Kristīgās Dieva Baznīcas

[102]

 

 

 

Man Slāpst [102]

(Izdevums 1.0 20000416-20000418)

 

 

 

Pēdējie Kristus izrunātie vārdi viņa nāves brīdī ir pravietiski nozīmīgi un attiecas uz visu Upurēšanas Likumu struktūru un grēka izbeigšanos un samierināšanu ar Dievu, kā tas iepriekš pravietots Psalmos un citās liecībās.

 

Kristigas Dieva Baznicas (Christian Churches of God)

Australija: P.O.Box 369, WODEN ACT 2606, AUSTRALIEN

E-mail: secretary@ccg.org

Latvija e-pasts: kdbaz@mail.lv 

(Copyright (c) 2000 Wade Cox)

Autortiesības: Šo darbu drīkst brīvi kopēt un izplatīt ar noteikumu, ja tas tiek kopēts pilnībā, bez izmaiņām un izsvītrojumiem. Kopijā jābūt norādītam izdevēja nosaukumam un adresei, kā arī paziņojumam sakarā ar autortiesībām. Naudas inkasēšana par izplatītajām kopijām nav pieļaujama. Īsu citātu iekļaušana kritiskos rakstos un pārskatos nav uzskatāma par autortiesību pārkāpumu.

Šo darbu jūs varat izlasit World Wide Web lappusc:
http://www.logon.org and http://www.ccg.org

 

Man Slāpst [102]

Apustulis Jānis ir pierakstījis Mesijas pēdējos vārdus pirms nāves pie staba (jeb sauros), kur viņš tika krustā sists. Jānis bija aculiecinieks.

Pie Krusta Kristus pateica septiņas frāzes. Mateja 27:46 un Marka 15:34 pierakstīta viena frāze.

  • Mateja 27:46 46 Bet ap devīto stundu Jēzus sauca stiprā balsī: "Ēli, Ēli, lamā zabahtani?" Tas ir: "Mans Dievs, Mans Dievs, kāpēc Tu esi Mani atstājis?"
  • Lūkas evaņģēlijs 23: 34, 43, 46 pieraksta trīs frāzes.

  • Lūkas 23:34 34 Bet Jēzus sacīja: "Tēvs, piedod tiem, jo tie nezina, ko tie dara." Un tie, Viņa drēbes dalīdami, kauliņus par tām meta.

    Lūkas 23:43 43 Un Jēzus tam sacīja: "Patiesi Es tev saku: šodien tu būsi ar Mani paradīzē."

    Lūkas 23: 46 Un Jēzus sauca skaņā balsī: "Tēvs, Es nododu Savu garu Tavās rokās." Un, to sacījis, Viņš nomira.

  • Arī Jāņa evaņģēlijā 19:26, 27, 28 un 30 pierakstītas trīs frāzes.

  • Jāņa 19:26-30 26 Tad Jēzus, ieraudzījis Savu māti un viņai līdzās mācekli stāvam, ko Viņš mīlēja, saka mātei: "Sieva, redzi, tavs dēls!" 27 Pēc tam Viņš saka māceklim: "Redzi, tava māte!" No tā brīža māceklis viņu ņēma pie sevis. 28 Pēc tam, zinādams, ka viss ir pabeigts un lai piepildītu rakstus līdz galam, Jēzus sacīja: "Man slāpst!" 29 Tur stāvēja trauks ar etiķi; tie uzsprauda sūkli ar etiķi uz īzapa stiebra un to pacēla pie Viņa mutes. 30 Etiķi ņēmis, Jēzus sacīja: "Viss piepildīts!" Un, galvu nokāris, atdeva garu Dievam.
  • No Lūkas 23:44 ir skaidrs, ka apsolījums ļaundarim tika dots pirms tumsas.

    Psalma 22:1 vārdi tika izteikti trīs tumsas stundu sākumā vai laikā (sk. Bullinger, Companion Bible, piezīmes par Jāņa 19:30).

    Bullingers uzskata, ka it kā Kristus būtu pārcitējis visu 22 Psalmu kā liecinājumu augstajiem priesteriem, kas tur bija klāt (Marka 15:31 un Lūkas Lk. 23:35). Savā nāvē viņš kļuva par liecinieku pret šiem priesteriem un to korumpēto sistēmu, kuru viņi bija pieļāvuši. No šī punkta viņi nonāca zem Jonas zīmes un tiem tika uzlikti ierobežojumi nožēlot grēkus, kā arī tika norādīts uz iznīcināšanu. Līdz 1. Abiba mēneša datumam 70. Gadā pēc Kristus, tieši četrdesmit gadus vēlāk, Pirmā Mēneša un Jaunā Gada sākumā, Jeruzālemi aplenca romiešu armija. Tempļa sistēmai un tās priesterībai tika doti četrdesmit gad, lai nožēlotu grēkus, taču viņi nenožēloja un tika iznīcināti (sk. darbu The Sign of Jonah and the History of the Reconstruction of the Temple (No. 13)).

    22. Psalms ir cietēja psalms, kurš stāsta par cietēju, kā arī par godību, kas sekos.

  • Psalms 22:2-32 2 Mans Dievs, mans Dievs, kāpēc Tu mani esi atstājis? Tu esi tik tālu no manis ar Savu palīdzību un nedzirdi manu saucienu vārdus! 3 Es saucu dienā, bet Tu man neatbildi, un arī naktī, bet neatrodu mieru! 4 Un taču Tu esi svēts, Tavs goda krēsls stāv pāri Israēla slavas dziesmām. 5 Uz Tevi cerēja mūsu tēvi, viņi cerēja, un Tu viņus izglābi. 6 Tevi viņi piesauca un tapa atpestīti, uz Tevi viņi cerēja un nepalika kaunā. 7 Bet es esmu tārps un ne cilvēks, cilvēku apsmiets un ļaužu nievāts. 8 Visi, kas mani redz, nievā mani, savelk lūpas un krata galvu: 9 "Lai nu viņš pārmet to Tam Kungam, lai Tas viņu izglābj, lai izrauj no bēdām, jo Tam jau uz viņu labs prāts." 10 Tu esi tas, kas mani izvedis no mātes miesām, kas mani mācījis paļauties uz Tevi no mātes krūts. 11 Uz Tevi esmu vērsts no mātes miesām, no mātes klēpja Tu esi mans Dievs. 12 Neesi tālu no manis, jo izbailes ir visapkārt, esi man tuvu, jo nav neviena, kas palīdz! 13 Nikni vērši mani apstājuši, Basanas milzu tauri mani ielenkuši. 14 Tie atpleš savu rīkli pret mani kā plēsīgs un rēcošs lauva. 15 Es esmu kā izliets ūdens, visi mani kauli ir kā salauzti, mana sirds manās miesās ir kā izkusis vasks. 16 Manas smaganas izkaltušas kā māla trauks, un mana mēle līp pie manām aukslējām, nāves pīšļos Tu mani esi guldījis. 17 Ap mani sastājušies suņi, ļaundaru bars mani ielenc, manas rokas un kājas ir caururbtas. 18 Es varu saskaitīt visus savus kaulus, bet viņi lūkojas manī ar prieku. 19 Viņi dala manas drēbes savā starpā, un par manu apģērbu viņi met kauliņus. 20 Neesi tik tālu, ak, Kungs, Tu mans spēks, steidzies palīgā! 21 Izglāb manu dvēseli no zobena, manu dzīvību no suņu varas! 22 Pestī mani no lauvas rīkles, no mežonīgo vēršu ragiem! 23 Tad es paudīšu Tavu Vārdu saviem brāļiem, draudzes vidū es Tevi slavēšu: 24 "Slavējiet To Kungu visi, kas Viņu bīstas; Jēkaba dzimums lai Viņam dod godu, lai Viņu bīstas viss Israēla nams! 25 Jo Viņš nav nicinājis un nav turējis ne par ko sērdieņu postu, nav apslēpis no tā Savu vaigu, bet ir to paklausījis, kad tas sauca." 26 Par Tevi es dziedāšu lielā draudzē, es pildīšu savus solījumus to priekšā, kas Tevi bīstas. 27 Pazemīgie ēdīs un būs paēduši, un, kas To Kungu meklē, tie Viņu slavēs. Jūsu sirdis lai dzīvo mūžīgi! 28 Lai To Kungu piemin un pie Viņa atgriežas visas zemes malas, tautu tautas lai zemojas Viņa priekšā un lai Viņu pielūdz, 29 jo Tam Kungam pieder valstība, Viņš ir valdnieks pār tautām. 30 Arī tie lai zemojas Viņa priekšā, kas dus zemes klēpī, Viņu lai pielūdz visi, kas kļuvuši par pīšļiem. 31 Lai par To Kungu stāsta nākamajām paaudzēm un par Viņa taisnību, ko Viņš darījis, lai sludina radu radiem. 32 Viņi nāks un sludinās Viņa taisnību tiem ļaudīm, kas vēl dzims, ka Viņš to ir darījis.
  • Jāņa 19:23-24 mēs redzam vēl kādu beidzamo pravietojumu, kas tiek piepildīts. Kareivji sadalīja viņa drēbes un meta kauliņus par viņa svārkiem kā bija pravietots (Ps. 22:18). Šī ir pravietojuma beigu daļa, un iespējams tās notika pēc 22. Psalma nocitēšanas. Taču Dievs nenovērsa savu vaigu no viņa un nepameta viņu, kā to saka Psalmi (Ps. 22:24).

    Pēc savas mātes nodošanas mācekļa aprūpē, kurš arī nekavējoties pieņēma viņu savā aprūpē, Kristus piepildīja Rakstus un parvietojumus izsakot vārdus Man slāpst. Viņi piesūcināja sūkli ar etiķi un pielika viņam pie lūpām. Kad Jēzus saņēma etiķi, viņš teica Viss piepildīts (teleõ). Tas nozīmē, ka visas lietas, ka vajadzēja tikt izdarītām, ir izdarītas, un Raksti nevar tikt atcelti (Jn 10:34-35). Tad viņš nolaida savu galvu, norādot, ka līdz šim momentam tā bija pacelta, un izlaida (paradidõmi) savu garu jeb pneuma. Matejs saka: "Bet Jēzus atkal iekliedzās stiprā balsī un izlaida Savu garu. (Mat. 27:50).

    Vienīgā Rakstu vieta, kam vēl bija jāpiepildās, nevarēja piepildīties, kamēr viņš nebija atdevis savu garu. Šī diena bija 30. gada 14. Nisans. Tā iekrita trešdienā. Nevienā gadā, kad Kristu varēja nogalināt saskaņā ar Bībeles pierakstiem, 14. Abibes jeb Nisans neiekrita piektdienā (sk. darbu paper Timing of the Crucifixion and the Resurrection (No. 159)). Piektdienas krustā sišana ir daļa no Lieldienu sistēmas un Beālā - Istāra jeb Lieldienas (Esteres) pielūgšanas, mātes dievietes pielūgšanas, kurai kalpoja Attis priesteri rietumos vai Adonīsa priesteri austrumos (sk. darbu The Origins of Christmas and Easter (No. 235)). Tam ir saistība arī ar Zelta Teļu (sk. The Golden Calf (No. 222)). Šī sistēma ir saistīta ar Filipīnu kultu - Decreto un Dagona pielūgšanu, no kurienes uzradās zivju un dūjas simboli (sk. darbus David and Goliath (No. 126) un The Pińata (No. 276)).

    Nākošā diena 30. Gadā bija ceturtdiena, kas bija Lielā Diena jeb Pirmā Neraudzētās Maizes svētku diena. Šajā vakarā bija jāēd Pasā mielasts (sk. The Passover (No. 98)).

    Šo dienu nedrīkst apgānīt, un pēc bauslības cilvēki šajā dienā nedrīkst apgānīties aizskarot mirušos. Tā viņiem īsā laikā bija jāpārbauda, vai viņi patiešām ir miruši. Pirmajam krustā sistajam tika salauztas kājas, bet, kad viņi nonāca pie Kristus, viņi redzēja, ka tas jau ir miris un nesalauza viņa kājas, bet kareivis iedūra viņa sānos, un no tiem iztecēja asinis un ūdens.

    Tas notika, lai piepildītos Raksti attiecībā uz viņa nāvi, Vispirms, ka nevienu kaulu viņam nebūs salauzt (Ps. 34:20). Otrkārt, Raksti teica: Viņi raudzīsies uz to, ko sadūruši, kas nāk no Cakarijas 12:10. Tā ir norāde uz Mesijas dzimtu (sk. darbu Genealogy of the Messiah (No. 119)). Pravietojums norāda arī uz to, kas Mesija bija, kā arī uz izredzēto galapunktu - kļūšanu par elohim (Cak. 12:8; sk. darbu The Elect as Elohim (No. 1)).

    Viņu aiznesa Jāzeps Artimeja dēls, kuram bija jākļūst par Mesijas slepeno mācekli. Jāzeps lūdza Pilātu nodot viņam Kristus ķermeni, un tas tika atļauts. Kopā ar mācekli Nikodēmu, kuram bija simts mārciņas svaidāmās zāles, viņi aiznesa viņu, lai apglabātu paša Jāzepa kapā, kas bija jauns. Šis fakts ir svarīgs norādot uz viņa kā upura šķīstumu. Izprotot tekstus un upurus, mēs vēlreiz varam palūkoties un Psalmiem un to pravietojumu. Psalms 22 attiecas uz Kristu kā Grēka upuri

    40. Psalmā mēs Kristu redzam kā Pilnīgu Dedzināmo upuri.

  • Psalms 40:1-18 Dziedātāju vadonim. Dāvida dziesma. 2 Es gaidīt gaidīju uz To Kungu, un Viņš noliecās pie manis un uzklausīja manu saucienu. 3 Viņš mani izvilka no ciešanu bedres, no dubļainām dūņām, un cēla manas kājas uz cietas klints, stiprinādams manus soļus. 4 Manā mutē Viņš lika jaunu dziesmu, slavas dziesmu mūsu Dievam. Daudzi to dzirdēs, viņus pārņems bijība, un viņi sāks ticēt Tam Kungam. 5 Svētīgs tas cilvēks, kas savu cerību liek uz To Kungu, kas nepievēršas lepniem, nedz tinas ar melkuļiem! 6 Lieli ir Tavi darbi, Kungs mans Dievs, ko Tu mūsu labad esi darījis, un diženas ir Tavas svētības pilnās domas par mums! Taviem brīnumiem un padomiem nav nekā līdzīga. Kad pūlos tos izteikt un pasludināt, es nespēju tos saskaitīt. 7 Kaujamie upuri un ēdamais upuris Tev nepatīk, taču ausis Tu man esi devis dzirdēt. Dedzināmos upurus un grēku nožēlas upurus Tu nekāro. 8 Tad es teicu:"Raugi, te es esmu! Grāmatā stāv par mani manis paša vietā rakstīts: 9 man ir prieks dzīvot pēc Tava prāta, mans Dievs, un Tavi likumi ir ierakstīti dziļi manā sirdī." 10 Tavu taisnīgumu es sludināju lielā draudzē, savas lūpas es neaizdarīju, Kungs, Tu to zini! 11 Tavu taisnību es nekad neesmu noklusējis savā sirdī, es skaļi daudzināju Tavu uzticību, ka Tu esi mans palīgs. Par Tavu žēlastību un uzticību es neesmu mitējies runāt lielas draudzes priekšā. 12 Tu, ak, Kungs, nepārtrauksi Savu labvēlību pret mani, Tava žēlastība un uzticība mani sargās vienumēr! 13 Jo bēdu bez skaita ir man visapkārt. Manas vainas mani nomāc, tās nav pārredzamas; to ir vairāk kā matu uz galvas. Manas sirds drosme mani atstājusi! 14 Kaut Tev, Kungs, labpatiktu mani izglābt, steidzies, ak, Kungs, man palīgā! 15 Lai kaunā paliek un nosarkst tie, kas tīko pēc manas dzīvības; lai ar kaunu atkāpjas, kas priecājas par manu nelaimi un man to novēl! 16 Lai izbīstas par savu nekaunību tie, kas mani nievā! 17 Lai gavilē un priecājas par Tevi visi, kas Tevi meklē! Un tie, kas ilgojas pēc Tavas pestīšanas, lai vienmēr saka:"Liels ir Tas Kungs." 18 Es gan esmu postā un nabags, bet Tas Kungs gādās par mani. Tu esi mans palīgs un glābējs, mans Dievs, nekavējies!
  • 69. Psalmā mēs Kristu redzam kā Pārkāpuma upuri (Šāds ir arī Bullingera uzskats cf. n. to Ps. 69:1).

  • Psalms 69:1-37 Dziedātāju vadonim. Pēc meldijas "Lilijas". Dāvida dziesma. 2 Palīdzi man, ak, Dievs, jo ūdeņi apdraud manu dzīvību! 3 Es grimstu dziļās dūņās, kur nav pamata; es esmu iekļuvis ūdens dziļumos, un ūdens straume draud mani aizskalot projām. 4 Es esmu piekusis kliedzot, mana rīkle ir aizsmakusi, manas acis ir izdzisušas, gaidīdamas uz manu Dievu. 5 Vairāk nekā matu uz manas galvas ir to, kas mani bez vainas ienīst; stipri ir tie, kas mani grib iznīcināt un man netaisni uzbrūk; ko es nemaz neesmu nolaupījis, tas man jāatlīdzina. 6 Dievs, Tu gan zini manas aplamības, un mani pārkāpumi nav Tev apslēpti. 7 Lai manis dēļ nekrīt kaunā tie, kas uz Tevi cer, ak, Dievs, ak, Kungs Cebaot! Lai manis dēļ nesarkst aiz kauna tie, kas Tevi meklē, Israēla Dievs! 8 Jo Tevis dēļ es nesu negodu, Tevis dēļ manu vaigu klāj kauns. 9 Es esmu kļuvis svešs saviem brāļiem un svešinieks savas mātes bērniem. 10 Jo dedzība Tava nama labad mani ir ēdusi un Tavu zaimotāju zaimi ir krituši uz mani. 11 Ja es raudāju un gavēdams šķīstīju savu dvēseli, tad tas kļuva man par apsmieklu. 12 Es uzvilku sev par sēru apģērbu maisu, bet es kļuvu viņiem par zobgalīgu sakāmvārdu. 13 Par mani tenko tie, kas sēž vārtos, par mani dzied vīna dzērēji. 14 Bet es Tevi lūdzu, Kungs, laikā, kad Tev tas labpatiktu; ak, Dievs, uzklausi mani Savā lielajā žēlastībā, Savā uzticīgajā palīdzībā! 15 Izvelc mani no dūņām, lai es nenogrimstu, izglāb mani no nīdētājiem un no ūdens dziļumiem, 16 lai ūdens viļņi mani neapklāj, lai mani neaprij ūdens virpuļi un lai atvari pār mani neaizdara savu muti. 17 Paklausi mani, Kungs, jo dārga ir Tava žēlastība; griezies pie manis Savā lielajā žēlsirdībā, 18 neapslēp Savu vaigu Savam kalpam, jo man ir bailes, paklausi mani drīz! 19 Tuvojies manai dvēselei, atpestī to, izglāb mani manu ienaidnieku dēļ! 20 Tu zini manu kaunu un manu negodu, un manu apsmieklu; visi mani ienaidnieki ir Tavā priekšā. 21 Kauns man lauž sirdi, es izsamistu un nīkstu; es cerēju uz līdzjūtību, bet velti, un uz mierinātāju, bet to neatrodu. 22 Taisni otrādi - viņi man deva ēst žulti, un, kad es biju izslāpis, viņi mani dzirdināja ar etiķi. 23 Lai viņu galds kļūst viņiem par cilpu un viņu upuru mielasts par slazdu! 24 Lai viņu acis tiek aptumšotas, ka viņi neredz, un lai viņu gurni vienmēr ļodzās! 25 Izgāz pār viņiem Savu bardzību, un lai viņus ķer Tavu dusmu kvēle! 26 Viņu nometnes lai top par kailu tukšumu, viņu teltīs lai neviens nedzīvo, 27 jo viņi vajā to, ko Tu esi sitis, un vairo tā sāpes, ko Tu esi ievainojis. 28 Lai tiem krājas noziegums pie nozieguma, ka viņi netiek pie Tavas taisnības! 29 Lai viņi tiek izdzēsti no dzīvības grāmatas, lai viņus nepieraksta pie taisnajiem! 30 Bet es esmu nonīcis un pilns sāpju, Tava palīdzība, ak, Dievs, lai mani uztur! 31 Es slavēšu Dieva Vārdu ar dziesmu un godināšu Viņu ar pateicību. 32 Tas Tam Kungam patiks labāk nekā liellopi, nekā vērsis ar ragiem un šķeltiem nagiem. 33 Skatieties, jūs pazemīgie, un priecājieties, jūs Dieva meklētāji! Lai atspirgst jūsu sirds, 34 jo Tas Kungs uzklausa nabagus un nenicina Savus sagūstītos. 35 Lai Viņu slavē debess un zeme, jūras un viss, kas tur kustas! 36 Un taču Dievs atpestīs Ciānu un uzcels Jūdas pilsētas, lai tās ļaudīm kļūst par mājvietu un īpašumu. 37 Un Viņa kalpu dzimums tās iemantos, un, kas Viņa Vārdu mīl, tie tur dzīvos.
  • Psalms 69:9 saistās ar Jāņa 15:25.

  • Jāņa 15:25 25 Bet jāpiepildās vārdiem, kas rakstīti viņu bauslībā: tie Mani velti ienīduši!

    Psalms 69:11 un tālāk: 11 Ja es raudāju un gavēdams šķīstīju savu dvēseli, tad tas kļuva man par apsmieklu. 12 Es uzvilku sev par sēru apģērbu maisu, bet es kļuvu viņiem par zobgalīgu sakāmvārdu. 13 Par mani tenko tie, kas sēž vārtos, par mani dzied vīna dzērēji. 14 Bet es Tevi lūdzu, Kungs, laikā, kad Tev tas labpatiktu; ak, Dievs, uzklausi mani Savā lielajā žēlastībā, Savā uzticīgajā palīdzībā! 15 Izvelc mani no dūņām, lai es nenogrimstu, izglāb mani no nīdētājiem un no ūdens dziļumiem, 16 lai ūdens viļņi mani neapklāj, lai mani neaprij ūdens virpuļi un lai atvari pār mani neaizdara savu muti. 17 Paklausi mani, Kungs, jo dārga ir Tava žēlastība; griezies pie manis Savā lielajā žēlsirdībā, 18 neapslēp Savu vaigu Savam kalpam, jo man ir bailes, paklausi mani drīz! 19 Tuvojies manai dvēselei, atpestī to, izglāb mani manu ienaidnieku dēļ! 20 Tu zini manu kaunu un manu negodu, un manu apsmieklu; visi mani ienaidnieki ir Tavā priekšā. 21 Kauns man lauž sirdi, es izsamistu un nīkstu; es cerēju uz līdzjūtību, bet velti, un uz mierinātāju, bet to neatrodu. 22 Taisni otrādi - viņi man deva ēst žulti, un, kad es biju izslāpis, viņi mani dzirdināja ar etiķi. 23 Lai viņu galds kļūst viņiem par cilpu un viņu upuru mielasts par slazdu! 24 Lai viņu acis tiek aptumšotas, ka viņi neredz, un lai viņu gurni vienmēr ļodzās! 25 Izgāz pār viņiem Savu bardzību, un lai viņus ķer Tavu dusmu kvēle! 26 Viņu nometnes lai top par kailu tukšumu, viņu teltīs lai neviens nedzīvo, 27 jo viņi vajā to, ko Tu esi sitis, un vairo tā sāpes, ko Tu esi ievainojis. 28 Lai tiem krājas noziegums pie nozieguma, ka viņi netiek pie Tavas taisnības! 29 Lai viņi tiek izdzēsti no dzīvības grāmatas, lai viņus nepieraksta pie taisnajiem! 30 Bet es esmu nonīcis un pilns sāpju, Tava palīdzība, ak, Dievs, lai mani uztur! 31 Es slavēšu Dieva Vārdu ar dziesmu un godināšu Viņu ar pateicību. 32 Tas Tam Kungam patiks labāk nekā liellopi, nekā vērsis ar ragiem un šķeltiem nagiem. 33 Skatieties, jūs pazemīgie, un priecājieties, jūs Dieva meklētāji! Lai atspirgst jūsu sirds, 34 jo Tas Kungs uzklausa nabagus un nenicina Savus sagūstītos. 35 Lai Viņu slavē debess un zeme, jūras un viss, kas tur kustas! 36 Un taču Dievs atpestīs Ciānu un uzcels Jūdas pilsētas, lai tās ļaudīm kļūst par mājvietu un īpašumu. 37 Un Viņa kalpu dzimums tās iemantos, un, kas Viņa Vārdu mīl, tie tur dzīvos.

  • Psalms 69:14-20 pēc Bullingera uzskatiem attiecas uz Ģetzemani Mateja 26:36-45. Tas ietver tiesāšanas notikumus un Kristus ienaidniekus, kas stāv viņa priekšā.

  • Mateja 26:36-45 36 Tad Jēzus aiziet ar Saviem mācekļiem uz kādu vietu ar nosaukumu Ģetzemane un saka mācekļiem: "Nosēdieties šeit, Es paiešu tālāk un pielūgšu Dievu." 37 Un Viņš ņēma Sev līdzi Pēteri un abus Cebedeja dēlus un sāka skumt un baiļoties. 38 Tad Viņš saka tiem: "Mana dvēsele ir noskumusi līdz nāvei: palieciet šeit un esiet ar Mani nomodā." 39 Un, nedaudz pagājis, Viņš krita uz Sava vaiga pie zemes, lūdza Dievu un sacīja: "Mans Tēvs, ja tas var būt, tad lai šis biķeris iet Man garām, tomēr ne kā Es gribu, bet kā Tu gribi." 40 Un Viņš nāk pie mācekļiem un atrod tos guļam un saka uz Pēteri: "Tātad jūs nespējat nevienu pašu stundu būt ar Mani nomodā? 41 Esiet modrīgi un lūdziet Dievu, ka jūs neiekrītat kārdināšanā, gars ir gan labprātīgs, bet miesa ir vāja." 42 Viņš atkal aizgāja otru reizi un lūdza Dievu, sacīdams: "Mans Tēvs, ja šis biķeris nevar Man iet garām, lai nebūtu tas jādzer, tad lai notiek Tavs prāts." 43 Un Viņš nāk un atrod tos atkal guļam, jo viņu acis bija pilnas miega. 44 Un Viņš tos atstāja un atkal nogāja un lūdza Dievu trešo reizi, tos pašus vārdus sacīdams. 45 Tad Viņš nāk pie Saviem mācekļiem un saka uz tiem: "Jūs arvien vēl guļat un dusat! Redzi, tā stunda ir klāt, Cilvēka Dēls tiek nodots grēcinieku rokās.
  • Psalms 69:21 saistās ar krustā sišanu (Mateja 27:34-48; Jāņa 19:29). Šis ir pravietojums, kas viņam jāpiepilda pirms savas kā Mesijas nāves, dzerot etiķi. Šī darbība un iepriekš dotā žults, izsauc sodu uz Jūdu. Jūdi kā cilts tiek nodoti otrajai augšāmcelšanai. Viņi izredzēto kārtā var ieiet tikai individuāli. Viņiem to nevajadzēja darīt.

    Psalms 69:25 norāda uz Jūdu Apustuļu Darbos 1:20, kā tas šeit ir citēts. Tagad šis punkts saistās ar divpadsmit apustuļiem. Mums ir divpadsmit apustuļi, kas tiesās ciltis. Katru cilti pārstāv viens apustulis. Levi cilts ved uz priesterību, tomēr ir iesaistītas tikai divpadsmit ciltis. Jūdass simbolizēja Jūdas cilts nodevību pret Mesiju kā Derības Vēstnesi, kas viņus atbrīvoja no gūstniecības Iziešanā (Eksodus). Viņš bija no Jūdas cilts un Bētlēmes Epfaras klana. Šādā veidā sagrupējot mēs redzam, ka tas ir vairāk kā vienkārši norāde uz Jūdasu. Psalms 69:22-28 pēc Bullingera uzskatiem norāda uz Vēstuli Romiešiem 11:9,10. Šis citāts seko Romiešu 11:8, kas norāda uz Jesajas 29:10. Nav šaubu, ka šie pravietojumi norāda uz jūdas kā nācijas nespēju iegūt Svēto Garu tajā laikā, un viņu tradīcijas kļuva viņiem par slazdu.

    Katrs likums, kam vajadzēja būt viņiem par labklājību, kļuva par lamatām. Pēc Tempļa iznīcināšanas Jūda un Levīti iznīcināja kalendāru, ieviešot atlikšanas sistēmu un padarīja ēšanas likumus par savādu farsu līdz pat šai dienai. Viņi nedz dzird, nedz redz, nedz saprot, lai pagrieztos un taptu izglābti. Viņiem nav mantojuma, un viņu mājvietas tūkstošgadei ir izpostītas. Bet Dievs izglābs Ciānu un uzcels Jūdas pilsētas. Pēdējās Dienās viņi tiks atjaunoti un Svētais Gars tiks izliets pār viņiem caur to Mesiju, kuru viņi nogalināja, un kurš atgriezīsies, lai izglābtu tos, kas ar nepacietību viņu gaida. Tie ir tie, kas ievēro Dieva baušļus un liecību un tic Jēzum Kristum, jeb Ješua Mesijam (Rev. 12:17: 14:12).

    q