Dieva Tempļa svētīšana [241]

Kristīgās Dieva Baznīcas

[241]

Dieva Tempļa svētīšana [241]

(Izdevums 1.1 19980307-20000408)

Izraēlam pirms Pasā svētkiem bija pavēlēts svētīt Templi. Pastāvēja šķīstīšanās process, kurš veda līdz Pasā. Dažos gadījumos Pasā notika vēlāk, jo šī svētīšanās nenotika pareizi. Šī procesa nozīmei ir nopietna ietekme uz kristietību.

Kristigas Dieva Baznicas (Christian Churches of God)

Australija: P.O.Box 369, WODEN ACT 2606, AUSTRALIEN

E-mail: secretary@ccg.org

Latvija e-pasts: kdbaz@mail.lv

(Copyright (c) 1998, 2000 Wade Cox)

Autortiesības: Šo darbu drīkst brīvi kopēt un izplatīt ar noteikumu, ja tas tiek kopēts pilnībā, bez izmaiņām un izsvītrojumiem. Kopijā jābūt norādītam izdevēja nosaukumam un adresei, kā arī paziņojumam sakarā ar autortiesībām. Naudas inkasēšana par izplatītajām kopijām nav pieļaujama. Īsu citātu iekļaušana kritiskos rakstos un pārskatos nav uzskatāma par autortiesību pārkāpumu.

Šo darbu jūs varat izlasit World Wide Web lappusc:
http://www.logon.org and http://www.ccg.org

Dieva Tempļa svētīšana [241]

Pirms Pasā svētkiem mums ir pavēlēts ievērot pirmo Nisana mēneša dienu kā svētu kopā sanākšanu (sk. darbu The Moon and the New Year (No. 213)).

Dzīvā Dieva pielūgšanas atjaunošana sākas ar Dieva Namu un no tā priesterības. Sagatavošanās sākas no 1. Nisana.

Stāsts par Hiskiju parāda, ka Templis bieži kļuva apgānīts. Kad viņš sāka valdīt, viņš savu atjaunošanu sāka no svētā gada pirmās dienas.

2.Laiku 29:1-11 Hiskija kļuva ķēniņš divdesmit piecu gadu vecumā, un viņš valdīja Jeruzālemē divdesmit deviņus gadus. Un viņa mātes vārds bija Abija, un viņa bija Zaharjas meita. 2 Un viņš darīja to, kas bija taisns Tā Kunga acīs, gluži tāpat kā to visu bija darījis viņa ciltstēvs Dāvids. 3 Savas valdīšanas pirmā gada pirmajā mēnesī viņš atkal atvēra Tā Kunga nama durvis un saveda tās kārtībā. 4 Un viņš lika nākt priesteriem un levītiem, un viņš viņus sapulcināja brīvajā laukumā, kas bija pret austrumiem, 5 un viņš tiem sacīja: "Uzklausiet mani, jūs, levīti! Tagad nu svētījieties paši un svētījiet Tā Kunga, jūsu tēvu Dieva, namu un izmetiet ārā nešķīstību no šīs svētās mājvietas! 6 Tiešām, mūsu tēvi ir sacēlušies un darījuši ļaunu Tā Kunga, mūsu Dieva, acīs, tie Viņu ir atmetuši un savu vaigu novērsuši no Tā Kunga mājokļa un tam pagriezuši muguru. 7 Viņi pat bija noslēguši priekštelpas durvis un izdzēsuši gaismu; viņi nebija upurējuši kvēpināmos upurus, nedz arī nesuši dedzināmos upurus svētnīcā Israēla Dievam. 8 Tādēļ Tā Kunga bargās dusmas nāca pār Jūdu un Jeruzālemi, un Viņš tos ir padarījis par baiļu rēgu, par biedēkli un par izsmieklu, kā jūs paši savām acīm redzat. 9 Jūs jau zināt - tādēļ mūsu tēvi ir krituši no zobena, bet mūsu dēli, mūsu meitas un mūsu sievas ir aizvestas gūstā. 10 Bet tagad - tas ir manas sirds nodoms - mums jānoslēdz derība ar To Kungu, Israēla Dievu, lai Viņa bargās dusmas novēršas no mums. 11 Tad nu, mani dēli, neesiet kūtri! Tas Kungs pats jūs ir izredzējis, ka jūs stāvētu Viņa priekšā un Viņam kalpotu un ka jūs būtu Viņa kalpi un nestu kvēpināmos upurus."

Hiskija sāka ar Dieva namu un Dieva nama priesteriem, jo tieši no turienes nāca problēma. Viņš sāka no austrumiem, jo no turienes princim bija jāieiet svētnīcā, un tam ir simboliska nozīme attiecībā uz Mesiju un Svēto Garu.

2.Laiku 29:16-19 16 Tad priesteri iegāja Tā Kunga namā, lai to šķīstītu, un viņi izmeta ārā visu, kas bija nešķīsts, Tā Kunga nama pagalmā, ko vien tie nešķīstu atrada Tā Kunga namā; tur levīti visu to saņēma, lai aiznestu projām Kidronas ielejā. 17 Un viņi iesāka tīrīšanu pirmā mēneša pirmajā dienā un nonāca līdz Tā Kunga nama priekštelpai pirmā mēneša astotajā dienā; viņi svētīja Tā Kunga namu nākamajās astoņās dienās un pabeidza pirmā mēneša sešpadsmitajā dienā. 18 Pēc tam viņi devās pie ķēniņa Hiskijas viņa pils iekštelpās un sacīja: "Mēs esam šķīstījuši visu Tā Kunga namu, arī dedzināmo upuru altāri un visus tā priekšmetus, arī skatāmo maižu galdu ar visiem tā rīkiem, 19 tāpat arī visus tos priekšmetus, ko vien ķēniņš Ahass savā valdīšanas laikā bija padarījis nešķīstus ar savu atkrišanu, mēs tos esam atkal saveduši kārtībā un esam iesvētījuši, un redzi, tie atrodas Tā Kunga altāra priekšā!"

Atjaunošanai vajadzēja notikt tādēļ, ka pastāvošais process nebija efektīvs, un Templis bija kļuvis bezdievīgs. Priesterība bija galvenais nācijas krišanas iemesls, un tautas ziemeļu daļa faktiski dēļ tā bija nonākusi gūstā.

Svētdarīšana tika uzskatīta par tik grūtu Tempļa stāvokļa dēļ, un tādēļ, ka priesteri bija ļoti apgānījušies. Ķēniņa uzdevums bija nodrošināt, lai levīti to nepieļautu. Hiskija bija iecelts, lai šo lietu izlabotu.

Viņi bija šķīstījuši tā Kunga namu astoņās dienās; tomēr viņiem vajadzēja sešpadsmit dienas lai izdarītu pilnīgu šķīstīšanos, un tādēļ viņi par divām dienām nokavēja Pasā. Viņi pienesa tautas upurus, taču tas bija par vēlu.

2.Laiku 29:20-33 20 Tad ķēniņš Hiskija cēlās agri no rīta un sapulcināja pilsētas vecākos, un devās augšup Tā Kunga namā. 21 Un viņi atveda septiņus vēršus, septiņus aunus, septiņas avis un septiņus āžus par grēku izpirkšanas upuri gan ķēniņa valsts varai, gan svētnīcai un visai Jūdas zemei, un ķēniņš pavēlēja Ārona pēcnācējiem priesteriem upurēt tos kā dedzināmo upuri uz Tā Kunga altāra. 22 Un viņi nokāva vēršus, un priesteri saņēma to asinis un apslacīja altāri; tad viņi nokāva aunus un slacīja asinis uz altāra; pēc tam viņi nokāva avis un slacīja asinis uz altāra. 23 Pēc tam viņi atveda grēka izpirkšanas upura āžus ķēniņa un visas sapulces priekšā, un viņi uzlika savas rokas uz tiem. 24 Tad priesteri tos nokāva, un, grēka izpirkšanas upuri nesdami, viņi ar to asinīm apslacīja altāri, lai visu Israēlu salīdzinātu, jo ķēniņš bija noteicis nest dedzināmo un grēku salīdzināšanas upuri visa Israēla labā. 25 Un viņš novietoja levītus Tā Kunga namā ar cimbālēm, arfām un cītarām pēc Dāvida un Gada, ķēniņa redzētāja, un pravieša Nātāna pavēles, jo tāda bija Tā Kunga pavēle, izteikta caur Viņa praviešiem. 26 Un tā nu levīti nostājās ar Dāvida mūzikas instrumentiem un priesteri ar taurēm. 27 Un Hiskija pavēlēja nest dedzināmo upuri uz altāra; un, līdzko iesākās dedzināmais upuris, tanī pašā brīdī atskanēja dziesmas Tam Kungam un taures Israēla ķēniņa Dāvida mūzikas instrumentu pavadībā. 28 Un visa sapulce pielūdza, un dziedātāji dziedāja, un tauru pūtēji pūta; tas viss norisinājās, līdz kamēr dedzināmais upuris bija pabeigts. 29 Kad dedzināmais upuris bija pabeigts, tad ķēniņš un visi, kas atradās ar viņu, nometās ceļos un pielūdza. 30 Un ķēniņš Hiskija un vadoņi uzaicināja levītus izteikt Tam Kungam slavu ar Dāvida un redzētāja Asafa vārdiem, un viņi ar prieku dziedāja slavas dziesmas un metās ceļos un pielūdza. 31 Tad runāja Hiskija un sacīja: "Tagad jūs esat sevi veltījuši Tam Kungam; nāciet šurp un nesiet kaujamos un pateicības upurus Tā Kunga namā!" Un sapulcētie nesa kaujamos upurus un pateicības upurus, un ikviens, kas jutās uz to pamudināts, arī dedzināmos upurus. 32 Un dedzināmo upuru skaits, ko sapulcētie ziedoja, bija septiņdesmit vērši, simts auni, divi simti avju: tie visi bija Tam Kungam dedzināmais upuris. 33 Un glābšanas upurim tika veltīti seši simti vēršu un trīs tūkstoši sīklopu

Ne tikai viņi ļāva Templim nokļūt šādā stāvoklī, priesteru skaits bija pārāk mazs, un Levītiem bija viņiem jāpalīdz. Faktiski, levīti bija daudz taisnīgāki savās sirdīs nekā priesteri. Tā pat notiek arī divdesmitajā un šajā gadsimtā.

2.Laiku 29:34-36 34 Bet priesteru bija maz, un viņi nespēja visus dedzināmos upurus nodīrāt; tāpēc viņiem palīdzēja levīti, viņu brāļi, tiekāms darbs tika pabeigts un priesteri bija paspējuši atkal sevi svētīt, - levīti bija bijuši dedzīgāki savā sirdī un čaklāki svētīties nekā priesteri. 35 Arī dedzināmo upuru tur bija liels skaits līdz ar brīvprātīgo pateicības upuru taukiem un līdz ar slakāmiem upuriem klāt pie dedzināmiem upuriem. Tā viņi pabeidza savu darbu, un līdz ar to bija atjaunota kalpošana Tā Kunga namā. 36 Bet Hiskija un visa tauta priecājās par to, ko Dievs bija tautas labā darījis, jo šī lieta bija notikusi ātri

Dievs atjaunoja jūdu bez brīdināšanas. Kad Dievs rīkojas, tas tiek darīts saskaņā ar Viņa gribu un Viņa laiku. Dievs sagatavoja cilvēkus. Tas nebija tikai pašu cilvēku darbs.

Ķēniņš un kongregācija pieņēma lēmumu ievērot Pasā nākamajā mēnesī saskaņā ar bauslību (sk.darbu Timing of the Crucifixion and the Resurrection (No. 159)).

2.Laiku 30:1-6 Un Hiskija sūtīja sūtņus pie visa Israēla un Jūdas un rakstīja arī vēstules Efraimam un Manasem, lai nāk Tā Kunga namā uz Jeruzālemi sarīkot Pashā svētkus Tam Kungam, Israēla Dievam, 2 jo ķēniņš ar saviem vadoņiem un ar visu sapulci Jeruzālemē bija nolēmuši svētīt Pashā svētkus otrajā mēnesī. 3 Proti, tie nebija paspējuši svētīt Pashā svētkus īstajā laikā, tāpēc ka priesteri vēl nebija svētījušies pietiekamā skaitā, un arī tauta nebija Jeruzālemē sapulcējusies.4 Un šī doma likās esam pareiza ķēniņa un visas sapulces acīs. 5 Un viņi nosprieda likt ziņai izplatīties pa visu Israēlu no Bēršebas līdz Danam, lai sanāk un svētī Tam Kungam, Israēla Dievam, Pashā svētkus Jeruzālemē, jo ilgu laiku tie nebija lielā pulkā svētīti, kā tas bija rakstīts. 6 Tā nu skrējēji ar vēstulēm no ķēniņa un viņa vadoņu rokas devās pa visu Israēlu un Jūdu visapkārt, aicinādami pēc ķēniņa pavēles: "Ak, Israēla tauta! Atgriezies pie Tā Kunga, Ābrahāma, Īzāka un Israēla Dieva, tad arī Viņš atgriezīsies pie jums, kas vēl pāri palikuši un izglābušies no Asīrijas ķēniņa rokas.

Asīrieši bija sakāvuši Izraelītus, un ziemeļu ciltis bija iznīcinātas. Jūda aicināju izraēlu uz grēku nožēlu ievērojot Pasā un šķīstoties, taču desmit ciltis to negribēja. Ja viņas to būtu darījušas, tās atkal tiktu atgrieztas izraēlā, taču viņas to nedarīja un rezultātā devās gūstā aiz Araksas.

Vairums no Ēfraima, Manaseha un Zebuluna cilšu pārpalikuma nicinoši smējās par jūdas aicinājumu nožēlot grēkus.

Tomēr, savācās daudz jūdu, daži no Ašēra, Manaseha un Zebuluna ciltīm, devās uz Jeruzālemi un zemojās Dieva priekšā (2.Laiku 30:9-11).

2.Laiku 30:13-20 13 Un daudz ļaužu sapulcējās Jeruzālemē, lai otrajā mēnesī svētītu Neraudzētās maizes svētkus, varen liels ļaužu pulks. 14 Un viņi cēlās un noārdīja altārus, kas atradās Jeruzālemē; tāpat arī viņi iznīcināja visas kvēpināmās vietas un iemeta tās Kidronas ielejā. 15 Un tad viņi nokāva Pashā jēru otrā mēneša četrpadsmitajā dienā, un priesteri un levīti jutās apkaunoti, un viņi šķīstījās un nesa dedzināmos upurus Tā Kunga namā. 16 Un viņi ieņēma savas vietas pēc noteiktas kārtības, pēc Dieva vīra Mozus bauslības, un priesteri slacīja asinis, tās ņemdami no levītu rokas. 17 Jo sapulcē bija daudzi, kuri nebija svētījušies; tādēļ levīti nokāva daudz Pashā jēru visu to labā, kas nebija šķīsti, lai tos svētītu Tam Kungam, 18 jo liels ļaužu pulks, liela daļa no Efraima un Manases, Isašara un Zebulona nebija šķīstījušies, un tomēr viņi baudīja Pashā mielastu, kaut arī ne tā, kā ir rakstīts. Bet Hiskija aizlūdza par viņiem, sacīdams: "Tas Kungs, kas ir labs, lai katram to piedod, it īpaši 19 visiem tiem, kas savā sirdsprātā stipri ir apņēmušies meklēt Dievu To Kungu, savu tēvu Dievu, kaut arī ne pēc svētā šķīstīšanās nolikuma!" 20 Un Tas Kungs paklausīja Hiskiju, Viņš dziedināja tautu

Šo dziedināšanu veica Dievs pēc Izraēla garīgo vadītāju lūguma.

2.Laiku 30:21-22 21 Tā Israēla bērni, kas bija ieradušies Jeruzālemē, noturēja Neraudzētās maizes svētkus septiņas dienas lielā priekā, un levīti un priesteri pauda Tā Kunga slavu dienu no dienas ar spēku mūzikas instrumentu pavadībā. 22 Un Hiskija uzrunāja ar laipniem vārdiem visus tos levītus, kas parādīja labu izpratni kalpošanā Tam Kungam; un viņi baudīja svētku mielastu septiņas dienas, arvien nesa pateicības kaujamos upurus un allaž pateicās Tam Kungam, savam tēvu Dievam.

Šeit mēs redzam, ka Pasā svētki bija septiņas dienas ar kalpošanu.

2.Laiku 30:23-26 23 Un visa sapulce nosprieda svētīt vēl otras septiņas dienas, un viņi ar prieku svētīja svētkus vēl septiņas dienas, 24 jo Jūdas ķēniņš Hiskija ziedoja sapulcētajiem tūkstoš vēršu un desmit tūkstošus sīklopu, un priesteri svētījās lielā skaitā. 25 Un visi sapulcētie no Jūdas priecājās līdz ar priesteriem un levītiem un arī visi sapulcētie, kas bija nākuši šurp no Israēla, kā arī svešinieki, kas bija nākuši no Israēla zemes, un tie, kas bija apmetušies Jūdā. 26 Un tā Jeruzālemē valdīja liels prieks, jo no Israēla ķēniņa Salamana, Dāvida dēla, laikiem, tāda nebija bijis Jeruzālemē.

Priesterības šķīstīšana šodien notiek ar vienu upuri - Jēzu Kristu.

(sk. darbu Messiah and the Red Heifer (No. 216)).

Atjaunošana sākās ar Tempļa kā Dieva Nama šķīstīšanu un paplašinājāsuz tautu caur priesteriem un levītiem. Tad, no Pasā, tauta bija attīrīta no savas elkdievības.

2.Laiku 31:1-12 Kad tas viss bija pabeigts, tad viss Israēls, kas bija ieradies, devās Jūdas pilsētās un nolauza elku stabus, un nocirta elku kokus, un izpostīja augstieņu svētnīcas un altārus pa visu Jūdu un Benjamīnu, kā arī Efraimu un Manasi, kamēr tādu vairs nebija. Un tad visi Israēla bērni atgriezās atpakaļ, ikviens savā īpašumā, savās pilsētās. 2 Un Hiskija noteica priesteru iedalījumu un levītu iedalījumu, ikvienam pēc savas kalpošanas, kā priesteriem, tā levītiem, pie dedzināmiem upuriem un pie pateicības upuriem, lai viņi kalpotu, teiktu un slavētu Tā Kunga nometnes vārtos. 3 Un viņš noteica arī ķēniņa daļu pats no sava īpašuma dedzināmiem upuriem rītos un vakaros, kā arī dedzināmiem upuriem gan sabatā, gan jauno mēnešu, gan svētku reizēs - kā tas ir rakstīts Tā Kunga bauslībā. 4 Un viņš sacīja tautai, tiem, kas dzīvoja Jeruzālemē, dot noteiktu daļu priesteriem un levītiem, ka lai viņi stingri turētos pie Tā Kunga bauslības. 5 Kad šī pavēle kļuva zināma, tad Israēla bērni sanesa bagātīgi gan pirmos augļus no labības un no jaunā vīna, gan no eļļas un medus, un no visiem tīruma augļiem - no visa viņi atnesa desmito tiesu lielā vairumā. 6 Un arī tie Israēla un Jūdas bērni, kas dzīvoja Jūdas pilsētās, piegādāja desmito tiesu no liellopiem un no sīklopiem, arī desmito tiesu no tā, ko viņi bija atzinuši par svētu un veltījuši Tam Kungam, savam Dievam, viņi atnesa un sakrāva kaudžu kaudzēm. 7 Trešajā mēnesī viņi iesāka kaudzes kraut un septītajā mēnesī viņi pabeidza. 8 Kad nu Hiskija un vadoņi atnāca un tās kaudzes ieraudzīja, tad viņi teica To Kungu un Viņa tautu Israēlu. 9 Un Hiskija apjautājās pie priesteriem un levītiem par tām kaudzēm. 10 Un augstais priesteris Azarja, no Cadoka nama, atbildēja viņam, sacīdams: "Kopš tie ir sākuši nest šo cilājamo upuri Tā Kunga namā, mēs esam ēduši un paēduši, un daudz vēl ir palicis pāri, jo Tas Kungs ir Savu tautu tā svētījis, ka šis lielais krājums patiesībā ir pārpalikums." 11 Tad Hiskija pavēlēja iekārtot pie Tā Kunga nama pieliekamās telpas, un viņi tās iekārtoja. 12 Un viņi tur rūpīgi novietoja gan cilājamo upuri, gan desmito tiesu, gan svētības dāvanas. Un levīts Hananja kļuva tām par pārzini, un viņa brālis Šimejs bija otrs pārzinis.

Priesterība tiek paēdināta ar ticību desmitās tiesas sistēmai. Ja mēs sekosim Dievam, Dievs mūs aizsargās.

No Pasā atjaunošanas pēc šķīstīšanās, tika pienesti dienišķie upuri, ievēroti Sabati un Jaunie Mēneši, un Svētās Dienas. Tika pienestas desmitās tiesas, un tauta guva labumu no trešā mēneša (Pentakosta) un Septītā mēneša (Tabernakla) ražas, un Dieva Nama kambaros bija pārpilnība.

Septītajā gadā tautas pienākums bija pienest pietiekoši brīvas gribas upurus, lai Dieva darbs varētu pastāvēt.

Bībelē ir septiņi lieli Pasā svētki (sk. darbu The Seven Great Passovers of the Bible (No. 107)) un desmit nozīmīgi gadījumi attiecībā uz šo svētku ievērošanu (2.Mozus. 12:28; 4.Mozus. 9:5; Jošua. 5:10; 2.Laiku 30:13-15; 2.Ķēniņu 23:22 (2.Laiku 35:1); Ezras 6:19; Mateja 26:17; Lūkas 2:41; Jāņa 2:13; 6:4).

Tomēr, pirmais Pasā process ir no pirmā mēneša pirmā datuma un šķīstīšanās.

Pirmā mēneša pirmā diena ir svētas kopā sanākšanas diena. Kā mēs redzam no 1.Mozus 8:13, tā ir diena, kurai ir sava speciāla nozīme.

No pirmā mēneša pirmās dienas sākas seši lieli notikumi. Šis kalendārs pastāvēja jau ilgi pirms bauslības iedošanas Sinaja kalnā.

Pirmais notikums bija zemes atjaunošana ar Noasa palīdzību un ūdens nožāvēšana, lai varētu atvērt šķirstu (1.Mozus 8:13). Visa šī koncepcija neko nenozīmē tā sauktajiem farizeju Noahīdu likumiem, un mēs to visu apskatīsim atsevišķi.

1.Mozus 8:13 13 Un notika seši simti pirmajā gadā, pirmā mēneša pirmajā dienā, ka ūdeņi bija izsīkuši zemes virsū; tad Noa noņēma šķirsta jumtu un redzēja, ka zemes virsa bija apžuvusi.

Dievs planētu atjaunoja sākot no pirmā mēneša pirmās dienas - tā mēs redzam, cik svarīgs ir 1. Abibs (Nisans) Dieva plānā. Apskatiet darbu Vegetarianism and the Bible (No. 183) attiecībā uz desmitās tiesas sistēmu no pirmajiem augļiem no Ādama laikiem.

Otrs nozīmīgs notikums bija tabernakla izveidošana Mozus vadībā (2.Mozus 40:2).

2.Mozus 40:1-17 Un Tas Kungs pavēlēja Mozum, sacīdams: 2 "Pirmā mēneša pirmajā dienā uzcel Saiešanas telti. 3 Novieto tanī liecības šķirstu un liec priekškaru šķirstam priekšā. 4 Ienes arī galdu un sakārto tā piederumus; tāpat ienes lukturi un pieliec tam eļļas lukturīšus. 5 Novieto zelta kvēpināmo altāri liecības šķirsta priekšā un pie mājokļa durvīm piestiprini priekškaru. 6 Upuru altāri liec Saiešanas telts durvju priekšā 7 un novieto mazgājamo trauku starp Saiešanas telti un altāri, un ielej tanī ūdeni. 8 Taisi pagalmu visapkārt un aizkar pagalma vārtus ar priekškaru. 9 Paņem arī svaidāmo eļļu un svaidi ar to mājokļa sienas un visus tā piederumus, iesvētī to un visus tā rīkus, lai tie būtu svēti. 10 Svaidi arī upuru altāri un visus šī altāra rīkus, un iesvētī altāri, lai altāris būtu augsti svēts. 11 Svaidi arī mazgājamo trauku un tā kāju, un iesvētī to. 12 Un ved Āronu un viņa dēlus pie Saiešanas telts vārtiem un mazgā viņus ūdenī. 13 Uzvelc Āronam svētās drēbes, svaidi viņu un iesvētī viņu, ka tas top Man par priesteri. 14 Liec arī nākt viņa dēliem un ietērp tos viņu amata tērpos. 15 Svaidi viņus gluži tāpat, kā tu svaidīji viņu tēvu, lai tie ir Mani priesteri. Šis svaidījums lai viņiem piešķir priesteru amatu uz audžu audzēm." 16 Un Mozus darīja visu tā, kā Tas Kungs to viņam bija pavēlējis, tā viņš darīja. 17 Un notika, ka otrā gada pirmā mēneša pirmajā mēneša dienā mājoklis bija uzcelts.

Šeit mēs redzam norādi uz kristību un baltiem apģērbiem, kas mazgāti Jēzus Kristus asinīs, un uzceltu Tabernaklu jeb Templi lietošanai.

Tātad, priesterības un Tempļa šķīstīšana sākas no pirmā mēneša pirmās dienas. Četrpadsmit dienu periods ir Tempļa tīrīšana.

Hiskijas atjaunošana sākās ar pirmā mēneša Abiba jeb Nisana pirmo dienu (2.Laiku 29:17).

Nākošā atjaunošana bija Ezras (Ezras 7:9) otrā Tempļa atjaunošana. Kā daļa no atjaunošanas bija atteikšanās no svešinieku sievām (Ezras 10:17). Nozīme ir tā, ka sievas pielūdza elku, bet mēs esam Templis un Kristus līgavas.

Ecēchiēls saka, ka šai dienai jābūt Tempļa upuru un vēršu upuru dienai (Ecēch. 45:18).

Ecēchiēla 45:16-25 16 visai tautai valstī ir uzlikts par pienākumu nodot šo upuri Israēla valdniekam. 17 Bet valdniekam būs upurēt dedzināmos upurus un ēdamos un dzeramos upurus svētkos, jaunajos mēnešos un svētās dienās, kā arī Israēla nama svētku laikos. Viņam būs upurēt grēku upuri un ēdamo upuri, dedzināmo upuri un pateicības upuri Israēla namam par salīdzināšanu. 18 Tā saka Dievs Tas Kungs: pirmā mēneša pirmajā dienā tev būs ņemt jaunu vērsi, kas bez vainas, un atnest svētnīcai tās salīdzināšanai un šķīstīšanai. 19 Un priesterim būs ņemt no grēku upura asinīm un slacināt uz Tempļa durvju balstiem un uz altāra iežogojuma četriem stūriem, un uz iekšējā pagalma vārtu stabiem. 20 Tāpat tas jums darāms septītā mēneša pirmajā dienā par tiem, kas apgrēkojušies maldos vai nezināšanā: tas būs Templim par salīdzināšanu. 21 Pirmā mēneša četrpadsmitajā dienā jums būs svētīt Pashā svētkus septiņas dienas un ēst neraudzētu maizi. 22 Valdniekam būs nest šinī dienā par sevi un par visu tautu valstī vienu vērsi par grēku upuri. 23 Un tanīs septiņās dienās būs viņam upurēt Tam Kungam septiņus vēršus un septiņus aunus, kas visi bez vainas, upurēt ik dienas kā dedzināmo upuri, un katru dienu vienu āzi kā grēku upuri. 24 Un kā ēdamo upuri viņam būs nest vienu ēfu miltu no katra vērša un vienu ēfu no katra auna un vienu hinu eļļas par katru ēfu. 25 Un septītā mēneša piecpadsmitajā dienā svētkos viņam būs nest septiņas dienas tādu pašu grēku upuri, dedzināmo upuri, ēdamo upuri un eļļu.

Šeit mēs redzam, ka septiņas Neraudzētās Maizes svētku dienas sākas 15. Nisanā.

Šis nākotnes Templis norāda uz Sabatu, Jauno Mēnešu un Svētku atjaunošanu.

Jaunie Mēneši, kopā ar Sabatiem bībeliskajā sistēmā pilnīgi skaidri tiek uzskatīti par dienām, kurās nestrādā, bet pielūdz Dievu.

Ecēchiēla 46:1-6 Tā saka Dievs Tas Kungs: iekšējā pagalma vārti, kas pret rītiem, lai ir sešas darba dienas aizvērti, bet svētajā dienā un jauna mēness dienā tos būs atvērt. 2 Kad valdnieks ienāk no ārienes pa vārtu priekštelpām un nostājas pie vārtu staba, tad priesteriem būs upurēt viņa dedzināmo upuri un viņa pateicības upuri. Un, kad viņš pie vārtu sliekšņa ir pabeidzis savu pielūgšanu un atkal iziet, tad vārtiem jāpaliek atvērtiem līdz vakaram. 3 Arī zemes tautai būs pielūgt To Kungu pie šo vārtu ieejas sabatā un jauna mēness dienās. 4 Dedzināmais upuris, ko valdnieks nes sabatā Tam Kungam, lai ir seši jēri bez vainas un viens auns, kas arī ir bez vainas. 5 Un kā viņa ēdamais upuris lai ir viena ēfa miltu no katra auna, bet no jēriem - cik viņa roka dod labprātīgi, un no eļļas viens hins par katru ēfu. 6 Un jauna mēness dienā viņam jāupurē viens jauns vērsis, seši jēri un viens auns, visi bez vainas, 7 turklāt vēl kā ēdamais upuris no katra vērša un no katra auna viena ēfa miltu, un no jēriem, cik viņa roka dod labprātīgi, un no eļļas viens hins par katru ēfu.

Tātad, Jaunie Mēneši ir jāievēro kā brīvdienas, un Tempļa sķīstīšanas process sākās ar gada pirmo Jauno Mēnesi, kas bija Abiba Jaunais Mēness. Tad šis šķīstīšanās process nonāca līdz mēneša septītajai dienai, kas bija šķīstīšanās diena tiem, kas izdarījuši pārkāpumus nezināšanas vai cita iemesla dēļ, un kuri nevarēja paši šķīstīties. Tādā veidā tad viss izraēls varēja ņemt dalību Pasā svētkos. Ja priesterība to neizdarīja pareizi, kā tas bija Hiskijas atjaunošanas gadījumā, bija jānotur otri Pasā svētki.

Otrie Pasā ir pieminēti 4.Mozus 9:6-13.

4.Mozus 9:6-13 6 Un tur bija arī kādi vīri, kas mirušo dēļ bija kļuvuši nešķīsti, un tie nevarēja Pashā svētkus svinēt šinī noliktā dienā, tādēļ viņi piegāja pie Mozus un Ārona tanī pašā dienā, 7 un tie vīri viņam sacīja: "Mēs esam palikuši nešķīsti pie miroņa. Kāpēc mums mūsu tiesības tiek ierobežotas, ka mums neļauj pienest upuri Tam Kungam mums noteiktā laikā kopā ar Israēla bērniem?" 8 Un Mozus viņiem atbildēja: "Palieciet mierā, es gribu pajautāt, ko Tas Kungs jums pavēlēs darīt!" 9 Un Tas Kungs runāja uz Mozu, sacīdams: 10 "Runā uz Israēla bērniem un saki: ja kāds no jums vai no jūsu pēcnācējiem ir pie miroņa palicis nešķīsts vai ir tālā ceļā, tad viņam tomēr būs Tam Kungam jātur Pashā svētki: 11 otrā mēneša četrpadsmitajā dienā ap vakara laiku tie jums jātur, ar neraudzētām maizēm un ar rūgtām zālēm ir Pashā jābauda. 12 Viņiem no tā nekā nebūs atstāt līdz rītam, tanī dienā nebūs lauzt nevienu kaulu; pēc visiem Pashā svētku likumiem turiet tos. 13 Bet kas ir šķīsts un kas neatrodas ceļā, bet tomēr ir atrāvies no Pashā turēšanas, tad tāda cilvēka dzīvība lai tiek izdeldēta no viņa tautas, jo viņš savu upuri Tam Kungam nav pienesis tam noteiktā laikā; tāds cilvēks lai nes savus grēkus!

Katrai personai ir jāievēro Pasā un sevi jāsagatavo. Ja kristītais loceklis ir vesels un nav aizceļojis un neievēro Pasā, tie tiek atšķirti un izstumti no savas tautas. Attiecīgi, draudzes gadījumā tie tiek izstumti no draudzes.

Šī sagatavošanās sākas no pirmā Abiba, kā svinīgas svētku dienas (sk. Ps. 81:3-5).

Tempļa priesterība Jaunos Mēnešus kā Sabatus ievēroja visu Tempļa periodu līdz pat 70. Gadam mūsu ērā. Jāzeps to apraksta savā darbā The Wars of the Jews (Book V, Ch. V, 7). Ecēchiēls parāda, ka Jaunais Mēness tiek uzskatīts par Sabatu un brīvdienu (kā mēs redzam no Ecēchiēla 46:1 un arī no Amosa 8:5, kur netika pieļauta tirgošanās). Jesaja parāda, ka Mesijas vadībā tūkstošgadu sistēmā Jaunie Mēneši tiks ievēroti (Jes. 66:23).

Pirmā mēneša Jaunais Mēness ir nepieciešamais Tempļa šķīstīšanas procesa sākums.

Draudze kā Dieva Templis

Tad rodas jautājums: kā mēs, draudze, lai tiekam šķīstīti?

Šķīstīšana nāk no Dieva.

2.Mozus 31:13 13 "Runā uz Israēla bērniem un saki: turiet Manus sabatus, jo tā ir zīme mūsu starpā uz audžu audzēm, ka jūs zinātu, ka Es esmu Tas Kungs, kas jūs svētī

Tā, tā Kunga sabati ir zīme, ka tas Kungs mūs šķīsta.

Izraēla pirmdzimtie tiek šķīstīti.

2.Mozus 13:2 2 "Novēli Man visus pirmdzimušos, kā cilvēku, tā lopu, kas vien pašķir mātes klēpi Israēla ļaudīs, lai tie Man pieder."

Taču mēs redzam, ka faktiski šķīstīts tiek viss izraēls.

2.Mozus 19:10-14 10 Tad Tas Kungs sacīja uz Mozu: "Ej pie ļaudīm un liec tiem šķīstīties šodien un rīt, un lai tie mazgā savas drēbes, 11 ka tie ir gatavi trešajai dienai, jo trešajā dienā Tas Kungs nonāks visas tautas acu priekšā uz Sinaja kalnu. 12 Un cel tautai visapkārt žogu un saki: sargieties uzkāpt kalnā un nepieskarieties kalna malai, jo, kas pieskarsies kalnam, tas mirdams mirs. 13 Neviena roka lai to neaizskar, jo tad tam būs tikt ar akmeņiem nomētātam vai ar bultām nošautam; vai tas ir dzīvnieks vai cilvēks, tam nebūs palikt dzīvam. Bet, kad atskanēs taures skaņa, tad viņi var kāpt kalnā." 14 Un Mozus nokāpa no kalna pie tautas un lika tai šķīstīties, un tie mazgāja savas drēbes.

Mozus drīkstēja doties kalnā, taču tauta nedrīkstēja. Mēs, kas esam draudzē, droši varam nākt Dieva priekšā - nekristītie to nedrīkst.

Problēma, ar ko mēs šeit saskaramies, ir tā, ka pastā šķīstīšanās secība.

Vispirms tiek šķīstīts izraēla pirmdzimtais, un tad visa tauta, lai tā varētu satikties ar Dieva vaigu jeb Klātbūtnes Eņģeli, ko mēs pazīstam kā Jēzu Kristu.

Templis tiek šķīstīts no pirmā mēneša pirmās dienas, jo mēs esam šis Templis.

1.Korintiešiem 3:16-17 16 Vai jūs nezināt, ka jūs esat Dieva nams un ka Dieva Gars jūsos mājo? 17 Ja kas Dieva namu samaitā, to Dievs samaitās; jo Dieva nams ir svēts, tas jūs esat.

Templis ir templis, kurā dzīvo Dievs caur Svēto Garu.

1.Korintiešiem 6:19 19 Jeb vai jūs nezināt, ka jūsu miesa ir Svētā Gara mājoklis, kas ir jūsos un ko jūs esat saņēmuši no Dieva, un ka jūs nepiederat sev pašiem?

Tātad, fiziskais Templis norādīja uz garīgo Templi, kas esam mēs. Fiziskajam Templim nebija tiesību ņemt dalību pie altāra, kur ņemam dalību mēs kā Kristus daļas ņēmēji. Mozus norādīja uz Kristu un viņa namu, kas esam mēs.

Ebrejiem 3:1-6 Tāpēc, svētie brāļi, debesu aicinājuma dalībnieki, ņemiet vērā Dieva sūtni un augsto priesteri Jēzu, ko mēs apliecinām, 2 kas uzticīgs Tam, kas Viņu iecēlis, kā arī Mozus visā Viņa namā. 3 Bet Viņam ir piešķirta daudz lielāka godība nekā Mozum, kā jau arī lielāks gods nekā namam ir tā cēlējam. 4 Jo katru namu kāds cēlējs uzceļ, bet, kas visu ir uzcēlis, ir Dievs. 5 Un Mozus gan ir bijis uzticīgs visā Viņa namā kā kalps, lai apliecinātu to, par ko vēlāk sludinās, 6 bet Kristus kā Dēls pār Viņa namu; Viņa nams esam mēs, ja drosmi un cerību, ar ko lepojamies, stipru paglabājam līdz galam.

Tātad, mēs esam Dieva nams būdami Kristus nams.

Ķēniņa namam ir jākļūst par elohim kā Jahves Eņģeli, kurš būs mūsu galva (Cak. 12:8).

Cakarijas 12:8 8 Tanī dienā Tas Kungs pasargās Jeruzālemes iedzīvotājus, ka visnespēcīgākais viņu starpā būs tai dienā kā Dāvids un Dāvida nams būs kā Dievs, kā Tā Kunga eņģelis viņu priekšā.

Tātad, fiziskā Tempļa šķīstīšana norāda uz garīgā Tempļa šķīstīšanu, un tā katras personas pienākums ir sevi šķīstīt no pirmā mēneša pirmās dienas līdz Pasā svētkiem.

Pirmā mēneša septītajā dienā katrai un ikvienai personai ir sevi jāšķīsta to tautas brāļu labā, kas pieļāvuši neapzinātus un citus pārkāpumus, lai visi varētu dzīvot Dievam Kristū (sk. darbu Sanctification of the Simple and Erroneous (No. 291)).

Vēstule Ebrejiem saka:

Ebrejiem 3:7-19 7 Tāpēc, kā Svētais Gars saka: šodien, ja dzirdēsit Viņa balsi, 8 neapcietinait savas sirdis kā sarūgtinājumā kārdināšanas dienā tuksnesī, 9 kur jūsu tēvi Mani kārdinājuši pārbaudīdami, 10 kaut gan bija redzējuši Manus darbus četrdesmit gadus. Tāpēc Es sašutu par šo paaudzi un teicu: vienmēr viņi maldās savās sirdīs, bet Manus ceļus viņi nav atzinuši, 11 tāpēc Es esmu zvērējis Savās dusmās: tiem nebūs ieiet Manā atdusā. - 12 Pielūkojiet, brāļi, ka kādā no jums nebūtu neticības ļaunā sirds, atkāpjoties no dzīvā Dieva, 13 bet pamācait cits citu katru dienu, kamēr vēl saka "šodien", lai kādam no jums sirds netiktu apcietināta ar grēka viltību. 14 Jo mēs esam tapuši Kristus līdzdalībnieki, ja tikai paļaušanos paturēsim no sākuma līdz galam stipru. 15 Ja saka: šodien, ja jūs Viņa balsi dzirdēsit, neapcietinait savas sirdis kā sarūgtinājumā! - 16 Kuri no dzirdējušiem sajuta rūgtumu? Vai ne visi, kas Mozus vadībā bija izgājuši no Ēģiptes? 17 Par kuriem Viņš bija sašutis četrdesmit gadus? Vai ne par tiem, kas grēkojuši, kuru miesas kritušas tuksnesī? 18 Par kuriem tad Viņš ir zvērējis, ka tiem nebūs ieiet Viņa atdusā, ja ne par tiem, kas nebija klausījuši? 19 Tā mēs redzam, ka viņi nav varējuši ieiet neticības dēļ.

Šie citāti ir no Septuagintas Psalma 95:7b-11.

Tātad, Dieva miers rodas no brīvības no grēka un dumpības. Viņi maldās savās sirdīs un viņi nepazīst Dieva ceļus.

Tātad, šķīstīšanās process nav ārēja, bet gan iekšēja attīrīšanās. Tas ir visgrūtākais.

Materiālās lietas tiek nolīdzinātas ar izpirkšanu (2.Mozus. 40:9-11).

Tomēr, tas Kungs mūs šķīsta (2.Mozus. 31:13; 3.Mozus. 20:8; 21:8; 22:9). Altāri šķīsta dāvanas.

2.Mozus 29:37 37 Septiņas dienas dari šo altāra šķīstīšanu un to iesvētī; tā altāris kļūs jo svēts; un ikviens, kas to aizskars, kļūs svēts.

Tāpat arī piederumi, kas nepieciešami altāra kalpošanai, kļūst šķīsti, tāpat kā tiek, kuri tiem pieskaras.

2.Mozus 30:29 29 Un iesvētī tos, ka tie būtu augsti svēti; ikviens, kas tiem pieskaras, būs svēts.

Tomēr, tabernakls tiek šķīstīts ar Dieva klātbūtni (2.Mozus 29:43).

2.Mozus 29:43 43 Tā būs Mana atklāsmes vieta Israēla bērnu vidū, ka Es tos daru svētus Savā godībā.

2.Mozus 40:34-35 34 Tad mākonis apklāja Saiešanas telti, un Tā Kunga godība piepildīja mājokli. 35 Un Mozus nevarēja ieiet Saiešanas teltī, tāpēc ka mākonis to apsedza, un Tā Kunga godība piepildīja mājokli.

Tātad, Dieva klātbūtne ir tā, kas Templi šķīsta un padara svētu.

Tātad, Dieva klātbūtne izredzētajos kā Svētais Gars un Mesijas miesa kā Dieva Templis ir svēts visos aspektos. Visu, ar ko tas nonāk kontaktā, tas padara svētu.

Tā, pirms Pasā ņemšanas, Kristus miesa kā Dieva Templis ir jāšķīsta. Tieši tādēļ pirmā mēneša pirmajā dienā sākas šķīstīšanās process. Šis attīrīšanās, šķīstīšanās, upurēšanas un pārdomu process ilgst 21. dienu.

Kristus šo Templi attīrīja pirms Pasā kā brīdinājumu un zīmi mums, ka arī mums ir jāattīra Templis, lai varētu ņemt dalību Mesijas upurī, viņa miesā un asinīs. Tempļa šķīstīšanas dienas ir apskatītas darbā Timing of the Crucifixion and the Resurrection (No. 159).

Visi šķīstīšanās Raksti un likumdošana (piemēram3.Mozus. 2:1-23) attiecas un norāda uz dzīvībās, nāves un augšāmcelšanās koncepcijām. Tātad, karantīnas veselības aspekti ir sekundāri dzīvības un nāves koncepcijai caur kristību, ieejot Kristus miesā caur Svēto garu.

Tāpat Dievs ieceļ un šķīsta praviešus un izredzētos, pirms tie formējas mātes miesā, kā to saka Jeremija (Jer. 1:5).

Efeziešiem 1:3-4 3 Lai slavēts mūsu Kunga Jēzus Kristus Dievs un Tēvs, kas mūs Kristū ir svētījis ar visāda veida garīgu svētību debesīs. 4 Viņā Tas mūs pirms pasaules radīšanas izredzējis, lai mēs būtu svēti un nevainojami Viņa priekšā mīlestībā.

Tādā veidā mēs esam izredzētie un šķīstīti.

1.Pētera 1:2 2 ko Dievs Tēvs pēc iepriekšējā lēmuma izredzējis, Garā svētīdams, lai tie būtu paklausīgi un taptu apslacināti ar Jēzus Kristus asinīm: žēlastība un miers lai jums ir bagātīgi.

Un tātad arī dievišķās dabas dalībnieki (2.Pēt. 1:2-4).

Caur Kristus mīlestību mēs esam piepildīti ar Dievu.

Efeziešiem 3:19 19 un izprastu Kristus mīlestību, kas ir daudz pārāka par katru atziņu, un, ar to piepildīti, iegūtu visu Dieva pilnību.

Līdzīgi Dievs svētīs izraēlu caur Kristu kā piemēru pagāniem, kad viņa svētnīca būs viņu vidū uz mūžīgiem laikiem. (Ecēch. 37:28). Šis piemērs notiek tagad, taču to pilnībā neizpratīs līdz Mesijas atgriešanās laikam.

Mums visiem ir dota žēlastība pamatojoties uz Kristus dāvanu.

Efeziešiem 4:7 7 Bet ikvienam no mums piešķirta žēlastība tādā mērā, kādā to Kristus mums ir dāvinājis.

Mums visiem ir dota šī dāvana, lai mēs visi kļūtu pilnīgāki.

Efeziešiem 4:12-16 12 lai svētos sagatavotu kalpošanas darbam, Kristus miesai par stiprinājumu, 13 līdz kamēr mēs visi sasniegsim vienību Dieva Dēla ticībā un atziņā, īsto vīra briedumu, Kristus diženuma pilnības mēru. 14 Tad mēs vairs nebūsim mazgadīgi bērni, kas cilvēku viltus spēlē, viņu viltīgas rīcības piekrāpti, tiek šurpu turpu svaidīti, padodamies katram mācības vējam. 15 Bet patiesi būdami mīlestībā, visās lietās pieaugsim Viņā, kas ir mūsu galva, proti, Kristus. 16 Viņā visa miesa, kopā saturēta un visādām palīgsaitēm vienota, pastāvīgi aug pēc tām spējām, kas katrai viņas daļai dotas, kļūdama aizvien pilnīgāka mīlestībā.

Ja mēs nožēlojam savus grēkus, viņš mums tos piedod.

1.Jāņa 1:9 9 Ja atzīstamies savos grēkos, tad Viņš ir uzticīgs un taisns, ka Viņš mums piedod grēkus un šķīsta mūs no visas netaisnības.

Viņš var mūs atturēt no krišanas un vest mūs Dieva priekšā tajā dienā (Jūdas 1).

Viņš, kurš šķīsta, un mēs, kas esam šķīstīti, esam no viena sākuma, un tādēļ viņš nekaunas mūs saukt par viņa brāļiem.

Ebrejiem 2:11 11 Jo, kā Tas, kas svētī, tā arī tie, kas tiek svētīti, visi ir no viena; tāpēc Viņš nekaunas tos saukt par brāļiem,

Mēs tiekam svētīti patiesībā un mīlestībā. Kristus sevi šķīstīja mūsu labā, un tādā pašā veidā mums ir sevi jāšķīsta patiesībā, kas ir Dieva vārds (Jāņa. 17:17).

Ap. Darbi 26:15-18 parāda mums šķīstīšanos no tumsas, ko pārvalda Sātans līdz gaismai un mantojumam to vidū, kuri tiek taisnoti ticībā.

Ap. Darbi 26:15-18 15 Es sacīju: kas Tu esi, Kungs? - Tas Kungs atbildēja: Es esmu Jēzus, ko tu vajā. 16 Bet celies kājās! Jo tāpēc Es tev esmu parādījies, lai tu Man kalpotu un apliecinātu, kā tu Mani esi redzējis un kā Es tev parādīšos, 17 lai tevi izglābtu no šīs tautas un pagāniem, pie kuriem Es tevi sūtu 18 atvērt viņu acis, lai tie atgriežas no tumsas gaismā, no sātana varas pie Dieva, un ticībā uz Mani dabū grēku piedošanu un mantojumu svēto pulkā.

Tātad, kad mūs vajā, Kristus tāpat ir ticis vajāts. Viņš aicina tos, ko Dievs viņam ir devis, lai paveiktu darbu, un katrs no mums ir taisnots ticībā.

Mums sevi ir jāatdod otram, un nevis vienkārši kā partneriem, bet kā izredzētajiem.

Efeziešiem 5:25-27 25 Vīri, mīliet savas sievas, tāpat kā Kristus ir mīlējis Savu draudzi, pats nododamies viņas labā, 26 lai to darītu svētu, šķīstot ar mazgāšanu ūdenī caur vārdu, 27 Sev Savu draudzi sagatavodams cienīgu, bez traipa, bez krunkas vai cita tamlīdzīga trūkuma, lai tā būtu svēta un bez vainas.

Šī šķīstīšana ar mūsu darbu tiek paplašināta uz pagāniem kā daļu no Dieva Tempļa.

Romiešiem 15:16 16 lai es, būdams Kristus Jēzus kalps citām tautām, pildītu priestera pienākumus pie Dieva evaņģēlija, lai šīs tautas kļūtu Dievam par patīkamu Svētā Gara svētītu upuri.

Un viņi ir taisnoti Jēzū Kristū un aicināti būt svētiem (1.Kor. 1:2; Kol. 2:11; 1Tes. 4:3; 5:23; 2Tes. 2:13-14).

1.Korintiešiem 6:11 11 Un daži no jums bija tādi. Bet jūs esat nomazgāti, jūs esat svēti kļuvuši, jūs esat taisnoti Kunga Jēzus Kristus Vārdā un mūsu Dieva Garā.

Mums ir jāšķīstās Kristū Dieva nolūkam (2Tim. 2:11).

2.Timoteja 2:21 21 ja nu kāds nošķīstās no tādām lietām, tad viņš būs trauks godam, svēts, derīgs Tam Kungam, sataisīts ikkatram labam darbam.

Ebrejiem 9:14 14 cik daudz vairāk Kristus asinis, kas mūžīgā Gara spēkā pats Sevi ir bezvainīgu upurējis Dievam, šķīstīs mūsu sirdsapziņu no nedzīviem darbiem kalpošanai dzīvajam Dievam.

Mēs esam svētīti jēra asinīs un iznākuši no lielām bēdām.

Atklāsmes 7:13-17 13 Tad viens no vecajiem sacīja man: "Tie, kas ģērbti baltās drēbēs, kas viņi un no kurienes viņi nākuši?" 14 Es viņam atbildēju: "Mans Kungs, tu to zini!" Un viņš man sacīja: "Šie ir tie, kas nākuši no lielām bēdām un savas drēbes mazgājuši un tās balinājuši Jēra asinīs. 15 Tāpēc tie ir Dieva goda krēsla priekšā un kalpo Viņam dienām un naktīm Viņa templī, un Tas, kas sēd goda krēslā, mājos pie viņiem. 16 Tiem vairs nebūs bada, tiem vairs neslāps, ne saule, ne cits kāds karstums tos nespiedīs, 17 jo Jērs, kas pašā vidū, goda krēsla priekšā, tos ganīs un tos vedīs pie dzīvības ūdens avotiem, un Dievs nožāvēs visas asaras no viņu acīm."

Kristus ar savu upuri šajā dienā vienu un par visām reizēm taisnoja mūs visus, kam jātiek šķīstītiem (sk. Heb. 13:12,21).

Ebrejiem 10:10-14 10 Pēc šīs gribas mēs esam ar Jēzus Kristus miesas upuri padarīti svēti pavisam. 11 Un katrs priesteris gan ik dienas stāv kalpodams un bieži tos pašus upurus upurēdams, kas nekad nevar iznīcināt grēkus. 12 Bet Viņš vienu upuri par grēkiem upurējis, uz visiem laikiem ir nosēdies pie Dieva labās rokas, 13 joprojām gaidīdams, kamēr Viņa ienaidnieki tiks likti Viņa kāju pameslam. 14 Jo ar vienu upuri Viņš uz visiem laikiem ir padarījis pilnīgus tos, kas tiek darīti svēti.

Tātad, mēs vairs nepienesam upurus, bet ar savu kalpošanu un pielūgšanu mēs pienesam garīgus upurus, kuri tiek pieņemti augstībā.

Atklāsmes 5:8-10 8 Kad Viņš ņēma grāmatu, tad četras dzīvās būtnes un divdesmit četri vecaji metās zemē Jēra priekšā, katrs turēdams rokā cītaras un zelta kausus, pilnus kvēpināmām zālēm, kas ir svēto lūgšanas; viņi dziedāja jaunu dziesmu, sacīdami: 9 "Tu esi cienīgs ņemt grāmatu un atvērt tās zīmogus, jo Tu tapi nokauts un esi atpircis Dievam ar Savām asinīm cilvēkus no visām ciltīm, valodām, tautām un tautībām, 10 un Tu esi padarījis viņus mūsu Dievam par ķēniņiem un priesteriem, kas valdīs pār visu zemi."

Tātad, Tempļa šķīstīšanas process nav mazāk svarīgs par dalības ņemšanu Templī, jo katrai personai ir jāatjaunojas Svētajā Garā, lai pieņemtu Jēzus Kristus miesu un asinis, un uz viņiem gulstas arī atbildība par to šķīstīšanu, kas grēkojuši nezināšanā un nav vēl pietiekami stipri un zinoši ticībā, lai šo procesu uzņemtos paši.

Pirmā mēneša pirmā un septītā diena ir tik pat neatņemama kā Pasā svētki un Neraudzētās Maizes svētki.

Tomēr pirmie elementi ir indivīda un kalpošanas atbildība. Pasā svētki un Neraudzētās Maizes svētki ir draudzes kā Tempļa kolektīva atbildība un kolektīva Dieva pielūgšana.

Mēs pārāk ilgi esam atstājuši novārtā šīs dienas. Ir pienācis laiks šīs dienas atjaunot to nozīmē Dieva Plāna un Viņa dievkalpošanas sistēmas struktūrā.