Kristīgās Dieva Baznīcas
[100]
Maizes un Vīna nozīme [100]
(Izdevums 2.0 19950408-19990214)
Šis darbs apskata miesas un asins upuri un ticības elementu simbolismu.
Kristigas Dieva Baznicas (Christian Churches of God)
Australija: P.O.Box 369, WODEN ACT 2606, AUSTRALIEN
E-mail: secretary@ccg.org
Latvija e-pasts: kdbaz@mail.lv
(Copyright (c) 1995, 1996, 1999 Wade Cox)
Autortiesības: Šo darbu drīkst brīvi kopēt un izplatīt ar noteikumu, ja tas tiek kopēts pilnībā, bez izmaiņām un izsvītrojumiem. Kopijā jābūt norādītam izdevēja nosaukumam un adresei, kā arī paziņojumam sakarā ar autortiesībām. Naudas inkasēšana par izplatītajām kopijām nav pieļaujama. Īsu citātu iekļaušana kritiskos rakstos un pārskatos nav uzskatāma par autortiesību pārkāpumu.
Šo darbu
jūs varat izlasit
World Wide Web lappusc:
http://www.logon.org and http://www.ccg.org
Maizes un Vīna nozīme [100]
Maizes un Vīna koncepcija ir neatņemama no tā Kunga Mielasta. Mums visiem vajadzētu dziļi izprast šo simbolismu. Neatņemama tā Kunga Mielasta sastāvdaļa ir arī kāju mazgāšana, kas ir priekšnoteikums maizes un vīna baudīšanai (sk. darbu Significance of the Footwashing (No. 99) (Kāju mazgāšanas nozīme Nr. 99)). Maizes un vīna koncepcija ir jāapskata saistot ar vairākiem aspektiem. To, cik liela ir izpratne attiecībā uz maizi un vīnu, var spriest pēc tā, cik daudz un lieliskas vietas par to ir atrodamas Bībelē. Daudziem tā nozīmē Kristus miesu. Piemēram, lielā skaita pabarošanu ar maizi un zivīm. Šis brīnums rada izpratni par to, ko nozīmē lauzt Kristus miesu. Viens no pantiem, kuru vajadzētu apskatīt un izprast, ir Jāņa 6:17-22. Visas sestās nodaļas teksts atspoguļo šeit pieminētās aktivitātes. Šīs nodaļas izpratne varētu dot mums kontekstu, caur kuru mēs izprastu maizes un vīna baudīšanu.
Jānis visu šo periodu nosauc par jūdu Pasā svētkiem (Jāņa 2:13). Šeit viņš saka, un Pasā, jūdu svētkos. Jānis šo frāzi ir ielicis kā izskaidrojošu tekstu. Viņš ar to nedomā, ka bija jūdu Pasā Mielasta laiks. Viņš ar to domāja, ka Opasā bija jūdu svētki, un tas ir attiecīgu tekstu izskaidrojums.
Kristus sekojošu situāciju bija atīstījis tādēļ, ka viņš darīja lietas cilvēku labā. Viņš darīja brīnumus. Ja mēs šodien izietu poasaulē, dotu bezmaksas zāles un dziedinātu cilvēkus, un ja mēs dotu cilvēkiem pierādījumus par brīnumainām lietām, viņi mums sekotu. Tomēr šī nav īstā nozīmē, jo, piemēram, Indijā ir daudz cilvēku, kuri dara brīnumaisnas lietas un kuriem ir sekotāji, tomēr viņi vispār nav no Kristus vai Dieva. Brīnumu darī''sana nav vienmēr saistāma ar Dievu un Jēzu Kristu. Kristus darīja brīnumu kāzīmi izredzētajiem. Filipam viņš uzdva jautājumu, lai viņu pārbaudītu.
Visā šajā tekstā ir garīga nozīme. Viņš teica, ka negrib, lai kādi pazustu un tādē''l pabaroja visus 5000. Visiem šiem skaitļiem ir sava nozīme. Nekas nedrīkst zust, jo maize, kā mēs vēlāk redzēsim, ir daļa no Jēzus Kristus miesas, un tā Kristum ir dota no Dieva. Mācekļiem Kristus šeit saka, Jums nebūs zaudēt nevienu no šiem cilvēkiem, pat vismazāko daļiņu (druskas) no tiem. Tā ir instrukcija kalpošanai. Katrai personai, kura savā draudzē ir kādu zaudējusi, ir daudz jānodarbojas ar dvēseles meklēšanu. Viņiem ir jāpārbauda, vai viņi ir zaudējuši šo cilvēku, vai arī zaudējuši Jēzu Kristu savā kalpošanā, kas ir ļoti nopietna problēma. Viņš teica, ka nekas nedrīkst pazust.
Grozu skaitam arī ir sava nozīme. Divpadsmit maizes grozi apzīmē divpadsmit tautu piepildīšanu, lai iegūtu 144 000. Šajos grozos nekas nedrīkst pazust. Viss notiek, lai zem divpadsmit apustuļiem radītu divpadsmit ciltis.
Kristus šeit, izdarot brīnumu, dod pierādījumu par sevi kā pravieti.
Tikko cilvēki saprata, ka šeit ir pravietis, Mesija, tas pravietis, kam ir jānāk pēdējās dienā, viņi gribēja, lai viņš pārņem visu sistēmu šajā pasaulē. Tomēr viņš nebija nācis tādēļ. Viņš nāks, lai pārņemtu šo sistēmu, taču vēl nav pienācis īstais laiks. Un viņam bija jāiet vienam, jo to neizprata arī viņa mācekļi.
Šis ir svarīgs teksts. Šeit ir alegorija. Viņš viņiem teica nebaidīties. Viņi uzņēma viņu kuģī. Šeit ir tā pati koncepcija, kas attiecībā uz Laodiķejas draudzi, kur Kristus stāv durvju priekšā un klaudzina. Viņš nāk pie viņiem nedienu laikā, un viņi labprāt viņu uzņem laivā, un un tūdaļ laiva sasniedza malu, kurp tie brauca. Citiem vārdiem, as ir brīnums. Šeit lietotais vārd ir tūlīt. Kristus ienāca, un pēkšņi viņi bija tur, kur devās. Jūrā bija problēmas. Un pēkšņi tās visas bija pilnīgi pazudušas, un vienā mirklī viņi nokļuva savā galapunktā. Šis ir brīnums, kurš parastajā literatūrā netiek pieminēts. Tomēr tas ir brīnums un attiecas un koncepciju par Kristus uzņemšanu jūsu dzīvē, līdz ar to izbeidzot visas problēmas, kas jums ir bijušas. Visi no mums draudzē tiek aicināti nopietnos pārbaudījumos un bēdās. Visi no mums tiek spiesti iekšā Dieva Valstībā. Vairumā gadījumu, kad jūs tiekat ieaicināti, jūt tiekat aicināti savas dzīves kritiskajā fāzē. Tas ir, caur spiedienu Dievs ved jūs pie grēku nožēlas. Šajā brīdī jūs tiekat ievesti Dieva Valstībā, un jūs uzņemat Kristu savā dzīvē. Vairumā gadījumu tas notiek diezgan grūtos un neordināros apstākļos. Kristus burtiski iet pa ūdens virsmu, lai nokļūtu pie jums cauri visā grūtībām. Tad jums tiek dots Svētais Gars. Jums tiek dota pestīšana un tajā pašā mirklī jūs esat tajā vietā, no, kurienes jums lemts iet tālāk. Citiem vārdiem sakot, jums tiek dota spēja būt daļai no Dieva Valstības tajā pašā mirklī, kad jūs pieņemat Kristu.
Šie panti ir izredzēto atspoguļojums un koncepcija par Kristus pieņemšanu un atsacīšanos no miesas, tomēr daudzi meklā Kristu un miesu. Liekas, ka šie stāsti Jāņa evaņģēlija 6 nodaļā nav savstarpēji saistīti, tomēr tā tas nav. Tie ir sagrupēt ar nolūku.
Kristus ar to saka: Jūs man sekojat veselības/bagātības evaņģēlija dēļ. Jums ir pilns vēders. Cik patiesi tas ir arī šodienas draudzē. Ja jums ir nedienas, vai jūs sekojat Kristum savās nedienās? Tieši tās ir vajāšanas.
Koncepcija ir tā, ka Kristu bija apzīmogojis Dievs Tēvs. Var jautāt - ko tas nozīmē - apzīmogots? The Companion Bible saka, ka jūdi diskutēja par Dieva zīmogu. Piemēram, kas ir Dieva svētītā Svētā zīmogs? Rabīns Bibai teica patiesība, bet kas ir patiesība? Rabīns Bons teica Mūžīgais dzīvais Dievs un Ķēniņš. Rabīns Chaninahs teica, ... patiesība ir Dieva zīmogs (Lightfoot Babylonian Talmud, Sanhedr., Pitman edn., v. 12, p. 291). Tam mums būtu jānorāda tas, kādēļ Trīsvienība ir pilnīgi kļūdaina. Šis teksts norāda, ka Kristu bija apzīmogojis Dievs Tēvs. Rabīni šo zīmogu izprata. Patiesības un Svētā Gara zīmogs ir patiesības gars. Dievs Tēvs Kristu bija sūtījis kā Mesiju. Arī mēs esam apzīmogoti tādā pašā veidā.
Rezumējot: viņi meklēja zīmi. Viņi teica: Kādu zīmi Tu rādi, lai mēs, to redzēdami, Tev ticam? Ko Tu darīsi? Mūsu tēvi mannu ir ēduši tuksnesī, kā ir rakstīts: Viņš tiem ir devis ēst maizi no debesīm. Kristus tikko viņiem bija devis ēdienu. Viņš bija tos paēdinājis ar maizi un zivīm, un viņi to zināja. Viņi viņam teica mūsu tēviem tikka dota manna, vai tas ir tas, ko tudari? Viņi ņēma koncepciju par Kristu, kas viņiem dod brīnumu norādot uz Izraēla paēdināšanu. Tieši par to iet stāst par piecām maizēm un divām zivīm.Tad viņi saka, Vai mēs saprotam pareizi, ka tu mūs izvedīsi no Ēģiptes, tu mūs atbrīvosi. Būtībā viņi jautā, vai Tu esi Mesija? Un viņš atbildēja: nevis Mozus jums ir devis maizi no debesīm, bet Mans Tēvs jums dod īsto maizi no debesīm. Viņš saka, ka šī nav maize no debesīm. Viņš efektīvi pavēsta, ka Mozus jūs izveda no Ēģiptes un jums tika dota manna, taču tā nav maize nodebesīm. Es neesmu šeit, lai jūs atbrīvotu no Romiešiem. Tas ir konteksts uz pūļa retorisko jautājumu: vai tu mūs atbrīvosi no Romiešiem tāpat kā Mozus mūs izveda no Ēģiptes? Viņš efektīvi pateica nē!
Šeit mēs nonākam atpakaļ pie divpadsmit groziem un instrukcijām. Savāciet to visu, neko neatstājiet, un tam visam jāatrodas divpadsmit grozos, jo tie ir doti divpadsmit Izraēla ciltīm. Ikviens - visi pagāni - tiek pievienoti divpadsmit ciltīm. Neviens netiek pazaudēts, un tas no 37. Panta tiek tālāk apstiprināts. Tie visi Kristum tiek doti no Dieva Tēva, un, kurš nāks pie manis, to es neatraidīšu. Nevienu, kas tiek Kristum dots, Kristus neatraidīs.
27. Pantā Kristus, caur Svēto garu - patiesības garu, ir Dieva apzīmogots. Trīsvienība grauj visu izpratni par to, kas ir būt daļai no Kristus miesas. Tā sagrauj visu izpratni par to, kas ir būt daļai no Kristus un apzīmogotam ar Kristu Dieva sistēmā. No šī punkta mums ir koncepcija par to, ka Kristus zem šī zīmoga, uzņēma un paklausīja Dieva gribai.
Šī ir tā pati nozīme, kas attiecībā uz salikšanu grozos, par kuru mēs lasījām stāstījumā par piecām maizēm un divām zivīm.
Taču Jāņa 17:3 saka, ka mūžīgā dzīvība nav vienkārši ticība Kristum. Nepietiek tikai teikt Kungs, Kungs, jo katrs, kas saka Kungs, Kungs, neieies Debesu Valstībā, bet gan tikai tie, kas dara Debesu Tēva prātu. Kristus to pasaka skaidri (Mat. 7:21). Tas, kas jūs ieved mūžīgajā dzīvībā nav vienkārši ticība Kristum. Un šī ir mūžīgā dzīvība, ka jūs pazīstat Viņu vienīgo patieso Dievu un Jēzu kristu, kuru Viņš ir sūtījis. Tā ir mūžīgā dzīvība, jums ir jāpazīst vienīgais patiesais Dievs, un jums ir jāpazīst Kristus, kuru Viņš ir sūtījis un apzīmogojis (no Jāņa 6:27). Lai iegūtu mūžīgo dzīvību, jums viņi ir jāpazīst. Tātad, Kristus Jāņa evaņģēlija 6. Nodaļā saka to, ka tie, kas redz Dēlu un tic viņam, var iegūt mūžīgo dzīvību, taču to nosaka viņu ticība vienīgajam patiesajam Dievam (no Jāņa 17:3).
Vienkārši jūs nevarat būt daļa no Jēzus Kristus maizes, ja jums tas nav noteikts, un ja Dievs Tēvs jūs Jēzum Kristum nav devis. Tieši tādēļ lielais pūlis sekoja viņiem ar laivām. Viņi pazaudēja šo pozīciju, jo ne katrs var būt ar Kristu. Tas ir norādījums uz viņu nošķirtību. Tālāk koncepciju par būšan uzredzētam ir attīstījis Pāvils vēstulē Romiešiem 8:29-32, sakot, ka jums tas ir iepriekš nolemts.
Dievs ir izlēmis, kurš būs Valstībā. Tad Dievs jūs aicina un dod Jēzum Kristum. Tad jūs Kristū tiekat taisnoti un pagodināti. Pie Kristus katru cilvēku pieved Tēvs, un jūs nevarat nākt pie sapratnes, ja vien Tēvs jūs neaicina. Ir cilvēki, kuri dzird, un grib iekļūt tajā pašā laivā. Ir cilvēki, kuri dzird un tiek aicināti, taču viņi netiek izvēlēti. Viņi dzird vēsti un tā viņiem kaut ko nozīmē, un viņi saka es to vēlos, es vēlos būt tur, taču viņi tiek nodoti pasaulei, lai viņu dzīvību varētu izglābt pēdējās dienā. Tas ir tādēļ, ka viņi nav spējīgi ieiet tiesā tagad. Visa šī secība ir atspoguļota Jāņa evaņģēlija 6. nodaļā. Jūs redzat 5000 cilvēku paēdināšanas brīnumu, struktūras brīnumu un laivas brīnumu. Kustība - transportēšana - un izglābšana - tas viss ir daļa no secības tiem, kas nodoti Kristum - izglābti un augšāmcelti pēdējās dienās.
Šis citāts ir no Jesajas 54:13 un Jeremijas 31:34.
Cilvēki, kuri ir redzējuši Tēvu, ir garīgi. Cilvēce nav no Dieva. Tā par Dieva daļu tiek aicināta būt vēlāk. Tā tiek aicināta par kļūt par Dieva daļu vēlāk, un tā redzēs Dievu vēlāk. Neviens cilvēks nekad nav Dievu redzējis (Jāņa 1:18). Neviens cilvēks nav Viņu redzējis, un neviens cilvēks nekad Viņu arī neredzēs (1Tim. 6:16). Viņš vienīgais ir nemirstīgs.
Tātad, ja jūs ticat Kristum, jums tad no Dieva tiek dota mūžīgā dzīvība, un 1. 6:16 saka, ka tikai Dievs ir nemirstīgs. Dievs dod mūžīgo dzīvību Kristum , debesu pulkiem un mums.
Tā, Kristus saka, ka īstā maize ir viņa miesa, un mums ir jāuzņem šī maize, lai kļūtu par Kristus miesu. Viņa ķermenis kļūst par miesu. Mums ir jāuzņem viņa miesa caur garu, lai kļūtu par viņa ķermeni. Tāda ir šī secība.
Jūs šīs koncepcijas varat iedomāties spriežot pēc ēšanas likumiem. Jūdi domāja fiziskā terminoloģijā. Viņi bauslību reducēja pilnīgi uz fiziskām formām.
Pastāv vairāki priekšnoteikumi mūžīgajai dzīvībai. Pirmkārt, jums ir jābūt zināšanām par vienīgo patieso Dievu un Viņa dēlu Jēzu Kristu. Otrkārt, jums ir jātic Kristum, kuru Dievs ir mums devis. Un tagad ir trešais priekšnoteikums, kas ir dalība sakramentā, kā to sauktu katoļi. Jums ir jāievēro Pasā, asins un miesas baudīšana šajos Pasā svētkos. Tātad, ir trīs elementi, kas ir būtiski mūžīgajai dzīvībai. Ja jūs neievērojat Pasā un neuzņemat Kristus miesu un asinis Pasā sagatavošanās mielastā jeb Chigigah mielastā, jums nebūs mūžīgās dzīvības. Tas ir tik skaidri: Kas bauda Manu miesu un dzer Manas asinis, tam ir mūžīgā dzīvība, un Es to uzcelšu pastarā dienā. Ir trīs kvalifikācijas, lai tiktu augšāmcelts pēdējā dienā.
Companion Bible komentāros par ēšanu un dzeršanu attiecībā uz 53. Pantu ir interesants komentārs. Ebreji šo izteicienu lietoja attiecinot uz zināšanām (kā subjektu), tāpat kā tas ir 2. Mozus 24:11. Tas tiek lietots apzīmējot būšanu dzīvam. Tā ēšana un dzeršana apzīmēja prāta darbību uzņemot un iekšēji izprotot patiesību no Dieva vārda (sk. 5.Mozus 8:3; Jeremijas 15:16; un Ecēch. 2:8). Neviena cita idioma tā Kunga dienās nebija vairāk izplatīta. Viņiem, tāpat kā mums, ēšana iekļāva sevī izpriecu, un Talmuds par ēšanu būtībā runā kā par izpriecu, gūstot prieku no Mesijas dienām. Tā vietā, lai atrastu grūtības pārnestās nozīmes izskaidrojumā, viņi saka, ka Hecekijas dienas bija tik labas, ka Mesija vairs nenāks pie Izraēla, jo Hecekijas dienās viņi to jau ir aprijuši (Lightfoot, from Vol. 12, pp. 296-297). Pat tur, kur ēšana tiek atspoguļota kā savu ienaidnieku aprīšana, tiek iekļauts prieks par uzvaru.
Tā Kunga vārdus klausītāji varēja uztvert tieši tā, jo viņi šo idiomu zināja, taču par Eikaristu viņi nezināja neko un tādēļ nevarēja to izprast. Salīdzinot pantus 47 un 48 ar pantiem 53 un 54, mēs varam redzēt, ka ticība Kristum ir tieši tas pats, kas ēšana un dzeršana. Tā ir metaforas uzņemšana no koncepcijas, kā tas vispārēji tiek izprasts. Tomēr, kā tas 52. Pantā parādīts, jūdi uz to lūkojās, un tas viņus uztrauca. Acīmredzot, ka viņi skaidri neizprata to, ko Kristus teica. Tajā, ka viņi zināja, ka ēšana Mesijas laikā ir koncepcija, tomēr pastāvēja augstāka nozīme. Sakot, ko viņš dara, Kristus būībā pateica: Es esmu Mesija, jo viņš lietoja tieši koncepciju par ēšanu un dzeršanu. Tas nebija vispārēji saprotas jēdziens, jo tad viņi to būtu izpratuši. Drīzāk tā bija sena metafora.
Šī koncepcija ir pilnīgi bezjēdzīga attiecībā uz Trīsvienību. Tā kā Tēvs sūtīja Kristu, un Kristus dzīvo dēļ Tēva, un Tēvs ir viņā, tāpat mēs, uzņemot Kristu, dzīvojam Kristū un Tēvā. Mēs kļūstam ģimene. Trīsvienība to mēģina nošķirt, atņemt Kristu kā līdzīgu un apgrūtināt attiecības ar mums. Šis tekst diezgan skaidri parāda, ka mēs kļūstam par daļu no Tēva, un katrs no mums ir viens otrā.
Ir acīm redzams, ka pat viņa mācekļi neizprata šo teicienu par maizi un debesīm. Companion Bible mājiens, ka tas bija plaši izlpatīts teiciens un skaidri izprotams, neizriet no Bībeles teksta. Tomēr, tā bija Rakstu mācītāju izpratne. Izprotot rakstus, viņiem vajadzēja saprast, ka Kristus asaka, ka šie Raksti ar viņa inkarnāciju ir piepildīti. Tomēr tauta vispārēji to neizprata.
Citiem vārdiem: ja tas jūs aizskar, ko jūs darīsiet tad, kad Es aiziešu, kad es pacelšos uz turieni, no kurienes esmu nācis. Ja es aiziešu atpakaļ, projām? Ja tas jūs uztrauc, ko jūs darīsiet, kad es būšu aizgājis? Kā jūs izdzīvosiet?
Šis pants ir koncepcija par to, ka Bībele ir dzīvs padomdevējs. Dieva vārds, būdams Svētais Gars, pats sevi šajā tekstā reducē. Ir trīs veidi kā lūkoties uz inspirēto Dieva vārdu. Islams korānu uztver kā tādu, kura autors nav cilvēks. Tas ir tiešs Dieva diktāts caur eņģeli Gabriēlu. Modernā kristietība uztver, ka Bībele ir rakstu kopums, kuru sarakstījuši cilvēki. Mēs uzskatām, ka šis teksts ir Dieva iedvesmots. Tātad, Bībele ir sarakstīta pēc Dieva diktāta. Papildus šiem diviem punktiem, - ka rakstiem nav cilvēciska autora un ka tā ir cilvēku sarakstīta grāmata, pastāv uzskats, ka šis vārds reprezentē Dieva Garu fiziskā formā, bet ka Dievs lietoja vēstnešus, lai izrunātu diktētos vārdus. Tieši tādēļ cilvēki var šos vārdus izlasīt un tie ir domāti tieši viņiem. Daži cilvēki, pirms tie tikuši atgriezti, ir teikuši: tie ir tikai vārdi. Es tos lasu, un tie ir tikai vārdi. Tie pārtrauc viņiem būt tikai vārdi, kad Dievs atver viņu prātu un viņi uzņem šo Garu. Tad Bībele ir Gars, nevis tikai vārdi. Tieši to šeit saka Kristus. Vārdi, kurus viņš runā, ir Gars, un tieši tādēļ Raksti nevar tikt atcelti, jo Gars nevar tikt atcelts. Kad tie tika pateikti praviešiem, tie kļuva par faktu. Šī fakta dēļ Raksti nav atceļami. Tas ir pateikts.
Viņš zināja, kurus Dievs viņam ir devis. Kad viņam pirmoreiz tika doti mācekļi, viņš zināja, kuri ir doti, kuri paliks, un kuri nepaliks. Ar šīm lietām nodarbojas Gars un nodod šo informāciju izredzētajiem. Cilvēki zina vai viņi ir daļa no Kristus ķermeņa. Viņi zina, vai viņi grēko. Cilvēki zina, kad viņi iet un paslēpjas dārzā.
Tieši tādēļ Kristus runāja līdzībās. Tādēļ Bībele ir apslēpta vairumam cilvēku, jo viņiem nav atļauts iet tiesā. Tikai Dievs dod cilvēkus Kristum. Jūs nevarat piesaukt Jēzus Kristus vārdu, ja vien Dievs jūs nav devis Jēzum Kristum. Tāpat, ja jūs neizprotat, ka Jēzus Kristus nav vienīgais patiesais Dievs, jūs nevūsiet daļa no pirmās augšāmcelšanās. Šī izpratne ir viena no izredzēto zīmēm.
Šeit ir jēga. Kristus iedeva šīs koncepcijas un tad, tas ko viņš teica, bija ļoti grūti pieņemams, tādēļ viņi atkrita. Visi no mums viens otram ir doti, lai strādātu. No Vēstules Korintiešiem mēs saprotam, ka mums visiem ir dotas Gara dāvanas, un mēs visi esam ielikti šajā ķermenī, un mums visiem ir specifiskas prasmes. Katrs no mums zina, kas ir mūsu stiprās un vājās puses. Katrs no mums papildina viens otru. Katrs no mums kaut ko dara. Katram no izredzētajiem ir tāds spēka veids, kāds nav citam. Katram no mums ir tādas prasmes, kas perfekti saskan ar pārējo ķermeni - katru no mums. Dažiem no mums ir vairākas spējas. Daži no mums savās spējās dublējas, tomēr vispārīgā nozīmē mēs šajā mašinērijā perfekti iederamies un Dievs mūs šeit ir ielicis kaut kādu iemeslu dēļ. Mēs esam šis ķermenis. Lai mēs varētu iekļauties šajā ķermenī, Kristum bija jātop salauztam kā maizei un savāktam kopā grozos. Lai mēs varētu tikt ielikti šajā ķermenī, kādam ķermenim bija jātiek salauztam un savāktam pilnos grozos. Sākumā bija tikai neliels daudzums, taču tas viss caur Garu kļuva lielāks.
Atcerieties, ka agrāk Jāņa 6. Nodaļā šie divpadsmit nezināja, ka viņi pārstāvēs šos divpadsmit grozus. Divpadsmit grozi tika doti divpadsmit mācekļiem kā soģiem. Viņi kļūs par ķēniņiem poār tiem, kas ir šajos grozos, un tad citi zaudēja savu pozīciju. Viņi atkrita. Un Jēzus teica, Vai jūs arī gribat aiziet?
Mūžīgās dzīvības vārdi ir patiesības Gars, un Bībele ir kompozīts. Ja cilvēki nerunā saskaņā ar bauslību un liecību, no Jesajas 8:20, viņos nav gaismas. Tādēļ ejiet tur, kur tiek runāta patiesība, un tur jūs būsiet daļa no Jēzus Kristus miesas.
Viņš neteica, Es ticu, ka tu esi viena no Dieva trīs vienībām. Viņš teica es ticu, ka tu esi Mesija, dzīvā Dieva dēls.
Viens no viņiem tika dots tikai tādēļ, lai viņu nodotu. Viņu aizvietoja cits, kas pārņēma grozu.
Šī koncepcija par groziem un laušanu ir daļa no koncepcijas par mannu un maizi. Tā nav nesaistītu sēriju grupa. Jāņa 6. Nodaļā šie stāsti ir salikti kopā tādēļ, lai mēs visi izprastu, ka mēs esam daļa no Jēzus Kristus ķermeņa, un ka mēs esam izglābti caur Jēzus Kristus darbību un Svētā Gara dāvanu. Mums ir dots saprast, ka šeit ir iesaistīti brīnumi, un ka Kunga gars ir šis ķermenis. Tas ir, tā Kunga Gars, patiesības Gars, apzīmogo Kristu un apzīmogo mūs visus un padara mūs par daļu no šī ķermeņa. Mēs kļūstam par Dieva daļu tādā pat veidā kā Kristus ir Dieva daļa. Mēs dzīvojam Kristū, un Kristus un Dievs Tēvs dzīvo viens otrā. Mēs visi esam savstarpēji saistīti. Tieši tādēļ jūs no rīta pieceļaties un lūdzat Dievu Jēzus Kristus vārdā, un Kristus dzīvo jūsos un Dievs dzīvo jūsos. Vienīgā trīsvienība ir tā, kas tiek radīta katru rītu un katras dienas katrā minūtē, jūs staigājat ar Kristu, kas jūs vada, attiecībās ar Dievu Dieva gribā. Lai to sasniegtu, jūs esat doti Kristum. Jums ir iedots darbs, kas jādara, kas ir noteikts jau pirms jūsu dzimšanas. Pirms jūs jau mātes ķermenī bijāt izveidojies, Kristus jūs jau pazina un uzdeva darbus. Tā tas tika teikts Jeremijam (Jer. 1:5) "Pirms Es tevi radīju mātes miesās, Es tevi jau pazinu, un, pirms tu piedzimi no mātes miesām, Es tevi svētīju un tevi izredzēju par pravieti tautām". Mēs visi esam salikti kopā, lai strādātu, un mēs nezinām, kāds tam visam ir beigu rezultāts. Mēs esam ielikti atsevišķās vietās. Dievs jūs ieliek tur, kur Viņš vēlas, lai jūs būtu. Tas viss būs uz labu, un tas viss būs acīmredzams. Dažreiz tas liekas lielākais nakts melnums pirms ausmas, kad mēs nezinām, kas notiek.
Debesu pulka izpirkšana
Koncepcija par ēšanu un dzeršanu tika lietota arī elku pielūgšanas praksē, un tas ir savstarpēji saistīts. No Vēstules Korintiešiem attiecībā uz elku pielūgšanu mēs redzam, ka elkiem tika pienests ēdiens un arī to, kādi esam mēs, savā ēšanā un dzeršanā, Kristus dzeršanā un dalības ņemšanā Dievā garīgā struktūrā, kā partneriem debesu pulkā - Kristus partneriem, altāra partneriem un Dieva dēliem. Exodus un Pasā demonstrē debesu pulku krišanu un aizvietošanu ar citu elohimu. 1Korinitiešu 10:21-22 saka, ka jūs nevarat dzert no tā Kunga kausa un ļauno garu kausa. Vai mums būtu jāizprovocē tas Kungs uz greizsirdību? Vai mēs esam stiprāki nekā Viņš? Redziet, tad, kad jūs ēdat Kristus miesu un dzerat viņa asinis, jūs dzerat Svētā Gara kausu un Dieva bauslību. Jūs to nevarat sakombinēt ne ar ko citu. Jūs nevarat būt daļa no ļauno garu sistēmas. Tieši Eksodus un Pasā ieliek jūs Dieva struktūrā un dod jums mūžīgo dzīvību. Ir tikai viena maize, Kristus miesa, kas dara mūs par vienu ķermeni, ja mēs piedalāmies šīs vienas maizes laušanā. Ir tikai viens kauss, tā Kunga kauss. Tā mums bija pirmā Iziešana, lai izvestu mūs no Ēģiptes un radītu Izraēla nāciju, lai tādā veidā radītu vietu, kurā Dievs varētu izpildīt Savu plānu caur praviešiem.
Jeremija pravieto derību. Šim visam procesam bija asins upura derība. Simbolisms ir no Ebreju 8:3-6.
Tieši tāpēc priesteru skaits bija specifisks, un tieši tādēļ bija divdesmit četri augstie priesteri un divdesmit piekto Visaugstāko priesteri, jo Zem Kristus kā augstā priestera Elohimu padomē bija divdesmit četri vecajie. Visas šīs lietas tika veidotas kā piemērs debešķīgajai struktūrai. Tā Kristus nodeva sevi par upuri, jo nekas cits nebūtu pietiekošs upuris. Koncepcija par pestīšanas ķermeni, kā mēs redzējām, atrodama Jāņa 6:58. Maize nāks no debesīm, un tā nebūs tāda, kādu ēda mūsu tēvi un nomira, bet, kas ēd šo maizi, dzīvos mūžīgi. Mēs redzējām, ka manna ir prototips, un ka Kristus skaidri pasaka, ka maizes laušana un ēšana ir viņa ķermenis. Asinis ir nepieciešamais asins upuris, tomēr attiecībā uz koncepciju par asinīm un vīna dzeršanu ir ietverti arī vairāki citi simbolismi. Koncepcija par Kristus derību ar asinīm var būt tikai vienreiz, jo Gars nav miesa un kauli. Kristu varēja upurēt tikai vienreiz un par visiem. Jums nevar būt divi upuri. Mesija nevarēja nomirt vairāk par vienu reizi. Viņam bija jānonāk kā miesai, un tad viņš kļuva par Garu. Gars nav miesa un asinis. Tādēļ nevar būt upuris vairāk kā vienu reizi. Garīgajā pasaulē nebija asins upuru. Tādēļ eņģeļu sadumpošanās gadījumā - vismaz vienai personai vajadzēja kļūt par cilvēku un nomirt. Lai izpirktu debesu pulka grēku, vajadzēja būt līdzvērtīgam asins upurim. Tomēr neviens gars to nevarēja izdarīt. Neviens gars nevar izpirkt debesu pulku ar upuri. Vienam no viņiem bija jākļūst par miesu, lai mirtu, un Sātans nebija gatavs izdarīt to, ko Kristus, un tā ir šī atšķirība. Tā ir Kaina un Ābela analoģija, kur Ābela upuris bija pieņemamāks par Kaina upuri. Kritušo eņģeļu vidū nepastāvēja upurēšana. Mūsu vadība ir pašuzupurēšanās, savas dzīves nolikšana savu brāļu labā. Lai ikvienu samierinātu ar Dievu, mums ir jābūt gataviem nolikt savas dzīves, kā to darīja Kristus, mūsu Skolotājs.
Vīns kā asinis
Tātad vīns ir asins simbols. Mēs to zinām, jo Kristus mums to pateica. Katru gadu ar vēršu asinīm Izraēls tika attīrīt, taču ar Kristu mēs esam attīrīti vienreiz un par visiem. Viņš padarīja mums iespējamu ieiet attiecībās ar Dievu saņemot Svēto Garu. Lai to izdarītu, mums jāatstājas no grēka caur šī Kristus upura simbolismu. Ebrejiem 1:3 parāda, ka Kristus atspoguļo Dieva godību un nes Viņa dabas atveidojumu, aptverot visu ar viņa spēka vārdu. Kad viņš bija beidzis šķīstīšanos no grēkiem, viņš apsēdās pie labās rokas Visaugstākajam. Tā Kristus atspoguļo Dieva godību un Nes Viņa rakstura katru iezīmi. Mums tiek Dota Dieva daba. Mēs ņemam dalību dievišķajā dabā (2Peter 1:4). Mums ir dots Svētais gars, un uz mums ir dievišķās dabas zīmogs. Būtība ir tā, ka izredzētajiem ir jāatspoguļo Dieva godība. Lai tur nokļūtu, ir jācenšas. Simbolismā Kristus darbojās kā vīns. Vīns rodas no vīna koka augļiem - vīnogām. Tādēļ arī ir simbolisms par vīna dārza kopēju Jāņa 15:1-6.
Koncepcija ir tā, ka tad, kad mēs esam kopā un strādājam Dieva gribā, mēs esam Kristū. Mēs esam iztīrīti un nesam augļus. Kad mēs vairs nepildām Dieva gribu, mēs vairs nenesam augļus un tiekam izņemti. Piemēri tam nāk no izpratnes, ka mums ir jāizstrādā sava pestīšana ar cenšanos un bijāšanu. Ir daudz lietu, ko Dievs no mums prasa, taču dalības ņemšana Kristus miesā un asinīs, kā arī augļu nešana caur Svēto Garu, ir primārā koncepcija. Koncepcija par vīnu, kas rodas no vīna koka ir koncepcija par Svēto Garu. Svētais Gars kļūst par kanālu jeb apli, kurš nonāk pie jums, un jūs tajā ņemat dalību Kristus miesā un asinīs. Tad jūs un vīna koks radāt savus augļus un turpināt radīt vairāk gara, un tas kļūst it kā noslēgts aplis. Tā Kunga Mielasta centrālais aspekts ir koncepcija par Kristus miesu un asinīm. Piecu maižu un divu zivju koncepcija nav izprasta vispār. No šīm paēdināšanas reizēm var izsecināt daudz vairāk. Kad Kristus viņiem izskaidroja līdzības. Viņš vaicāja: "Vait tagad .jūs saprotat?" Un viņi nesaprata. Jāsaprot kas? Tas ir jāizskaidro attiecībā ar izredzēto veidošanos. Mēs esam daļa no šī procesa. Mēs tur esam Dieva ielikti. Mēs esam doti Kristum. Mēs simbolizējam šo procesu ar trīs elementiem - vienīgā patiesā Dieva un viņa Dēla Jēzus Kristus apziņu, ar ticību Kristum un dalības ņemšanu Kristus miesā un asinīs. Šie ir trīs elementi, kas dod mums mūžīgo dzīvību. Mēs nevaram gūt mūžīgo dzīvību, ja mums nav Svētā Gara, un izmantot to, ja neturam baušļus, kuri, kā Jānis mums saka, ir nepieciešami Svētā Gara saglabāšanai. Tādēļ, lai saglabātu Svēto Garu un būtu pirmajā augšāmcelšanā, mums ir jāievēro Sabati un Pasā. Tas ir absolūti obligāti! Ja jūs neievērojat Sabatu un Pasā, jūs nebūsiet pirmajā augšāmcelšanā. Tā ir visa šī nozīme.
q