Kristīgās Dieva Baznīcas
[257]
Otrais Lielais Bauslis [257]
(Izdevums 1.1 19981008-19990526)
Otrais Lielais Bauslis ir šāds: Tev būs savu tuvāku mīlēt kā sevi pašu. Desmit baušļi ir sadalīti divos lielos baušļos. Šī struktūra ir viegli nosakāma, jo pirmie četri attiecas uz mīlestību pret Dievu un pārējie seši - uz mīlestību pret saviem līdzcilvēkiem..
Kristigas Dieva Baznicas (Christian Churches of God)
Australija: P.O.Box 369, WODEN ACT 2606, AUSTRALIEN
E-mail: secretary@ccg.org
Latvija e-pasts: kdbaz@mail.lv
(Copyright (c)1998, 1999 Wade Cox)
Autortiesības: Šo darbu drīkst brīvi kopēt un izplatīt ar noteikumu, ja tas tiek kopēts pilnībā, bez izmaiņām un izsvītrojumiem. Kopijā jābūt norādītam izdevēja nosaukumam un adresei, kā arī paziņojumam sakarā ar autortiesībām. Naudas inkasēšana par izplatītajām kopijām nav pieļaujama. Īsu citātu iekļaušana kritiskos rakstos un pārskatos nav uzskatāma par autortiesību pārkāpumu.
Šo darbu
jūs varat izlasit
World Wide Web lappusc:
http://www.logon.org and http://www.ccg.org
Otrais Lielais bauslis [257]
I daļa
[Izlasāma pirms piektā un tam sekojošo baušļu aplūkošanas]
Dievs Mozum iedeva bauslības struktūru. Desmit baušļi ir iedalāmi divos lielos baušļos, kā mēs to jau redzējām Pirmā Lielā Baušļa apskatē. (sk. darbu Pirmais Lielais Bauslis (252) The First Great Commandment (No. 252)).
2.Mozus 20:1-3 Un Dievs sacīja visus šos vārdus: 2 "Es esmu Tas Kungs, tavs Dievs, kas tevi izvedis no Ēģiptes zemes, no vergu nama.
[I] 3 Tev nebūs citus dievus turēt Manā priekšā.
[II] 4 Netaisi sev elku tēlu vai kādu atveidu nedz pēc tā, kas ir augšā debesīs, nedz pēc tā, kas ir virs zemes, nedz pēc tā, kas ir ūdenī zem zemes. 5 Nezemojies to priekšā un nekalpo tiem, jo Es, Tas Kungs, tavs Dievs, esmu dusmīgs Dievs, kas tēvu grēkus pie bērniem piemeklē līdz trešam un ceturtam augumam tiem, kas Mani ienīst, 6 un dara žēlastību līdz tūkstošajam augumam tiem, kas Mani mīl un tur Manus baušļus.
[III] 7 Tev nebūs Tā Kunga, sava Dieva, Vārdu nelietīgi valkāt, jo Tas Kungs neatstās nesodītu, kas Viņa Vārdu nelietīgi valkā.
[IV] 8 Piemini sabata dienu, ka tu to svētī. 9 Sešas dienas tev būs strādāt un padarīt visus savus darbus. 10 Bet septītā diena ir sabats Tam Kungam, tavam Dievam, tad nebūs tev nekādu darbu darīt, nedz tev, nedz tavam dēlam, nedz tavai meitai, nedz tavam kalpam, nedz tavai kalponei, nedz tavam lopam, nedz tam svešiniekam, kas ir tavos vārtos. 11 Jo sešās dienās Tas Kungs ir radījis debesis un zemi, jūru un visu, kas tur atrodams, un septītajā dienā Tas Kungs atdusējās; tāpēc Tas Kungs svētīja sabata dienu, lai tā būtu svēta.
[V] 12 Godini savu tēvu un savu māti, lai tu ilgi dzīvotu tanī zemē, ko Tas Kungs, tavs Dievs, tev dod.
[VI] 13 Tev nebūs nokaut.
[VII] 14 Tev nebūs laulību pārkāpt.
[VIII] 15 Tev nebūs zagt.
[IX]16 Tev nebūs nepatiesu liecību dot pret savu tuvāku.
[X] 17 Tev nebūs iekārot sava tuvāka namu. Tev nebūs iekārot sava tuvāka sievu, nedz viņa kalpu, nedz viņa kalponi, nedz viņa vērsi, nedz viņa ēzeli, nedz ko citu, kas tavam tuvākam pieder."
Šo desmit baušļu iedalījums Divos Lielos Baušļos ir dots vēlāk, 5. Mozus grāmatā. Struktūra ir nosakāma viegli - pirmie četri baušļi attiecas uz mīlestību pret Dievu, un pārējie seši baušļi attiecas uz mīlestību pret saviem līdzcilvēkiem.
Tad bauslība tika ieaudzināta tautā.
Mūsu pienākums vispirms attiecas uz Dievu un tad uz mūsu līdzcilvēkiem. Mūsu pienākums ir kļūt par derīgu un īstu Dzīvā Dieva trauku. Viņš ir Dzīvo, nevis Mirušo Dievs.
Mateja 22:29-40 29 Bet
Jēzus atbildēja un sacīja: "Jūs alojaties, nesaprazdami
nedz rakstus, nedz Dieva spēku. 30 Jo augšāmcelšanās
cēlienā ne precējas, nedz tiek precēti, bet visi ir kā
eņģeļi debesīs. 31 Vai tad jūs neesat lasījuši par miroņu
augšāmcelšanos, ko Dievs jums teicis: 32 Es esmu Ābrahāma
Dievs, Īzāka Dievs un Jēkaba Dievs. Dievs nav mirušo, bet
dzīvo Dievs." 33 Un, kad ļaudis to dzirdēja, tie
iztrūcinājās par Viņa mācību. 34 Bet farizeji, dzirdēdami,
ka Viņš saduķejiem muti aizbāzis, sapulcējās, 35 un
viens no tiem, bauslības mācītājs, kārdinādams Viņam
jautāja un sacīja: 36 "Mācītāj, kurš ir augstākais
bauslis bauslībā?" 37 Bet Jēzus tam sacīja: "Tev
būs Dievu, savu Kungu, mīlēt no visas sirds un no visas
dvēseles, un no visa sava prāta. 38 Šis ir augstākais un
pirmais bauslis. 39 Otrs tam līdzīgs ir: tev būs savu tuvāku
mīlēt kā sevi pašu.
40 Šinīs abos baušļos ir saņemta kopā visa bauslība un
pravieši."
Pirmā bauslības daļa attiecas uz mīlestību pret Dievu. Tai ir jābūt no visas sirds, visa prāta un visas dvēseles.
Otrā pavēle ir mīlēt savu tuvāko kā sevi pašu. Ja jūs nemīlat savu tuvāko, ko esat redzējuši, kā gan jūs varat mīlēt Dievu, kuru neesat redzējuši.
1.Jāņa 4:20-21 20 Ja kāds saka: es mīlu Dievu, - un ienīst savu brāli, tad viņš ir melis; jo, kas nemīl savu brāli, ko viņš ir redzējis, nevar mīlēt Dievu, ko viņš nav redzējis. 21 Un šis bauslis mums ir no Viņa, ka tam, kas mīl Dievu, būs mīlēt arī savu brāli
Pirmā Lielā Baušļa struktūra rada Otrā Lielā Baušļa pamatu, un šie abi Lielie Baušļi aptver visu bauslību un praviešus. Tā, desmit baušļi ir pakļauti šiem diviem, un visa pārējā bauslība ir pakļauta desmit baušļiem.
Otrais Lielais Bauslis sastāv no pēdējiem sešiem baušļiem desmit baušļu sistēmā. Pēc Otrā Lielā Baušļa izpildes mēs demonstrējam savu spēju ieiet tiesā attiecībā uz augstākiem bauslības aspektiem.
Otrā Baušļa struktūra rodas no tādas pašas domāšanas jeb loģikas secības kā Pirmais Lielais Bauslis. Tā kā Dievs ir centrālais aspekts Pirmajam Lielajam Bauslim, tāpat mūsu fiziskā māte un tēvs ir Otrā Lielā Baušļa centrā. Pirmā baušļa mērķis ir Dieva ģimene kā elohim, un Otrā Lielā baušļa mērķis ir cilvēku ģimene kā elohim. Tie abi pasludina paplašināšanos uz Dievu kā Eloah, lai mēs kļūtu par elohim gan debesu, gan arī fiziskajās ģimenēs.
[V] 12 Godini savu tēvu un savu māti, lai tu ilgi dzīvotu tanī zemē, ko Tas Kungs, tavs Dievs, tev dod.
Pirmais bauslis ar apsolījumu attiecas uz mūžīgo dzīvību kā elohim. Tā tam ir bijis jābūt jau no sākuma.
[VI] 13 Tev nebūs nokaut
Spēja nogalināt rodas no grēka un vēlēšanās iznīcināt citu būtni. Tāds ir ienaidnieka pasaules uzskats. Dieva griba nav tāda, lai kāda miesīga būtne iznīktu, Viņa vēlēšanās, lai tās attiecīgā laikā tiktu novestas pie pestīšanas. Tāda ir pilnīgā Dieva mīlestība. (sk. darbu Lost Sheep and the Prodigal Son (No. 199)).
[VII] 14 Tev nebūs laulību pārkāpt.
Ģimenes integritātes un vienības uzticības aizsardzība ir atspoguļojums mūsu integritātei un vienībai ar Dievu. Laulības ir atspoguļojums Kristus un Draudzes attiecībām. Jūs nevarat pārkāpt vienu, nenodarot zaudējumu otrai. Ikvienas attiecības, kas traucē ģimenes integritātei un samazina vīra lomu attiecībā pret sievu, ir pus - laulības. Tāpat draudzes, kas vadību nostāda tādā pozīcijā, kas traucē vīra un sievas attiecības, ir laulības pārkāpšana, un tas rada sievā attieksmi, kas nav īstas laulības. Vīrs ir savas mājas priesteris, taču tajā pašā laikā viņš paklausa Dieva likumiem. Liela daļa modernās kristietības attīsta nepareizu attieksmi un nostāda kalpošanu pa starp vīra un sievas attiecībām. Dažas sektas pat piedod laulības pārkāpšanu ar mācītāju. Celibāts, garīdzniecība un sektas lielums, šķiet, nav šķērslis šādām darbībām.
Indivīda labklājība ir atspoguļota bauslības struktūrā, jo tas attiecas uz spēju pasargāt indivīdu viņa personīgajos pūliņos un tajā dzīvē, kas viņiem jāveido. Sabiedrība un tās organizētā struktūra, zog no indivīdiem daudz sistemātiskākā veidā, nekā mūsdienu sabiedrības kriminālisti. Apspiešana un feodālisms mūsdienās ir mazāk vardarbīgi, tomēr tie nav mazāk efektīvi. Pēdējās dienās mums būs jāpiedzīvo viltus sistēmas īstās šausmas.
Visa tiesas sistēma balstās uz patiesību. Viss pestīšanas plāns var būt drošs, ja tas ir balstīts uz patiesību, un ja patiesība to pasargā. Mums ir jāliecina Dieva bauslības un Viņa patiesības sistēma.
Šajā desmitajā bauslī ir ietverti bauslības garīgie aspekti, jo visi pārkāpumi ir prāta produkts, kas rezultējas bauslības pārkāpšanā.
Tikai pastāvot pretī prāta kārdināšanām, mēs patiešām viens otru varam mīlēt garā un patiesībā.
Mīlestība ir bauslības gals.
1.Korintiešu 13:1-13 1 Ja es runātu ar cilvēku un eņģeļu mēlēm un man nebūtu mīlestības, tad es būtu skanošs varš vai šķindošs zvārgulis. 2 Un, ja es pravietotu un ja es zinātu visus noslēpumus un atziņas dziļumus, un ja man būtu pilnīga ticība, ka varētu kalnus pārcelt, bet nebūtu mīlestības, tad es neesmu nekas. 3 Un, ja es visu savu mantu izdalītu nabagiem un nodotu savu miesu, lai mani sadedzina, bet man nebūtu mīlestības, tad tas man nelīdz nenieka. 4 Mīlestība ir lēnprātīga, mīlestība ir laipna, tā neskauž, mīlestība nelielās, tā nav uzpūtīga. 5 Tā neizturas piedauzīgi, tā nemeklē savu labumu, tā neskaistas, tā nepiemin ļaunu. 6 Tā nepriecājas par netaisnību, bet priecājas par patiesību. 7 Tā apklāj visu, tā tic visu, tā cer visu, tā panes visu. 8 Mīlestība nekad nebeidzas, pravietošana beigsies, valodas apklusīs, atziņa izbeigsies. 9 Jo nepilnīga ir mūsu atziņa un nepilnīga mūsu pravietošana. 10 Bet, kad nāks pilnība, tad beigsies, kas bija nepilnīgs. 11 Kad biju bērns, es runāju kā bērns, man bija bērna tieksmes un bērna prāts, bet, kad kļuvu vīrs, tad atmetu bērna dabu. 12 Mēs tagad visu redzam mīklaini, kā spogulī, bet tad vaigu vaigā; tagad es atzīstu tik pa daļai, bet tad atzīšu pilnīgi, kā es pats esmu atzīts. 13 Tā nu paliek ticība, cerība, mīlestība, šās trīs; bet lielākā no tām ir mīlestība.
Bauslības beigas ir mīlestība jeb žēlsirdība. Pati bauslība ir domāta, lai fiziskā sfērā aizsargātu to, ko Svētais Gars aizsargā garīgā sfērā. Viens nevar pastāvēt bez otra. Svētais Gars ir nepieciešams, lai pareizi varētu sekot Perfektajai Bauslībai un Brīvībai.
Dieva Perfektais Brīvības Likums (Bauslība) ir domāta, lai noliktu mūs pilnīgās attiecībās ar Viņu un vienam ar otru.
Tātad, piektais un tam sekojošie baušļi mūs virza uz to, lai mēs mīlētu savu tuvāko kā sevi pašus.
II Daļa
[Izlasāma pēc baušļu otrās grupas apskatīšanas, beidzot ar desmito bausli]
Dievs ieveda Izraēlu mantojumā, un tam tika pavēlēts ievērot baušļus.
Izraēls tika ielikts kā tauta, kas dod priekšzīmi. Tā bija Jahves daļa un centrālais Dieva plāna punkts.
Kopā ar Dieva dotajām svētībām, bija arī dažas simboliskas aktivitātes.
5.Mozus 27:1-26 1 Un Mozus un Israēla vecaji pavēlēja tautai, sacīdami: "Turiet visus šos baušļus, ko es jums šodien pavēlu. 2 Un, kad jūs iesit pār Jordānu tanī zemē, ko tas Kungs, tavs Dievs, tev dos, tad uzcel lielus akmeņus un nobalsini tos ar kaļķiem, 3 raksti uz tiem visus šos baušļus pēc tam, kad tu būsi pārcēlies un iegājis tanī zemē, ko Tas Kungs, tavs Dievs, tev dos,- zemē, kur piens un medus tek, kā Tas Kungs, tavu tēvu Dievs, bija solījis. 4 Un, kad jūs pāriesit Jordānu, tad jums būs šos akmeņus, kā es jums šodien pavēlu, uzcelt Ēbala kalnā un tos nobalsināt ar kaļķiem. 5 Un tur tev būs uzcelt altāri Tam Kungam, savam Dievam, altāri no akmeņiem, un tev tos nebūs apstrādāt ar dzelzi. 6 Tev būs uzcelt Tā Kunga, sava Dieva, altāri no neapcirstiem akmeņiem un uz tā upurēt dedzināmos upurus Tam Kungam, savam Dievam; 7 tev arī būs upurēt kaujamos pateicības upurus, un tur ēst un priecāties Tā Kunga, sava Dieva, priekšā. 8 Raksti uz šiem akmeņiem visus šīs bauslības vārdus jo skaidri." 9 Un Mozus un levītu priesteri runāja uz visu Israēlu, sacīdami: "Ņem vērā un klausies, Israēl! Šodien tu esi kļuvis par Tā Kunga, sava Dieva, tautu. 10 Tāpēc tev būs klausīt Tā Kunga, sava Dieva, balsij un pildīt Viņa baušļus un Viņa likumus, ko es jums šodien pavēlu." 11 Un Mozus pavēlēja tanī dienā tautai, sacīdams: 12 "Pēc tam kad jūs būsit pārcēlušies pāri Jordānai, tad šie lai nostājas uz Garicima kalna, lai svētītu tautu: Simeons un Levijs, Jūda un Isašars, Jāzeps un Benjamīns; 13 bet šie lai nostājas uz Ēbala kalna un lai saka lāsta vārdus: Rūbens, Gads un Ašers, Zebulons, Dans un Naftalis. 14 Tad lai sāk levīti un skaļā balsī paziņo visiem vīriem Israēlā: 15 nolādēts lai ir tas vīrs, kas darina kādu izgrieztu vai izlietu elka tēlu, kas Tam Kungam ir negantība, amatnieku roku darbs, un kas to slepenībā uzceļ! - Un visa tauta lai atbild un saka: āmen.16 Nolādēts, kas negodā savu tēvu un savu māti! - Un visa tauta lai saka: āmen. 17 Nolādēts, kas pārceļ sava tuvāka robežas! - Un visa tauta lai saka: āmen. 18 Nolādēts, kas aklu noved neceļā! - Un visa tauta lai saka: āmen. 19 Nolādēts, kas sagroza svešinieka, bāreņa un atraitnes tiesas! - Un visa tauta lai saka: āmen. 20 Nolādēts, kas guļ pie sava tēva sievas, jo viņš ir atsedzis sava tēva apsegu! - Un visa tauta lai saka: āmen. 21 Nolādēts, kas kopojas ar lopiem! - Un visa tauta lai saka: āmen. 22 Nolādēts, kas guļ pie savas māsas, sava tēva meitas vai savas mātes meitas! - Un visa tauta lai saka: āmen. 23 Nolādēts, kas guļ pie savas sievas mātes! - Un visa tauta lai saka: āmen. 24 Nolādēts, kas savu tuvāku slepeni nosit! - Un visa tauta lai saka: āmen. 25 Nolādēts, kas ņem uzpirkšanas dāvanas, lai izlietu nenoziedzīgas asinis! - Un visa tauta lai saka: āmen. 26 Nolādēts, kas netur šīs bauslības vārdus un kas tos nepilda! - Un visa tauta lai saka: āmen.
Gericims bija tautas svētību vieta, un cilvēkiem tika pavēlēts teikt "Āmen" pēc katras svētības un lāsta. Samarieši vēl līdz šai dienai Pasā nomodu 14 datumā un Lielās Piemiņas nakti 15 datumā, kas tiek noteikts pēc senajām ieražām, pamatojoties uz konjunkciju, ievēro tieši Gerizima kalnā, un tur viņi pavada vērošanas nakti un mājās atgriežas Pēc Pasā Svētās Dienas svinēšanas. Tad viņi turpina svētku atcerēšanos, kā tas noteikts Neraudzētās Maizes svētku daļā, līdz pat Pēdējai Svētajai Dienai Neraudzētās Maizes svētkos.
Svētības un lāsti, kas šeit pieminēti, tika doti attiecībā pēc darbiem, kas varētu tikt izdarīti privāti, un tādēļ nācija savā mantojumā iegāja atzīstot privātu un publisku morāli. Priesteri un levīti stāvēja ielejas lejā un pasludināja proklamāciju, ko izsauca no kalna abām pusēm, katrā pusē atrodoties pa sešām ciltīm.
Dieva bauslības atziņai, visā .tās pilnībā, bija jātop iecirstai akmenī uz uzcelta altāra. Publiskā vietā bija jānoliek divas lielas Bauslības plāksnes, uz kurām uzrakstīta visa bauslības struktūra, kas bija it kā pārbaudes vieta, un likumdošanas pieturas vieta visai nācijai. Tā publiski bija jāpaziņo Dieva bauslība, un tai publiski bija jāpaliek atklātā paklausības deklarācijā. Privāto mutisko tradīciju pieminēšana, kas atrodas pretrunā ar ar šo publisko un rakstīto bauslības struktūru un tiesu ir absurda un mūsu priekšteču, kurus radījis Vienīgais Īstais Dievs, apvainošana.
Dievs deva bauslības apsolījumus Izraēlam, un svētību un lāstu detaļas atrodamas 5. Mozus 28:1-68 (sk. darbu The Blessings and the Curses (No. 75)).
Dievs ielika Izraēlu tuksnesī mums par piemēru un lai norādītu uz Mesijas atnākšanu un četrdesmit Jubilejām tuksnesī, Svētā Gara vadībā (sk. arī Acts 7:1-60). Svētais Gars bija nepieciešams, lai bauslību varētu ievērot pareizi. Dieva bauslība nāk no Dieva, un tā ir saistīta ar Viņa dabu. Tātad Dieva tēls caur Svēto Garu ir nepieciešams, lai varētu ievērot bauslību. Dievs to ieraksta mūsu sirdīs un prātos.
Jeremijas 31:31-40 31 "Redzi, nāks dienas," saka Tas Kungs, "kad Es slēgšu jaunu derību ar Israēla namu un ar Jūdas namu, 32 ne tādu derību, kādu Es citkārt slēdzu ar jūsu tēviem, kad Es tos ņēmu pie rokas un izvedu no Ēģiptes zemes. Šo derību tie ir pārkāpuši, kaut gan Man bija noteikšana pār tiem, tā saka Tas Kungs. 33 Nē, šāda būs derība, ko Es slēgšu ar Israēla namu pēc šīm dienām, tā saka Tas Kungs, Es iedēstīšu Savu bauslību viņos pašos, Es to rakstīšu viņu sirdīs, un Es būšu viņu Dievs, un tie būs Mana tauta. 34 Tad nemācīs vairs draugs draugu un brālis brāli, sacīdams: atzīstiet To Kungu! - jo visi Mani pazīs, lielie un mazie, tā saka Tas Kungs, jo Es piedošu viņu noziegumus un nepieminēšu vairs viņu grēku!" 35 Tā saka Tas Kungs, kas licis sauli par spīdekli dienā un mēnesi un zvaigznes pēc noteiktiem likumiem par spīdekļiem naktī, kas sabango jūru, ka tās viļņi krāc, - Kungs Cebaots ir Viņa vārds: 36 "Ja šie nesatricināmie likumi reiz izbeigtos Manā priekšā, saka Tas Kungs, tikai tad izbeigtos arī Israēla dzimums kā tauta Manā priekšā uz visiem laikiem!" 37 Tā saka Tas Kungs: "Ja varētu izmērīt debesis augšā un izpētīt zemes pamatus apakšā, tikai tad Es atstumtu arī no Sevis visu Israēla dzimumu visa tā dēļ, ko tie darījuši, saka Tas Kungs, 38 redzi, nāks dienas, saka Tas Kungs, kad šo pilsētu uzcels no jauna Tam Kungam no Hananeēla torņa līdz Stūra vārtiem 39 un mērnieka aukla stiepsies tālāk taisni pār Gāreba pakalnu un pagriezīsies tad uz Goahu. 40 Un visa miroņu un pelnu ieleja un visi tīrumi līdz Kidronas ielejai, līdz Zirgu vārtu stūrim uz rītiem būs svēti Tam Kungam. Tur neko vairs nemūžam nedz plēsīs, nedz jauks nost!"
Gars tika dots 30. Gadā pēc Kristus Pentakosta laikā. No 27. Gada pēc Kristus Dievs sāka aicināt savu izredzēto paliekas, kā to tika paredzējuši pravieši un apustuļi.
Apustuļu Darbi 2:16-36 16 bet te piepildās pravieša Joēla vārdi: 17 tas notiks pēdējās dienās, saka Dievs, Es izliešu no Sava Gara pār visu miesu, un jūsu dēli un jūsu meitas pravietos, un jūsu jaunekļi redzēs parādības, un jūsu sirmgalvji sapņos sapņus. 18 Un arī pār Saviem kalpiem un Savām kalponēm Es tanīs dienās izliešu no Sava Gara, un tie pravietos. 19 Un Es došu brīnumus augšā pie debesīm un zīmes apakšā virs zemes: asinis un uguni, un dūmus, un tvaiku. 20 Saule pārvērtīsies tumsā un mēness asinīs, pirms nāks Tā Kunga lielā un spožā diena. 21 Un ikviens, kas Tā Kunga Vārdu piesauks, tiks izglābts. - 22 Israēlieši, uzklausait šos vārdus: Nacarieti Jēzu, šo vīru, Dievs jūsu priekšā apliecinājis ar vareniem darbiem, brīnumiem un zīmēm, ko Dievs darījis caur Viņu jūsu vidū, kā jūs paši zināt, 23 To Dievs pēc Sava lēmuma un paredzes nodevis, un jūs Viņu ar noziedznieku rokām esat piekaluši pie krusta un nonāvējuši. 24 Viņu Dievs uzmodinājis, nāves sāpes raisīdams, jo nevarēja būt, ka tā Viņu paturētu savā varā. 25 Jo Dāvids par Viņu saka: Tas Kungs man vienmēr bijis acu priekšā, jo Viņš man ir pa labo roku, lai es nešaubītos. 26 Tāpēc mana sirds priecājas un mana mēle līksmojas, un arī mana miesa dusēs cerībā. 27 Jo Tu manu dvēseli nepametīsi pazemē, nedz Savam Svētajam liksi redzēt satrūdēšanu. 28 Tu man esi zināmus darījis dzīvības ceļus, Tu mani piepildīsi ar prieku Sava vaiga priekšā. - 29 Brāļi, es uzdrošinos atklāti ar jums runāt par ciltstēvu Dāvidu; tas ir nomiris un apglabāts, un viņa kaps ir pie mums līdz šai dienai. 30 Viņš bija pravietis un zināja, ka Dievs zvērēdams viņam bija solījis sēdināt vienu no viņa atvasēm uz viņa goda krēsla. 31 Viņš, to paredzēdams, ir runājis par Kristus augšāmcelšanos: Viņš nepalika pazemē, un Viņa miesa neredzēja satrūdēšanu. 32 Šo Jēzu Dievs ir uzmodinājis, tam mēs visi esam liecinieki. 33 Dieva labās rokas paaugstināts un no Tēva dabūjis Svētā Gara apsolījumu, Viņš izlējis To, ko jūs tagad redzat un dzirdat. 34 Jo Dāvids nav uzkāpis debesīs, bet viņš saka: Tas Kungs ir sacījis manam Kungam: sēdies Man pa labo roku, 35 tiekāms Es Tavus ienaidniekus lieku par pameslu Tavām kājām. - 36 Tad lai viss Israēla nams zina un nešaubās, ka Dievs Viņu ir darījis par Kungu un Kristu, šo pašu Jēzu, ko jūs esat situši krustā."
(sk. Joēla 2:28-31)
Pēdējā Joēla grāmatas teksta daļa norāda uz to, ka tas Kungs saaicinās atlikumu un izvedīs no Jeruzālemes.
Joēla 3:5 5 Tad notiks, ka izglābs sevi ikviens, kas piesauks Tā Kunga Vārdu. Jo Ciānas kalnā un Jeruzālemē būs glābšana, kā to Tas Kungs apsolījis, arī visiem pārējiem, ko Tas Kungs būs aicinājis.
Tie ir tie, kas ir aicināti Derībā ar Dievu.
Dieva Derībai piederīgie tika noteikti no Sinaja kalna laikiem, un tie pastāv līdz Mesijam un vēl pēc tam.
5.Mozus 29:1-29 1 Un Mozus sasaukdams sapulcināja visu Israēlu un tiem sacīja: 2 "Jūs esat redzējuši visu, ko Tas Kungs jūsu acu priekšā ir darījis Ēģiptes zemē faraonam un visiem viņa kalpiem, un visai viņa zemei, 3 tāpat arī lielos pārbaudījumus, ko tavas acis ir redzējušas, tās lielās zīmes un brīnumus. 4 Bet līdz šai dienai Tas Kungs jums nav devis sirdi, ka jūs saprastu, acis, ka jūs redzētu, un ausis, ka jūs dzirdētu. 5 Es jums esmu licis četrdesmit gadus staigāt pa tuksnesi; un jūsu drēbes mugurā jums nav nodilušas, un tavas sandales nav nodilušas tev kājās; 6 maizi jūs netikāt ēduši, nedz vīnu, nedz reibinošus dzērienus dzēruši, lai jūs to atzītu, ka es esmu Tas Kungs, jūsu Dievs. 7 Un, kad jūs atnācāt šinī vietā, tad Sihons, Hešbonas ķēniņš, un Ogs, Basanas ķēniņš, cēlās pret mums, lai karotu, bet mēs tos sakāvām, 8 un mēs paņēmām viņu zemi un devām to par mantojumu rūbeniešiem un gadiešiem un Manases pusciltij. 9 Tad nu turiet šos derības vārdus, dariet tos, ka jums labi veiktos visā, ko vien jūs darīsit. 10 Jūs visi šodien stāvat Tā Kunga, sava Dieva, priekšā, jūsu vadītāji - jūsu cilšu galvenie, jūsu vecaji, jūsu virsnieki - ikkatrs Israēla vīrs, 11 jūsu bērni, jūsu sievas un tavs svešinieks, kas ir tavas nometnes vidū, no tava malkas cirtēja līdz tavam ūdens smēlējam, 12 lai tu stātos ar To Kungu, savu Dievu, derībā un Viņa zvērestā, ko Tas Kungs, tavs Dievs, šodien ar tevi noslēdz, 13 ka Viņš tevi šodien ceļ par Savu tautu un ka Viņš būs tev par Dievu, kā Viņš to ir sacījis tev un ar zvērestu apsolījis taviem tēviem Ābrahāmam, Īzākam un Jēkabam. 14 Taču ne ar jums vien es slēdzu šo derību un šo zvērestu, 15 bet, kā ar jums, kas šodien šeit ar mums stāvat Tā Kunga, mūsu Dieva, priekšā, tā arī ar tiem, kas šodien ar mums šeit nestāv. 16 Jūs taču zināt, kā mēs dzīvojām Ēģiptes zemē un kā mēs izgājām no to tautu vidus, kuru zemes jūs esat šķērsojuši, 17 un jūs esat redzējuši viņu negantības un elkus no koka un akmens, no sudraba un zelta, kas viņiem bija. 18 Lai nav jūsu vidū ne vīra, ne sievas, ne dzimtas, ne cilts, kuru sirds šodien novērstos no Tā Kunga, mūsu Dieva, un ietu kalpot šo citu tautu dieviem; lai nav starp jums nevienas saknes, kas nes indīgus augļus un vērmeles. 19 Un lai nenotiek, ka, šos lāstu vārdus dzirdot, kāds savā sirdī svētījas un saka: man klāsies labi, jebšu es staigāšu pēc sava stūrgalvīgā sirdsprāta. Un tā ietu bojā gan apūdeņota zeme, gan sausa. 20 Tas Kungs par tādu neapžēlosies, bet pret tādu degs Tā Kunga dusmas un bardzība, un visi lāsti, kas ir rakstīti šinī grāmatā, gulsies uz viņu, un Tas Kungs izdzēsīs viņa vārdu apakš debess. 21 Un Tas Kungs viņu nošķirs postam no visām Israēla ciltīm pēc visiem derības lāstiem, kas rakstīti šinī bauslības grāmatā. 22 Bet nākamās paaudzes, jūsu bērni, kas pēc jums celsies, un svešinieks, kas nāks no tālas zemes, redzēdami šīs zemes mocības un viņas sērgas, ar ko Tas Kungs tai licis sirgt, sacīs: 23 sērs un sāls, izdegusi ir visa viņu zeme; tur nesēj, tur neaug, un zāle tur nezeļ, jo tā zeme ir izdeldēta, gluži kā Sodoma un Gomora, kā Ādama un Ceboima, ko Tas Kungs izdeldēja Savās dusmās un bardzībā,- 24 un tad visas tautas jautās: kādēļ Tas Kungs šai zemei tā ir darījis? Kādēļ šīs lielās karstās dusmas? 25 Tad sacīs: tādēļ ka tie ir atmetuši Tā Kunga, savu tēvu Dieva, derību, ko Viņš ar tiem bija noslēdzis, kad Viņš tos izveda no Ēģiptes zemes, 26 un tie gāja un kalpoja citiem dieviem un pielūdza tos dievus, ko viņi nepazina un ko Viņš tiem nebija piešķīris. 27 Tāpēc Tā Kunga dusmas iedegās pret šo zemi un Viņš lika nākt pār to visiem lāstiem, kas ir rakstīti šinī grāmatā. 28 Un Tas Kungs viņus izstūma Savās dusmās un niknumā un ar lielu bardzību no viņu zemes, un Viņš tos meta kādā citā zemē, kā tas šodien ir. 29 Noslēpumainās lietas visas pieder Tam Kungam, mūsu Dievam, bet atklātās lietas mums un mūsu bērniem mūžīgi - pildīt visus šīs bauslības vārdus."
Izraēla izkaisīšana tika pasludināta jau no paša sākuma, un Dievs teica, ka viņu izpratne atgriezīsies no Viņa bauslības. Bauslība tiks ierakstīta Viņa tautas sirdīs un prātos ar Svēto Garu, un tad šī tauta tiks atjaunota.
5.Mozus 30:1-20 1 "Un, kad tas viss nāks pār tevi, svētība un lāsti, ko es tev lieku priekšā, un tu tos nopietni ņemsi pie sirds visu tautu vidū, starp kurām Tas Kungs, tavs Dievs, tevi būs izkaisījis, 2 un tu atgriezīsies pie Tā Kunga, sava Dieva, tu un tavi bērni, un klausīsi Viņa balsij ar visu savu sirdi un visu savu dvēseli, ko es tev šodien pavēlu, 3 tad arī Tas Kungs, tavs Dievs, atjaunos tevi no gūsta un būs žēlīgs pret tevi, un tevi atkal savāks kopā no visām tautām, starp kurām Tas Kungs, tavs Dievs, tevi ir izkaisījis. 4 Jebšu tavi izraidītie būtu pašā debess galā, tad tomēr Tas Kungs, tavs Dievs, arī no turienes tevi savāks kopā un arī no turienes Viņš tevi atdabūs. 5 Un Tas Kungs, tavs Dievs, tevi vedīs atpakaļ uz to zemi, ko tavi tēvi bija iemantojuši, un tu to iemantosi, un Viņš tev darīs daudz laba un tevi vairos vairāk nekā tavus tēvus. 6 Un Tas Kungs, tavs Dievs, apgraizīs tavu un tavu pēcnācēju sirdi, ka tu mīlētu To Kungu, savu Dievu, no visas savas sirds un ar visu savu dvēseli, lai tu dzīvotu. 7 Un Tas Kungs, tavs Dievs, liks visus šos lāstus uz taviem ienaidniekiem un uz taviem skauģiem, kas tevi vajā. 8 Bet tu atkal klausīsi Tā Kunga balsij un pildīsi visus Viņa baušļus, ko es tev šodien pavēlu. 9 Un Tas Kungs, tavs Dievs, tevi bagātīgi svētīs ikvienā tavā roku darbā, tava klēpja augļus, tavu liellopu augļus un tavas zemes augļus, jo Tas Kungs atkal priecāsies par tevi tavā labumā, tāpat kā Viņš priecājās par taviem tēviem, 10 ja tu klausīsi Tā Kunga, sava Dieva, balsij, turēdams Viņa baušļus un Viņa likumus, kas ir rakstīti šinī bauslības grāmatā, un ja tu atgriezīsies pie Tā Kunga, sava Dieva, ar visu savu sirdi un ar visu savu dvēseli. 11 Jo šis bauslis, ko es tev šodien pavēlu, nav tev nedz pārāk grūts, nedz par tālu; 12 tas nav debesīs, ka tev būtu jāsaka: kas mūsu dēļ kāps debesīs un mums to paņems un mums to paziņos, ka mēs to varētu pildīt? 13 Tas nav arī viņpus jūras, ka tev būtu jāsaka: kas mūsu dēļ celsies pāri jūrai un mums to atvedīs un mums to paziņos, ka mēs to varētu pildīt? 14 Nē, tas vārds ir ļoti tuvu pie tevis, tavā mutē un tavā sirdī, lai tu to pildītu. 15 Redzi, es šodien lieku tavā priekšā dzīvību un labumu, nāvi un ļaunumu. 16 Es tev šodien pavēlu To Kungu, savu Dievu, mīlēt un staigāt Viņa ceļus, turēt Viņa baušļus, Viņa likumus un Viņa tiesas, ka tu dzīvotu un vairotos, un Tas Kungs, tavs Dievs, tevi svētītu tanī zemē, uz kuru tu dodies, lai to iemantotu. 17 Bet, ja tava sirds novērsīsies un nepaklausīs, bet tu ļausies pavesties, lai pielūgtu citus dievus un kalpotu tiem, 18 tad es jums šodien saku, ka jūs noteikti iesit bojā; un jūs ilgi nedzīvosit tanī zemē, uz kuru tu tagad ej pāri Jordānai, lai tur nonāktu un lai to iemantotu. 19 Es šodien piesaucu debesis un zemi kā lieciniekus pret jums, ka lieku jūsu priekšā dzīvību un nāvi, svētību un lāstu; tad nu izvēlies dzīvību, ka dzīvotu gan tu, gan tavi pēcnācēji, 20 mīlēdams To Kungu, savu Dievu, paklausīdams Viņa balsij un Viņam pieķerdamies, jo Viņš ir tava dzīvība un tavu dienu garums, ka tu dzīvotu tanī zemē, ko Tas Kungs taviem tēviem, Ābrahāmam, Īzākam un Jēkabam, ar zvērestu ir apsolījis dot."
Ievērojiet šeit, ka no bauslības pieņemšanas Izraēls tiek izglābts un atjaunots. Tad lāsti tika uzlikti tautām, kas viņus vajāja viņu izklīdināšanā un sodīšanā. Līdzība par avīm un āžiem Mateja 25 rodas no šī teksta.
Mateja 25:31-46 31 Bet, kad Cilvēka Dēls nāks Savā godībā un visi eņģeļi līdz ar Viņu, tad Viņš sēdēs uz Sava godības krēsla. 32 Un visas tautas tiks sapulcētas Viņa priekšā; un Viņš tās šķirs, kā gans šķir avis no āžiem, 33 un liks avis pa Savu labo, bet āžus pa kreiso roku. 34 Tad Ķēniņš sacīs tiem, kas pa labo roku: nāciet šurp, jūs Mana Tēva svētītie, iemantojiet Valstību, kas jums ir sataisīta no pasaules iesākuma. 35 Jo Es biju izsalcis un jūs esat Mani paēdinājuši; Es biju izslāpis un jūs esat Mani dzirdinājuši; Es biju svešinieks un jūs esat Mani uzņēmuši. 36 Es biju pliks un jūs esat Mani apģērbuši; Es biju slims un jūs esat Mani apmeklējuši; Es biju cietumā un jūs esat nākuši pie Manis. 37 Tad taisnie atbildēs Viņam un sacīs: Kungs, kad mēs esam Tevi redzējuši izsalkušu un Tevi paēdinājuši? Vai izslāpušu un Tevi dzirdinājuši? 38 Kad mēs esam Tevi redzējuši kā svešinieku un Tevi uzņēmuši? Vai pliku un Tevi apģērbuši? 39 Kad mēs esam Tevi redzējuši slimu vai cietumā un nākuši pie Tevis? 40 Tad Ķēniņš tiem atbildēs un sacīs: patiesi Es jums saku: ko jūs esat darījuši vienam no šiem Maniem vismazākajiem brāļiem, to jūs esat Man darījuši. 41 Tad Viņš arī sacīs tiem, kas pa kreiso roku: eita nost no Manis, jūs nolādētie, mūžīgā ugunī, kas sataisīta velnam un viņa eņģeļiem. 42 Jo Es biju izsalcis un jūs neesat Mani paēdinājuši; Es biju izslāpis un jūs neesat Mani dzirdinājuši. 43 Es biju svešinieks un jūs neesat Mani uzņēmuši; Es biju pliks, un jūs neesat Mani apģērbuši; Es biju slims un cietumā un jūs neesat Mani apmeklējuši. 44 Tad tie arīdzan Viņam atbildēs un sacīs: Kungs, kad mēs esam Tevi redzējuši izsalkušu vai izslāpušu, vai kā svešinieku, vai pliku, vai slimu, vai cietumā un neesam Tev kalpojuši? 45 Tad Viņš tiem atbildēs un sacīs: patiesi Es jums saku: ko jūs neesat darījuši vienam no šiem vismazākajiem, to jūs arīdzan Man neesat darījuši. 46 Un tie ieies mūžīgā sodībā, bet taisnie mūžīgā dzīvībā."
Šajā tekstā mēs redzam pāreju no Izraēla kā Dieva nācijas, kas tika vajāta un tautām, kas to vajāja, uz Izraēlu kā Dieva izredzētajiem, kuri tiek vajāti, un tad uz nācijām, kas tiek tiesātas par savu attieksmi. Šeit mums ir divi liecinieki. Viens ir fiziskais Izraēla aspekts - ciltis un nācijas. Otrs ir Izraēls kā Baznīca. Šie divi aspekti turpinās līdz pēdējām dienām. (sk. darbu The Witnesses (No. 135)).
Mēs redzam, ka Mozus tad runāja par Izraēlu nākotnē, viņš runāja par dziesmu, ko viņš dzied, un tā Kunga Godības dziesmu, kas viņam tika dota. Šīs divas dziesmas iezīmē pēdējo dienu izredzētos un pēdējo laiku atjaunošanu. Jo ar Jēru ir dota jauna dziesma divdesmit četriem vecajiem (Atkl. 5:9), un šī dziesma tiek dota arī 144 000 (Atkl. 14:3). Līdz tam laikam šīs divas dziesmas veido izredzēto pamatu līdz Mesijas kristībai.
5.Mozus 31:1-30 1 Tad Mozus gāja un sacīja šos vārdus visam Israēlam. 2 Un viņš tiem sacīja: "Šodien es esmu simts divdesmit gadus vecs, es vairs nespēju nedz iziet, nedz atnākt, un Tas Kungs man ir sacījis: tev nebūs iet pāri šai Jordānai! 3 Tas Kungs, tavs Dievs, Viņš pats ies pāri tev pa priekšu, Viņš izdeldēs šīs tautas tavā priekšā, un tu viņus iemantosi. Jozua, tas ies tev pa priekšu pāri, kā Tas Kungs to ir pavēlējis. 4 Un Tas Kungs viņiem darīs tāpat, kā Viņš ir darījis Sihonam un Ogam, amoriešu ķēniņiem, un viņu zemei, tos Viņš ir izdeldējis. 5 Kad Tas Kungs nodos viņus jūsu priekšā, tad dariet ar viņiem pēc tās pavēles, ko es jums esmu pavēlējis. 6 Esiet stipri un droši! Nebaiļojieties un nebīstaities no viņiem. Jo Tas Kungs, tavs Dievs, Viņš iet ar tevi, Viņš tevi neatstās, nedz tevi pametīs." 7 Un Mozus atsauca Jozuu un viņam sacīja visa Israēla priekšā: "Esi stiprs un drošs! Jo tu ievedīsi šo tautu tanī zemē, ko Tas Kungs ar zvērestu ir apsolījis dot viņu tēviem, un tu to sadalīsi viņu starpā kā mantojumu. 8 Un Tas Kungs, Viņš iet tev pa priekšu un Viņš būs ar tevi, Viņš tevi neatstās, nedz tevi pametīs, nebīsties un nebaiļojies." 9 Un Mozus uzrakstīja šo bauslību un deva to priesteriem, Levija dēliem, kas nesa Tā Kunga derības šķirstu, un visiem Israēla vecajiem. 10 Un Mozus tiem pavēlēja, teikdams: "Ik pa septiņiem gadiem, kārtējā atlaides gadā Būdiņu svētku laikā, 11 kad viss Israēls nāks rādīties Tā Kunga, tava Dieva, priekšā tanī vietā, ko Viņš pats Sev izraudzīs, tad tev būs šo bauslību skaļi lasīt priekšā visam Israēlam, ka visi to dzird. 12 Un sapulcini tautu, vīrus un sievas, bērnus un svešiniekus, kas mīt tavos vārtos, ka viņi dzirdētu un mācītos un bītos To Kungu, jūsu Dievu, un turētu un darītu visus šīs bauslības vārdus, 13 un arī viņu bērni, kas vēl to nezina, dzirdēs un mācīsies bīties To Kungu, jūsu Dievu, visu to laiku, kamēr jūs dzīvosit tanī zemē, uz kuru jūs ejat pār Jordānu, lai to iemantotu." 14 Un Tas Kungs sacīja uz Mozu: "Redzi, tavs laiks ir klāt, ka tev jāmirst; atsauc Jozuu, un nostājieties Saiešanas teltī, un Es viņam pavēlēšu!" Tad Mozus un Jozua gāja un nostājās Saiešanas teltī. 15 Tad Tas Kungs parādījās teltī mākoņu stabā, un mākoņu stabs stāvēja Saiešanas telts durvīs. 16 Un Tas Kungs sacīja uz Mozu: "Redzi, tu dusēsi pie saviem tēviem, un šī tauta celsies un metīsies netiklībā ar svešiem dieviem šinī zemē, kurā viņi ieiet, bet Mani tie atstās un atmetīs Manu derību, ko Es ar viņiem esmu noslēdzis. 17 Tad Mana bardzība iedegsies pret viņiem tai dienā, un Es tos atstāšu un paslēpšu Savu vaigu no viņiem, un tie tiks aprīti, un daudz ļaunuma un daudz bēdu nāks pār viņiem; un tad viņi sacīs tanī dienā: vai ne tādēļ nācis šis ļaunums, ka nav mana Dieva manī? 18 Bet Es noteikti paslēpšu Savu vaigu no viņiem tanī dienā visa tā ļaunuma dēļ, ko viņi ir darījuši, pievērsdamies citiem dieviem. 19 Un tagad rakstiet sev šo dziesmu un māci to Israēla bērniem, un ieliec to viņu mutē, ka lai šī dziesma ir Man liecība pret Israēla bērniem. 20 Jo Es tos ievedīšu tanī zemē, ko Es esmu ar zvērestu apsolījis viņu tēviem,- zemē, kur piens un medus tek; un, kad tie ēdīs un paēdīs, un uzbarosies, tad tie pievērsīsies citiem dieviem un tiem kalpos, bet Mani atmetīs un lauzīs Manu derību. 21 Kad nu tiem uzies daudz ļaunuma un daudz bēdu, tad šī dziesma tiem atbildēs un būs viņiem kā liecība, jo šo dziesmu neaizmirsīs viņu pēcnācēju mutes. Jo Es zinu viņu domas, kas tiem jau šodien ir, pirms Es esmu viņus ievedis tanī zemē, kā Es esmu ar zvērestu apsolījis." 22 Tad Mozus rakstīja šo dziesmu tanī dienā un to mācīja Israēla bērniem. 23 Bet Viņš pavēlēja Jozuam, Nūna dēlam, un sacīja: "Esi stiprs un drošs, jo tu ievedīsi Israēla bērnus tanī zemē, ko Es esmu viņiem ar zvērestu apsolījis; un Es būšu ar tevi." 24 Un notika, kad Mozus beidza rakstīt šīs bauslības vārdus grāmatā, līdz bija pabeidzis, 25 tad Mozus pavēlēja levītiem, kas Tā Kunga derības šķirstu nesa, sacīdams: 26 "Ņemiet šo bauslības grāmatu un lieciet to blakus Tā Kunga, sava Dieva, derības šķirstam, lai tā ir liecība pret tevi. 27 Jo es pazīstu tavu nepaklausību un tavu stūrgalvību. Redzi, kamēr es vēl šodien esmu dzīvs jūsu vidū, jūs esat neklausīgi pret To Kungu; cik vēl vairāk pēc manas nāves. 28 Sapulciniet pie manis visus jūsu cilšu vecajus un savus virsniekus, lai es saku tos vārdus, viņiem dzirdot, un pret tiem piesaucu par lieciniekiem debesis un zemi. 29 Jo es zinu, ka pēc manas nāves jūs grēkosit un nogriezīsities no tā ceļa, ko es jums esmu pavēlējis; un tas ļaunums jums notiks nākamā laikā, jo jūs darīsit to, kas ir ļauns Tā Kunga acīs, Viņu sadusmodami ar savu roku darbu." 30 Tad Mozus, visai Israēla draudzei to dzirdot, teica šīs dziesmas vārdus, līdz tie bija pabeigti:
Dievs paredzēja visu, kas notiks ar nāciju. Tika pavēlēts, lai bauslība tiktu lasīta Lieveņu Svētkos katra cikla septītajā gadā, lai cilvēki neaizmirstu un nezaudētu skatienu uz bauslību un nebeigtu bīties savu Dievu.
Problēma ar Dieva bauslību ir tur, ka cilvēki mēģina īstenot daļu no tā, atmetot lietas, ko viņi vēlētos atmest. Piemēram, izdarot minējumu, ka Jēzus ir apmainījis sabatu pret svētdienu, kaut arī neviens pierādījums šādu uzskatu neapstiprina, jau no krisietības sākotnējām dienām tika ierobežota sabata sistēma. Tika atcelta visa kalendāra sistēma, lai īstebnotu un pieļautu pagāniem piekopt savas svēto dienu sistēmas. Bagātnieki sagrozīja tos baušļus, kas vadīja finanses, lai cilvēki kļūtu par vergiem un tiktu ekspluatēti pretrunā ar bauslību. Laulības pārkāpēji un askēti priesteri izmainīja baušļus, lai attaisnotu paši savu laulības pārkāpšanu. Izraēlu pilnībā pārņēma viltus sistēmas, un tagad tas atrodas grēka gūstā pretrunā Dieva baušļiem, un šī tauta pat nespēj šo faktu apzināties. Visu planētu iznīcina viltus reliģija, un Dieva bauslība vairs nekur netiek pielietota vai mācīta. Mesijas pēdējie radinieki, kad viņi aicināja uz to, ka kristietībā ir jābūt ieviestai bauslībai, visi sistemātiski tika nogalināti Romas Baznīcas kūdīšanās. (sk. The Virgin Mariam and the Family of Christ (No. 232)). Šīs dziļās sekas radīja to, ko Mozus bija paredzējis jau pašos sākotnējos pravietojumos.
Šī tad ir Mozus dziesma.
5.Mozus 32:1-43 1 "Uzklausiet, debesis, un ļauj man runāt, un zeme lai dzird manas mutes vārdus! 2 Līsti lejup kā lietus, mana mācība, un pili kā rasa, mana valoda, kā lietus uz zaļumu un lāses uz zāli! 3 Jo es slavēšu Tā Kunga Vārdu: dodiet godu mūsu Dievam! 4 Viņš ir klintskalns, un pilnīgs ir Viņa darbs, jo visi Viņa ceļi ir tiesa; Dievs ir uzticams un bez viltus, Viņš ir taisns un patiess. 5 Pret Viņu ir apgrēkojušies; tie nav Viņa bērni, bet, sev par kaunu, nikna un netikla cilts. 6 Vai jūs Tam Kungam tā atmaksājat, tu ģeķīgā un neprātīgā tauta? Vai Viņš nav tavs tēvs, kam tu piederi, kas tevi radījis un veidojis? 7 Piemini senās dienas, ņem vērā gadus no audzes uz audzi! Vaicā savam tēvam, tas tev to pastāstīs, prasi saviem vecajiem, tie tev to teiks: 8 kad Visuaugstais tautām dalīja viņu daļas un kad Viņš šķīra cilvēku bērnus citu no cita, tad Viņš noteica tautām robežas pēc Israēla bērnu skaita. 9 Jo Tā Kunga daļa ir Viņa tauta, un Jēkabs ir Viņa mantības mēraukla. 10 Viņš to atrada tuksneša zemē, briesmīgā kaukšanas tuksnesī; Viņš to glabāja un par viņu gādāja, un Viņš to sargāja kā Savu acuraugu. 11 Kā ērglis, kas savus bērnus vedina no ligzdas, kas izpleš savus spārnus pār viņiem, ņem viņus pie sevis un nes uz saviem spārniem, 12 tā Tas Kungs viens pats ir viņus vadījis, un sveša dieva nebija ar viņu. 13 Un Viņš tiem lika celties pāri zemes augstumiem, un Viņš tos ēdināja ar lauku augļiem, Viņš tos mieloja ar medu no klints un ar eļļu no viscietākā akmens, 14 ar sviestu no govīm un pienu no kazām līdz ar jēru taukiem, un Basanas auniem un āžiem ar taukām nierēm, ar tīriem kviešiem, un vīna ogu asinis tu dzēri, vīnu. 15 Kad Ješurūns aptaukojās, viņš spēra,- tu kļuvi trekns un tukls, un resns,- tad viņš atstāja Dievu, savu radītāju, un nicināja savas pestīšanas klinti. 16 Tie Viņu dusmoja ar svešiem dieviem, ar savām negantībām tie Viņu kaitināja. 17 Tie upurēja ļauniem gariem, bet ne Dievam, tiem dieviem, ko tie nepazina, tiem jauniem, kas agrāk nav bijuši un ko jūsu tēvi nav bijušies. 18 To klinti, kas tevi dzemdināja, tu atstāji, un tu aizmirsi Dievu, kas tevi ir radījis. 19 Un, kad Tas Kungs to redzēja, Viņš dusmās atmeta Savus dēlus un Savas meitas, 20 un Viņš teica: Es paslēpšu Savu vaigu no viņiem un skatīšu, kāds būs viņu gals, jo tā ir netikla tauta, bērni bez ticības. 21 Tie Mani dzeldināja ar saviem nedieviem, tie Mani dusmoja ar saviem nīcīgajiem dieviem; tā arī Es viņus dzeldināšu ar netautu, ar kādu ģeķīgu tautu Es viņus sadusmošu. 22 Jo uguns ir iedegusies no Manām dusmām un degs līdz apakšzemes dziļumiem, un aprīs zemi ar tās augļiem, un aizdedzinās kalnu pamatus. 23 Es krāšu ļaunumu pār viņiem, Es raidīšu Savas bultas pret viņiem. 24 Badā tie izģindīs un sērgās tie izdēdēs un iznīks; un Es vēl pret viņiem sūtīšu zvēru zobus un pīšļos līdējas čūskas indi. 25 Ārā tos postīs zobens, bet iekšā - šaušalas, kā jaunekli, tā jaunavu, kā zīdaini, tā sirmgalvi. 26 Es varētu teikt: Es viņus izputināšu, Es izdzēsīšu viņu piemiņu starp cilvēkiem,- 27 ja Es nebītos, ka viņu ienaidnieki Mani sadusmotu, ka viņu vajātāji nesaprazdami sacītu: mūsu roka bija tā varenā, un ne jau Tas Kungs visu to darījis. 28 Jo tā ir tauta bez padoma, un tiem nav saprašanas. 29 Kaut viņi būtu tik gudri un kaut viņi saprastu, kaut viņi ieraudzītu savu galu. 30 Kā viens var vajāt tūkstošus, un kā divi var likt bēgt desmittūkstošiem? Vai ne tāpēc, ka tā klints tos ir pārdevusi, un nevis Tas Kungs tos ir nodevis? 31 Patiesi, viņu klints nav tāda kā mūsu klints; par to mūsu ienaidnieki paši ir spriedēji. 32 Jo viņu vīna koks ir no Sodomas vīna koka un no Gomoras laukiem; un viņu vīnogas ir indes ogas, un viņu ķekari ir rūgti. 33 Viņu vīns ir pūķu siekalas un nāvējoša odžu žults. 34 Vai tas nav Manī paslēpts un apzīmogots Manā padomā? 35 Man pieder atriebšana un atmaksa, kad viņu kāja slīdēs; jo tuvu klāt ir viņu posta diena, un tas, kam jānāk, steigšus tuvojas. 36 Jo Tas Kungs tiesās Savu tautu, un par Saviem kalpiem Viņš apžēlosies, kad Viņš redzēs, ka spēks viņu rokās zudis, un tiklab stiprais, kā arī vājais ir nieks. 37 Un tad Viņš sacīs: kur ir viņu dievi, klints, uz ko tie cerēja? 38 Kur ir tie, kas ēda viņu upuru taukus un dzēra viņu dzeramo upuru vīnu? Lai viņi ceļas un jums palīdz, ka jums būtu patvērums. 39 Nu redziet, ka Es, Es tas esmu, un nav neviena dieva, vienīgi Es! Es nonāvēju, un Es daru dzīvu, Es ievainoju, bet Es dziedinu, un nav glābēja no Manas rokas! 40 Jo Es paceļu Savu roku pret debesīm un saku: patiesi, ka Es dzīvoju mūžīgi, 41 kad Es trīšu Savu zobena zibeni un Mana roka turēs tiesu, tad Es atkal atriebšos Saviem ienaidniekiem un atmaksāšu tiem, kas Mani ienīst. 42 Es dzirdināšu Savas bultas ar asinīm - un Mans zobens rīs miesas - ar nokauto un gūstīto asinīm, ar asinīm no ienaidnieku vareno galvām. 43 Gavilējiet, tautas, par Viņa tautu! Jo Viņš atriebj Savu kalpu asinis, Viņš atriebjas Saviem pretiniekiem un apžēlojas par Savu zemi un par Savu tautu.
Kur iespējams, šo Mozus dziesmu septītajā gadā var skandēt oriģinālā ebreju valodā, Bauslības lasīšanas laikā, un tad to izskaidrot.
5.Mozus 32:44-52 44 Un Mozus nāca un teica visus šīs dziesmas vārdus, visai tautai to dzirdot, viņš un Jozua, Nūna dēls. 45 Kad Mozus bija beidzis runāt visus šos vārdus uz visu Israēlu, 46 tad viņš tiem sacīja: "Lieciet pie sirds visus šos vārdus, ko es jums šodien apliecinu, ka jūs pavēlat saviem bērniem turēt un darīt visus šīs bauslības vārdus! 47 Jo tas jums nav tukšs vārds, bet ir jūsu dzīvība un ar šo vārdu jūs ilgi dzīvosit tanī zemē, uz kuru jūs ejat pāri Jordānai, lai to iemantotu." 48 Un Tas Kungs runāja uz Mozu tanī pašā dienā: 49 "Kāp Abarima kalnājā Nebo kalnā, kas atrodas Moāba zemē pretī Jērikai, un skati Kānaāna zemi, ko Es došu Israēlam par īpašumu. 50 Un tu mirsi uz tā kalna, kurā tu kāpsi, un tu tiksi piepulcināts savai tautai, tāpat kā Ārons, tavs brālis, nomira Hora kalnā un tika piepulcināts savai tautai, 51 tādēļ ka jūs pret Mani grēkojāt Israēla bērnu vidū pie Meribas ūdeņiem Kadešā, Cina tuksnesī, un tādēļ ka jūs Mani neatzināt par svētu Israēla bērnu vidū. 52 Tu gan iztālēm redzēsi to zemi, bet tu tur neieiesi, tai zemē, ko Es dodu Israēla bērniem."
Grēka tuksnesis ir Grēka pielūgšanas sistēmas postaža, un svētdienas sistēmas ar senajiem Ištaru un Lieldienu Trīsvienīgā Dieva pielūgšanu. Pēdējo divu tūkstošu gadu laikā mēs nepārtraukti esam bijuši šajā tuksnesī.
Drīz atgriezīsies Mesija un tiesās izraēlu un tautas. Mums tiks dots mūsu mantojums, gan iekš, gan arī ārpus izraēla.
Būs jauns Exodus (Iziešana), un pirmo vairs neviens neatcerēsies.
Jesajas 66:1-24 1 Tā saka Tas Kungs: "Debesis ir Mans tronis, un zeme ir Manu kāju pamesls. Kur būtu tāds nams, ko jūs Man varētu celt, un kur būtu tāda vieta, kas Man derētu par dusas vietu? 2 Visu pasaules visumu taču ir radījusi Mana roka, un tā ir cēlies viss, kas pasaulē pastāv, saka Tas Kungs, bet Es uzlūkoju nabagu un kam sagrauzts gars un kas Manu vārdu bīstas. 3 Kas nokauj vērsi, līdzīgs tam, kas cilvēku nokauj; kas upurē jēru, līdzīgs tam, kas lauž sprandu arī sunim; kas upurē ēdamu upuri, līdzīgs tam, kas upurē arī cūkas asinis; kas vīraku kvēpina kā piemiņas upuri, līdzīgs tam, kas cildina arī elkus. Kā šie izvēlējušies paši savus ceļus un viņu dvēselei labpatīk šādas viņu pašu nelietības, 4 tā arī Es tiem izraudzīšos mokas un likšu pārdzīvot briesmas kā atmaksu par viņu ļaunajiem darbiem, jo neviens Man neatbildēja, kad Es saucu, un neviens neklausījās, kad Es runāju, bet viņi darīja to, kas ļauns Manās acīs, un izvēlējās to, kas Man nepatīk." 5 Klausaities Tā Kunga vārdu, jūs, kas bīstaties Viņa vārdu: "Jūsu brāļi, kas jūs ienīst un jūs atstumj Mana Vārda dēļ, saka: lai Tas Kungs parāda Savu godību, ka mēs redzam jūsu prieku! - Bet viņi paliks kaunā." 6 Klau! Dunoņa atskan no pilsētas, troksnis no Dieva nama, tā ir Tā Kunga balss, kas atmaksā Saviem ienaidniekiem, kā tie pelnījuši! 7 Pirms tai uznāca bērnu sāpes, tā jau dzemdēja; pirms tai nāca dzemdību sāpes, tai jau piedzima dēls. 8 Kas to ir dzirdējis, vai to kāds kad redzējis? Vai tad zeme var tapt vienā dienā, vai tauta var piedzimt vienā paņēmienā? Un tikko Ciānai uznāca dzemdību sāpes, tai jau piedzima viņas bērni. 9 "Vai tad Es lai ļautu bērnam pārraut mātes klēpi, bet neļautu tam piedzimt?" saka Tas Kungs. "Jeb vai Es, kura rokā stāv dzimšana, lai aizkavētu piedzimšanu?" saka tavs Dievs. 10 Priecājieties ar Jeruzālemi un līksmojiet visi par to, kas to mīlat! Priecājieties līdz sirds dziļumiem par to visi, kas bijāt par to noskumuši, 11 lai jūs zīstu un saņemtu spēku no viņas atspirdzinātājas krūts, lai jūs iepriecinātos un atspirgtu tās bagātajā pilnībā! 12 Jo tā saka Tas Kungs: "Redzi, Es likšu, lai ieplūst tajā labklājība kā upe un tautu bagātības kā no krastiem izkāpusi straume. Tad jūs baros kā zīdaiņus, jūs nesīs uz rokām un auklēs klēpī. 13 Kā māte iepriecina savus bērnus, tā Es jūs iepriecināšu, un tieši Jeruzālemē jūs kļūsit iepriecināti. 14 Jūs to redzēsit, un jūsu sirds priecāsies, un jūsu miesas atzels kā jauna zāle; un Tā Kunga roka parādīsies svētībā Viņa kalpiem, un Viņa dusmas liks sevi sajust Viņa ienaidniekiem. 15 Jo redzi, Tas Kungs nāks ar uguni, un Viņa rati drāzīsies kā viesulis, lai izlietu Savas dusmas postījumos un norātu ar uguns liesmām! 16 Jo Tas Kungs tiesās ar uguni visu zemi un ar Savu zobenu visu cilvēci, un daudz būs Tā Kunga nokauto: 17 visi, kas svētījas un šķīstās elku dārzos dažādās vietās, cits par citu dedzīgāki, kas ēd cūkas gaļu, visādu negantību un peles, tie visi kopā ies bojā!" saka Tas Kungs. 18 "Jo Es zinu viņu darbus un domas, Es sapulcināšu visas tautas un mēles, un tās nāks un redzēs Manu godību. 19 Tad Es došu viņu vidū zīmi: dažus no viņiem, kas izglābušies, Es sūtīšu pie tautām uz Taršišu, Putu un Ludu - pie stopu strēlniekiem, uz Tabulu un Javanu, uz tālajām jūras salām, kur ļaudis par Mani vēl nav dzirdējuši un Manu godību vēl nav redzējuši, lai tie sludinātu tautām Manu godību. 20 Viņi tad atvedīs visus jūsu brāļus no visām tautām kā upuri Tam Kungam ar zirgiem un ratiem, uz nestuvēm, mūļiem un kamieļiem uz Manu svēto kalnu Jeruzālemē," tā saka Tas Kungs, "kā Israēla bērni upura dāvanas atnes šķīstā traukā Tā Kunga namā. 21 Un arī no viņiem Es ņemšu kādus par priesteriem un levītiem, saka Tas Kungs, 22 kā jaunās debesis un jaunā zeme, ko Es esmu radījis, pastāvēs Manā priekšā, tā pastāvēs arī jūsu dzimums un jūsu vārds, saka Tas Kungs, 23 un tā jānotiek, ka visi ļaudis nāks ikkatrā jaunajā mēnesī un ik nedēļas sabatā Mana vaiga priekšā Dievu pielūgt, saka Tas Kungs, 24 bet viņi izies ārā un skatīs mirušo miesas, kas atkrituši no Manis, jo viņu tārps nemirs, viņu uguns neizdzisīs un tie būs par biedinājumu visai miesai."
Tas Kungs atjaunos Savu sistēmu, Savus sabatus un Jaunos Mēnešus, un viņi ievēros Viņa svētkus, un visas tautas sūtīs savus pārstāvjus uz Jeruzālemi uz šiem svētkiem, vai arī tās attiecīgajā sezonā nesaņems lietu.
Cakarijas 14:16-21 16 Un pāri palikušie no visām tautām, kas bija karojušas pret Jeruzālemi, ik gadus dosies augšup, lai tur pielūgtu Ķēniņu, To Kungu Cebaotu, un svinētu Būdiņu svētkus. 17 Bet, ja kāda cilts virs zemes nekāps augšup uz Jeruzālemi, lai pielūgtu Ķēniņu, To Kungu Cebaotu, tās zemē nelīs lietus. 18 Un, ja ēģiptiešu cilts nedotos augšup un neierastos, tad to ķers tas pats sods, ar kuru Tas Kungs piemeklē tās tautas, kas nedodas augšup, lai svinētu Būdiņu svētkus. 19 Tas tad būs sods ēģiptiešiem un sods visām tautām, kas nedodas augšup, lai svinētu Būdiņu svētkus. 20 Tai dienā uz zirgu zvārguļiem būs rakstīts: Svētīts Tam Kungam! - Un vārāmie katli Tā Kunga namā būs līdzīgi upuru kausiem altāra priekšā. 21 Un visi katli Jeruzālemē un Jūdā būs veltīti Tam Kungam, tā ka visi, kas nesīs savu ziedojumu, varēs ņemt kādu no tiem un vārīt tajos. Un Tā Kunga Cebaota namā tai laikā nebūs vairs neviena pārdevēja.
Jeruzālemē tiks atjaunota upurēšana, bet tikai rīta pupurēšana. Mums jau būs dota mūžīgā dzīvība, un pirmā augšāmcelšanās būs pagājusi. Mesijā būs dota paklausība Dieva bauslībai, vai arī tautas mirs badā. Mēs izskaidrosim bauslību un liecību, un visas tautas zinās Dieva ceļu tūkstoš gadus. Tad tiks augšāmcelti un izlaboti pārējie mirušie, pēdējā tiesā jeb krīzē.
Atklāsmes 20:4-15 4 Tad es redzēju troņus, uz tiem apsēdās kādi, tiem bija dots tiesu spriest; un redzēju to dvēseles, kas Jēzus liecības un Dieva vārda dēļ noslepkavoti, kuri nebija pielūguši zvēru un viņa tēlu un nebija pieņēmuši zīmi uz savas pieres un rokas, tie kļuva dzīvi un valdīja kopā ar Kristu tūkstoš gadu. 5 Bet pārējie mirušie neatdzīvojās, pirms nebija pagājis tūkstoš gadu. Šī ir pirmā augšāmcelšanās. 6 Svētlaimīgs un svēts ir tas, kam daļa pie pirmās augšāmcelšanās. Pār tādiem otrai nāvei nav varas; bet tie būs Dieva un Kristus priesteri un valdīs kopā ar Viņu tūkstoš gadu. 7 Un, kad tūkstoš gadu būs pagājis, sātans tiks atsvabināts no sava cietuma. 8 Un tas ies pievilt tautas, kas dzīvo četros zemes galos, Gogu un Magogu, un tos sapulcināt karam; viņu skaits ir kā jūras smiltis. 9 Tie uzkāpa zemes augstienē, ielenca svēto nometni un mīļoto pilsētu. Tad uguns krita no debesīm un aprija tos. 10 Velnu, kas viņus pievīla, iemeta uguns un sēra jūrā, tur bija arī zvērs un viltus pravietis; tie tiks mocīti dienām un naktīm mūžīgi mūžam. 11 Tad es redzēju lielu baltu goda krēslu un To, kas tanī sēdēja; no Viņa vaiga bēga zeme un debess, un tiem nebija kur palikt. 12 Es redzēju mirušos, lielos un mazos, stāvam goda krēsla priekšā: un grāmatas tika atvērtas. Tika atvērta vēl cita grāmata, tā ir dzīvības grāmata. Mirušie tika tiesāti pēc tā, kas rakstīts grāmatās, pēc viņu darbiem. 13 Jūra atdeva savus mirušos, nāve un viņas valstība atdeva savus mirušos; un tie tika tiesāti, ikviens pēc viņa darbiem. 14 Arī nāvi un nāves valstību iemeta uguns jūrā. Šī ir otrā nāve - uguns jūra. 15 Ja, kas nebija rakstīts dzīvības grāmatā, to iemeta uguns jūrā.
Tās ir bauslības un praviešu beigas. Visiem cilvēkiem vajadzētu sasniegt pestīšanu un ieraudzīt Dievu.
5.Mozus 34:1-12 1 Tad Mozus devās no Moāba klajuma augšup Nebo kalnā, Pizgas kalnājā, pretī Jērikai, un Tas Kungs viņam rādīja visu Gileādas zemi līdz pat Dana novadiem 2 un visu Naftaļa, Efraima un Manases zemi, un visu Jūdas zemi līdz pat vakara jūrai, 3 Negebu un Jordānas ieleju, un palmu pilsētas Jērikas dziļo leju, līdz pat Coārai. 4 Un Tas Kungs sacīja viņam: "Šī ir tā zeme, ko Es esmu ar zvērestu apsolījis Ābrahāmam, Īzākam un Jēkabam, teikdams: taviem pēcnācējiem Es to došu! Es tev to esmu licis redzēt ar tavām acīm, bet tev nebūs iet pāri uz turieni!" 5 Tā Mozus, Tā Kunga kalps, nomira Moāba zemē, kā Tas Kungs bija sacījis. 6 Un Viņš to apglabāja ielejā, Moāba zemē iepretim Bet-Peoram, un neviens nezina viņa kapa vietu līdz pat šai dienai. 7 Un Mozus bija simts divdesmit gadu vecs, kad viņš nomira; viņa acis nebija palikušas tumšas, un viņa dzīves spēks nebija zudis. 8 Un Israēla bērni apraudāja Mozu Moāba klajumos trīsdesmit dienas, tad raudu un sēru dienas par Mozu beidzās. 9 Un Jozua, Nūna dēls, bija pilns gudrības gara, jo Mozus bija uzlicis savas rokas uz viņu, un Israēla bērni viņam klausīja un darīja, kā Tas Kungs to Mozum bija pavēlējis. 10 Un tāds pravietis Israēlā vairs necēlās kā Mozus, ko Tas Kungs būtu atzinis vaigu vaigā. 11 Neradās arī neviena viņam līdzīga pēc tām zīmēm un brīnumiem, ko Tas Kungs viņam kā Savam sūtnim Ēģiptē faraona un viņa kalpu, un visas viņu zemes priekšā bija pavēlējis rādīt, 12 un arī ne pēc stiprās rokas un visiem apbrīnojamiem lieliem darbiem, ko Mozus bija darījis visa Israēla acu priekšā
Mozus un pravieši bija līdz Mesijam, un tad bauslība tika ierakstīta izredzēto sirdīs. Katrs tika pārbaudīts zem vajāšanām, un izvilkts uz četrdesmit Jubileju periodu, kas apzīmēja četrdesmit gadus tuksnesī, kas bija pēdējie četrdesmit Mozus dzīves gadi.
Mesija bija ar Izraēlu tuksnesī toreiz un ir arī tagad.
1.Korintiešu 10:1-24 1 Brāļi, es gribu jums atgādināt, ka mūsu tēvi ir visi bijuši apakš padebeša un visi gājuši caur jūru, 2 un visi padebesī un jūrā uz Mozu kristīti, 3 un visi baudījuši to pašu garīgo barību, 4 un visi dzēruši to pašu garīgo dzērienu, jo tie dzēra no garīgās klints, kas tiem gāja līdzi, bet šī klints bija Kristus. 5 Bet uz lielāko daļu no viņiem Dievam nebija labs prāts, tie ir izdeldēti tuksnesī. 6 Tas ir noticis mums par brīdināšanas zīmi, lai mēs neiekārojam ļaunu, kā tie darījuši. 7 Netopiet arī par elku kalpiem kā daži no tiem, kā ir rakstīts: tauta apsēdās ēst un dzert un tad piecēlās un sāka diet. - 8 Arī nepadosimies netiklībai, kā daži no tiem darījuši un krita vienā dienā divdesmit trīs tūkstoši. 9 Nekārdināsim To Kungu, kā daži no tiem darījuši un gāja bojā no čūskām. 10 Nekurniet, kā daži no tiem ir kurnējuši un maitātāja nomaitāti. 11 Un viss tas viņiem noticis zīmīgā kārtā un ir rakstīts par brīdinājumu mums, kas esam nonākuši pie laika beigām. 12 Tādēļ, kas šķietas stāvam, lai pielūko, ka nekrīt. 13 Jūs piemeklējis vēl tikai cilvēcīgs pārbaudījums; Dievs ir uzticīgs, Viņš neļaus jūs pārbaudīt pāri par jūsu spējām, bet darīs pārbaudījumam tādu galu, ka varat panest. 14 Tādēļ, mani mīļie, bēdziet no elku dievu kalpošanas! 15 Es runāju kā ar sapratīgiem cilvēkiem. Spriediet paši par maniem vārdiem. 16 Svētības biķeris, ko mēs svētījam, vai tas nav savienošanās ar Kristus asinīm? Maize, ko laužam, vai tā nav savienošanās ar Kristus miesu? 17 Jo, kā ir viena maize, tā mēs daudzi esam viena miesa, jo mēs visi esam šīs vienas maizes dalībnieki. 18 Uzlūkojiet pēc miesas Israēlu! Vai tie, kas piedalās upura ēšanā, nestāv kopībā ar altāri? 19 Bet ko es saku? Vai ka elku upuris ir kas? Jeb ka elks ir kas? 20 Bet, ko tie upurē, tie upurē ļauniem gariem un ne Dievam. Bet es negribu, ka jums būtu kopība ar ļauniem gariem. 21 Jūs nevarat dzert Tā Kunga biķeri un ļauno garu biķeri. Jūs nevarat būt Tā Kunga galda un ļauno garu galda dalībnieki. 22 Jeb vai gribam To Kungu izaicināt? Vai tad mēs esam stiprāki par Viņu? 23 Viss ir atļauts, bet ne viss der. Viss ir atļauts, bet ne viss ceļ draudzi. 24 Neviens lai nemeklē savu paša, bet citu labumu!
Un tās ir visas bauslības beigas
Tev būs mīlēt to Kungu, savu Dievu ar visu savu sirdi, ar visu savu spēku un visu savu garu, un tev būs mīlēt savu tuvāko kā sevi pašu. Šie divi apvieno visu bauslību un praviešus.
q