Kristīgo Dieva Baznīcu Mājas Lapa

Latvija e-pasts: kdbaz@mail.lv 

 

Kristīgās Dieva Baznīcas

[101]

 

 

Lielās Piemiņas vakars [101]

(Izdevums: 1.0 19990306-19990306)

 

 

 

Ir rakstīts: Šī diena lai ir jums piemiņas diena; to svinēt kā svētkus Tam Kungam - tas lai jums ir par mūžīgu likumu uz audžu audzēm

 

Kristigas Dieva Baznicas (Christian Churches of God)

Australija: P.O.Box 369, WODEN ACT 2606, AUSTRALIEN

E-mail: secretary@ccg.org

Latvija e-pasts: kdbaz@mail.lv 

 

(Copyright (c) 1999 Wade Cox)

Autortiesības: Šo darbu drīkst brīvi kopēt un izplatīt ar noteikumu, ja tas tiek kopēts pilnībā, bez izmaiņām un izsvītrojumiem. Kopijā jābūt norādītam izdevēja nosaukumam un adresei, kā arī paziņojumam sakarā ar autortiesībām. Naudas inkasēšana par izplatītajām kopijām nav pieļaujama. Īsu citātu iekļaušana kritiskos rakstos un pārskatos nav uzskatāma par autortiesību pārkāpumu.

Šo darbu jūs varat izlasit World Wide Web lappusc:
http://www.logon.org and http://www.ccg.org

 

Lielās Piemiņas vakars [101]

 

Lielās Piemiņas vakars ir ļoti svarīgs notikums bībeliskajā kalendārā.

Šis notikums ir pilnīgi aizmirsts galveno virzienu kristietībā, un divdesmitā gadsimta Dieva Baznīcas to ir trivializējušas. Arī jūdaisms ir pieļāvis kļūdu un viltus kalendāra sistēmu, lai izjauktu nozīmi un faktu, lai tas , pamatojoties uz Dieva bauslību, nektiktu ievērots pareizajā dienā. Tikai samariešu paliekas un dažas mazas Dieva Baznīcas to ievēro pamatojoties uz Otrā Tempļa perioda kalendāru, kā tas tika ievērots Kristus laikā un baznīcas pirmsākumos.

Šis notikums tiek saukts arī par Skatīšanās Nakti, un šim nosaukumam ir specifiska nozīme.

Pilnīga Pasā svētku secība ir apskatīta darbā The Passover (No. 98). Tradicionālais periods, ka sākotnējā kristīgajā baznīcā sauca par Pasā, ir periods no tā Kunga Mielasta vakara, kad Kristus tika sagūstīts pēc mielasta ar saviem mācekļiem sagatavošanās dienas vakarā, pirms viņš tika apcietināts un nodots jūdu Sinedrija un Pilāta rokās un vēlāk sists krustā. Saskaņā ar Pasā upurēšanu, viņš tika sists krustā Nisana mēneša četrpadsmitā datuma pēcpusdienā. Viņš nomira trijos pēcpusdienā, kas bija laiks, kad Pasā tika kauti jēri mielastam, kas iesāka Lielās Piemiņas Vakaru Pirmā mēneša piecpadmitajā datumā. Jāzeps raksta, ka piecpadsmitajā datumā sākot no pulksten trijiem pēcpusdienā, tika nogalināti tūktošiem jēru. Pasā saķotnējā baznīcā bija vispārējs vārds, kurš iekļāva periodu no Nisana mēneša 14. Datuma līdz Līgojamā upura svētdienai,neņemot vērā to, cik dienu kuro reizi bija. Pārējās dienas tika klasificētas kā Neraudzētās Maizes svētki.

Jāzeps ir pierakstījis veidu, kādā Pasā svētki tika svinēti Tempļa periodā. Pasā upurjēri tika nokauti no pulksen deviņiem līdz vienpadsmitiem. (Josephus, Wars of the Jews, Bk. VI, Ch. IX, Whiston, Kregel, 1981, p. 588). Krētija laikā, kā to dokumentē Jāzeps, kādos Pasā svētkos Jeruzālemē tika nogalināti divsimt piecdesmit seši tūkstoši pieci simti, un uz vienu jēru bija ne mazāk kā desmit personas (turpat).

Mēs precīzi zinām, ka gan saduķeji, gan farizeji noliedza jebkuras mutiskas tradīcijas un ievēroja tikai rakstītus likumus. Jāzeps mums raksta, ka Jānis Hurkanus (Hyrcanus) atmeta farizeju dekrētus un pārvaldē ielika saduķejus, un, kaut arī lielā mērā attiecināti uz aristokr;atiju, tomēr tika pieņemti viņu rīkojumi. Farizeji bija populāri daudzu cilvēku vidū, jo viņi bija diezgan mēreni attiecībā uz sodiem. (cf. Antiquities of the Jews, Bk. XIII, Ch. X (Whiston, ibid., p. 281)). Pats Jāzeps arī bija farizejs, un tādēļ viņš raksta viņiem par labu lielākā mērā nekā vajadzētu, tomēr , viņš ir iedokumentējis tradīcijas, par kurām mēs lasām Jaunajā Derībā. Kā mēs varam redzēt no Mišnas (Mishnah), tajā laikā atlikšanas sistēma vēl nebija ieviesta. Tradīcijas, kuras ieviesa farizeji pēc Babilonijas gūsta, visas pārējās sektas noraidīja. Pēc Jāņa Hurkanusa farizeju apspiešanas, to turpināja viņa dēls aleksandrs Janeus (Alexander Janneus, taču pēc viņa nāves, farizejus deviņus gadus atbalstīja viņa sieva Aleksandra. Farizeji mācēja prasmīgi viņu konrolēt un atkal mēģināja ieviest savas tradīcijas. Pēc viņas nāves Aristobulus un viņa vecākais brālis Hurkanus (Hyrcanus), kuru Aleksandra bija iecēlusi par augsto priesteri, cīnījās mantojuma karā. Hurkanus tika gāzts, un līdz ar viņu pazuda arī farizeju vara (turpat 289.lpp). Hurkanu atbalstīja Idumeāns Antipaters (Antipater the Idumean), un beigās strīdā bija jāiejaucas Pompejam. Savā augstprātībā aizvainots, Pompejs uzbruka Aristobulam, iegāja Jeruzālemē un Templī, un pat svētākajā no vissvētākajām vietām. Offended by his arrogance Pompey attacked Aristobulus and entered Jerusalem and the Temple even going into the Holy of Holies. Tajā laikā tā tika izmantota kā dārglietu glabātuve, un to viņš atstāja neskartu. Viņš It was at that time used for treasure storage also which he left intact. Viņš atjaunoja postenī Hurkanu un viņa cilvēkus, kuri bija nogalinājuši lielu daļu no priesteriem.

Farizeji šādā veidā atguva varu, taču viņi bija augstprātīgi un melīgi. Viņi bija iesaistīti negodīgās intrigās un viltus pravietojumos Heroda vadībā. Viņi sodīja ar nāvi savus cilvēkus, piemēram Bagoas einuku, Sodomītas Kāru un viņa katamīu, un paša Hēroda ģimenes locekli, kurš bija pieņēmis viltus pravietojumus attiecībā uz viņa valdības pārtraukšanu.. Sodīti, liekas, tika arī pēdējā Pherora sieva, viņaas māte un māsa, kā arī Antipatera māte Dorisa. (A of J, ibid., p. 358). Tā zem Hērodiešu varas, farizejiem bija ierobežota vara, kaut arī viņu sekta bija apmēram sešus tūkstošus liela.

Tempļa darbība notika saskaņā ar seno kalendāru, kuru ievēroja saduķeji un samarieši. Pēc izklīdināšanas, rabīniskās sektas, kas pārņēma varu no farizejiem, mēģināja ieviest atcelšanas sistēmas, un tā samariešiem parādījās citi uzskati attiecībā uz svētkiem un jaunajiem mēnešiem. Tempļa periodā ceļa zvaigznes bija gaišas, jo jaunais mēness vienmēr tika noteikts pēc konjunkcijas, kas nav novērošanas sistēma. Nav nekādu pierādījumu par to, ka samarieši kādreiz būtu mainījuši savu laika skaitīšanas metodi otrā Tempļa perioda laikā vai pēc tam. Viņi vēl joprojām ievēro to pašu sistēmu. (cf. the paper God's Calendar No. (156) (2nd ed.)).

Likumdo?ana

Likumi attiecībā uz Pasā svētkiem ir atrodami 2.Mozus grāmatas 12. Nodaļā.

2.Mozus 12:1-51 1 Tad Tas Kungs runāja uz Mozu un Āronu Ēģiptes zemē, sacīdams:2 "Šis mēnesis lai jums ir pirmais mēnešu vidū, ar šo mēnesi lai jums iesākas gads. 3 Sakiet visai Israēla draudzei: šī mēneša desmitajā dienā lai ikviena nama tēvs ņem vienu jēru, uz katru namu vienu jēru. 4 Un, ja kādam nama rocība par mazu, lai tiktu pie jēra, tad lai viņ? ņem kopā ar savu kaimiņu, kas viņa namam tas tuvākais, pēc dvēseļu skaita; pēc tā, ko viens var apēst, būs skaitīt jērus.5 Nevainojamu jēru, gadu vecu aunēnu jūs ņemiet; vai no avīm, vai no kazām to ņemiet.6 Un glabājiet tos līdz mēneša četrpadsmitajai dienai; tanī ap vakara laiku visai sapulcētai Israēla draudzei tie jānokauj. 7 Tad paņemiet no šīm asinīm un apziediet abus durvju stabus un palodu namiem, kuros jūs to ēdīsit.8 Un ēdiet to gaļu tanī naktī, uz uguns ceptu, un ar neraudzētu maizi un rūgtām zālēm to ēdiet. 9 Neēdiet to jēlu vai sutinātu ūdenī, bet tikai ugunī ceptu, galvu, lielus un iekšas.10 Un neatliciniet neko no tā līdz rītam, bet, kas līdz rītam atlicis, to sadedziniet ugunī.11 Un šādi jūs to ēdiet: jūsu gurni lai ir apjozti un jūsu kājas apautas sandalēm, jūsu ceļaspieķi lai ir jūsu rokās; un steigšus to ēdiet; tas ir Tā Kunga Pashā. 12 Jo šinī naktī Es apstaigāšu Ēģiptes zemi un nonāvēšu ikvienu pirmdzimušo Ēģiptes zemē kā cilvēkiem, tā lopiem, un pār visiem Ēģiptes dieviem Es spriedīšu tiesu, Es, Tas Kungs.13 Un asinis lai ir jūsu glābšanas zīme tajos namos, kuros jūs mītat; kur Es redzēšu asinis, Es iešu jums garām, un pār jums nenāks tas sods, kas nomaitā, kad Es sitīšu Ēģiptes zemi 14 Šī diena lai ir jums piemiņas diena; to svinēt kā svētkus Tam Kungam - tas lai jums ir par mūžīgu likumu uz audžu audzēm.15 Septiņas dienas ēdiet neraudzētu maizi. Pirmajā dienā izmetiet raugu no saviem namiem, jo ikviens, kas no pirmās līdz septītajai dienai ēd ko raudzētu, tā dvēsele lai tiek izdzēsta no Israēla. 16 Pirmajā dienā lai jums ir svēta sapulce, un arī septītajā dienā lai jums ir svēta sapulce. Nekādi darbi lai šinīs dienās netiek darīti kā vien, kas katram vajadzīgs, lai paēstu. 17 Un ievērojiet Neraudzētās maizes svētkus; jo tanī dienā Es esmu jūsu pulkus izvedis no Ēģiptes zemes. Turiet šo dienu uz audžu audzēm kā mūžīgu likumu.18 Pirmā mēneša četrpadsmitās dienas vakarā jums jāēd neraudzētās maizes līdz divdesmit pirmās dienas vakaram. 19 Septiņas dienas raugs lai nav atrodams jūsu namos, jo ikvienam, kas ēd raudzēto, tā dvēsele lai tiek izdzēsta no Israēla, vai tas būtu svešinieks vai šīs zemes iedzimtais. 20 Neko raudzētu jūs nedrīkstat ēst; visās savās dzīves vietās ēdiet neraudzētu maizi." 21 Tad Mozus saaicināja visus Israēla vecajus un tiem sacīja:"Ejiet un ņemiet savai saimei jērus un nokaujiet tos Pashā svētkos. 22 Ņemiet pušķi īzapa un mērciet to asinīs, kas bļodā, un aptraipiet palodu un abus durvju stabus ar asinīm, kas bļodā; un neviens neizejiet pa sava nama durvīm līdz rītam. 23 Kad Tas Kungs nāks, lai sistu ēģiptiešus, un redzēs asinis uz palodām un abiem durvju stabiem, tad Tas Kungs ies garām tām durvīm un neļaus maitātājam ienākt jūsu namos, lai jūs sistu. 24 Un turiet šos vārdus par likumu sev un saviem bērniem mūžīgi. 25 Un notiks, kad jūs nāksit tanī zemē, ko Tas Kungs jums dos, kā Viņš ir solījis, tad turiet šo kalpošanu. 26 Un notiks, kad jūsu bērni jums prasīs: kas jums tā par kalpošanu, - 27 tad atbildiet: tas ir Pashā upuris Tam Kungam, kas Israēla bērnu namiem aizgāja garām Ēģiptē, kad Viņš sita ēģiptiešus, bet saudzēja mūsu namus." Tad tauta noliecās Dieva priekšā un pielūdza. 28 Un Israēla bērni gāja un darīja tā, kā Tas Kungs Mozum un Āronam bija pavēlējis; tā tie darīja. 29 Un notika nakts vidū, ka Tas Kungs sita visus Ēģiptes pirmdzimušos, sākot ar faraona, kas sēž uz sava troņa, pirmdzimto, līdz cietumnieka pirmdzimtajam, kas bija cietumā, un visus lopu pirmdzimušos. 30 Un faraons cēlās tanī naktī, viņš un visi viņa kalpi, un visi ēģiptieši, un liela brēkšana bija Ēģiptē, jo nebija nama, kur nebūtu mirušo. 31 Un viņš atsauca Mozu un Āronu nakts laikā un sacīja: "Celieties un ejiet prom no manas tautas vidus, gan jūs, gan Israēla bērni, ejiet un kalpojiet Tam Kungam, kā jūs to gribējāt. 32 Arī savus sīklopus un savus liellopus ņemiet līdzi, kā jūs esat sacījuši, un ejiet; un svētījiet arī mani." 33 Un ēģiptieši uzmācās tautai, to skubinādami, tos izvadīdami ārā no zemes, jo viņi teica: "Mēs visi mirsim." 34 Un tauta nesa savu maizes mīklu, pirms tā bija sarūgusi, tās abras, virsdrēbēs ievīstītas, uz saviem pleciem. 35 Un Israēla bērni darīja, kā Mozus bija sacījis; tie prasīja no ēģiptiešiem sudraba un zelta lietas un drēbes. 36 Tas Kungs noskaņoja ēģiptiešus labvēlīgi, ka tie viņiem deva; un viņi aplaupīja ēģiptiešus. 37 Un Israēla bērni devās ceļā kājām no Ramzesas uz Sukotu, kādi seši simti tūkstošu vīru bez bērniem. 38 Un arī pūlis svešu gāja ar viņiem; arī sīklopi un liellopi, ļoti prāvs ganāmpulks. 39 Un no mīklas, ko tie bija paņēmuši līdzi no Ēģiptes, viņi cepa plāceņus, jo tā nebija saraudzēta; un viņi tika izdzīti no Ēģiptes un nevarēja kavēties, nedz arī sev sagatavot ceļamaizi. 40 Israēla bērnu uzturēšanās laiks Ēģiptē bija četri simti trīsdesmit gadi. 41 Un pēc četri simti trīsdesmit gadiem vienā dienā visi Tā Kunga pulki izgāja no Ēģiptes zemes. 42 Un šī nakts, kad Tas Kungs tos izveda, būs Israēla ļaudīm pieminama uz mūžīgiem laikiem. 43 Un Tas Kungs sacīja uz Mozu un Āronu: "Šis ir likums par Pashā. Nevienam svešiniekam to nebūs ēst. 44 Bet ikviens vergs, pirkts par naudu, ja vien tas ir apgraizīts, var to ēst. 45 Piedzīvotājs un algādzis lai neēd no tā. 46 Vienā namā to ēdiet. No gaļas neko nenesiet ārā un nelauziet kaulus tam Pashā upurim. 47 To lai ievēro visa Israēla draudze. 48 Bet, ja kāds svešinieks dzīvo pie tevis un vēlas svētīt Tā Kunga Pashā svētkus, tad lai ikviens, kas vīriešu kārtas, tiek apgraizīts; tad viņš var tuvoties, lai tos svētītu, jo viņš uzskatāms kā iedzimtais tanī zemē; bet neviens neapgraizītais lai no tā neēd. 49 Vienāds likums lai ir iedzimtajam un svešiniekam, kas jūsu vidū piemīt." 50 Un visi Israēla bērni tā darīja, kā Tas Kungs to Mozum un Āronam bija pavēlējis; tā viņi darīja. 51 Un tanī pat dienā Tas Kungs izveda Israēla bērnus no Ēģiptes zemes līdz ar viņu pulkiem.

?is teksts nosaka arī precīzu laika secību. No 18. Panta mēs redzam, kas septiņas Neraudzētās Maizes dienas tiek skaitītas no pirmā mēneša 14. Dienas līdz 21. Pirmā mēneša dienai. Šī septītā svētku diena, pirmā mēneša 21. Diena pati par sevi ir Svētā Diena. Tā, četrpadsmitās dienas vakars iesāk Neraudzētās Maizes svētku pirmo Svēto Dienu, kura ir pirmā mēneša piecpadsmitā diena. Tātad runa ir par pirmā mēneša, tas ir Abiba jeb Nisana četrpadsmito dienu. 16. Pantā rakstīts, ka Neraudzētās Maizes svētku pirmajā dienā notiek Svētā Sanāksme, kuas, kā mēs redzam no 3.Mozus 23:6, ir pirmā mēneša piecpadsmitā diena. Šajos tekstos nav nekāds sajukums par to, kad sākas Neraudzētās Maizes Svētki, vai arī, kad notiek Pasā jēru upurēšana.

Apustuļu Darbos 27. Nodaļā mēs redzam citu šīs dienas aspektu.

Apustuļu Darbi 27:27-36 27 Jau četrpadsmito nakti vējš mūs dzina pa Adrijas jūru, kad ap nakts vidu jūrnieki manīja, ka tuvojas zemei. 28 Izmetuši lodi, viņi izmērīja divdesmit asis, un, mazliet tālāk atkal izmetuši, viņi izmērīja piecpadsmit asis. 29 Baidīdamies uzskriet kaut kur uz klintīm, viņi izmeta no kuģa pakaļgala četrus enkurus un gaidīja dienu austam. 30 Bet, kad jūrnieki mēģināja bēgt no kuģa un nolaida jūrā laivu, izlikdamies, it kā gribētu no priekšgala izmest enkurus, 31 Pāvils virsniekam un kareivjiem sacīja: "Ja šie nepaliek kuģī, jūs nevarat tikt izglābti." 32 Tad kareivji pārcirta laivas virves un ļāva tai nokrist. 33 Kamēr diena vēl nebija aususi, Pāvils visus pamudināja kaut ko ēst, sacīdams: "Šodien ir četrpadsmitā diena, kamēr jūs nemitīgās gaidās esat palikuši neēduši un neko neesat baudījuši. 34 Tādēļ es jums ieteicu kaut ko ēst. Tas jums nāks par labu, jo nevienam no jums ne mats no galvas nekritīs." 35 To sacījis, viņš ņēma maizi, visu priekšā pateicās Dievam un, to pārlauzis, sāka ēst. 36 Visi iedrošināti arī sāka ēst.

Šī aktivitāte nenotika Pirmajā mēnesī, bet pēc Septītā mēneša Grēku Nožēlas gavēņa. Tomēr, šeit mēs varam secināt, ka diena, kas tika saukta par četrpadsmito, tika noteikta no vakara līdz vakaram. Četrpadsmitās dienas vakars bija pirms četrpadsmitās dienas. As apstiprina uzskatu, ka diena tika noteikta no vakara līdz vakaram, nevis no rīta līdz rītam, vai no pusnakts līdz pusnaktij, vai arī pēc kādas citas sistēm,as. Bez tam, Apustuļu Darbos 27:23 ir redzama arī koncepcija par tā Kunga Eņģeļa pestīšanu, kuram piederēja un kalpoja Pāvils.

Koncepcija par Jauno Gadu Tirši mēnesī kā Rosh Hashanah, ir pēctempļa pagānu prakse, kas jūdaismā ieviesās mūsu ēras trešajā gadsimtā. Rabi Kons, Budapeštas Virsrabīns, šo faktu piemin 1894. Gada darbā Sabbatarians in Transylvania, paziņojot, ka šī sistēma tika ieviesta trešajā gadsimtā un "pēcbībeliskajā periodā" (Atsaucoties un Talmudu Rosh haShanah 8a n. 18 līdz 7.nod) (Ed. W. Cox, tr. T. McElwain and B. Rook, CCG Publishing, USA, 1998, pp. v, 58, 106 ff, et. seq. and nn.) Bībeliski Jaunais Gads sākas Abiba mēnesī, kurš ir Pirmais mēnesis.

Mišna (200. G.pr. Kr) rakstīts, ka ir četri jaunie gadi, un ka Pirmā Nisana mēneša diena ir jaunais gads ķēniņiem un svētkeim. Tā mēs redzam, ka datumi, kas pieminēti Ezras un Nechemijas grāmatās, tika noteikti pēc 1. Nisana, nevis pēc 1.Tirši (Reading the Law with Ezra and Nehemiah (No. 250)). Tirši tajā laikā tika izmantots gadu, Sabata gadu un Jubileju rēķināšanai (Rosh Hashanah 1.1 E (3)). Mēs redzam, ka Tirši pieminēšana, kas oieviesās no Babilonijas, pirmo reizi tika ierakstīta Mišnā kā R. Eliazara un R. Simeona priekšlikums (turpat. 1.1 D). Tas netika ievērots kā Jaunais Gads Tempļa periodā. Mišna mēģina arī nošķirt desmitās tiesas došanu no ganāmpulka līdz 1. Elula mēneša datumam. Šamai nams svinēja koku jauno gadu, kas bija 1. Šebata mēneša datumā, un Hilela nams to svinēja šī mēneša piecpadsmitājā datumā. Jaunais Gads, kas tiek svin;ēts pilnā mēnesī ir pagānu prakse, kas arī ieviesusies no Babilonijas, un kas bez šaubām ir siastīts ar stādīšanu saskaņā ar mēness tabulām. Visas šīs sistēmas ir Pēc Tempļa perioda rabīniskais jūdaisms. Kā mēs redzam, rabīni Tirši mēnesi ir noteikuši tikai trešajā gadsimtā. Tas un atlikšanas sistēma tagad ietekmē jūdaismu pretstatā Dieva Vārdam.

Vērošanas nakts

Termins vērošanas nakts nāk no 2.Mozus grāmatas 12:42.

2.Mozus 12:42 42 Un šī nakts, kad Tas Kungs tos izveda, būs Israēla ļaudīm pieminama uz mūžīgiem laikiem.

Vārds, kas tulkots kā pieminama, ir Shimmurim, un tas nozīmē vērošanu, un šis vārds parādās tikai šeit. Koncepcija par vērošanu nāk no Nāves Eņģeļa pārciešanas un vērošanas, kā tiek atrbrīvoti mūsu cilvēki. Vārda shimmur tulkojums '"ievērošana", ir cēlies no saknes shamar, kas nozīmē pasargāt kaut ko (ar ērkšķiem), tātad sargāt, pasargāt, būt uzmanīgam.

Tas vērš uz koncepcijām par sevis uzmanīšanu un būšanu piesardzīgam.

Tas nenozīmē tik daudz sēdēšanu un sargāšanu, bet gan būšanu pasargātam ar ērkšķiem. Tas nozīmē arī šaubīga notikuma vērošanu.

Šeit simbolizēta Lieldienu koncepcija, ka mēs caur jēra asinīm esam pasargāti no Dieva dusmām. Tā mūsu ievērošana rodas no teksta izskaidrošanas un ievērošanas. Nav nepieciešams, ka mēs visu nakti paliekam nomodā, jo mēs Pasā esam pasargāti no nāves Eņģeļa. Gan tā Kunga Mielasts 14. Datumā un mielasts 15. Pirmā mēneša datumā (Abibā jeb Nisanā) mūs pasargā. Būtība ir tā, ka šim vakaram ir jābūt garākam, paliekot nomodā un studējot to. Piemēram, būtu ļoti nepiemēroti šajā vakarā agri doties gultā.

Teksts SHD 8107 šo nakti nošķir kā sevišķi ievērojam, kas cēlies no 8104. Dedzība palikt nomodā visu nakti ir slavējama, taču nav nepieciešama. Prortams, Izraēlam vajadzēja palikt modram, gaidot pavēles par kustēšanos. Daži, bez šaubām, ja varētu, būtu gulējuši.

Vārds shimmur ir radies no koncepcijas SHD 8104 un nozīmē drīzāk novērošanu kā sargāšanu, kā tas varētu izrietēt no SHD vārda shamar.

SHD variants shomer ( SHD 7763), nes sev līdz arī citu nozīmi no vārda shabar SHD 7763, kas nozīmē pētīt, tas ir, skatīties ar gaidīšanu.

Ja jūda būtu bijis modrs un raudzījies pēc Mesijas, viņi nebūtu noķluvuši gūstā. Tā šī nakts nozīmē gaidīšanu attiecībā uz viņa atnākšanu, un tā norādīja uz Krustā sišanu un internēšanu nun sāka periodu līdz Līgojamā Upura upurēšanai.

Labāk par palikšanu nomodā, kas noteikti ir pieļaujams, ir šīs ievērošanas nozīmes izskaidrošana, ieskaitot Mesijas atnākšanu mūsu bērnu laikā. Tā ir šīs ievērošanas īstā nozīme, kas mums jāpieņem.

Mielasts tiek baudīts, lai pastiprinātu mūsu neizbēgamo atbrīvošanu no pasaules sistēmām.

2.Mozus 12:11 11 Un šādi jūs to ēdiet: jūsu gurni lai ir apjozti un jūsu kājas apautas sandalēm, jūsu ceļaspieķi lai ir jūsu rokās; un steigšus to ēdiet; tas ir Tā Kunga Pashā.

Salīdzini to mielasta baudīšanas metodi, kādā Kristus un viņa mācekļi baudīja mielastu sagatavošanās vakarā jeb Čagigā (Chagigah).

Jāņa 13:25 25 Tas, noliecies pie pašas Jēzus krūts, saka Viņam: "Kungs, kurš tas ir?"

Marka 14:50-52 50 Tad visi Viņu atstāja un bēga. 51 Un kāds jauneklis Viņam sekoja; tas bija apsedzies ar audeklu uz kailām miesām, un tie pēc tā tvarstīja. 52 Bet, audeklu pamezdams, tas no tiem izbēga pliks.

No šiem diviem citātiem ir skaidrs, ka tā Kunga Mielasta aktivitātes un viņa apcietināšana nenotika Pasā vakarā. Teksti norāda, ka tas bija sagatavošanās vakars, pirmā mēneša četrpadsmitā diena, kurā sagatavojās Pasā svētkiem, kuros tika nokauti upurjēri laikā no devītās līdz vienpadsmitajai stundai jeb no 3 līdz 5 pēcpusdienā. Viņš tika ielikts kapā pirmā mēneša piecpadsmitās dienas sākšanās vakarā un Pirmajā Neraudzētās Maizes svētku dienā, kad cepšanai un ēšanai vakarā bija sagatavots Pasā jērs.

5.Mozus atļauj, ka Pasā mielasts var būt no aitu vai jebkura cita ganāmpulka, tātad tā var arī būt jebkura cita šķīsta dzīvnieka gaļa. Tai ir jātiek izceptai un ēstai tajā vietā, kas šim nolūkam izraudzīta.

5.Mozus 16:5-7 mums pavēl ēst Pasā mielastu ārpus saviem vārtiem. Mums ir aizliegts ēst Pasā mielastu savos vārtos. Savās teltīs mums ir jāatgriežas no rīta. Tas notiek pirmā mēneša piecpadsmitajā datumā, Pirmajā Neraudzētās Maizes svētku dienā. Tad mēs varam doties uz savām dzīvesvietām. Šī rakstu vieta nenorāda, ka šai vietai ir jābūt vispār ārpus jebkuras pajumtes. Piemēra, astoņdesmit gadus vecam cilvēkam palikt brīvā dabā visu nakti varētu būt bīstami. Tas nozīmē, ka mielastam ir jātiek baudītām ārpus mūsu dzīvesvietu vārtiem, kā mēs to varam secināt no citām rakstu vietām.

Samarieši ievēroja un vēl joprojām ievēro tā Kunga Pasā svētkus pirmā mēneša (Nisana) četrpadsmitajā dienā, kas tiek noteikta pēc konjunkcijas, un viņi šajā pēcpusdienā, apmēram pulksten 3 nogalina Pasā jēru.

Tad viņi to sagatavo un ēd pirmā mēneša (Nisana jeb Abiba) piecpadsmitajā dienā pēc saulrieta. Sagatavojot un ēdot, viņi ir ietinušies savās mantijās, un viņu rokās ir viņu mantas.

Viņi to dara ārpus saviem vārtiem un Gericima kalnā. Tie ir svētceļnieku svētki, un viņiem no Nables pilsētas (Nablus) ir jādodas kalnos.

Dēļ viņu versijas ebreju teksta 5. Mozus 27:4-7, viņiem tas bija jādara Gericimas klanā. 4. Masorētiķu teksta pants Ebāla kalnu (kas nozīmē kaudze) kā bauslības pacelšanas kalnu. Šis kalns bija arī Nolādēšanas Kalns. Gericima Kalns bija svētības un samariešu dievkalpošanas kalns, un reliģiskā nozīme šajā aspektā tam ir saglabājusies. Noris strīdi par to, ka MT vārds Gericims tika pārmainīts uz Ebālu.

Vispērēji tiek uzskatīts, ka Ebāls ir Masorētiķu teksta falsifikācija, un tas būtu jālas kā Gericims. 5.Mozus 27:11-26 norāda, ka Gericims ir svētībai, bet ebāls - lāstam. Būtība ir tā, ka miera upuris nevar tikt pienests lāsta kalnā, un altārim vajadzēja tikt uzceltam šinī kalnā.

Samarieši ievēro sabatus un svētkus pamatojoties un Pentahēhu un Dekalogu, taču jūdaisms seko 613 mitzvoth (norādēm). Tā saucamā galveno virzienu kristietība ievēro pagānu Lieldienu sistēmu, ar nelielām izmaiņam kalendārajos aprēķinos.

Vairums zinātnieku ir vienisprātis, ka samariešu reliģiskās darbības ir tādas pašas, kādas bija jūdiem otrā Tempļa perioda laikā.

Samarieši vēl arvien savā svētīšanās vietā seko otrā Tempļa Perioda praksēm.

Šajā vietā viņiem bija Tabernakls. To iznīcināja Jānis Hurkanus i (John Hyrcanus). Viņš, tajā pašā ekspedīcijā, pakļāva idumeāņus un piespieda tos pieņemt jūdaismu.Viņam nevajadzēja ar samariešiem darīt neko citu kā vien iznīcināt viņu Tabernaklu, jo viņu kalendārā xsistēma bija tāda pati kā saduķeju kalendārs, uz kura pamata noptika Tempļa darbība. Farizeji vēl nebija savas tradīcijas noceduši līdz pakāpei, lai noteiktu atlikšanas, un visā Tempļa periodā, kā to norāda Mišna, tika ievēroti secīgi sabati. (sk. darbu God's Calendar (No. 156)).

Samaritāņi noraidīja arī Hanuka un Purima svētku ievērošanu.

Jaunos Mēnešus, pamatojoties uz konjunkciju, viņi aprēķināja astoņus mēnešus uz priekšu. Pēc otrā tempļa iznīcināšanas, jūdi, liekas, ignorēja, vai "pazaudēja" savas spējas izrēķināt Jaunos Mēnešus, un sāka atlikšanas sistēmu. Rabīni negribēja pieņemt samariešu sistēmu un izveidoja paši savu sistēmu ar atlikšanu un mēness sirpja ievērošanu.

Kristus tika apsūdzēts par samarieti tieši tādēļ, ka viņš nepieņēma farizeju tradīcijas (Jāņa 8:48).

Lielās Piemiņas Nakts ir nakts, lai mācītu bērniem šī vakara nozīmi un to, ko viņiem šajā vakarā vajadzētu darīt.

2.Mozus 12:25-38 25 Un notiks, kad jūs nāksit tanī zemē, ko Tas Kungs jums dos, kā Viņš ir solījis, tad turiet šo kalpošanu. 26 Un notiks, kad jūsu bērni jums prasīs: kas jums tā par kalpošanu, - 27 tad atbildiet: tas ir Pashā upuris Tam Kungam, kas Israēla bērnu namiem aizgāja garām Ēģiptē, kad Viņš sita ēģiptiešus, bet saudzēja mūsu namus." Tad tauta noliecās Dieva priekšā un pielūdza. 28 Un Israēla bērni gāja un darīja tā, kā Tas Kungs Mozum un Āronam bija pavēlējis; tā tie darīja.

Piemiņa par atbrīvošanu Pasā vakarā, ir jāievēro kā mūžīgs likums. (2.Mozus 12:14). Šajā naktī mums ir jāpiemin mūsu atbrīvošana. Šajā vakarā Kristus tika apglabāts un atradās zemē trīs dienas un trīs naktis no Trešdienas līdz sestdienas vakaram, kad viņu piecēla vienīgais patiesais Dievs, un Svētdienas rītā viņš pacēlās debesīs kā līgojamais upuris pulksten 9 no rīta sākot skaitīšanu līdz Pentakostam un Baznīcas pļauju Svētajā Garā.

Ar šo aktu Dievs paņēma pasaules pirmdzimušo, un pestīšana tika attiecināta arī uz pagāniem.

29 Un notika nakts vidū, ka Tas Kungs sita visus Ēģiptes pirmdzimušos, sākot ar faraona, kas sēž uz sava troņa, pirmdzimto, līdz cietumnieka pirmdzimtajam, kas bija cietumā, un visus lopu pirmdzimušos. 30 Un faraons cēlās tanī naktī, viņš un visi viņa kalpi, un visi ēģiptieši, un liela brēkšana bija Ēģiptē, jo nebija nama, kur nebūtu mirušo. 31 Un viņš atsauca Mozu un Āronu nakts laikā un sacīja: "Celieties un ejiet prom no manas tautas vidus, gan jūs, gan Israēla bērni, ejiet un kalpojiet Tam Kungam, kā jūs to gribējāt. 32 Arī savus sīklopus un savus liellopus ņemiet līdzi, kā jūs esat sacījuši, un ejiet; un svētījiet arī mani." 33 Un ēģiptieši uzmācās tautai, to skubinādami, tos izvadīdami ārā no zemes, jo viņi teica: "Mēs visi mirsim." 34 Un tauta nesa savu maizes mīklu, pirms tā bija sarūgusi, tās abras, virsdrēbēs ievīstītas, uz saviem pleciem. 35 Un Israēla bērni darīja, kā Mozus bija sacījis; tie prasīja no ēģiptiešiem sudraba un zelta lietas un drēbes. 36 Tas Kungs noskaņoja ēģiptiešus labvēlīgi, ka tie viņiem deva; un viņi aplaupīja ēģiptiešus. 37 Un Israēla bērni devās ceļā kājām no Ramzesas uz Sukotu, kādi seši simti tūkstošu vīru bez bērniem. 38 Un arī pūlis svešu gāja ar viņiem; arī sīklopi un liellopi, ļoti prāvs ganāmpulks.

Šie daudzie cilvēki kļuva par izraēla daļu.

Tā pestīšanai caur Mesiju bija jāpaplašinās arī uz pagāniem. Tā Kunga Mielasts ir šo svētku daļa. Tā Kunga Mielasts ir pirmā mēneša četrpadsmitā datuma nakts, un tad, otrā nakts jeb pirmā mēneša piecpadsmitais datums ir Pasā mielasts, kas simbolizē pasaules apvienošanu izraēlā, Mesijas vadībā.

Tas mūsu cilvēkiem ir jāatceras un mūžīgiem laikiem:

2.Mozus 13:14-16 14 Un, ja tavs bērns šodien vai rīt tev jautātu: kas tas ir? - tad atbildi tam: ar stipru roku Tas Kungs mani izvedis no Ēģiptes, no vergu nama. 15 Kad faraons bija stūrgalvīgs, mūs neatlaizdams, tad Tas Kungs nokāva visus pirmdzimušos Ēģiptes zemē, sākot ar cilvēka pirmdzimto līdz lopu pirmdzimušajam; un tādēļ es upurēju Tam Kungam ikvienu, kas pirmais pašķir mātes klēpi, kas ir vīriešu kārtas, bet visus pirmdzimtos dēlus es izpērku.16 Un tas lai ir par zīmi pie tavas rokas un par atgādinājuma rakstu starp tavām acīm, jo ar stipru roku Tas Kungs mūs ir izvedis no Ēģiptes."

Tas virza arī uz otro exodus (izceļošanu), kas notiks ar Dieva vareno roku.

Jesajas 66:18-24 18 "Jo Es zinu viņu darbus un domas, Es sapulcināšu visas tautas un mēles, un tās nāks un redzēs Manu godību. 19 Tad Es došu viņu vidū zīmi: dažus no viņiem, kas izglābušies, Es sūtīšu pie tautām uz Taršišu, Putu un Ludu - pie stopu strēlniekiem, uz Tabulu un Javanu, uz tālajām jūras salām, kur ļaudis par Mani vēl nav dzirdējuši un Manu godību vēl nav redzējuši, lai tie sludinātu tautām Manu godību. 20 Viņi tad atvedīs visus jūsu brāļus no visām tautām kā upuri Tam Kungam ar zirgiem un ratiem, uz nestuvēm, mūļiem un kamieļiem uz Manu svēto kalnu Jeruzālemē," tā saka Tas Kungs, "kā Israēla bērni upura dāvanas atnes šķīstā traukā Tā Kunga namā. 21 Un arī no viņiem Es ņemšu kādus par priesteriem un levītiem, saka Tas Kungs, 22 kā jaunās debesis un jaunā zeme, ko Es esmu radījis, pastāvēs Manā priekšā, tā pastāvēs arī jūsu dzimums un jūsu vārds, saka Tas Kungs, 23 un tā jānotiek, ka visi ļaudis nāks ikkatrā jaunajā mēnesī un ik nedēļas sabatā Mana vaiga priekšā Dievu pielūgt, saka Tas Kungs, 24 bet viņi izies ārā un skatīs mirušo miesas, kas atkrituši no Manis, jo viņu tārps nemirs, viņu uguns neizdzisīs un tie būs par biedinājumu visai miesai."

Tātad, šī nakts nav tikai pagātne. Tā ir arī nakotne, un raksti nevar tikt atcelti.

Jeremijas 6:16-19 16 Tā saka Tas Kungs: "Uzlūkojiet dzīves gaitas ceļus un izpētiet, kurš ir senlaikos bijis tas labais svētības un laimes ceļš, tad staigājiet pa to, un jūs atradīsit mieru savai dvēselei! Bet tie atbildēja: mēs negribam pa to staigāt! 17 Tad Es iecēlu sargus pār tiem un atgādināju viņiem: klausaities taures skaņās! Bet tie atbildēja: mēs negribam klausīties! 18 Tādēļ klausaities, tautas, un ņemiet vērā, sapulcētie, kas ar tiem notiks! 19 Klausies, tu zeme! Tagad Es sūtīšu nelaimi pār šo tautu, tā ir viņu ļauno nodomu alga! Jo tie neklausījās uz Maniem vārdiem, un tie ir atmetuši Manus baušļus.

Mums ir jāatjauno vecie ceļi un jāatgriežas pie bauslības, jāatmet pagānu kalendāri un babiloniešu mistērijas, kuras radīja rabīni Hilela II valdīšanas laikā 358. Gadā pēc Kristus.

Eklestiastu 3:15 15 Tas, kas ir bijis, ir tagad, un tas, kam jābūt, ir jau bijis; un Dievs prasa to, kas ir bijis.

Mums ir jāatjauno tā patiesība, kas reiz tika dota.

Romiešu 15:4 4 Jo viss, kas iepriekš rakstīts, rakstīts mūsu pamācībai, lai mēs, izturīgi būdami bēdās un iepriecu smeldami rakstos, iegūtu cerību.

Tas, kurš mēģina sagrozīt Rakstus, mainīt bauslību un laikus, nav lno Dieva Valstības. Kā pastāv sabats, tāpat pastāv arī Jaunie Mēneši un Dieva svētki. Grēku Nožēlas diena nevar tikt pārcelta, tāpat kā pārcelts nevar tikt Sabats, Jaunie Mēnešio un Dieva Svētki. Vienā namā tas ir jāēd (2.Mozus 12:46)

2.Mozus 12:42 42 Un šī nakts, kad Tas Kungs tos izveda, būs Israēla ļaudīm pieminama uz mūžīgiem laikiem.

Tāpēc esiet modrīgi, jo jūs nezināt ne dienu nedz stundu, kurā Cilvēka Dēls nāks (Mateja 25:13).

Marka 13:30-37 30 Patiesi Es jums saku: šī cilts nezudīs, tiekāms viss tas nebūs noticis. 31 Debess un zeme zudīs, bet Mani vārdi nezudīs. 32 Bet par to dienu vai stundu neviens nezina, ne eņģeļi debesīs, ne Dēls, kā vien Tēvs. 33 Pielūkojiet, esiet modrīgi, jo jūs nezināt, kad tas laiks ir. 34 Tas ir, kā kad kāds cilvēks aizceļodams atstāja savu namu un deva saviem kalpiem visu varu, ikkatram savu darbu, un pavēlēja durvju sargam būt nomodā. 35 Tad nu esiet nomodā! Jo jūs nezināt, kad nama kungs nāk, vai vakarā, vai nakts vidū, vai gaiļos, vai no rīta agri, 36 ka tas, piepeši nākdams, jūs neatrod guļam. 37 Bet ko Es jums saku, to Es saku visiem. Esiet nomodā!"

Šī paaudze, ko Kristus saka Marka 13:30, ir pēdējā paaudze. Vienā paaudzē, četrdesmit gados nāks visi beigu kari. Šo četrdesmit gadu laikā notiks Tempļa mērīšana un visi beigu darbi (sk. darbu Measuring the Temple (No. 137)). Atgriezīsies Mesija, un tiks atjaunota Bauslība. Tādēļ uzmanieties, jo jūs nezināt, kad jūsu Kungs nāks.

  • Augstā Dziesma 5:2
  • 2 "Es guļu, bet mana sirds ir nomodā. Lūk! Es dzirdu sava drauga balsi, viņš pieklauvē un saka: atver man, lai es ieeju pie tevis, mana mīļā draudzene, mana māsa, mana dūja, mana cildenā! Jo mana galva ir pilna rasas, un manas matu cirtas ir pilnas nakts valguma!

    (sk. darbu Song of Songs (No. 145)).

    2027/28 gadā mēs redzēsim jubileju un atjaunošanu.

    Un tā arī mums ir pienākums pret dzīvo Dievu.

    Apustuļu Darbi 20:28-35 28 Tāpēc sargait paši sevi un visu ganāmo pulku, kurā Svētais Gars jūs iecēlis par sargiem ganīt Dieva draudzi, ko Viņš pats ar Savām asinīm ieguvis par īpašumu. 29 Es zinu, ka pēc manas aiziešanas pie jums iebruks plēsīgi vilki, kas nesaudzēs ganāmo pulku. 30 No jūsu pašu vidus celsies vīri, ačgārnības runādami, lai aizrautu mācekļus sev līdzi. 31 Tāpēc esiet nomodā, pieminēdami, ka es trīs gadus nakti un dienu neesmu mitējies ar asarām ikvienu pamācīt. 32 Un tagad es jūs uzticu Tam Kungam un Viņa žēlastības vārdam, kas spēj jūs celt un dot mantojumu līdz ar visiem svētiem. 33 Sudrabu, zeltu vai drēbes ne no viena neesmu kārojis. 34 Jūs paši zināt, ka šīs manas rokas kalpojušas manām vajadzībām un tiem, kas pie manis bija. 35 Es jums visās lietās esmu rādījis, ka, tā strādājot, nākas gādāt par vājiem, pieminot Kunga Jēzus vārdu, jo Viņš pats sacījis: "Svētīgāk ir dot nekā ņemt."

    Tā tas ir pateikts par visu.

    Kristīgo Dieva Baznīcu Mājas Lapa

    Latvija e-pasts: kdbaz@mail.lv 

     

    q