļojoties, krāpjoties tiek uzskatīti par laupīšanu.
3.Mozus 6:1-5 1 Un Tas Kungs runāja uz Mozu: 2 "Pavēli Āronam un viņa dēliem un saki: šāda lai ir dedzināmo upuru likumīgā kārtība: dedzināmam upurim ir jādeg uz altāra ugunskura visu nakti līdz pat rītam, un altāra uguns ar to tiek uzturēta. 3 Un lai priesteris apvelk savus linu svārkus un uz savām miesām lai uzvelk arī linu bikses, un lai viņš sakrāj pelnus, kas radušies uz altāra, ugunij aprijot dedzināmo upuri, un viņš lai tos nober altārim līdzās. 4 Tad lai viņš novelk savas linu drēbes un uzvelk citas drēbes, un lai viņš iznes pelnus ārā no nometnes kādā tīrā vietā. 5 Bet ugunij uz altāra jāpaliek degot, un tai nav jāļauj izdzist. Priesterim jādedzina ik rītus uz altāra malka un uz tās jāsakārto dedzināmais upuris, un uz tā jāaizdedzina pateicības upura tauki.
Jautājums par izslēgšanu no brāļu vidus rodas no uzticības zādzības. Ir vairāki bauslības aspekti, kas izriet tieši no šādas zādzības. Visos šajos pieminētajos gadījumos ir jāatjauno īpašumu un vēl jāpievieno piektā daļa no tā vērtības. Tas ir papildus vēl priestera upurim.
Atjaunošana un atlīdzināšana
Pārkāpums ir jāpiedod. Tātad, bauslības pamata tēma ir grēku nožēla.
Lūkas 17:4 4 Un, ja viņš grēko pret tevi septiņas reizes dienā un septiņas reizes nāk pie tevis un saka: man ir žēl, - piedod viņam."
Grēki nezināšanas dēļ ir apskatīti 3.Mozus grāmatas 4. un 5. nodaļās. Upuru nolūks bija radīt grēku nožēlas redzamu aktu, kā arī soda naudu. Kristus samaksāja sodus par grēkiem, un tos nevar pilnībā nomaksāt ar dzīvnieku asinīm. Pēdējās dienās šī sistēma tiks atjaunota, atkal tiks pienesti upuri un noteikti sodi. Tas nekādā veidā neierobežo Kristus upuri un darbību, tas ir soda un redzamas grēku nožēlas veids (sk. 4.Mozus 15:28). Kad tas tiek izdarīts, cilvēkam tiek piedots.
Tiem, kas daudz mīl, daudz tiek arī piedots, un tiem, kas mīl maz, maz tiek piedots, un Dieva dēlam ir vara piedot grēkus (Lūkas 7:47-48). Jo svētīti ir tie, kuru pārkāpumi ir piedoti un kuru grēki ir apklāti. Svētīgs ir tas cilvēks, kuram tas Kungs nepiemin viņa grēkus (Ps. 32:1-2; Rom. 4:7-8; Kol. 2:13).
Ticīga cilvēka lūgšana izglābs slimos, un tas Kungs to piecels, un ja viņš būs grēkojis, tie tiks viņam piedoti (Jes. 5:15). Tātad slimība ir atšķirīga no grēka. Tā visus grēkus piedod Dievs Jēzus Kristus vārdā (1Jn. 2:12)
Tādēļ tas, kas nesniedz piedošanu grēku nožēlas rezultātā, izdara zādzību un nozog no nožēlotāja dzīves un tiem, kas ir ap viņu.
Tā Kunga lūgšanas daļa: Tēvs, piedod mums mūsu parādus kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem. Piedošana ir obligāta un nepiedošana ir gan slepkavība, gan zādzība, sestā un astotā baušļa pārkāpums. Tā attura paštaisnos no ieiešanas Dieva valstībā. Paštaisnie nozog dzīves kvalitāti sev apkārt esošajiem, kā arī piedošanas stāvokli tiem, kas patiesi nožēlo. Savas nezināšanas dēļ viņi neieiet Dieva valstībā un attur arī citus, kuri citādi varbūt ieietu, no ieiešanas tajā.
Cilvēka sievas nozagšanai seko vairāki sodi. Abimeleham bija jāsaņem sods, kaut arī viņš ar Sāru nebija pārgulējis, viņš vienkārši tikai viņu paņēma, jo Ābrahams teica, ka tā ir viņa māsa. Kaut arī šis paziņojums bija patiess, viņš apslēpa citu svarīgu patiesību, un tomēr tas nolika Abimelehu stāvoklī, kur gan viņš, gan viņa tauta varēja tikt iznīcināti (sk. 1.Mozus 20:3-7). Tātad, arī jau tanī laikā septītais bauslis bija spēkā, un to izprata arī pagāni. Neskatoties uz Ābrahama grēkiem, viņš bija pravietis, un Dievs uzklausīja viņa lūgšanas. Dievs bija viņu izvēlējies un nošķīris neskatoties uz viņa grēkiem. Tātad, Ābrahams netika taisnots savas rīcības dēļ, bet gan tikai Dieva žēlastības dēļ. (sk. 1.Mozus 20:3-7, 14-18). Tad viņš svētīja Abimelehu, jo viņš rūpējās par Ābrahamu. Dievs uzturēs visas nācijas caur ticību kā Viņš to darīja toreiz (Jesajas 2:4). Dievs mums deva samierināšanas misiju (2Kor. 5:18)
Mēs redzējām, ka jebkura zādzība ar atrašanu vai nelikumīgu piesavināšanos, vai neizmaksāšanu negodīguma dēļ, ir jāatmaksā pieliekot piekto daļu no vērtības un vēl jāpienes upuris Dievam caur priesterību (sk. 3.Mozus 6:1-5).
Ja kāds ir noņemts un nogalināts, vai pārdots, tad šo vērtības sods ir daudz augstāks. Ganāmpulka gadījumā atlīdzināšanas attiecība ir pieci pret vienu. Ja dzīvnieks ir atrast cilvēka rokās un vēl dzīvs, tad attiecība ir divi pret vienu.
Ja cilvēks tiek pieķerts ielaužamies īpašumā tumsas aizsegā, to var nogalināt un slepkava netiek sodīts. Ja cilvēks tiek nogalināts pēc saullēkta, tad slepkavam ir jāsaņem sods.
Zaglim ir pilnībā jāatmaksā viss nozagtais, vai arī viņš tiek pārdots verdzībā. Nodarījumi ar ugunsgrēku, kas radušies nolaidības rezultātā, arī tiek uzskatīti par zādzību, tātad tiek pieprasīta pilnīga kompensācija. Zaudējumi cita cilvēka īpašuma uzraudzīšanas rezultātā tiek atlīdzināti dubultā apmērā.
2.Mozus 22:1-15 1 Ja zagli atrod pie ielaušanās un tas tiek nosists, tad nav atriebēja viņa asinīm. 2 Bet, ja tas noticis saules gaismā, tad viņš jāatriebj. Zaglis lai atlīdzina, bet, ja viņam nav, tad viņš par savu zādzību ir jāpārdod. 3 Ja zagtais lops viņa rokās tiek atrasts dzīvs, vai tas ir vērsis, vai ēzelis, vai avs, tad divkārt viņam ir jāatlīdzina. 4 Ja kāds nogana tīrumu vai vīna dārzu un tur palaiž savu lopu, lai tas ganās svešā tīrumā, tam tas labākais no sava tīruma un no sava vīna dārza jādod vietā. 5 Ja izceļas uguns un tā aizdedzina ērkšķus un aprij vai nu statiņus, vai nopļautu labību, vai pašu tīrumu, tad tam, kas uguni pielaidis, būs pilnībā visu atlīdzināt. 6 Ja kāds dod uzglabāt savam tuvākam naudu vai rīkus, bet tam tie tiek no viņa mājas izzagti un zaglis tiek atrasts, tad šim tas divkārtīgi jāatlīdzina. 7 Bet, ja zagli neatrod, tad nama īpašnieks pats vedams Dieva priekšā, vai tas nav savu roku pats licis pie sava tuvākā mantas. 8 Ikviena lieta, kad nodarīts zaudējums, vai tas būtu vērsis, ēzelis, avs, kāds drēbju gabals vai kāda cita zaudēta manta, ja īpašnieks saka: šī ir tā! - ceļama Dieva priekšā, un, ko Dievs pierāda par vainīgu, tam zaudējums divkārtīgi savam tuvākam jāatlīdzina. 9 Ja kāds savam tuvākam dod glabāšanā ēzeli, vērsi, avi vai citu kādu lopu un tas nobeidzas vai to savaino, vai arī tas tiek aizvests, nevienam neredzot, 10 tad lai notiek Tā Kunga priekšā zvēresta došana abu starpā, ka tas nav savu roku licis pie sava tuvākā mantas, un tā īpašnieks lai pieņem šo zvērestu, un viņam nav jāatlīdzina. 11 Bet, ja tas viņam nozagts, tad lai tas atlīdzina tā īpašniekam. 12 Ja kāds zvērs to saplosījis, tad lai tas pienes to par pierādījumu, tad tam nav jāatlīdzina. 13 Un, ja kāds aizņemas ko no sava tuvākā un tas tiek savainots vai nobeidzas, viņa īpašniekam neesot klāt, tad tas jāatlīdzina. 14 Bet, ja īpašnieks bijis klāt, tad nav jāatlīdzina; un, kas par naudu ir patapināts, tad tas ar to ir samaksāts. 15 Bet, ja kāds meitu pieviļ, kas nav vēl saderināta, un viņš ar to guļ, tad lai viņš to sev atpērk par sievu.
Likumi attiecībā uz lietām, vai dzīvniekiem, kas nogalināti tad, kad tie aizlienēti tiek atlīdzināti vadoties pēc likumiem par nodarījumiem nolaidības rezultātā. Tā, prasībai par attiecīgām rūpēm par īpašumu, kas ir aizlienēts, ir vēl kāds bauslības atzars. Citiem vārdiem, perona, kas lieto vai ir aizlienējusi kaut ko, ir atbildīga par tā zaudējumiem vai bojājumiem, vai nāvi īstā īpašnieka priekšā. Ja cilvēks izmanto dzīvnieku un to nogalina meža zvēri, viņam šis fakts ir jāpierāda, un tad viņš no atbildības ir atbrīvots, jo tas varēja notikt arī īpašniekam klātesot.
Nošķiršana ar zvērestiem vai apsolījumiem
3.Mozus 27:1-34 1 Un Tas Kungs runāja uz Mozu, sacīdams: 2 "Runā uz Israēla bērniem un saki: ja kāds dod solījumu, zvērestu zvērēdams, tad viņa dvēsele lai pieder Tam Kungam pēc tava novērtējuma. 3 Un tavs vērtējums vīram starp divdesmit un sešdesmit gadiem lai ir piecdesmit sudraba seķeļi pēc svētnīcas svara. 4 Bet, ja tā ir sieva, tad tavs novērtējums lai ir trīsdesmit seķeļi. 5 Bet, ja vecums ir no pieciem līdz divdesmit gadiem, tad lai tavs novērtējums ir: par vīru divdesmit seķeļi, bet par sievu desmit seķeļi. 6 Bet par bērniem, vecumā no viena mēneša līdz pieciem gadiem, tavam novērtējumam ir jābūt: par zēnu pieci sudraba seķeļi, bet par meiteni trīs sudraba seķeļi. 7 Bet, ja tas ir sešdesmit gadus vecs vai vairāk, tad lai tavs novērtējums par vīru ir piecdesmit seķeļi, bet, ja tā ir sieva, tad desmit seķeļi. 8 Bet, ja tas nav spējīgs tik daudz maksāt, cik tu esi nospriedis, tad tādu būs novest priestera priekšā, un tas lai viņu novērtē; tad pēc tā, cik pati zvēresta devēja roka spēj nopelnīt, lai priesteris to novērtē. 9 Bet, ja kaut ko no liellopiem var kā upuri pievest Tam Kungam, tad ikviens lops, kas tiek dots Tam Kungam, ir svēts. 10 Tas nav jāaizstāj, tas nav jāizmaina - labs pret nelabu vai nelabs pret labu, bet, ja lops pret lopu ir mītin iemīts, tad tikpat pirmais, kā arī iemītais lai ir Tam Kungam svēti. 11 Bet, ja tas ir no nešķīstiem lopiem, ko Tam Kungam nedrīkst pievest par dāvinājuma upuri, tad to lopu būs novest pie priestera. 12 Un tad lai priesteris to novērtē, cik labs vai nederīgs tas ir, un, kā priesteris to novērtē, tā lai paliek. 13 Bet, ja to kāds pirktin izpērk, tad lai tas pieliek klāt piekto daļu pie novērtējuma. 14 Bet, ja kas savu namu veltī, lai nams būtu Tam Kungam svētīts, tad priesterim to būs novērtēt, cik labs vai cik nelabs tas ir, un, kā priesteris par to ir savu spriedumu teicis, tā lai paliek. 15 Bet, ja tas, kas savu namu veltījis, to grib tagad izpirkt, tad lai viņš pieliek piekto daļu naudā pie novērtētās cenas, un tad lai tas viņam pieder. 16 Bet, ja kas grib savu dzimto tīrumu svētīt Tam Kungam, tad novērtējums ir pēc sējas platības; kur viens homers miežu tiek izsēts, tur novērtējumam ir jābūt - piecdesmit sudraba seķeļu. 17 Bet, ja viņš savu tīrumu veltī pirms gaviļu gada, tad viņa maksa būs nosakāma pēc pilna novērtējuma. 18 Bet, ja viņš savu tīrumu veltī pēc gaviļu gada, tad priesterim jāaplēš viņam tīruma maksa pēc gadu skaita, kas atlikusi līdz gaviļu gadam, un lai attiecīgi tas atvelk no novērtējuma. 19 Bet, ja viņš savu tīrumu, ko ir veltījis, grib izpirkt, tad lai viņš pie novērtējuma cenas pieliek piekto daļu naudā, un tad lai tas viņam pieder. 20 Bet, ja viņš tīrumu neizpirks un ja šo tīrumu pārdos citam, tad tas vairs nav izpērkams. 21 Bet notiks, kad šāds tīrums kļūs brīvs no izpirkšanas gaviļu gadā, tad tāds tīrums ir it kā novēlēts īpašums Tam Kungam; tas lai top priesterim par viņa īpašumu. 22 Bet, ja kāds savu pirkto tīrumu, bet ne viņa īpašuma tīrumu, ir svētījis Tam Kungam, 23 tad priesteris lai aplēš, kāda ir tā vērtība līdz nākamajam gaviļu gadam, un viņam būs tai dienā dot, cik ir nospriests, kad tas to svētī Tam Kungam. 24 Bet gaviļu gadā lai tas tīrums atgriežas tā īpašumā, kas to bija pārdevis, kam tas bija bijis par īpašuma zemes gabalu. 25 Visi priestera novērtējumi lai tiek izdarīti pēc svētnīcas seķeļa svara, kur vienam seķelim ir divdesmit geras. 26 Bet pirmā metiena liellopus, kas jau kā pirmdzimušie pieder Tam Kungam, nevienam nebūs veltīt, lai tie būtu vērsis vai auns, tie pieder Tam Kungam. 27 Bet, ja tas ir pirmdzimušais no nešķīstiem lopiem, tad lai tas to iegūst pēc novērtējuma, pieliekot piekto daļu klāt; bet, ja tas netop izpirkts, tad lai to pārdod pēc novērtējuma. 28 Bet, kas ir novēlēts Tam Kungam par sevišķu īpašumu - vai kāds cilvēks vai viss, kas tam pieder, vai lops, vai lauks, kas vien ir bijis tā īpašumā, - to nevar nedz pārdot, nedz izpirkt; viss tas ir sevišķs īpašums, un tas ir augsti svēts Tam Kungam. 29 Neko, kas ir sevišķā īpašumā novēlēts, nevar izpirkt, bet tam ir jāmirst. 30 Un ikviena desmitās tiesas deva no zemes tīrumā sētās sēklas, kā arī no koku augļiem, pieder Tam Kungam un ir Tam Kungam svēta. 31 Bet, ja kas arī no desmitās daļas grib kaut ko izpirkt, tam būs klāt pielikt piekto daļu. 32 Un itin visiem, no kā desmitā tiesa tiek ņemta, vai no lieliem vai sīkiem lopiem, kas vien krīt zem desmitās tiesas mēra rīkstes, ir jābūt svētiem Tam Kungam. 33 Un nekāda izmeklēšana starp labu un nelabu, tos iemainot, lai nenotiek, tie lai netiek apmainīti; bet, ja apmaina, tad tas, kas iemainīts, un tas, kas iegūts tā vietā, lai abi ir svēti; tos nedrīkst izpirkt." 34 Tie ir baušļi, ko Tas Kungs pavēlēja Mozum Sinaja kalnā ievērošanai Israēla bērniem.
Desmito tiesu un izpirkumu koncepcija ir tāda, ka viss, kas tiek veltīts tam Kungam no šķīstiem dzīvniekiem, nevar tikt izpirkts, jo tas norāda uz izredzētajiem kā pirmajiem ražas augļiem. Desmito tiesu izpirkšana ir to nepienešana, un tas izsauc divdesmit procentu jeb vienas piektās daļas sodu, un tas ir obligāts attiecībā uz cilvēka īpašumu. Jo desmitā tiesa ir Dieva īpašums.
Procedūras un tiesas kārtība
Visi baušļi nosaka spēju izvērst un aizsargāt ātru tiesas kārtību (sk. 3.Mozus 24:12; 4.Mozus 15:34; 1Kgs 22:27). Nevienu lēmumu nedrīkst aizkavēt bez iemesla. Taisnīgumam ir jānāk ātri.
Ir jābūt vairākiem tiesas lēmēju līmeņiem, lai visas lietas tiktu izskatītas ātri un attiecīgā līmenī (2.Mozus 18:12-24). Neviens cilvēks lai nedara citam to, ko viņš nevēlas, lai citi nodara viņam. (Mateja 7:12). Katra cilvēka atmaksa nāks pār viņa paša galvu. (Obadjas 15).
Atjaunošana ar atbrīvošanu
5.Mozus 15:1-18 Septītā gada beigās tev jātur atlaide. 2 Un šie ir atlaides noteikumi: ikvienam aizdevējam būs atlaist, ko tas savam tuvākam aizdevis; viņam nebūs likt nedz savu tuvāko, nedz savu brāli spaidos, jo šī atlaide ir pasludināta Tā Kunga dēļ. 3 No svešinieka atprasi, pat piedraudot, bet, kas pie tava brāļa, to lai tava roka atlaiž. 4 Lai tikai tavā tuvumā nebūtu neviena nabaga, jo Tas Kungs tevi svētīdams svētīs tai zemē, ko Tas Kungs, tavs Dievs, tev dos iemantot par īpašumu, 5 ja tu tikai klausīdams klausīsi Tā Kunga, sava Dieva, balsij, lai turētu un darītu visus šos baušļus, ko es tev šodien pavēlu. 6 Jo Tas Kungs, tavs Dievs, tevi svētīs, tieši kā Viņš to tev ir teicis; un tu aizdosi daudzām tautām, bet pats neaizņemsies, un tu valdīsi pār daudzām tautām, bet viņām pār tevi nebūs valdīt. 7 Kad tavā starpā būs kāds nabags vīrs, viens no taviem tautas brāļiem, kādos tavos vārtos tavā zemē, ko Tas Kungs, tavs Dievs, tev dos, tad neapcietini savu sirdi un neaizslēdz savu roku sava nabaga brāļa priekšā, 8 bet atvērdams atver viņam savu roku un aizdodams aizdod viņam tik, cik viņam vajag trūcībā. 9 Sargies, ka tavā sirdī nav blēdības un ka tu nespriestu: septītais gads - atlaides gads ir tuvu. Un lai tava acs nebūtu nenovīdīga uz tavu nabago brāli, ka tu viņam nekā nedod: tad viņš tevis dēļ brēks uz To Kungu, un tas tev būs par grēku. 10 Dodams dod viņam, lai tava sirds nav ļauna, kad tu viņam dod, jo tādēļ Tas Kungs, tavs Dievs, tevi svētīs visā tavā darbā un visās lietās, kur tu savu roku pieliksi, 11 jo tur, tanī zemē, netrūks arī nabagu, tāpēc Es tev pavēlu un saku: atvērdams atver savu roku savam brālim, kas top spaidīts un ir nabags tavā zemē. 12 Kad tev tiek pārdots tavs tautas brālis ebrejs vai ebreju sieva, tad lai viņš tev kalpo sešus gadus, bet septītajā gadā tev būs viņu atlaist brīvu prom no savas saimes. 13 Un, kad tu viņu atlaid brīvībā no savas saimes, tad neatlaid viņu tukšā, 14 apdāvinādams apdāvini viņu no saviem sīklopiem, no sava labības klona un no savas vīna spiedes; ar ko Tas Kungs, tavs Dievs, tevi ir svētījis, no tā tev būs viņam dot. 15 Un piemini, ka tu esi bijis vergs Ēģiptes zemē, bet Tas Kungs, tavs Dievs, tevi ir atbrīvojis, tāpēc es šodien tev dodu šo pavēli. 16 Bet, ja viņš tev sacīs: es negribu no tevis šķirties,- tāpēc ka viņš tevi un tava nama saimi mīl un ka tam ir pie tevis labi klājies,- 17 tad ņem īlenu un piedur viņa ausi pie durvīm, tad viņš tev būs par kalpu mūžīgi; tāpat dari arī savai kalponei. 18 Lai tev nenākas grūti viņu atlaist brīvībā, jo sešos gados viņš tev ir izkalpojis divkārtīgu algādža algu; tad arī tevi Tas Kungs, tavs Dievs, svētīs pie visa, ko tu darīsi.
Atjaunojiet visus cilvēkus atbrīvošanas gadā. Nevēlieties cilvēkus padarīt par vergiem nedz fiziski, nedz finansiāli, liekot viņiem būt jūsu parādu kalpībā.
Visos upurēšanas baušļos mums ir jālieto tas, kas ir nošķirts tam Kungam pareizā veidā, un neizmantojiet to nepareizi pirms tas nav dots Dievam.
5.Mozus 15:19-23 19 Ikvienu pirmdzimušo, kas ir tēviņš no taviem liellopiem un no taviem sīklopiem, novēli kā svētu Tam Kungam, savam Dievam; tu nedrīksti strādāt ar pirmdzimušu vērsi, un arī savu avju pirmdzimušo tu nedrīksti cirpt. 20 Tā Kunga, sava Dieva, priekšā tev un tavam namam tas ir jāēd gadu no gada tanī vietā, ko Tas Kungs izraudzīs. 21 Bet, ja tam ir kāda vaina, ja tas ir klibs vai akls, nevienu, kam kāda ļauna vaina, tu nedrīksti kaut par kaujamo upuri Tam Kungam, savam Dievam. 22 Savos paša vārtos to ēdiet, tiklab nešķīstais, kā šķīstais, kā kalnu kazu un briedi. 23 Tikai viņa asinis tev nebūs baudīt, tās izlej zemē kā ūdeni.
Visā mantojumā, ko tas Kungs mums ir devis, baznīcas strādnieki un ieceltā priesterība strādā priekš mums, un mums viņi ir jāuztur no desmitajām tiesām un ticības ziedojumiem. Nezodziet tiem, ko Dievs ir nošķīris darīt Viņa darbu.
5.Mozus 18:1-8 1 Lai priesteru levītu kārtai, visai Levija ciltij, nebūtu nedz daļas, nedz īpašuma kopā ar Israēlu; lai viņi ēd no Tā Kunga uguns upuriem un Viņa daļas, kas nestas Tam Kungam; 2 un lai tiem nav īpašuma savu brāļu starpā, Tas Kungs ir viņu īpašums, kā Viņš to tiem ir sacījis. 3 Un šī lai nu ir priesteriem pienācīgā daļa no tautas, no tiem, kas pienes upurēt kaujamos upurus, vai nu tas būtu vērsis, vai avs, priesterim ir jādod labais plecis, abi žokļa gabali un kuņģis. 4 Un tev ir viņam jādod savas labības pirmā raža, sava vīna pirmie krājumi un savu olīvkoku pirmie augļi, tāpat arī pirmais tavu sīklopu cirpums. 5 Jo viņu Tas Kungs, tavs Dievs, ir izraudzījis no visām tavām ciltīm, lai viņš un viņa dēli stāvētu un kalpotu Tā Kunga Vārdā visas savas mūža dienas. 6 Un, ja levīts nāk no kādiem taviem vārtiem Israēlā, kur viņš mīt, un dodas, kurp viņa dvēselei labpatīk, uz vietu, ko Tas Kungs izraudzīs, 7 un kalpo Tā Kunga, sava Dieva, Vārdā, tāpat kā visi viņa brāļi levīti, kas tur Tā Kunga priekšā stāv, 8 tad viņi lai ēd līdzīgu daļu no ienākumiem, klāt pie tā, kas tiem pienākas no tēvu pārdotā īpašuma.
Levīti tika nošķirti, un tagad nošķirta ir arī Melšisedeka priesterība. (sk. Ebr. 7:1-8:13).
4.Mozus 1:47 47 Bet levīti pēc savu tēvu ciltīm pie tiem netika pieskaitīti,
Priesterība ir nošķirta Dievam tāpat kā visa Dieva izvēlētā izredzētā priesterība.
4.Mozus 8:13-19 13 Tad nostati levītus Ārona un viņa dēlu priekšā un tos ielīgo kā līgojamo upuri Tam Kungam. 14 Un atšķir levītus no pārējiem Israēla bērniem, un lai levīti Man pieder. 15 Un pēc tam levīti lai iet kalpot Saiešanas teltī. Un tā tev būs viņus šķīstīt un viņus līgot par līgojamo upuri, 16 jo viņi ir Man no Israēla bērnu vidus īpaši dota dāvana: Es esmu tos ikvienu ņēmis Sev no Israēla bērniem visu pirmdzimto vietā, kas laužas cauri mātes klēpim kā pirmdzimtie. 17 Jo Man pieder visi Israēla bērnu pirmdzimušie - gan no cilvēkiem, gan no lopiem; tanī dienā, kad Es nogalināju visus pirmdzimušos Ēģiptē, Es viņus esmu Sev svētījis. 18 Un levītus Es esmu Sev ņēmis visu Israēla bērnu pirmdzimto vietā. 19 Un Es esmu nodevis levītus par īpašu dāvanu Āronam un viņa dēliem visu Israēla bērnu vidū, lai tie kalpotu Saiešanas teltī par Israēla bērniem un lai salīdzinātu Israēla bērnus, ka nekāds posts nenāktu pār Israēla bērniem, kad viņi paši tuvotos svētumam."
Levīti norādīja uz draudzi, un viņi simbolizēja visu Izraēla nāciju kā Dieva pirmdzimto. Tā draudze tagad simbolizē nāciju pirmdzimto un pasaules pestīšanu.
4.Mozus 18:15-18 15 Viss, kas kā pirmais atpleš mātes miesas, pirmais no ikvienām miesām, kas Tam Kungam ir pievestas, vai cilvēku, vai lopu, tas lai tev pieder; tikai cilvēku pirmdzimtos lai pirktin izpērk, un tāpat arī nešķīsto dzīvnieku pirmajie ir jāizpērk. 16 Kas nu tos izpērk, tas lai tos izpērk vienu mēnesi vecus un lai maksā pēc tava sprieduma naudā piecus seķeļus pēc svētnīcas seķeļu svara, kuram ir desmit geras. 17 Bet pirmatnestais vērsis vai auns, vai āzis, lai netiek izpirkti, jo tie ir svēti: viņu asinis tev būs slacīt uz altāra, un viņu taukus tev būs iededzināt par uguns upuri, par patīkamu smaržu Tam Kungam. 18 Un viņu gaļa lai pienākas tev, tāpat kā līgojamā upura krūts gabals un labais plecis lai pieder tev.
Pirmdzimtā nenovēlēšana ir zādzība, un tādēļ izredzētos nevar šķirt no Dieva kā ķēniņus un priesterus.
5.Mozus 15:19-23 19 Ikvienu pirmdzimušo, kas ir tēviņš no taviem liellopiem un no taviem sīklopiem, novēli kā svētu Tam Kungam, savam Dievam; tu nedrīksti strādāt ar pirmdzimušu vērsi, un arī savu avju pirmdzimušo tu nedrīksti cirpt. 20 Tā Kunga, sava Dieva, priekšā tev un tavam namam tas ir jāēd gadu no gada tanī vietā, ko Tas Kungs izraudzīs. 21 Bet, ja tam ir kāda vaina, ja tas ir klibs vai akls, nevienu, kam kāda ļauna vaina, tu nedrīksti kaut par kaujamo upuri Tam Kungam, savam Dievam. 22 Savos paša vārtos to ēdiet, tiklab nešķīstais, kā šķīstais, kā kalnu kazu un briedi. 23 Tikai viņa asinis tev nebūs baudīt, tās izlej zemē kā ūdeni.
Tā, dzīvniekus ar kādām vainām drīkst ēst, taču tikai dzīvniekus bez vainām drīkst nošķirt Dievam. Tas norāda uz faktu, ka izredzētie savas drēbes ir padarījuši baltas Jēra asinīs, un ka viņi ir nošķirti lai strādātu Dieva labā zem Viņa Kristus.
5.Mozus 26:1-19 1 Un notiks, kad tu nonāksi tanī zemē, ko Tas Kungs, tavs Dievs, tev dod iemantot, un tu būsi to dabūjis un tur dzīvosi, 2 tad tev būs ņemt no visiem zemes augļiem pirmo ražu, ko tu ievāksi no savas zemes, kuru Tas Kungs, tavs Dievs, tev dod, un likt grozā un iet uz to vietu, ko Tas Kungs, tavs Dievs, Sev izraudzīs, lai tur mājotu Viņa Vārds. 3 Un tev būs iet pie priestera, kas tanī laikā būs, un viņam sacīt: es šodien apliecinu Tā Kunga, tava Dieva, priekšā, ka es esmu ienācis tanī zemē, ko Tas Kungs, mūsu tēvu Dievs, mūsu tēviem ir apsolījis ar zvērestu dot. 4 Tad lai priesteris ņem grozu no tavas rokas un lai viņš to noliek Tā Kunga, tava Dieva, altāra priekšā. 5 Un tev jāatbild un jāsaka Tā Kunga, sava Dieva, priekšā: mans ciltstēvs bija aramiešu klejotājs, un viņš nogāja uz Ēģipti un mita tur kā svešinieks ar nedaudz ļaudīm, kas tur pieauga par varenu, stipru un lielu tautu. 6 Bet ēģiptieši darīja mums ļaunu, tie mūs apspieda un mums uzlika smagus darbus, 7 un tad mēs sākām brēkt uz To Kungu, savu tēvu Dievu, un Tas Kungs paklausīja mūsu balsij un ieraudzīja mūsu bēdas, mūsu grūtumu un mūsu nomāktību; 8 un Tas Kungs mūs izveda no Ēģiptes ar stipru roku un ar izstieptu elkoni, ar lielām izbailēm, ar zīmēm un brīnumiem; 9 un Viņš mūs ir vedis uz šo vietu un mums ir devis šo zemi - zemi, kur piens un medus tek. 10 Un nu tagad, redzi, es esmu atnesis zemes pirmos augļus no tās zemes, ko Tas Kungs ir man devis. Tad tev tos būs atstāt Tā Kunga, sava Dieva, priekšā un pielūgt To Kungu, savu Dievu, 11 un tev jābūt priecīgam par visu to labo, ko Tas Kungs, tavs Dievs, tev un tavam namam ir devis, tev un tavam levītam, un tavam svešiniekam, kas ir tavā vidū. 12 Un, kad tu būsi pabeidzis nodalīt desmito tiesu no visas savas ražas trešajā gadā, kas ir desmitās tiesas upura gads, un tu būsi devis levītam, svešiniekam, bārenim un atraitnei, ka tie tavos vārtos ēd un ir paēduši, 13 tad tev būs Tā Kunga, sava Dieva, vaiga priekšā sacīt: es to, kas ir svētīts, esmu iznesis no sava nama un esmu to devis gan levītam, gan svešiniekam, gan bārenim, gan atraitnei pēc visām Tavām pavēlēm, ko Tu man esi pavēlējis,- Tavus baušļus es neesmu ne pārkāpis, ne aizmirsis. 14 Es neesmu no tā neko ēdis savās bēdās un neesmu no tā neko atrāvis, kad biju nešķīsts, un es no tā neesmu arī neko devis mirušajiem; es esmu klausījis Tā Kunga, sava Dieva, balsij un esmu darījis, ko Viņš man ir pavēlējis. 15 Raugies lejup no Savas svētās vietas, no debesīm, un svētī Savu Israēla tautu un šo zemi, ko Tu esi mums devis, kā Tu ar zvērestu mūsu tēviem esi apsolījis,- zemi, kur piens un medus tek. 16 Šodien Tas Kungs, tavs Dievs, tev pavēl šos likumus un šīs tiesas pildīt; tad nu turi tos un dari no visas savas sirds un no visas savas dvēseles. 17 Šodien tu esi Tam Kungam sacījis, lai Viņš ir tev par Dievu un ka tu staigāsi visur Viņa ceļos, turēsi Viņa likumus, Viņa baušļus un Viņa tiesas un klausīsi Viņa balsij. 18 Un Tas Kungs tev šodien ir sacījis, ka tu Viņam esi par īpašuma tautu, kā Viņš to bija teicis, un ka tu turi visus Viņa baušļus 19 un ka Viņš tevi augstu cels pār visām tautām, ko Viņš ir radījis, ka tu būtu pagodināta, slavināta un teikta un būtu par svētu tautu Tam Kungam, savam Dievam, kā Viņš ir sacījis."
Tā desmitās tiesas un Svētki ir obligāti, un tas norāda uz Atjaunošanu. Desmitās tiesas nevar tikt lietotas arī mirušajiem, kā tas bija izplatīts seno laiku pagānu apglabāšanas praksē.
Piekāpšanās un brīvība
Katrs no mūsu cilvēkiem tiek ņemts par cenu, lai mēs nekļūtu cilvēku vergi (1Kor. 7:23). Mums nav jābūt kalpiem, un mēs nedrīkstam citus padarīt par tādiem. Mums ir pavēlēts nezagt. Brīvības un pirmdzimtā tiesību paņemšana no citiem ir zādzība, un tas zagli izslēdz no Dieva valstības. Stāviet stingri brīvībā, kas padarīja mūs brīvus un ar paklausību saglabā mūsu pašu un citu cilvēku brīvību. (Gal 5:1).
Sabata gada vieta tiesas kārtībā
Sabata gads ir atbrīvošanas gads, un tas jāņem vērā visos tiesas lēmumos, līgumos un bojājumu gadījumā. Visiem nodarījumiem un cenām jāattiecas pret jubileju un Sabatiem, un nekādu peļņu nevar iegūt pretrunā ar jubileju sistēmu (sk. darbu Law and the Fourth Commandment (No. 256) (Bauslība un ceturtais bauslis [256].
Tīša vai netīša nepakļaušanās
Jebkura nepaklausība tiesas lēmumiem attiecībā uz baušļiem, potenciāli ir sodāma ar nāvi. Katrai personai ir jāgādā par to, lai visa Bauslība tiktu saglabāta. Astotais bauslis nav izņēmums. Attiecīga nepievēršanās īpašumam pēc bauslības ir nolaidība.
Tāpat pastāv arī pienākums atklāt bauslības pārkāpumu (5.Mozus 22:24). Nozieguma informācijas neatklāšana ir noziegums, tas ir tāds pat tad, ja kāds priecājas par tiem, ks tā dara (Ps. 50:18; Rom. 1:32; 1Tim. 5:22)
Ja kāds mēģina gūt peļņu no nepatiesas liecības, tad viņiem tiks nodarīts tas patsa, kas tika nodarīts apsūdzētajai personai (5.Mozus 19:18,19); tāpat mēs nedrīkstam nesniegt vajadzīgu liecību (Zālamana Pamācības 24:10-12) (sk. darbu Law and the Ninth Commandment (No. 262)(Bauslība un devītais bauslis [262]).
Neviens cilvēks nedrīkst nodarīt pāri citam pārkāpjot kādu bausli (Zālamana Pamācības 28:17; sk. Lūkas 10:29-30).
Noslēpt savu zādzību un tādā veidā ar krāpšanu vai lamatām norādīt uz citu, ir visļaunākais zādzības veids.
Kristus teica, ka farizeji pienesa desmito tiesu no mētrām un dillēm, taču palaida garām taisnību un mīlestībyu uz Dievu. Viņiem bija jādara abas šīs lietas (Lūkas 11:42).
Īpašumam un astotajam bauslim ir jāpasargā indivīds sabiedrībā un sabiedrība jāpasargā no indivīda. Īpašums pats par sevi nav visa beigas. Tas ir tikai līdzeklis, ar kuru mēs nodrošinām mūsu labsajūtu. Dieva ceļš nav iegūt. Radīt un veidot, lai katrs indivīds ar mūsu klātbūtni tiktu bagātināts, tāda ir bauslības un praviešu būtība.
Nozieguma un soda kopsavilkums
5.Mozus 24:7 7 Ja kādu pieķer, kas cilvēku zog no saviem brāļiem, no Israēla bērniem, un izturas pret to varmācīgi un pārdod, tad šis zaglis lai mirst, un tev to ļaunumu būs izdeldēt no sava vidus.
Šajā tekstā nolaupīšana ir sodāma ar nāvi. Tomēr, pastāv lielāka koncepcija par cilvēka padarīšana par priekšmetu. Šādā veidā organizācijas, kas organizē karaklausību un citu cilvēku pārdošanu, pārkāpj Dieva bauslību, un notiekošajā iesaistītajiem cilvēkiem ir jānožēlo grēki.
Neviena persona nevar nozagt otra cilvēka dzīves kvalitāti un ieiet Dieva valstībā. Likums parīpašumu ir vienkārši augstāka garīga likuma zemāks fiziskais aspekts. Zagšana no cilvēkiem ir sava veida zagšana no Dieva. Ja mums nevar uzticēt fiziskas lietas, kā tad mums varēs uzticēt garīgās? Mums ir jānožēlo grēki un jāmīl vienam otru, uzturot brīvu un šķīstu labklājību vienam pret otru.
q