Kristīgo Dieva Baznīcu Mājas Lapa
Latvija e-pasts: kdbaz@mail.lv
Kristīgās Dieva Baznīcas
[252]
Pirmais Lielais Bauslis [No. 252]
(Izdevums: 1.2 19981005-19990607) Audio (angļu val.)
Bauslība sastāv no diviem Likumiem. Šie divi Lielie Likumi veido visas bauslības pamatu un praviešu, ieskaitot Jēzus Kristus liecības, kas pierakstītas grāmatā, ko mēs pazīstam kā Bībeli. Pirmais lielais Bauslis ir: Tev būs Dievu, savu Kungu mīlēt ar visu savu sirdi, ar visu savu garu un ar visu savu spēku, un Otrais Lielais Bauslis ir līdzīgs: Tev būs mīlēt savu tuvāko kā sevi pašu.
Kristigas Dieva Baznicas (Christian Churches of God)
Australija: P.O.Box 369, WODEN ACT 2606, AUSTRALIEN
E-mail: secretary@ccg.org
Latvija e-pasts: kdbaz@mail.lv
(Copyright (c) 1998, 1999 Wade Cox)
Autortiesības: Šo darbu drīkst brīvi kopēt un izplatīt ar noteikumu, ja tas tiek kopēts pilnībā, bez izmaiņām un izsvītrojumiem. Kopijā jābūt norādītam izdevēja nosaukumam un adresei, kā arī paziņojumam sakarā ar autortiesībām. Naudas inkasēšana par izplatītajām kopijām nav pieļaujama. Īsu citātu iekļaušana kritiskos rakstos un pārskatos nav uzskatāma par autortiesību pārkāpumu.
Šo darbu jūs varat izlasit World Wide Web lappusc:
http://www.logon.org and http://www.ccg.org
Pirmais Lielais Bauslis [252]
Ievads
Bauslības un tās būtības izpratnē laika gaitā ir bijuši dažādi uzsvari. Vispārēji runājot, pirmie pravieši vairumā gadījumu bauslību ir skatījuši no sociālā taisnīguma viedokļa. Vēlāk pravieši ir tajā saskatījuši atspoguļojumu liturģijai un priestera funkcijām. Daži attiecas uz pravietisko tiesu un Izraēla likuma atjaunošanu. Tā saucamā Jaunā Derība fokusējas uz Mesiānisko autoritāti un bauslības turpināšanos pretstatā rabīnisko priekšrakstu jaunajai metodei. Koptiskais (Coptic) Toma Evaņģēlijs sākas ar jautājumu, kas izsaka visas vēsts būtību. Laika pieņēmumi pastāvēja par tādām lietām, kā, cik bieži lūgties, kad gavēt, un cik lielā apmērā dot žēlastības dāvanas. Visi šie likumi ir saglabājušies un rekapitulēti Kumrānā, kas veido pilnīgu apli un nonāk atpakaļ pie sociālā taisnīguma.
Jebkurai bauslības detaļai ir nepieciešama eksaminācija attiecībā uz dažādu rakstu uzsvariem laika gaitā un attiecībā uz oriģinālo tiesvedību. Ir viena lieta, kas ir vissvarīgākā, un tas ir, ka Kristus bauslībā neatcēla nevienu jotu vai burtu, nevienu punktu vai komatu. Kā mēs redzēsim, visa bībeliskās vēstures būtība ir virzīt cilvēkus uz mīlestību pret Dievu un tādēļ paklausību Viņam, kā arī mīlestību uz savu tuvāko.
Bauslībā, ar Dieva Likumu analīzes palīdzību, mēs redzam izskaidrojumu, kā laika gaitā attīstās Bībeles vēsts. Dieva Bauslība šodien ir tāda pati, kāda tā vienmēr ir bijusi. Visas problēmas un jautājumi attiecībā uz liturģiju, šķīstumu un žēlastība dāvanu došanu, kā arī par ticības pamatu, tiek atbildēti pareizā izklāstā bauslības lasīšanas laikā, kas notiek ik pa septiņiem gadiem, tā bauslību nostiprinot.
Kā mēs redzēsim, mēs netiekam izglābti ievērojot bauslību. Pestīti mēs tiekam no žēlastības. Bez Svētā Gara mēs nevarētu ievērot bauslību, kā to tik bagātīgi ir nodemonstrējusi Jūdas cilts un Pagānu tautas pēdējo trīs tūkstoš gadu laikā. Bauslību mēs ievērojam tādēļ, ka mums tas ir jādara dēļ mūsu mīlestības un paklausības pret Dievu. Tā tam ir bijis jānotiek vienmēr, un tikai šīs pasaules priesteri ir mācījuši savādāk un sagrozījuši Dieva Bauslību un Viņa kalendāru tā, lai, tas viss netiktu ievērots pareizi.
Modernā galvenā virziena Kristietība, vadoties no kļūdaina Kolosiešu 2:14-15 izskaidrojuma, kļūdaini māca, ka Dieva bauslība ir pienaglota pie krusta.. Pie krusta tika pienaglota mūsu bauslības parādu nasta, cheirographon, nevis pati Dieva bauslība. Romiešu forma, kas tika nosaukta par Kristietību, pastāvošās Grieķu- Romiešu politikas struktūrā, mēģināja piemērot Kristu vecajai pagānu sistēmas formai. Lai to izdarītu, bija vajadzīga visas bībeliskās sistēmas iznīcināšana tā, lai tā neizskatītos iznīcināta. Tā dzima uz Jauno Derību attiecinātie maldi un Dieva bauslības nozīmes ierobežošana. Tad sekoja Bībeles Kalendāra aizvietošana. Dieva Kalendāra un Viņa Dievkalpošanas sistēma tika aizvietota ar Pagānu kalendāra Saules Kultu un Ziemassvētku un Lieldienu sistēmu.
Romieši iepotēja reliģiju impērijā, un kad impērija tika iznīcināta, viņi izveidoja nezvēra tēlu, liekot reliģiskajai sistēmai kontrolēt pār tām nācijām, kas agrāk atradās impērijā. To bija iespējams izdarīt lietojot tikai pilnīgi modificētu reliģiskās sistēmas formu, jo pastāvošie Dieva likumi bija pilnīgā pretrunā ar Grieķu -Romiešu politisko un reliģisko Trīsvienīgā Dieva sistēmu. Šī viltus reliģiskā un politiskā sistēma vēl aizvien darbojas un Eiropā vēl aizvien to cenšas pastiprināt. Tas viss mainīsies jau diezgan tuvā nākotnē.
Kā tas ir norādīts Dieva bauslībā, mūsus uzdevums ir lasīt un izskaidrot bauslību. To darot mēs raugāmie uz to, kas to aizvietos lielajā periodā Mesijas valdīšanas laikā. Ja mēs būtu to darījuši nepārtraukti un nebūtu novirzījušies, mūsu vēsture būtu bijusi savādāka.
Bauslība likumdošanā
Neraugoties uz populāro mītu, jau no paša sākuma visā pilnībā pastāvēja Dieva Bauslība pastāvēja. Tas ir demonstrēts darbos Doctrine of Original Sin Part 1, The Garden of Eden (No. 264) un Doctrine of Original Sin Part 2 The Generations of Adam (No. 248). Koncepcija par Noahīdu likumu pastāvēšanu pirms Sinaja kalna ir vēlāka rabīniskā jūdaisma fikcija. Dieva sapratne un bijāšana Izraēlā bija no Ādama līdz Patriarhiem, kā arī Ēģiptē.
Un Dievs runāja ar Saviem kalpiem un praviešiem, un it sevišķi Mozu caur JHWH eņģeli. (sk. The Angel of YHVH (No. 24).
ES ESMU, KAS ES ESMU ir 'eyeh 'asher 'eyeh jeb ES BŪŠU TAS, PAR KO ES KĻŪŠU (Oxforda annotated RSV). Vienīgais patiesais Dievs, kas vienīgais ir nemirstīgs (Jāņa 17:3; 1.Jāņa 5:20; 1.Timoteja 6:16), Visaugstākais (Elyon) (5. Mozus 32:8), ELOAH (Ezras 4:24-7:26; Pamācības 30:4-5) tika attiecināts uz Viņu pašu, lai kļūtu Dievs kā ELOHIM. Un šo spēju Viņš deva saviem dēliem (Psalmi. 82:1,6).
Viņš svaidīja savu garīgo dēlu kā Elohim,
Un sūtīja viņu pasaulē.
Psalmi 82:1-6 Pret netaisniem tiesnešiem Asafa dziesma. - Dievs stāv vareno sanāksmē, Viņš tiesas kungiem tur tiesu: 2 "Cik ilgi vēl jūs tiesāsit netaisni un atbalstīsit bezdievjus? (Sela.) 3 Spriediet tiesu nabagam un bāriem, gādājiet taisnību vārgajiem un trūcīgajiem! 4 Glābiet mazos ļaudis un nabagus, atsvabiniet viņus no bezdievju rokas!" 5 Bet tie nekā nezina un nesaprot, tie staigā tumsībā, kaut tāpēc arī zemes pamatiem būtu jāļodzās. 6 Es teicu: "Jūs esat dievi un visi esat Visuaugstākā dēli! Eloah Izraēla tautu deva Savam dēlam kā viņa īpašumu, kā Izraēla Jehovam.
5.Mozus 32:8-9 8 kad Visuaugstais tautām dalīja viņu daļas un kad Viņš šķīra cilvēku bērnus citu no cita, tad Viņš noteica tautām robežas pēc Israēla bērnu skaita. 9 Jo Tā Kunga daļa ir Viņa tauta, un Jēkabs ir Viņa mantības mēraukla.
Cilvēkiem ir jākļūst par ELOHIM un Raksti nevar tikt atcelti (Jāņa 10:34-35). Un Dievs runāja uz cilvēkiem caur Saviem kalpiem un praviešiem.
2.Mozus 4:29 29 Un Mozus un Ārons gāja un sapulcināja visus Israēla vecajus.
Dievs, kā Eloah, gan garīgi, gan fiziski sūtīja Savus vēstnešus, kā elohim, pie cilvēkiem.
No šī brīža, caur Savu tautu Izraēlu, Sava Dēla vadībā, Dievs darbojas, lai samierinātu ar sevi visu planētu. Šī būtne (dēls), kā gars, saucās Javhe (Jehova), tā izteikdama Dieva autoritāti, un runāja uz pasauli caur praviešiem. Vēlāk šī būtne, paklausībā Dievam, kļuva par miesu un asinīm.
2.Mozus 14:1-30 Un Tas Kungs runāja uz Mozu: 2 "Saki israēliešiem, lai tie atgriežas un uzceļ nometni Pihahirotas priekšā, starp Migdolu un jūru, pretī Baal-Cefonai; tai iepretim apmetieties pie jūras. 3 Tad faraons sacīs par Israēla bērniem: tie ir apmaldījušies tajā zemē, tuksnesis tos ir ieslēdzis. 4 Es nocietināšu faraona sirdi, un viņš dzīsies viņiem pakaļ; un Es pagodināšu Sevi faraona un visa viņa karaspēka priekšā, lai Ēģipte atzīst, ka Es esmu Tas Kungs." Un tie tā darīja. 5 Un Ēģiptes ķēniņam tika paziņots, ka tauta aizbēgusi; tad faraona un viņu kalpu sirdis pārvērtās pret šo tautu un tie sacīja: "Kāpēc mēs tā darījām, ka atlaidām israēliešus no vergošanas mums?" 6 Un viņš aizjūdza savus ratus un ņēma savus ļaudis līdzi. 7 Viņš ņēma seši simti izlasītu kara ratu un citus ēģiptiešu ratus un virsniekus pār visiem tiem. 8 Un Tas Kungs nocietināja faraona, Ēģiptes ķēniņa, sirdi, ka tas dzinās Israēla bērniem pakaļ; bet Israēla bērni izgāja augstas rokas vadīti. 9 Un ēģiptieši dzinās viņiem pakaļ - visi faraona rati, zirgi, jātnieki un karaspēks - un panāca, kad tie bija apmetušies pie jūras, pie Pihahirotas, iepretim Baal-Cefonai. 10 Kad faraons bija tuvu klāt pienācis, Israēla bērni pacēla savas acis, un redzi, ēģiptieši bija cieši aiz viņiem; tad tie ļoti izbijās un brēca uz Dievu. 11 Un tie sacīja Mozum: "Vai trūka kapu Ēģiptē, ka tu mūs esi izvedis, lai mirstam tuksnesī? Kāpēc tu mums tā esi darījis, izvezdams mūs no Ēģiptes? 12 Vai mēs jau tev Ēģiptē neteicām: atstājies no mums, lai varam vergot ēģiptiešiem; jo tas mums būtu bijis labāk - vergot ēģiptiešiem nekā mirt tuksnesī." 13 Bet Mozus sacīja tautai: "Nebīstaities, pastāviet un vērojiet, kā Tas Kungs jūs šodien izglābs: ēģiptiešus, kurus jūs šodien redzat, jūs nemūžam vairs neredzēsit. 14 Tas Kungs karos par jums, bet jūs paliksit mierā." 15 Un Tas Kungs sacīja uz Mozu: "Ko tu brēc uz Mani? Saki Israēla bērniem, lai tie dodas ceļā. 16 Bet tu pacel savu zizli un izstiep savu roku pār jūru un pāršķel to, lai Israēla bērni var iziet caur jūras vidu pa sausumu. 17 Redzi, Es nocietināšu ēģiptiešu sirdis, ka tie sekos jums, bet Es pagodināšu Sevi faraona un visa viņa karaspēka, viņa ratu un viņa jātnieku priekšā. 18 Un ēģiptieši atzīs, ka Es esmu Tas Kungs, kad Es godu būšu guvis pār faraonu, pār viņa ratiem un pār viņa jātniekiem." 19 Un Dieva eņģelis, kas bija gājis Israēla pulkam pa priekšu, cēlās un nostājās aiz viņiem; arī mākoņu stabs, kas bija viņu priekšā, cēlās un nostājās aiz viņiem. 20 Tas novietojās starp ēģiptiešu nometni un starp israēliešu nometni. Tā tur bija mākonis un tumsa, kas šķīra vienu no otra. 21 Tad Mozus izstiepa savu roku pār jūru, un Tas Kungs lika jūrai, spēcīgam austruma vējam pūšot, plūst atpakaļ visu nakti, un Viņš darīja jūru par sauszemi, un ūdeņi pāršķēlās. 22 Tā Israēla bērni iegāja jūras vidū pa sausumu, un ūdeņi tiem bija kā vaļņi pa labi un pa kreisi. 23 Un ēģiptieši dzinās viņiem pakaļ, un visi faraona zirgi un viņa rati un viņa jātnieki iegāja aiz viņiem jūras vidū. 24 Un rīta krēslā Tas Kungs noraudzījās uz ēģiptiešu karaspēku mākoņu un uguns stabā, un ēģiptiešu karaspēkā radās apjukums. 25 Un Viņš kavēja riteņu griešanos, tā ka tie tikai ar grūtībām tika uz priekšu; tad ēģiptieši sacīja: "Labāk bēgsim no israēliešiem, jo Tas Kungs karo par viņiem pret Ēģipti." 26 Tad Tas Kungs sacīja uz Mozu: "Izstiep savu roku pār jūru, lai ūdeņi atgriežas pār ēģiptiešiem, pār viņu ratiem un pār viņu jātniekiem." 27 Un Mozus izstiepa savu roku pār jūru, un jūras ūdeņi atgriezās rīta ausmā savā vietā, un ēģiptieši bēga tiem tieši pretim. Tā Tas Kungs nogremdēja ēģiptiešus jūras vidū. 28 Un ūdeņi atgriezās un apsedza gan ratus, gan jātniekus, visu faraona karaspēku, kas bija viņiem dzinies pakaļ jūrā; no viņiem nepalika pāri neviens pats. 29 Bet Israēla bērni izgāja caur jūras vidu pa sausumu, un ūdeņi tiem bija kā vaļņi pa labi un pa kreisi. 30 Tā Tas Kungs tanī dienā izglāba Israēlu no ēģiptiešu rokām; un Israēls redzēja ēģiptiešus mirušus guļam jūras malā.
Viņa vadībā Izraēls tika kristīts Sarkanajā Jūrā. Viņš kļuva par viņu pielūgsmes objektu, un viņu dievkalpošanas centru, lai viņi būtu spējīgi kļūt par Viņa izredzētajiem, un Viņa būtnēm kā Elohim, ar JHVH eņģeli kā viņu galvu (Cak. 12:8)
Tiek pieminētas desmit pielūgsmes dziesmas ((1) 2. Mozus 15:1-19; (2) 4. Mozus 21:17-19; (3) 5. Mozus 32:1-43; (4) Soģu 5:1-31; (5) 1. Samuēla 2:1-10; (6) 2. Samuēla 22:1-51; (7) Lūkas 1:46-55; (8) Lūkas 1:68-70; (9) Lūkas 2:29-32;(10) Atklāsmes 14:3;15:3). Ja Mozus Dziesma ir (5. Mozus 32:1-43), tad otrā dziesma (2. Mozus 15:1-19) var būt Jēra Dziesma, tā ka tā ir pielūgsmes dziesma
(Psalmi 86:9-12; Jesajas 66:15, 16, 23; Cakarijas 2:11; Cakarijas 14:16-21).
Ar šo darbību mēs atjaunosim Rīta Zvaigžņu godības dziesmu spēku pasaules pamatā (Ījaba 38:4-7).
Mēs būsim Elohim un Dievs būs mūsu dziesma. Mēs Viņam sagatavosim mājokli. Viņš ir mūsu tēvu Elohim, un mēs esam Viņa Templis. Mūsu elohim elohims ir izvēlējies mūs par viņa mājokli.
Izraēls tika izglābts un ar šo darbību tas tika iestādīts Jahves mantojuma kalnā. Jēkans kā Izraēls valda no Dieva kalna (Deut. 32:8). Jehova iecēla Jēkabu kā Izraēlu (ar to domājot "viņš valdīs kā Dievs") svētnīcā, kuru uzcēla viņa rokas.. Šādā veidā mēs kļūstam par Jēkaba līdzmantiniekiem, un kā līdzmantinieki mēs ņemam dalību mantojumā arī kā Elohim, kā tas brīvi dots tiem, ko izvēlējies mūsu Tēvs Eloah (romiešiem 8:17; Galatiešiem 3:29; Titam 3:7; Ebrejiem 1:14; 6:17; 11:9; Jesajas 2:5; 1. Pētera 3:7; arī Maleachija 2:10; Ebrejiem 2:11) Mēs esam Dieva dēli kopā ar Debesu Pulku (Jēkaba 1:6; 2:1) visi viena Tēva svētdarīti (Maleachija 2:10) un cēlušiesno viena sākuma ar Mesiju (Ebrejiem 2:11), jo viņš kļuva par Dieva Dēlu spēkā ar savu augšāmcelšanos no mirušajiem (Romiešiem 1:4)
Bet cilvēki kurnēja pret viņu atbrīvošanu.
Izraēlam bija jātop izdziedinātam no savas nekrietnības, un jātiek pakļautam divpadsmit un septiņdesmit, kuri tos mazgās un aizsargās Mesijas vadībā, kā viņi to darīja Elimā (darbi Moses and the gods of Egypt (No 105) un Pentecost at Sinai (No 115),
Bet Dievs vispirms deva viņiem ēdienu, kas bija ļoti sātīgs
Dievs tuksnesī viņus baroja ar mannu četrdesmit gadus. Tie, kuri bija noraidījuši Dieva mantojumu, nomira. Ēdināšana tuksnesī bija tikai ēna no tā, kam bija jāseko, jo tas norādīja uz baznīcu kā izredzētajiem, un Svēto Garu , tā atbalstu četrdesmit Jubileju periodos. Mūsu pašreizējā stāvoklī mēs nevaram redzēt Dievu, jo tad mēs nomirtu. Neviens cilvēks Viņu nav redzējis un nevar redzēt. Viņš vienīgais ir nemirstīgs, kas dzīvo nepieejamā gaismā (1. Timoteja 6:16)
Mums tas ir jāatceras līdz pat Mesijas atnākšanai.
Dievs ir devis noteikumus, ar kādiem mēs varam mantot šo apsolījumu un kļūt Viņam par lielu dārgumu.
Dievs deva bauslību caur Lielo Eņģeli, (Lielās Padomes Eņģeli LXX). Šādā veidā, caur starpnieku, Dievs deva bauslības struktūru Mozum, un šis garīgais akmens bija Kristus (1. Korintiešu 10:4).
[I] 3 Tev nebūs citus dievus turēt Manā priekšā.
[II] 4 Netaisi sev elku tēlu vai kādu atveidu nedz pēc tā, kas ir augšā debesīs, nedz pēc tā, kas ir virs zemes, nedz pēc tā, kas ir ūdenī zem zemes. 5 Nezemojies to priekšā un nekalpo tiem, jo Es, Tas Kungs, tavs Dievs, esmu dusmīgs Dievs, kas tēvu grēkus pie bērniem piemeklē līdz trešam un ceturtam augumam tiem, kas Mani ienīst, 6 un dara žēlastību līdz tūkstošajam augumam tiem, kas Mani mīl un tur Manus baušļus.
[III] 7 Tev nebūs Tā Kunga, sava Dieva, Vārdu nelietīgi valkāt, jo Tas Kungs neatstās nesodītu, kas Viņa Vārdu nelietīgi valkā.
[IV] 8 Piemini sabata dienu, ka tu to svētī. 9 Sešas dienas tev būs strādāt un padarīt visus savus darbus.10 Bet septītā diena ir sabats Tam Kungam, tavam Dievam, tad nebūs tev nekādu darbu darīt, nedz tev, nedz tavam dēlam, nedz tavai meitai, nedz tavam kalpam, nedz tavai kalponei, nedz tavam lopam, nedz tam svešiniekam, kas ir tavos vārtos.11 Jo sešās dienās Tas Kungs ir radījis debesis un zemi, jūru un visu, kas tur atrodams, un septītajā dienā Tas Kungs atdusējās; tāpēc Tas Kungs svētīja sabata dienu, lai tā būtu svēta.
[V] 12 Godini savu tēvu un savu māti, lai tu ilgi dzīvotu tanī zemē, ko Tas Kungs, tavs Dievs, tev dod.
[VI] 13 Tev nebūs nokaut.
[VII] 14 Tev nebūs laulību pārkāpt.
[VIII] 15 Tev nebūs zagt.
[IX] 16 Tev nebūs nepatiesu liecību dot pret savu tuvāku.
[X] 17 Tev nebūs iekārot sava tuvāka namu. Tev nebūs iekārot sava tuvāka sievu, nedz viņa kalpu, nedz viņa kalponi, nedz viņa vērsi, nedz viņa ēzeli, nedz ko citu, kas tavam tuvākam pieder."
Bauslības sadalīšana Divos Lielos Likumos ir dota vēlāk 5.Mozus grāmatā. Struktūra ir skaidri identificējama tā, ka pirmais likums ir saistīts ar mīlestību pret Dievu, un pēdējie seši baušļi ir saistīti ar sava laikabiedra mīlestību. Tad tas tika iedvests cilvēkos (sk arī darbu (Love and the Structure of the Law (No. 200).
Mūsus pienākums pirmkārt ir pret Dievu un tad pret savu tuvāko. Mūsu pienākums ir kļūt par labu un īstu trauku Dzīvajam Dievam. Viņš ir dzīvo nevis mirušo Dievs.
Kā tad Dāvids viņu sauca par Kungu un elohim (Psalmi 45:6-7; Ebrejiem 1:8-9).
Tādēļ, ka viņš bija Izraēla elohims, kurš runāja ar praviešiem un patriarhiem. Viņš bija Jehovas Eņģelis un Izraēla galva (Cakarijas 12:8)
Pirmā bauslības daļa attiecas uz mīlestību pret Dievu. Tai ir jābūt no visas sirds, prāta un dvēseles. Otrā daļa ir - mīlēt savu tuvāko kā sevi pašu. Jo, ja tu nemīli savu tuvāko, ko tu esi redzējis, kā gan tu vari mīlēt Dievu, ko neesi redzējis.
Pirmā Lielā Likuma struktūra veido pamatu Otrajam Lielajam Likumam, un šie divi likumi ietver visu bauslību un praviešu. Tā, desmit baušļi ir padoti šiem diviem, un visa pārējā bauslība ir pakļauta šiem desmit. Pirmais Lielais Bauslis sastāv no pirmajiem četriem baušļiem desmit baušļu sistēmā.
Tas Kungs attiecas pret šo struktūru vadoties no loģikas, ka Viņš ir radības sākums un pestīšana. Viņš dod mūžīgo dzīvību tiem, kam vēlas, veidā, kādā Viņš to ir noteicis.
Pirmais bauslis deklarē Dieva Unikalitāti un pārākumu.
Otrais bauslis deklarē elkdievības un kalpošanas fiziskām lietām, profanitāti. Dievs vēlas, lai cilvēki pielūdz Viņu garā un patiesībā.
Šis bauslis norāda uz pielūgsmes objektu. Mums nav jāveido kaut kam līdzīgi tēli, lai mestos to priekšā ceļos vai pielūgtu, vai lūgtu tos. Tas nozīmē visu: krucifiksu, jebkādas statujas, pat pamatotu Dieva reprezentāciju, Viņu un it sevišķi ne Kristu un mirušos svētos, no kuriem tikai Kristus ir augšāmcēlies.
Trešais bauslis ir domāts Dieva vārda spēka, un visu aktivitāšu, kas tiek izdarītas Viņa vārdā, - tiesai, kalpošanai vai administrācijai, pasargāšanai. Visa darbība no Viņa spēka un varas, un autoritātes.
Ceturtais bauslis ir dota, lai nodrošinātu, ka visa Viņa struktūra tiek ietverta Viņa Bauslības kārtībā, kā arī Viņa kalendārā un sistēmā. Ceturtais bauslis ne tikai vienkārši norāda uz Sabata dienu, bet arī identificē Sabata sistēmu, un visu bauslību un sistēmas kārtību.
Tā, kalendāra ieviešana balstoties uz kādu citu sistēmu vai pamatiem, ir zaimošana un bauslības pārkāpšana, un viltus Dieva pielūgšana.
Dievs ir radījis Sabatus un Jaunos Mēnešus, kā arī gadskārtējos Sabatus un Svētkus. Nav pieļaujama neviena cita struktūra izņemot to, ko Viņš ir iecēlis. Viltotā Svētdienas sistēma, kā arī Ziemassvētku un Lieldienu svinēšana, ir Trīsvienīgā Dieva sistēma, un tā ir pagāniska. Tā ir Pirmā Lielā Baušļa visu četru baušļu pilnīga pārkāpšana (sk. darbus Origins of Christmas and Easter (No. 235); Doctrine of Original Sin Part 1 The Garden of Eden (No. 246) un Doctrine of Original Sin Part 2 The Generations of Adam (No. 248)).
Lielās modernās kristietības daļas pieņēmums, ka Dieva Bauslība ir atcelta, rodas no bauslības struktūras, praviešu, Kristus un apustuļu vēsts ignorēšanas. Ir starpība starp Diviem Lielajiem Baušļiem, um desmit baušļu sistēmu, kas attīsta upurēšanas noteikumus un tā saucamo ceremoniālo bauslību, kas veidoja daļu no Tempļa sistēmas. Liela daļa modernās kristietības to jauc, un nepareizi grupē kalendāru un citus bauslības svarīgus aspektus kopā ar upurēšanas bauslību, lai tādā veidā atstātu neievērotu Dieva bauslību un pārvērstu to saules sistēmā un mistēriju kultos. Šī atšķirība ir izskaidrota darbā Distinction in the Law (No 96), kā arī iekļauta to darbu struktūrā, kas apskata pašus baušļus.
Tagad mēs apskatīsim pirmo bausli.
Kristīgo Dieva Baznīcu Mājas Lapa
Latvija e-pasts: kdbaz@mail.lv
q